Amerikas pirāti [ATD][BP] Opcijas

[Sol Invictus]

Pieteikties šai spēlei var te (arī pēc spēles sākuma)
_________________________________

Bija 1960. gada 10. janvāra vakars, Jamaikā Portrojālas ostā kāds pirātu kuģis beidzot taisījās iziet jūrā pēc tam kad ilgās un mokošās cīņās beidzot bija ievēlēts jauns kapteinis - par to bija kļuvis Džordžs Viljams Vengdols. Kaut kur noplukušās barkas dzīlēs atdusējās pirātu pēdējā laika lielākais ieguvums par kuru viņi cerēja iegūt bagātīgu izpirkuma maksu - Havannas gubernatora meita Antonete...

[Moskjis]

/*ooc:

Tas ko uz kuģa nenojauta bija tas, ka Havannas gubernators ir vecs āzis, kuram patlaban aptrūcies naudas

Uz kura kuģa? Pirātu vai Karakuģa?

Smiekli nāk - gandrīz visi pirāti ir alkaholiķi - tie kuri nebija izdzēruši mucu bija izdzēruši pietiekami, lai tas liktu sevi manīt un tie kas nebija nolūzuši nespēkā pretoties uguns dzirai, tie bija visnotaļ jautrā prātā un atklāti sakot doma par kapteiņa doto pienākumu izslīdēja no viņu prātiem drīz arī viņi sapulcējušies bariņā un drīz vien arī viņi bija atlūzuši

Tādas ir spāņu domas vai dzīves īstenība?

Pieņemu, ka spāņu kuģis tuvojas no mugurpuses: savādāk stūrmanis to būtu ievērojis.
*/

Ar stūrmani pārspriedām kapteiņu maiņas labās un sliktās lietas, kad notika neparedzētais.
Skatiens uz kuģa ķīļūdeni rādīja kuģi ar spāņu karogu mastā, ūdenī nolaistām laivām un daudziem cīnītājiem tajās. Pilnīgi žoklis atkārās no tādiem brīnumiem.

Uztraukums 'saskrēja' dzīslās un pilnā kaklā bļāvu: Pie ieročiem mani brāļi, pie ieročiem, kam dzīvība mīļa!!

Izšāvu no vecā kraķa pistoles uz uzbrūkošajiem spāņiem un skriešus devos uz kajīti pēc zobena un pārējām pistolēm.

Buras neuzvilktas, puskomanda 'nelietojami'. Tādas domas šaudījās pa manu prātu.
Šur, tur redzēju skrienam pusapģērbtus pirātus, stūrmans centās uzņemt ātrumu, saucieni, bocmanis, kurš pusi vīru sauca uz mastiem, tad atkal lejā, cīņā.

Nosvilpa pirmās spāņu lodes.
Tikai dīvaini, viņu lielgabali klusēja. Kādēļ, kādēļ?
Tad sapratu: viņi zin par mūsu gūstekni!

Iegāzos savā būcenī, izrāvu ieročus no pagultes un metos uz tilpni. Ja pretinieki nāk pēc gūsteknes, tad tikai gūsteknē ir arī iespēja mums izdzīvot. Viņai ir jāpaliek dzīvai, tādas ir pretinieku vēlmes un tikai draudi darīt pretējo var mums ļaut aiziet dzīviem.

Lēciens lejā tilpnē, tad skriešus uz improvizēto cietuma kabīni.
Pie kabīnes man 'nolaidās rokas'. Sargi gulēja zemē, blakus gulēja ruma muciņa un vīns. Kabīnes durvis bija vaļā un gūstekne aizbēgusi. Kur, visajā plašajā, piebāztajā tilpnē viņa bija noslēpusies, to nebija manos spēkos noteikt.

Ko nu...

Bija skaidri dzirdams, ka spāņi jau ir tikuši uz kuģa klāja un notiek tuvcīņa. Skanēja vaidi, soļu dipoņa, kaujas saucieni un ievainoto lāsti.
Nākotne vairs nerādījās rožaina...

Šo rakstu rediģēja Moskjis: 23.09.2005 18:19