Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Roviela]

Izskatās, ka sardzes laiks būs interesants! Danni pavērās uz meiteņu pusi, bet milzigais ugunsstabs viņu apžilbināja, tāpēc viņš atkāpās nedaudz tālāk, aiz koka, lai stumbrs nosegtu tiešo ugunskura gaismu un tomēr varētu saskatīt kaut ko no apkārt esošā. Cerams, viņas nepamodinās visus pārējos! Nakts tomēr ir domāta gulēšanai... vismaz lielākā daļa nakts.

[Sindra]

Tā ir īstenība. Šie komponenti rada pavisam īstas vielas. Meitene noteica un pasmaidīja izbrīnītajai Rikki.
Pēkšņi viņai prātā ienāca doma.
Klau, Tev taču bija etiķis. Pamēģināsim kaut ko jaunu! Vai var no tevis nedaudz to etiķi aizņemties? Viņa lūdzošu skatienu paskatījās uz Rikki un acu skatiens tai pašā laikā solīja, ka būs interesanti...

[Romija]

"Nuu, es nezinu," Rikki novilka, kaut arī viņas skatienā jau bija iedegušās ziņkāres uguntiņas. "Tūlīt sameklēšu. Bet, vai nekas bīstams sanākt nevar?" viņa vaicāja un sāka meklēt somu, kas tur pat aizmugurē gulēja. Nedaudz parakņājusies, Rikki izvilka ````šķi, bet vēl vilcinājās to atdot Tiārai.

[Sindra]

Nē.. es domāju, ka nē... vajadzētu sanākt skaisti. Mhm... meitene pamāja ar galvu un pasniedza roku pretī pudelei. Uz pirksta skaisti mirdzēja zils akmentiņš.

[Romija]

Rikki lēnām pasniedza ````šķi. No vienas puses bija mazliet bail, ka varētu izdoties kaut kas pārāk bīstams, bet no otras puses tirdīja ziņkāre.

"Nu, labi," viņa beidzot ````šķi atdeva. "Bet tad pastāsti man, kas ir tās lietiņas, ko tu liec klāt. Es nekad agrāk neesmu neko tādu darījusi, bet izskatās tik skaisti, labi?"

[Sindra]

Tiāra pamāja ar galvu un paņēma etiķi. Viņa paņēma zilu pulverīti un sabēra kopā ar dzeltenu. Tad ar zariņu samaisīja. Nolika glāzīti zemē un pati apgūlās guļus un izstieptā rokā tuvināja etiķa pudeli.

Nē, nē, tas nav bīstami. Viņa nočukstēja Rikki, pēkšņi apjauzdama, ka ieņēmusi pozu, kura nerada ilūziju par drošību.

Viņa iepilināja etiķi glāzītē un no glāzītes gaisā uzšāvās zila zvaigznīte. Tiāra noskatījās kā zvaigznīte izdziest un iepilināja atkal. Vēl viena zvaigznīte. Arī zila. Meitene pasmaidīja un iepilināja vēlreiz. Šoreiz zvaigznīte bija dzeltenā krāsā. Zvaigznītes pavadīja mazliet svilpjoša skaņa un Tiāra pamanīja, ka elfietes suns sarosās. Taču tā kā suns tomēr nelikās traucēts un atkal novietoja galvu uz ķepām, meitene paraudzījās uz Rikki.

Gribi pamēģināt? Vajag tikai iepilināt...

[Romija]

Kaut ko tik skaistu un šķietami drošu Rikki nebija gaidījusi. Viņa paņēma no Tiāras pudeli un pavisam lēnām tuvināja glāzītei, līdz tajā iekrita viena lāsīte.


OOC: Ja ir zvaigznīte, tad mēģina vēl pāris reizies tā pat. Ja nekas bīstams nenotiek, tad

Rikki pacēla skatienu. Viņas acīs varēja redzēt prieku un sajūsmu. "Drīkst pieliet vairāk?" pavisam aizmirsusi par lūgumu pastāstīt par pulverīšiem, Rikki ar azartu vaicāja.

OOC: Ja pa vidu kaut kas noticis, tad droši vien šitais nenotiek.

[Sindra]

Vairāk? Tiārā drusku apdomājās. Bet tā kā viņa jau arī bija iekritusi azartā, meitene atmeta ar roku un noteica Droši.

[Romija]

Rikki pasmaidīja un pagāza ````šķi vairāk, līdz glāzītē ielija nedaudz etiķa.

[Sindra]

Ar svelpjošu skaņu no glāzītes pacēlās trīs zvaigznītes pienlaicīgi. Divas dzeltenas un vien zila. Tās uzlidoja tumšajās debesīs un pēc mirkļa izdzisa.

Forši, ne? Tiārā pasmaidīja. Varbūt vajag pamēģināt vēl vairāk.

[Romija]

"Domā, ka pārējie nepamodīsies?" Rikki mazliet aizdomīgi paskatījās apkārt, bet jau pavisam drīz atkal tuvināja ````šķi glāzītei. Nu viņa ielēja vēl mazliet vairāk.

[Sindra]

Ar sprādzienam līdzīgu troksni glāzīte eksplodēja un pār meitenēm nolija zvaigznīšu lietus.
Tiāra saķēra galvu un pieplaka pie zemes. Kad "zvaigžņu lietus" bija nolijis, viņa paskatījās uz Rikki un klusi noteica: Laikam drusku par daudz....

Lieki piebilst, ka to nu gan dzirdēja visi.
Elfietes suns no bailēm aizbēga mežā, ū```` izkliegdams skaļu uhū! aizlaidās pār koku galotnēm un pazuda skatienam.

Piesietie zirgi kādu laiku paraustījās. Izskatījās, ka Sena zirgs mazliet uzmina virsū Senam, kurš bija apgūlies viņam līdzās.

Deva zirgs izbīlī metās glābt saimnieku, strauji skrēja uz mežu un, izvairīdamies no Danni, netīšām uzskrēja virsū maskotajam elfam.

[Romija]

Skaisti, bet nu būs sūdi! iedomājās Rikki un saķēra galvu. Kā lai šito tagad paskaidro?

"Laikam gan," viņa atbildēja Tiārai. "Pat glāzītes vairs nav!"

Rikki negāja prom no ugunskura, jo suni ķert tāpat nav vērts, bet zirgi ir piesieti. Lai gan... nē, viens skrien prom. Ārprāts! Rikki nosarka.

[Sindra]

Kad dūmi izklīda, pirmais, ko meitenes ieraudzīja, bija Čiepiņa, kura lēni plūca zāli un nelikās traucēta.
Boēcijs pagriezās uz otriem sāniem un viņam no rokas izkrita pīrādziņš.

Tiāra ātri vien attapās. Viņas acis atkal iemirdzējās.
Būs ar to etiķi jāpamēģina vēlkaut ko.

[Romija]

"Bet citreiz!" Rikki skaļā čukstā atbildēja. "Un labāk citā laikā, ne nakts vidū!" Bet arī viņu bija pārņēmis jaunatklājēja prieks. Paņēmusi etiķa ````šķi, viņa ātri aizkorķēja un iebāza atpakaļ somā, kamēr vēl citi būs pamodušies un sāks skatīties, kas notiek.

[Lia'angia]

Atskanot sprādzienam, Brunhilde pielēca kājās, apjukusi lūkodamās apkārt. Ieraudzījusi meiteņu viltīgi vainīgās sejas, rūķe pikti uz viņām paskatījās:
- Es domāju, jaunās dāmas, ka jums būtu laiks doties pie miera. Rīt ir garš ceļš priekšā, un es nevēlētos to pavadīt, dziedēdama apdegumu rētas vai citas patīkamas lietas. Turklāt, Tiāra, es tev ieteiktu padomāt, ka ne visi tevi izsekotāji ir tik cēli, kā jaunais Kaslors, un tu nupat viniem skali paziņoji: "Ehē, mes esam šeit, nāciet un uzbrūciet nu!"
Brunhilde izskatījās patiesi noskaitusies. Viņa atkal apgūlās, bet nevis ietinās apmetnī, bet apsedzās ar to kā ar segu un nolika pa ķērienam savu dunci - ja nu kas, viņa varēs aši pielekt kājās un satvert ieroci.

[Sindra]

Piedodiet, kundze Tiāra klusi nomurmināja. Un izklausījās, ka šo frāzi viņa jau ir atstrādājusi līdz perfektam skanējumam. Es tikai nedomāju, ka ir pārlieku daudzi manis izsekotāji.....

Viņa uzlūkoja Rikki, mazliet vainīgi viņai pasmaidīja un savākusi savas pudelītes devās pie Sena zirga. Redzēdama, ka puisis ir pamodies un berzē sāpošo kāju, kuru viņa zirgs bija viņam apskādējis, meitene sakrāva pudelītes atpakaļ somā un apsēdās Senam blakus.

Tu ar droši vien tagad mani ienīsti. Viņa palūkojās uz puisi un bailīgi pastiepusi roku, noglāstīja Sena kāju. Es vienmēr esmu gribējusi prast dziedināt nevis radīt ilūzijas un mest ugunsbumbas. Tas viss rada iznīcību un nekā nevar palīdzēt, kad cilvēkam sāp. Ja es prastu dziedināt, es tagad Tev pieskartos, Tavu kāju apņemtu zilganas gaismiņas un nekas vairs nesāpētu. Esmu neskaitāmas reizes redzējusi kā to dara priesterienes. Es pat esmu mēģinājusi, bet man nekā nesanāk. Meitene pēkšņi bija kļuvusi ļoti vaļsirdīga un nemaz netaisījās iet gulēt. Viņai likās, ka Sens viņu uzklausa un ka viņam patiesi rūp meitenes vainas apziņa.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 02.11.2005 22:42

[Romija]

Rikki klusēja, klausoties rūķes teikto. Viņai bija taisnība.

Rikki negribēja ne noliegt savu līdzdarbību, ne arī kādam speciāli to stāstīt, tāpēc viņa piekārtoja ugunskura vietu, savāca pati savas mantiņas un apskatīja apkārtni. Bet Tiāra jau arī labā - uzreiz prom pie tā puiša. Ka tik pablīkšķināties un tad iet ķiķināties, Rikki bija saīgusi. Bet doma, ka varētu vēl kādu reizi uztaisīt kaut ko tik skaistu, viņu tomēr nomierināja.

[Farliner]

Riliarnirs klusu noskatījās notiekošajā un pie sevis nodomāja ka ar tik sevi demaskējošu grupu ceļot vēl nav sanācis. Pirms iekārtoties atpūtai viņš pavisam blakus nākamjam sargam pateica, ka dosies atpūsties.

[Ungaarijas ragas...]

Serīna uztrūkās kājās, pakampa loku, paķēra bultu un bija jau gatava likt tos lietā pret uzbrucējiem, taču apmulsusi viņa to nolaida, neieraudzījusi neko vairāk par meitenēm ugunskura gaismā un dzirdēdama nepārprotami īgnu rūķes balsi. Likās, ka Tiāra ar Rikki bija kaut ko pastrādājušas.
Sieviete pagriezās pret zirgu un sāka mierināt satraukto lopiņu. Stingri satvērusi tā pavadu un maigi glāstīdama purnu, un dziedošā balsī runādama mierinošus vārdus. Beidzot Rasegars likās gana nomierinājies, taču Senīrai miegs bija prom un viņa aizgāja pie ugunskura un apsēdās pie tā, ietinoties apmetnī.
Sieviete paraudzījās uz Rikki.
Kas šeit notika? viņa klusi pajautāja.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 03.11.2005 09:24