Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Roviela]

Nosolījies, ja vien spēs, zirgus atvest atpakaļ, Danni ar staļļapuišu palīdzību izveda visu zirgu baru un piesējā laukā tur, kur bija palikuši pārējie ceļabiedri un kur stāvēja arī Arre.

Tur viņš ieraudzīja seru Boēciju runājam ar meiteni, kura, kā viņš atminējās, dzīvoja tepat, templī. Varbūt viņi ir pazīstami, ko var zināt, Danni nosprieda. Sargam kaut kā nekad nebija sanācis ar šo meiteni pārmīt vairāk vārdu, kā vienkārši sasveicinoties, pat viņas vārdu viņš nezināja. Īpaši viņš neklausījās, kas tiek runāts - pa gabalu draudzīgi pamājis viņai ar roku, Danni vēlreiz noskatīja zirgus. Vai ir viss kārtībā?

[Urdrunir]

Ah, tad zini gan!? Boēcijs izskatījās tīri pamodies un ieinteresēts meitenes teiktajā. Nāksi parādīsi ceļu? Vai labāk stāstīsi un tad man pašam būs jāiet pakaļ? Es jau varu. Edz kur Čiepiņa aizvedīs.

Un vecais vīrs norādīja uz savu zirgu. Tad atkal pievērsās meitenei. Tātad es tomēr drīkstu droši ņemt to lodi un izmantot? Izmantot.... izmantot, lai... Atgādini man vēlreiz! Kāpēc mēs meklējām lodi?

[Ungaarijas ragas...]

Serīnas skats pievērsās skaistajai vienradža statujai zāles vidū. Viņa to slēptā sajūsmā apbrīnoja, tāpat kā logu vitrāžas, kaut ko tik skaistu negadījās vis bieži redzēt un viņa domās pateica paldies tiem, kas to visu veidojuši.

Tad meitene atkal ar skatienu uzmeklēja priesterieni un Rikki, lai nejauši nepazaudētu viņas un klusām piegāja klāt.

[Gilraen Anarion]

Gilraena lūkojās uz vitrāžām slepus,itin kā kāds par to varētu sodīt,itin kā tas nebūtu atļauts.Manījusi,ka arī pārējās skata statuju un vitrāžas Gilraena lēni apgriezās apkārt,tūliņ nosarkdama.

Elfa aplūkojusi zāli palūkojās atpakaļ uz izeju un nemierīgi sadīdījās,tomēr ārā neizgāja,jo tā jau īsti nevar-vispirms ieiet iekšā un tad pēkšņi izskrien ārā.
Gilraenai ļoti gribējās redzēt zirgus un viņa netaisījās palikt ar garu degunu,protams zirgu jau viņa dabūs.
-Templim taču zirgu gana?-viņa jautāja sev.

Šo rakstu rediģēja Gilraen Anarion: 19.09.2005 09:52

[Farliner]

Riliarnirs mierīgi stāvēja grupas aizmugurē, vērojot notiekošos - arī dīvainās elfietes ne mazāk dīvaino dīdīšanos. "Kur gan tādas rodās?" Karotājs pie sevis nodomāja, "nekādas mentālās disciplīnas, nekādu redzamu ieroču, acīmredzot - nekādas ceļošanas pieredzes. Pēc burvja arī neizskatās - tik haottiski burvji ilgi nedzīvo un priesteriene... nē labāk neiedomāties, ka kaut kas tāds varētu būt priesteris." Automātiski noklasificējis viņu kā būtni, kura indiiduāli ir maz bīstama, bet potenciāli bīstama grupai viņš turpināja aplūkot tempļa iekārtojumu...

[Elernass]

Devs bija pagaajis mazliet nostaak un klusu luudzaas, skatoties uz grandiozo dievietes statuju centraa.

Peec iisas luugshanas vins atkal pietuvojaas savu celja biedru grupinjai, censdamies paaraak nezhvadzeet ar brunjaam un netrauceet priesterienes un virspriesterienes sarunai.

[Ungaarijas ragas...]

Serīna uzmeta ašu skatu Devam, kas viņiem pievienojās. Viņas uzmanību bija piesaistījusi klusa bruņu žvadzēšana. Taču meitene neko neteica un atkal novērsusi skatu, palūkojās uz virspriesterieni.

Viņa vēlējās redzēt sasalušos priesterus, lai gan klusībā aprāja sevi par šādu vēlmi. Galu galā, nebija labi jūsmot par citu nelaimi, bet viņa nevarēja izvēlēties domas, kuras iešausies prātā un tāpēc nācās tās pieciest.

[novemberunge]

Opāla uzmeta vieglu, noslēpumainu skatu priesterienēm, tomēr joprojām neko neteica, tikai virpināja pirkstos savu kristālu.
Elfiete piepeši sakustējās un burtiski pieslīdēja pie Vienradzītes statujas. Tādu iespaidu radīja tumšais, smalkais apģērbs, kas vilkās burvei aiz muguras. Viņas acīs mijās gods ar spītu, tomēr Opāla ne krita ceļos, ne uzsāka lūgšanu. Viņa tikai sirsnīgi pasmaidīja un pakāpās atpakaļ.

[Romija]

Neizskatījās, ka priesteriene pārāk steigtos ar atbildi, tāpēc Rikki skatījās apkārt līdz viņas skatiens apstājās pie slaida, brūnmataina karavīra, kurš bija piebiedrojies pārējiem klausītājiem. Interesanti, kā viņu sauc? Tik daudz vārdu šodien, ka visus nevar atcerēties. Tādas sapņainas, debeszilas acis. Un kas par augumu, Rikki pie sevis jūsmoja, nemaz nepamanīdama, ka jau labu laiku skatās uz pienākušo, un viņas seju rotā nedaudz viltīgs smaids.

[Sindra]

Meitene pasmaidīja un novērsusi skatienu no Sena palūkojās uz Boēciju.

Ser Boēcij.. es nevarēšu parādīt, kur tas ir. Tas ir tālu! Jums nudien būs jāprasa Čiepiņai, lai viņa jūs aizved. Jūs taču zinat to ezeru? Nu no kura upīte ieplūst Sauleszaķu jūrā. Un tur tos lielos kalnus? Lūk tur. Tur ir paslēpta lode.

Viņa uz mirklīti aizdomājās.

Ņemt lodi? Droši vien... Dieviete taču ļauj katram ņemt to, ko viņš spēj paņemt. Kapēc gan, lai jūs nevarētu dabūt lodi, ja to spējam paņemt?

Bet, nu Ser Boēcij! Jūs nu gan esat aizmārša. Jūs vēlējāties atklāt lodē paslēptās uguns maģiskās īpašības, jo jums likās, ka tas pasargās Lūnu no Lielā Baisā Zibeņspļāvēja! Atceraties, kad tas uzbruka? Visi bija tik nobijušies..

Nu jā.. un tad es aiz gara laika, viņa viegli pacēla galvu pret debesīm, pievērusi acis, klusi nočukstēja: lai dieviete man piedod slikto kalpošanu, palūkojusies uz Boēciju, viņas skatiens atkal pievērsās Senam Nu jā.. aiz gara laika sameklēju visu, visu ko vien atradu par šo mistisko lodi. Izrādās, ka uguns maģija pasargā no lāsta! Viņa triumfējoši paziņoja.

Un tad klusiņām piebilda: Es tikai nezinu kā tas izpaužas un darbojas. Par to nekas nebija teikts.

Tad atkal palūkojās Boēcijam acīs.
Bet Jūs taču man pastāstīsiet, kad sameklēsiet lodi, vai ne? Mēs noiesim tempļa pagarabos, es uzvārīšu tēju un Jūs man pastāstīsiet, nu tāpat kā stāstījāt stāstus par Lordu Kurmi un viņa nešpetno dēlu. Viņa rotaļīgi iesmējās.

Vai tas puisis ir jūsu ieroču nesējs? Viņa pamāja ar galvu uz Sena pusi un viņam pasmaidīja.

[Roviela]

(OOC - vai Danni kaut ko no tā visa dzird? Viņš, vispār, nav tālu, un, droši vien, ir beidzis ņemties ar zirgiem.)

Danni, sekojot meitenes skatienam, paskatījās uz puisi, kas bija te netālu nosēdies. Tas ir tas pats, kuru viņš bija uzrunājis krogā, bet kurš pat nebija uzskatījis par vajadzīgu atbildēt! Un tagad viņš, acīmredzot, bija viņiem sekojis uz šejieni. Dīvaini...

Šo rakstu rediģēja Roviela: 19.09.2005 17:42

[Sindra]

OOC - Nu ja Danni pienāk klāt Boēcijam un meitenei tādā attālumā kā Jāņa personāžs, tad dzird. Jo principā ir noprotams, ka meitene runā, tā lai puisis arī sadzirdētu teikto.. A uzbraukt Jāņa personāžam par neatbildēšanu nav īsti lādzīgi. Danni viņam pajautāja un nesagaidījis atbildi aizgāja, vienkārši Jānim tajā laikā nesanāca pasēdēt pie datora, lai uzrakstītu spēles atbildi. Domājams, ja Danni nebūtu aizgājis, viņš atbildētu..

Danni zin, ka meitene dzīvo templī. Viņa ir bārene un neviens nezin, kas un kur ir viņas vecāki. Viņu no mazotnes uzaudzināja priesteri. Viņa parasti sēž tempļa pagrabos un pēta senos tīstokļus.

[Lich]

(OOC Heh? Danni bija Senu uzrunājis? Nepamanīju, ka viņš būtu pat pienācis pie Sena galdiņa...)

Nē nu tas palika nedaudz par traku. Pilnīgi noteikti Sens bija pamanīts un kas vēl ļaunāk pilnīgi noteikti viņš juta, ka viņš tiek pieminēts sarunā. Ja vēl varētu meitenes interesi norakstīt uz kādu vecu pazīšanos, kuru Sens būtu piemirsis, tad sarga pētošais skatiens liecināja, ka viņš tiek novērtēts.

Tas nozīmēja tikai vienu - vai nu jāstādas priekšā, vai jāiet kūpināt pīpe uz cita lievenīša. Daudz par izvēli nespriedelēdams, Sens piecēlās, noskurinājās un devās virzienā, kur runājās sargs, meitene un vecais vīrs.

Sveicināti! Sens Salsts ir mans vārds. Ceru, ka piedosit manu ziņkārību, taču es nespēju atturēties nesekojis tik savādai ceļinieku kompānijai, kā jūsējā.

Sekundes simtdaļu piebremzējot, lai dotu laiku kādam iestarpināt kādu jautājumu, ja tāds būtu radies Sens turpināja...

Kaut arī pilsētas lietās neorientējos vairāk par to kur ir krogus un tirgus, man tomēr liekas, ka jūs nēesat vienots vesels, bet gan vairāki indivīdi. Tādā gadījumā vai drīkstu izmantot izdevību un taujāt, kas gan tāds taisās notikt, lai jūs visi salasītos vienkopus un sāktu gatvoties ceļam?

[Sindra]

OOC - un vēl vēlējos pateikt, ka tie, kas pašreiz atrodas templī un gaida rūķes atbildi. Tas, ka Lia' Angia nav pie datora, nenozīmē, ka priesteriene stāv un klusē. Vienkārši ir nostopējies laiks, kamēr viņa iepostos. Jūs varat domāt, kaut ko bakstīties, bet nerakstiet, ka priesteriene stāvēja un klusēja. Viņa to noteikti nedara.

Meitene pasmaidīja Senam pavisam platu smaidu atsedzot skaisti veidotu baltu zobiņu rindu.

Mani sauc Tiāra. Es dzīvoju templī. Es neko nezinu. Tad viņa paskatījās uz Seru Boēciju. Jā, vispār es nemaz nepajautāju kur Jūs dodaties, uzreiz tikai ar savām lietām. Priesteri jau man saka, ka vieglāk esot zirgam iemācīt ēst ar galda piederumiem nekā man pieklājību. Viņa tiešām sakaunējās un vaigos iezagās sārtums.

Lai slēptu savu samulsumu, viņa pārmaiņus raudzījās uz Boēciju un Danni gaidot, kad kāds Senam izstāstīs, ko tad īsti visi te savākušies pie tempļa.

[Lia'angia]

o.o.c. - atvainojos par spēles kavēšanu. bet tiešām nebiju pie datora.

Pēc kāda brītiņa rūķes virzienā nāca Lūnas virspriesteriene Saīna. Viņa Pienāca pie priesterienes un viegli paklanījās.

Esiet sveikta! Lai Vienradzītes svētība ar jums! Kā es varu jums palīdzēt?

Saīna smaidīja, kaut arī viņas acis bija nogurušas un viņa izskatījās visai norūpējusies.

- Esiet sveikta, svētītā Seīna! - Brunhilde godbijīgi paklanījās, vienlaikus pieņemdama virspriesterienes svētību.
- Mēs esam atnākuši uz šejieni meklēt pēc Dievietes gribas un palīdzības, un piedāvāt savu palīdzību un vēlmi kalpot Vienradzītei. Daudzus prātus un sirdis uztrauc nelaimes, kas uzbrukušas dievietes priesteriem. Es nāku no Terras, kur rīta dzirdīšanas ceremonijas laikā mūsu māte Izlode pārvērtās par... statuju - pie šiem vārdiem rūķe sastostījās, varēja redzēt, ka šis notikums vēl aizvien viņu ļoti satrauc - un mūsu zināšanas nespēja viņai līdzēt. Es devos uz Lūnu cerībā, ka gūšu šeit kādas ziņas par to, bet ceļā dzirdēju, ka arī citos tempļos notiek šādas briesmīgas lietas. Mēs - viņa pamāja uz saviem biedriem - vēlamies, cik tas būs mūsu spēkos un, ja tā būs gribējusi Dieviete, censties atrisināt šo problēmu. Es esmu dzirdējusi, ka Lūnas templī ir izcila bibliotēka un tai ir ļoti erudīti glabātāji. Varbūt jūs te, Lūnas sirdī, esat nākuši uz pēdām kaut kam, kas varētu mums palīdzēt? Mums arī ieteica palūkoties uz ... sastingušajiem priesteriem. Varbūt mūsu biedru vērīgās acis spēšot pamanīt kaut ko, kas jums, kas viņus pazina... pazīst, un mīl, ir paslīdējis garām?
Brunhilde beidzot apklusa un pievērsa cerības pilnās acis virspriesterienei. Viņai gribējās jel kā atbalstīt šo trauslo, jauno būtni, bet viņa nudien nezināja, kā, izņemot veltīt Dievietei klusu, kvēlu lūgumu stiprināt jauniņo virspriesterieni.

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 19.09.2005 20:26

[Urdrunir]

Ko, niekus! labvēlīgi smaidīja Boēcijs. Ej, ej vien! Parunājies ar sava vecuma ļaudīm. Es te pasēdēšu un pagaidīšu tos pārējos gaisagrābšļus.

[Sindra]

Virspriesteriene visai rāmi noklausījās rūķes teikto. Viņa līdzjūtīgi māja ar galvu. Kad Brunhilde pārtrauca runāt, viņa mirkli klusēja.

Es būtu no tiesas laimīga, ja spētu jums atbildēt kaut ko iepriecinošu. Taču nāksies tikai apstiprināt, ka viss jūsu stāstītais ir patiesība. Mūsu priesteri nudien pārvēršas... sastingst... viņa pieklusa it kā meklēdama pareizos vārdus. Nu jā.. viņi kļūst par ledus statujām.

Mūsu bibliotēka gan ir varena, taču pagaidām mums tā arī neko nav izdevies atrast. Meitenes gan tīstokļus šķirsta augām dienām, diemžēl bez kāda rezultāta. Laikam jau nākas saskarties ar kādu ļaunu varu, kura agrāk mūs likusi mierā. Tagad nezinam padoma.

Viņas acis palika pavisam skumjas.

Protams, es varu jums pārādīt sastingušos priesterus. Mēs viņiem iekārtojām speciālu istabu. īpaši tur nevienu nelaižam. Pie viņiem iet tikai priesteri, bet jums es parādīšu, jo jūs noteikti atradīsiet veidu kā palīdzēt šiem nelaimē nokļuvušajiem. Redziet. Viņi pārvēršas par ledu. Un tur augšā smailē, kur notiek lūgšanas, tur saule rītausmā mirdz tik spoži. Redziet es nezinu, man bail, ka spožie saules stari varētu tiem nodarīt ko ļaunu, nu jūs saprotat ko es domāju. Ledus un saule... man tiešām ir bail...

_______________________________

Tiāra savu sejiņu savilka neizpratnes izteiksmē...

Nē, nē ser Boēcij, es jūs nesaprotu. Mēs te runājam par lodi, un tagad jūs mani sūtat prom, lai gan puisis, Sens... viņa pasmaidīja, ir pats pienācis mums klāt. Tagad mēs visi jauki kopā varam patērzēt.

Tātad. Kādus gaisagrābšļus jūs gaidat?

Šo rakstu rediģēja Sindra: 19.09.2005 22:54

[Roviela]

(OOC - ak un vai! Nezināju, ka tāds sīkums te sataisīs tādas problēmas! Danni uzrunaaja Senu. Vai nav vienalga, kāpēc viņš neatbildēja? Sargs var domāt ko grib. Tobrīd viņš nodomāja, ka puisis līdzi nenāks, bet tagad viņu redz pie tempļa. Tas ir viss. Viņš vienkārši ir pārsteigts.)

Sveicināti! Es esmu Danni Severe, šī tempļa sargs, kā redzams, Danni draudzīgi uzrunāja Senu, nospriedis, ka nav nekāda iemesla neteikt to, kas visiem zināms. Pirmais izbrīns, tomēr redzot puisi te, bija pārgājis, un sargam nebija iebildumu papļāpāt.

Mēs te gaidam mūsu pārējos ceļabiedrus, jeb, kā seram Boēcijam labpatika izteikties - gaisagrābšļus. Viņi lielākā daļa pašlaik ir templī. Mērķis mums ir palīdzēt Dievietei un mēģināt noskaidrot, ko var līdzēt uznākušajā likstā, kad priesteri lūgšanu laikā pārvēršas par ledus bluķiem. Nupat tikai sanācām kopā, tur, krogā pie galdiņa, viens otru nemaz nepazīstam, bet gan jau to paspēsim.

Tiāra, viņš uzrunāja meiteni, es dzirdēju jūsu stāstu par uguns lodi. Pret kādu lāstu tas varēja līdzēt, to gan nesadzirdēju, kamēr ar zirgiem ņēmos. Un kur īsti tā atrodas. Kas tie par kalniem? Pie Zvaigznes ezera? Danni tīri labi zināja, kas uz kuru pusi atrodas Vienradzītes karaļvalsī, lai gan tikai no kartēm.

[Sindra]

Meitenes skatiens pievērsās sargam.

Es neteicu pret kādu lāstu līdz lode. Nu jā.. manas zināšanas laikam nav pilnīgas par šo maģisko lietu. Bet es domāju, ka Sers Boēcijs, ja to atrastu.. viņa aizdomājās, jā... ja viņš atrastu, viņš noteikti zinātu kā to izmantot! Seram Boēcijam uz tādām lietām ir talants.

Reiz no viena ceļojuma kāds svešinieks man atveda maģisku rozi. Neviens nezināja ko ar to iesākt, bet Sers Boēcijs uzreiz pateica! Jā, jums nudien ir paveicies, ka Boēcija kungs jums dodas palīdzēt atrisināt priesteru lāsta problēmu.

Mm... tad jau jūs esat tie varoņi par kuriem priesteri runā. Cik interesanti, viņa noteica un pēdējie vārdi vairāk skanēja kā cik dīvaini...

[Roviela]

Interesanti?, Danni smejoties noteica, kas tur interesants? Kur sūta, tur ejam! Vismaz es. Katrs kalpo Vienradzītei, kā var.
Un Tu vēl nemaz neesi redzējusi to raibo baru, kas pašlaik ir templī!

Priesteriene, cienījama rūķu dāma, sargs sāka skaitīt uz pirkstiem, melnā tērpta elfa, droši vien - burve, elfa ar suni, meitene brūnām bizēm - viņai ir pūce kaut kāda, žvadzošās bruņās tērpts Ordeņa karotājs, dīvains elfs melnā apmetnī un ar masku, arī karotājs, kā spriežu pēc diviem zobeniem, un Rikki, nerimtīgā pļāpa. Lai nu kas, bet garlaicīgi ceļā gan nebūs!

Viņš palika nopietnāks.
Par varoņiem ir priekšlaicīgi runāts. Vēl neko neesam paveikuši. Ar kaut ko būs jāsāk, un man šķiet, ka sākt ar lodi nemaz nebūtu slikti. Kuros kalnos tad tā bija?

Danni bija apņēmības pilns palīdzēt seram Boēcijam sagādāt lodi, it īpaši, ja ir cerība, ka Boēcijs tiešām varēs pateikt, ko ar to darīt.