Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Romija]

"Kurmis, ne?" Rikki izteica minējumu pēc elfas jautājuma. "Ja jau sers Boēcijs teica, ka viņš esot ļauns. Tad droši vien viņš vai kāds no neliešiem - pakalpiņiem. Labs cilvēks tas noteikti nebija," viņa nogrozīja galvu.

Nabaga elfa, galīgi satriekta. Cerams, ka ārā viņai paliks labāk. Kaut gan šāda emocionalitāte galīgi nebija nepieciešama ceļā. Kas zina, ko vēl nāksies ieraudzīt! Rikki nopūtās, redzot, ka elfa izskrien pa durvīm.

[Roviela]

Danni piecēlās.

Svētītā! Jūs mani sūtījāt palīgā tiem, kas dosies noskaidrot lielo ļaunumu, kas piemeklējis Dievietes priesterus. Es, pildot šo rīkojumu, biju krogā, jāsaka, ir pieteicies krietns bariņš palīgu. Viņi vēlējās pirms došanās ceļā vēl iegriezties šeit. Un te mums ar seru Boēciju gadījās sastapt vienu no tempļa palīdzēm, kura sakās zinām, kur meklējama uguns lode, kas spējot atburt lāstu. Šī palīdze, Tiāra vārdā, esot par to lasījusi, bet, diemžēl, neesot zināms, par kādu lāstu ir runa. Kad lūdzām, lai viņa pastāsta ceļu - tas esot kaut kur kalnos netālu no Zvaigznes ezera, - viņa tā kā samulsa, un teica, ka izstāstīt to esot grūti, bet viņa varētu to parādīt, ja viņai atļautu mums doties līdzi. Vai svētītā dotu šādu atļauju? Mēs, no savas puses, būtu par to ļoti priecīgi, jo bez zinoša pavadoņa kaut ko atrast kalnos... sargs noplātīja rokas, šaubos, vai ko atradīsim.

[Sindra]

Priesteriene pasmaidīja.

Ak, Tiāra grib prom. Nu jā, viņā valda tāds nerimstošs gars. Nu ja jūs viņu apsolaties pieskatīt, tad jau es varētu palaist uz kādu brītiņu. Kad atgriezties viņa zinās. Meitenei gan būtu jāmācās nevis jāklaiņo apkārt.

Bet ko padarīsi. Liekas, ka tās burvestību lietas viņai tomēr tuvākas nekā vēlme kļūt par kārtīgu priesteri. Tiešām.. ko padarīsi. priesteriene mazliet pārmetoši nogrozīja galvu, bet tajā pašā laikā mīļi pasmaidīja.

[Lich]

Jā, izpalīdzīgs viņš nudien ir... Sens noteica, skatoties uz elfieti. Un nedaudz atguvies turpināja. Bet jā, mani laikam varētu dēvēt par mednieku. Vismaz tas ir tas ar ko es pelnu pārtiku. Ieturējis nelielu pauzi, Sens nolēma nedaudz palielīties ar savu meistarību lokšaušanā, kuru viņš tik tiešām bija labi izkopis. Ieroči? Jā, sargu tas varētu interesēt. Bet nekā vairāk par šo loku man īsti nav. Patiesībā, nav arī vajadzības. Ja uzbrūk pārspēks, tad es skrienu ka tieku, bet ja pretinieks ir viens, tad tāpat nekāds bruņu daudzums vai lēkāšana apkārt viņu neglābs.

Taču ne jau tas kādu padara par mednieku... Ir vēl daudz kas cits, ko nepieciešams prast, lai spētu izdzīvot un atrast ceļu savvaļā, samanīt medījumu, tam pielavīties, nomedīt un paņemt visu no medījuma, kas var būt noderīgs. Šīs un vēl viena otra prasme man piemīt. Taču visas varoņlietas, rakstu lasīšana, zīmju tulkošana un viss cits, ko augti mācīti cilvēki dara man ir diezgan svešs...

Beidzis nelielo izklāstu Sens pagriezās atkal pret elfieti. A kas šo elfu? Nekad nēesmu redzējis viņus īsti tā uzvedamies...

[Roviela]

Arī Danni pasmaidīja. Priesterienei bija taisnība. Ne jau nu bija gluži tā, ka ceļu Tiāra nevarētu izstāstīt. Pati gribēja līdzi! Piedzīvojumus sakārojies.

Cik būs manos spēkos, pieskatīšu, svētītā, sargs nosolījās.

Jums taisnība, es manīju, ka viņai ļoti gribas nākt mums līdzi, un vai tad slikti, ka tas ir kāds, kas skolojies? Ne kā es - knapi kartes saprotu, Danni nenoturējās nepateicis bēdīgā balsī.

[Sindra]

Bet ja Tev uzbrūk pārspēks un ievaino ar maģisku bultu un Tu vairs nespēj aizskriet? meitene pavisam nevainīgu acu skatienu palūkojās uz Senu.

Tad arī viņas uzmanība pievērsās elfietei. Viņas sejā iezagās rūpju izteiksme.

Tiešām dīvaini. viņa klusiņām noteica. Cienītā, vai jums nepieciešama palīdzība? Vai jūs slikti jūtaties? Tiāra uzsauca elfietei un paskatījās uz Senu un mēģinādama izskaidrot savu skaļo uzvešanos, klusu tikai tā, ka puisis varēja sadzirdēt, noteica: Nevar taču ļaut nomirt tempļa priekšā....


_________________________________

Priesteriene pamāja Dannem.

Tiāra ir ļoti gudra meitene un ļoti centīga. Liekas, ka viņa ir pārlasīju lielāko daļu no tempļa arhīviem. Tas jau gan ir apsveicami, taču man ne īsti patīk tas, ka viņa tajā visā meklē maģiju, maģiskos priekšmetus.

Jā jā, arī par šo lodi. Varu apgalvot, ka, lai tiktu pie lodes noteikti ir jāiziet caur daudziem labirintiem un kam tik vēl ne. Ja jau tā būtu vienkārši kaut kur nolikta uz plaukta, Tiāra nekad tai pakaļ neietu.

Pieskatiet manu meitenīti. Cik nu to nemiera garu var pieskatīt... Es pateikšu arhīvu pārzinei, ka palaidu Tiāru jums līdz. Priesteriene vēlreiz pamāja Dannem un deva viņam svētību.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 21.09.2005 16:07

[Lich]

Nē, nē - man liekas elfietei nekas nenotiks. Viņai vienkārši tāds jocīgs raksturs, jau krogū pamanīju. Sens centās kliedēt meitenes satraukumu.

Bet par to pārspēku. Ja tiešām tiek līdz bultai mugurā, tad labi būt nevar. Taču līdz tam jānonāk, jo ne jau nu mednieku tik viegli atrast, ja tam labpatīk slēpties. Bez tam, kāpēc gan lai kādam būtu iemesls man uzbrukt? Tad puisis nedaudz iesmējās un jokojot piebilda. Diez vai meža zvēri varētu sadomāt man kopistiski atriebties...

[Roviela]

Danni, vēlreiz nosolījies pieskatīt Tiāru, pieņēma priesterienes svētību, atvadījās, vēlreiz ātri nolaižoties uz viena ceļa, un devās prom.

Izgājis no tempļa pa sānu durvīm, viņš pie Boēcija, Tiāras un Sena pienāca nedaudz no citas puses, tāpēc nemaz nepamanīja elfieti, kas joprojām klusi šņukstēja netālu no tempļa ieejas. Bet viņš arī neskatījās turp. Un neklausījās, ko tie divi tur savā starpā runā.

Tiāra! Danni jautri uzsauca, viss kārtībā, Tev atvēlēja nākt mums līdz, ja mēs Tevi pieskatīšot.
Viņš draudīgi sarauca uzacis virs smejošām acīm: Un es nosolījos tā arī darīt! Tā ka, ja ko no mantām vēl gribi paķert, tad pasteidzies. Kad pārējie ceļabiedri atnāks, diezin vai mēs ilgi te paliksim!

Tad viņš pamanīja raudošo elfu. Kas ar viņu šoreiz? balss negribot skanēja nedaudz īgni. Nē... mierināt viņu gan Danni netaisījās iet. Viņš paskatījās uz tempļa ieeju. Vai tur nenāk tas jaunais Ordeņa karotājs bruņās? Viņam tik labi izdevās elfu nomierināt krogā...

[Sindra]

Elfs? Ar dīvainu raksturu? Es gan esmu lasījusi, ka elfi ir mierīgi un nosvērti, nu bet ja Tu tā saki.. Viņa ātri vien aizmirsa satraukumu par elfieti un atkal pagriezās pret Senu.

Kad puisis sāka runāt par meža zvēriem Tiāras acis iemirdzējās un viņa iespurdzās. Jā, iedomājies, kāds lācis Tevi piekautu... nē, nē... vēl pirms tam Tu noteikti iekristu lapsas izliktā tīklā, jā un zaķis... ko gan Tev varētu nodarīt zaķis.. Mmm?

Mazliet pasmējusies, viņa palika atkal nopietna.

Nu Tu taču iesi cīnīties pret ļaunajiem. Es domāju, ka viņi labprāt Tev uzbruks, ja Tu traucēsi viņu plāniem. Prast slēpties gan arī ir liela māksla. Es neprotu slēpties. Bet zini.. es protu palikt neredzama. Es varu arī Tevi padarīt neredzamu. Un vēl es varu izdarīt tā ka, Tu mani tomēr redzēsi kaut arī būšu neredzama. Tas ir ļoti interesanti... Tikai priesterienes man liek rakstīt lūgšanas dievietei un nemaz neļauj mācīties, lai saprastu kapēc man piemīt šādas spējas...

Meitenes pārdomas iztrauceja Danni balss.
Kad viņa noklausījās, ka drīkst iet līdzi, meitene ļoti sapriecājās. Viņa pagriezās pret Senu.

Tu taču atnāksi palīdzēsi man savākt mantas vai ne? Tad pavērsusies pret Danni noteica: Sens saka, ka elfiete tā izvedas visu laiku un viņai nekas nekaiš. Tā, ka nav ko satraukties.

Tad atkal paskatījās uz Senu.

Nu nāksi?

Šo rakstu rediģēja Sindra: 21.09.2005 17:51

[novemberunge]

Dažreiz citu nodomi ir neizprotami. Opāla beidzot ierunājās un viņas balss šeit, pagrabos izklausījās skumja, bet biedējoši noslēpumaina. Sievietes skatiens bija piekalts sasaldēto priesterieņu sirdīm un amuletiem ap kaklu.
Manuprāt viņas tika sasaldētas, lai padarītu tās bezvērtīgas. Ja sasaldētājs būtu gribējis priesterienes iznīcināt, viņš to jau būtu izdarījis. viņa klusi nosecināja, vairāk gan pie sevis, nevis skaļi un pievērsās tiem, kas bija nometušies ceļos un tagad lūdzās.
Opālas acis uz brīdi iemirdzējās ar zvaigžņu spožumu, tomēr tas bija tikai brīdis... viņa pakāpās uz priekšu un uzdrošinājās piekārties amuletam, kas atradās kādai statuetei ap kalu.

[Romija]

"Bezvērtīgas? O, nē, nedomāju vis!" Rikki atbildēja dāmai tumšajā kleitā. "Vai tad tāds dzidrs ledus var būt nevērtīgs? No kura katra upes ūdens tādu nedabūsi. Un domāju, ka arī no kura katra cilvēka tāds nesanāktu, tikai no godīgajiem priesteriem. Pie tam, drīzāk tas izskatās pēc mēģinājuma iebiedēt," meitene pašūpoja galvu, it kā teiktama - ko viņi iedomājas? Tad atcerējusies vēl vienu lietu, Rikki piegāja pie tuvākās statujas. "Es atvainojos, es gribētu pārbaudīt vēl vienu lietu. Dievietei taču nevajadzētu iebilst, ja es problēmas risināšanas nolūkā pieskaršos šiem priesteriem. Un viņiem pašiem arī nevajadzētu pārāk iebilst. Kā nekā - labāk dzīvam, kam kāds pieskāries, nekā beigtam pavisam," un viņa pielika plaukstu vienai statujai pie krūtīm.

[novemberunge]

Opāla domīgi pamāja ar galvu, it kā norādīdama, ka piekrīt Rikki teiktajam, lai gan patiesībā viņa tā īsti nemaz neklausījās- prāts bija aizklīdis pavisam citur.
Ja vien šie nebūtu priesteri ar labām, gaišām sirdīm un daudiem svarīgiem pienākumiem uz kakla, es noteikti pamēģinātu kādu satuju novietot saulē un paskatīties, vai tā izkusīs. Šī pavisam noteikti ir maģija, tikai kāda? Un ar kādu iemeslu radīta? puselfa nodomāja un nolaida roku, kas tikko bija pieskārusies vienam no amuletiem. Viņa salika rokas tādā kā lūgšanā, kleitas tumšajā piedurknēm saplūstot kopā, un aizvēra acis.

Kāds nezinātājs varbūt nodomātu, ka viņa beidzot ir nodevusies lūgšanām, lai gan patiesībā sieviete bija iegrimusi pati savā prāta pasaulē- gluži vai kā tādā transā, no kura iespējams atslēgties tikai pēc paša gribas.
Kur lai rod atbildes uz jautājumiem? Varbūt tu varī palīdzēt,ak, Vienradzīt? piepeši Opālas acis atvērās un galva strauji pagriezās uz dievietes statujas pusi.

OOC: Tāds frīkiņš man tas tēls... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Sindra]

Kad Rikki pieskaras statujai viņa pēkšņi dīvaini sastingst. Viņas acis pieveras un meitenes elpa kļūst ļoti strauja. Izskatās, ka ar viņu kaut kas notiek. Pēc kāda brīža, viņa atver acis un jūtas atkal pavisam normāli.

[Romija]

"Ejam, tas nav parasts ledus!" Rikki uzsauca pārējiem. "Mums jāiet, kaut kas jādara! Un nevajag kavēties!" viņa mudināja pārējos doties, it kā ar rokām tišinātu viņus ārā no telpas. Tad viņa pagriezās pret priesterieni, kas iepriekš bija skaitījusi lūgšanu. Nevarēja īsti saprast, vai viņa to dara vēl joprojām. Rikki nometās uz viena ceļa viņai blakus, pievērsa sakatienu Vienradzītei, uz mirkli aizvēra acis un tad jautāja priesterienei: "Cienītā, atvainojiet, bet vai jūs nepateiktu, kur meklēt Saīnu?"

[Sindra]

Priesteriene paskatījās uz meiteni ar mazliet izbrīnītām acīm.

Es..., es esmu Saīna. Viņa pasmaidīja un pēkšņi dziļi ievilka elpu un sastinga. Virs viņas galvas nez no kurienes parādījās birstošas zilganbaltas sniega pārslas, kuras diezgan strauji nokrita pār priesterieni un viņa vienā mirklī palika par tādu pašu ledus statuju kā citas šajā telpā.

[Romija]

Rikki nobālēja.
"Nē!" viņa iesaucās. "Nē, nē, nē!"

Vienreiz cieši aizmiegusi acis, viņa tās atvēra, bet priesteriene bija un palika tāda, kā citas. "Nē, tā nevar! Ne jau tik ātri!" Rikki ļoti satraukti bēra vārdus. Viņa izmisušām acīm paskatījās uz pārējiem. "Nē, nē, nē..." un pielika plaukstu arī šai statujai. Cieši aizmiegusi acis, meitene pagaidīja nedaudz un tad atkal atvēra. Nekas! Nekas? Tad viņa strauji pagrieza galvu pret rūķi. Pavisam piemirsusi pieklājību, viņa iesaucās: "Ārā! Ātri!" un mazliet maigākā balsī piebilda: "Lūdzu!" Pati viņa atkal piecēlās un ar lielāku skubu tišināja citus ārā.

Šo rakstu rediģēja Etasi: 21.09.2005 21:14

[Lia'angia]

Brunhildi no lūgšanas transa iztraucēja Rikki balss. Apstulbusi viņa - jau otro reizi - vēroja, kā dzīvs, silts cilvēks piepeši pārvēršas ledus statujā. Tas bija tik baisi!!!
Paklausot Rikki uzstājīgajam lūgumam, viņa devās ārā no telpas, uzmetot pēdējo, skumju pilno skatienu priesteriem un paceldama roku svētījošā žestā.
- Vai Dieviete tev deva kādu atklāsmi? Kur mums tik ātri jāsteidzas? Vai tev bija kas sakāms tieši svētītajai Seīnai, vai arī citi drīkst to dzirdēt? - viņa sāka bērt jautājumus, tikko bija iznākusi gaitenī. Sirdī sakustējās cerību stariņš - varbūt tiešām Dieviete devusi kādu zīmi?

[Romija]

Rikki sekoja Brunhildei.

"Nē, man bija jānosargā Seīna," meitene runāja, bet viņas balss brīžam aizķērās. Nebija tālu no raudiena. "Tā skaistā sieviete man teica. Viņa lūdza Seīnu pasargāt. Bet es muļķe, muļķe," Rikki viegli iesita ar dūrīti pa pieri. "Es to neizdarīju. Es aizmirsu viņas vārdu. Es taču varēju kaut ko darīt. Bet jums, jums labāk neatrasties tur, kur jums līdzīgos piemeklē tādas nelaimes. Labāk ne!" Rikki balss bija satraukta.

[Lich]

Palikt neredzamam? Tas tak ir makten noderīgi... Būs jāpatur prātā!

Labi, ejam! Tikai iesaku sevi neapgrūtināt ar pārāk daudz mantu... Garākā ceļojumā tās var tikai traucēt. Kā gan Sens varētu atteikt palīdzēt skaistai meitenei? Kura pie tam vēl var padarīt tevi neredzamu? Neiespējami...

[Sindra]

Tiāra pasmaidīja Boēcijam.

Es tad nu aiziešu. Mazliet. Obligāti sagaidiet mūs atpakaļ. Viņa pamāja Senam un devās uz savu istabiņu. Aizdevusies garām tempļa galvenajai ieejai, viņa aizveda puisi pie kādām mazākām durvīm. Veikli tās atvērusi viņa palaida Senu pa priekšu.

Viņi nonāk mazā telpā, kurā ir vairākas durvis un vienā stūrī apaļas trepītes, kuras ved uz augšu. Meitene dodas pie šīm trepēm un kāpj augšā. Trepju galā ir durvis, kuras atverot nonākt gaitenī, no kura uz abām pusēm paveras vēl vairākas durvis. Tiāra dodas uz gaiteņa pašu galu. Galā ir vēl vienas durvis. Viņa tās atver un aiz tām parādās pavisam maza telpa, ar vēl vienām durvīm.

Meitene noņem no kakla mazu atslēdziņu un atslēdz durvis. Paverās istabiņa. Ne visai liela, saulaina. Vienā stūrī ir gulta un kārtīgi sakārtotas meitenes personīgās mantas. Otrā stūrī ir galds ar dažādiem tīstokļiem nokrauts.
Pārējos divos stūros ir galdi, kuri nokrauti ar dažādiem traukiem, kuros ir dažādu krāsu šķidrumi. Pie sienas ir plaukts, kurā ir sakrāmēti trauki ar dažādiem pulverīšiem.

Meitene vispirms lēnām nostaigā gar galdiem un apskata krāsainos šķīdumus. Apmierināti pasmaidījusi viņa pieiet pie plaukta un noceļ no tā vairākas pudelītes ar bezkrāsainu šķīdumu. Viņa pieiet pie Sena un pasniedz tās viņam.

Šitos vajag rūpīgi glabāt. Var mums palīdzēt pret ienaidniekiem, bet ja neuzmanīgi ar tām apiesies, kaitēs Tev pašam.

Viņa paņema kuļķenei līdzīgu somu un tajā ielika vēl pāris traukus ar dažādiem pulveriem un šķīdumiem.

Tad piegājusi pie savām mantām, viņa paņēma ceļojumu apmetni uzmeta to plecos un pasmaidīja Senam pasniedzot somu.

Es esmu savākusi vajadzīgās mantas. Varam doties. Es taču neko neaizmirsu vai ne?