Vienradzītes Pasaule: "Saltās Zvaigznes" [R], [C], [BP], [ATD] [!R!] Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Sindra]

Pavedienā ir atļauts iesūtīt rakstus, kas pārkāpj PG-13 (nepārkāpjot R).

Goldberry
HP&GP foruma administrācija


Vienradzītes pasaule "Saltās Zvaigznes"

Spēle būs ar GM
Viss norisinās jau pazīstamajā Vienradžu pasaulē.

Pasaules apraksts:

Spēles darbība notiek skaistajā Mēnessziedu karaļvalstī.

Valdnieks:

Mēnessziedu karaļvalstī valda labā dievišķā Vienradžu Karaliene. Viņa rūpējas par saviem padotajiem, dara labu un dod maģiju priesteriem. Vienradžu karalienei patīk tīra daba, māksla un skaistums. Viņa reizēm parādās tautai svētku laikā, bet pārsvarā dzīvo savā mākoņu pilī, kur parasti mirstīgie netiek ielaisti.

Ģeogrāfija:

Mēnesziedu karaļvalstī lielāko daļu zemes klāj meži. Mežu vidū ir gleznainas pļaviņas ar maziem strautiņiem un ezeriem. Pie pilsētām ir izveidoti lauki un ganības. Šur un tur paceļas majestātiski kalni ar skaistām ielejām. Klimats ir silts un lielāko gada daļu zied un smaržo visādas puķes. Lietutiņš nolīst tikai pa nakti, lai netraucētu karaļvalsts iedzīvotājiem. Ziemā ir mīksts sniedziņš, lai varētu pikoties un taisīt sniegavīrus.

Mēnesziedu karaļvalsts galvaspilsēta ir Lūna. Tajā dzīvo visādas rases, ir daudz bagātu tirgotāju, labu amatnieku, gudru burvju un stipru karotāju.

Pārējās lielākās pilsētas ir:
Flora (pilsēta laukos, dzīvo daudz halflingu),
Fauna (pilsēta mežā, dzīvo elfi, puselfi),
Terra (pilsēta kalnos, dzīvo rūķi)
Akva (ostas pilsēta pie lielās Sauleszaķu jūras, pārsvarā dzīvo cilvēki un ūdensļaudis).

Reliģija:

Vienradžu Karaliene dāvā maģiju saviem uzticamajiem priesteriem. Tie katru dienu lūdz savu valdnieci saullēktā un saulrietā.

Katrā pilsētā ir liels Vienradžu Karalienes templis. Tajā ir balta vienradža ar spārniem statuja, pie kuras visi lūdzās. No rītiem priesteri veic svēto dzirdīšanas rituālu. Svētajā traukā tiek ieliets ūdens no dzidra avotiņa un dieviete tiek aicināta padzerties. Galvaspilsētā Lūnā reizēm notiek brīnums un pati dieviete patiešām atnāk un izdzer ūdeni.

Katrā templī ir viens virspriesteris. Par to var kļūt labs priesteris, kurš ir sirdī šķīsts. Tam priesterim ir jāiet uz augstu kalnu netālu no Terras pilsētas un jāpavada tur 3 dienas. Tad Vienradžu Karaliene pati pasaka vai priesteris ir cienīgs kļūt par virspriesteri.

Vienradžu Karalienes priesteri ģērbjas zaļās drēbēs un valkā baltu apmetni. Viņiem ir sudraba svētais simbols, kas izskatās, kā mazs vienradža rags.

Ienaidnieki:

Vienradžu Karalienes ienaidnieki ir tie, kas posta dabu un sabojā skaistumu. Reizēm uzrodas ļaunie, kuriem nepatīk skaistā Mēnessziedu karaļvalsts. Viņi tad cenšas ieriebt tās labajiem iedzīvotājiem. Mēnessziedieši tad pret viņiem cīnās un svin slavenas uzvaras pār tiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase(iespējamās rases: cilvēks, elfs, puselfs, rūķis, halflings),
4)klase (burvis, bards, faiteris, priesteris, zaglis, paladins, rendžers, druīds)

Burvis var sev dabūt vairākas burvestības. Burvestību sarastā neietilpst
- spēja taisīt pasaules galu,
- nogalināt visus 50 km rādiusā, u.t.t. izvēlēties saprātīgas maģijas.
Burvestību saraksts jāiesniedz spēles vadītājam ar PZ palīdzību.

Bards var dabūt sev 2 maģijas, no kurām viena ir iedvesmot ar savu dziedāšanu pārējos komandas biedrus, līdz ar to viņi kļūst spēcīgāki, veiklāki u.t.t., bet ne ūbermeni. Un otra maģija, bards var ar dziesmas palīdzību ārstēt savus grupas biedrus. Vēl bardam ir labas zināšanas par karaļvalsti, viņš vieglāk uzzin informāciju, arvienvārd sakot grupas diplomāts.

Faiteris kā jau cīnītājs labi cīnās ar ieročiem un būs grupas spēcīgākais balsts cīņās ar mošķiem. Faiteris ir spēcīgs un gana veikls, gudrs, skaists, bet viņš nav supermens, tā ka pilnīgi viss viņam nebūs pa spēkam...

Priesteris pie attiecīgo rituālu izpildes var saņemt pļuškas no dievietes. Priesteris noteikti spēj dziedināt grupas biedrus. Karaļvalstī priesteri ir ļoti cienījami un būt par priesteri ir liels gods. Priesteris spēles laikā griežas pie dievietes ar lūgšanām (PZ veidā pie manis) un dieviete izlemj vai dot priesterim lūgto vai nē.

Zaglis ja izvēlies zagli, tad ņem vērā, ka zaglis ir pozitīvais tēls un viņa nodomi nav aplaupīt kādam mājas vai apzagt kādu nespējīgu večiņu tirgus laukumā. Šis zaglis drīzāk ir piedzīvojumu meklētājs un viņa specializācija ir atvērt lamatas, lai tās nenoskādētu pārējiem grupas biedriem, saglabāt modrību, kad citi paguruši, pamanīt lietas, kuras citiem paslīd garām.

Paladins ir ļoti drosmīgs, imūns pret slimībām, viņam piemīt paaugstināta izturība pret maģiju, spēja nedaudz ārstēt komandas biedrus. Paladins prot cīnīties un satriekt pīšļos ļaunīšus. Paladinam ir ļoti uzticams jājamlops un viņš spēj pa gabalu pateikt kurš ir ļauns un kurš nē..

Rendžers prot meklēt pēdas, viņam ir mīļākais ienaidnieks, ar kuru viņam būs vieglāk tikt galā. Samērā labi cīnās un visai labi šauj ar loku. Rendžers pamanīs tādas lietas, kas citu acīm paliek nepamanītas, arī izdzirdēs skaņas, kuras pārējo ausīm ies secen. Viegli orientēsies arī svešos apvidos. Pazīst dabu.

Druīds ir dabas draugs. Viņš pārsvarā uzturas mežos. Ļoti labi saprotas ar dzīvniekiem un labi pazīst augus. Prot no tiem pagatavot zālēs, arī indes ja nepieciešams. Druīdiem ir draugs dzīvnieks. Viņš pats spēj pārvērsties par kādu dzīvnieku.

5)augums,
6)vecums,
7)dzīvesvieta,
8)ģimene,
9)speciāli spēki (Te burvji ierakstīs savas maģijas. Un pārējie to ko jau es norādīju pie klašu aprakstiem. Un vēlreiz!! nepiedēvējat savam tēlam ārkārtīgus spēkus!!!!),
10)ieroči (Visiem tēliem var būt ieroči. Zobeni, dunči, tikai jāņem vērā, ka vislabāk cīnās faiteris.)
11)dzīvnieki (pēc izvēles.. burvjiem visticamāk, ka būs)
12)fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti),
13)izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
14)rakstura apraksts,
15)tēla pagātnes apraksts (vēlams).

Atšķirībā no pirmās Vienradžu spēles šajā spēlē jūs varat būt ne tikai pozitīvie personāži. Ja vēlaties spēlēt kaut ko drusku ļaunu, tad sazinieties ar mani pa PZ un mēs apspriedīsim jūsu īpašās vēlmes. Tāpat pa PZ sarunājot var mēģināt jūsu leģendā iekļaut kādus noslēpumainus punktus.

No spēles gaidu, ka tā vairāk veidosies kā stāsts.

Tas laikam īsumā viss.
Gaidu entuziastus, lai varētu sākt......

Vienradžu pasaules karte te:


Savus personāžus publicējiet ATD pavedienā

P.S. Ja kādam interesē, tad kopš pirmās Vienradžu spēles ir pagājuši aptuveni 25 gadi.

Šo rakstu rediģēja Goldberry: 05.10.2005 12:30

[Lia'angia]

- Jā, apmeklēt templi - tā ir pareiza doma - priecīgi piekrita Brunhilde.
- Kamēr mums tiek meklēti zirgi, es varētu apmeklēt bibliotēku un aprunāties ar priesteriem, varbūt viņi zina ko tādu, kas mums nav nācis ausīs.
Brunhilde pavērās apkārt - Lūnā viņa bija bijusi pirms kādiem 20 gadiem, tādēļ īsti nespēja atcerēties, uz kuru pusi tagad būtu jāiet.

[Urdrunir]

Jūs gribat iet uz templi? Nu, svētība pirms mājupceļa par ļaunu nenāks.
Boēcijs ar ceļiem iebikstīja zirgam un stūrēja uz augstāko torni pilsētā.

Ja jūs varat sarunāt ar priesterienēm, tad es ieteiktu arī uzkāpt augšā tornī. Runā, ka tur priesterienes nakts lūgšanās sasalstot. Dīvaini laiki gan!

Negaidījis pārējos un neskatīdamies, vai sarunu biedrs viņam vēl pie sāniem, viņš ļāva zirgam lēnā gaitā vest sevi pie lielas un skaistas celtnes pilsētā, kurai vienā malā bija liels smails tornis ar tādu kā balkonu vai nelielu platformu galā.

Tikai pats es tur augšā nekāpšu. Pārāk jau stāvas kāpnes.

[Farliner]

Sekojot Riliarnira mājienam, Marals devās pakaļ Boēcija zirgam, turoties mazliet pa labi un iepakaļus. Pats Riliarnirs uzmanīgi vēroja ielu, jau iejuties ierastajā ceļojuma ritmā, kad briesmas var draudēt no jebkuras vietas un jebkurā laikā.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 15.09.2005 11:32

[Ungaarijas ragas...]

"Paldies, kungs, par jūsu rūpēm," laipni pasmaidījusi Serīna pateicās Danni. Tas nu bija jāatzīst, ka viņa bija sākusi maķēnīt satraukties par to zirgu būšanu. Taču kārtējo reizi viņa guva apstiprinājumu tam, ka agrāk vai vēlāk viss nokārtojas.

Pametusi vienu skatu uz ūpi, viņa sekoja pārējiem, tomēr ik pa brīdim uzmetot pētīgu skatu pārējiem, sevišķi jau elfai, kas bija pievienojusies pēdējā mirklī un ko sieviete pasveicināja ar galvas mājienu un klusu: "Sveicināta!" Vēja pūsma un spalvu švīkst virs galvas apliecināja, ka arī ū```` pametis savu posteni. Pārlidodams no vienas vietas uz otru tas sekoja pārējiem.

[Lia'angia]

Brunhilde sekoja Boēcijam, un kārtējo reizi sajūsmā nošūpoja galvu, priecādamās par tempļa skaistumu.
Kad viņi piegāja pie tempļa, Brunhilde nevilcinādamās devās iekšā un pirmajam satiktajam tempļa kalpotājam klusinatā balsī (viņas varenais alts šajās sienās dārdētu kā bazūne) pavaicāja, vai būtu iespēja satikt kādu no galvenajiem preisteriem. Gaidot viņa domās vērsās pie dievietes ar īsu, kvēlu lūgšanu, lūdzot Vienradzītes svētību un palīdzību Viņas slavas ļaužu labklājības vārdā.

[Roviela]

Piekrītoši pamājis ar roku un uzsmaidījis Serīnai, Danni paņēma sava zirga pavadu no zibaces un sekoja Boēcijam.

Ak tad tornī tas notiek! Nu re, vajag parunāt un kaut ko uzzini, sargs domāja. Tikai kāpēc sargu vidū nav nekādu ziņu par to, kas tur notiek?

Bet viņam būs jāmeklē zirgi, kamēr citi dara, ko nu kurš tur dara.
Rikki, es arī augšā nekāpšu. Iešu pie un palūgšu zirgus. Nav ko kavēt laiku, kad darbs darāms.

Pienācis pie tempļa, viņš piesēja Arri un uzreiz devās meklēt staļļu pārzini, kurš, kā viņam bija labi zināms, vienmēr bija atrodams pie zirgiem. Pa ceļam Danni sasveicinājās ar vienu no saviem biedriem, kam viņš palūdza tūlīt aiziet pie virspriesterienes vai kāda, kurš būtu ar mieru runāt, un palūgt atļauju izmantot tempļa zirgus tam darbam, kurā, kā visi sargi to zināja, Danni bija norīkots.

Nonācis staļļos, sargs, protams! citādi tas nevar būt, galveno pārzini atrada pie viņa mīluļa steliņģa.

Lai Vienradzītes svētība ar Tevi! Danni sveicināja. Tu zini, kur mani sūtīja, un tagad mēs esam vesels bars, kuriem daudziem nav uz kā jāt. Aizsūtīju Nodoru palūgt atļauju, bet pats nācu runāt ar Tevi. Vai ir kādi zirgi, kurus mēs varētu dabūt, un kuri tie būtu?

[Romija]

Rikki nopētīja templi. Tas izskatījās gluži tāpat kā parasti. Runas par priesteru nelaimēm nekādā veidā neatspoguļojās tempļa ārējā izskatā.

Meitene uzkāpa pa trepēm. Laipni pasveicinājusi sargu un novēlējusi tam veiksmi darbā, viņa devās iekšā, sekojot rūķei.

OOC: es ceru, ka templim vismaz kāda daļa ir pieejama arī parastajiem ļaudīm, ne tikai priesteriem. Ja nē, tad viņa lūdz atļauju sekot priesterienei.

[Lich]

Tepiķi? Nosaluši priesteri? Kurmji? Piedzīvojumi? ... Lai arī no dažiem saklausītajiem vārdiem Sens nekā jēdzīga izlobīt nespēja, tomēr nolēma paskatīties, kas te taisās notikt. Nogaidījis kamēr balsis no kroga ieejas sāk attālināties, viņš piecēlās samaksāja krodziniekam un devās pakaļ pulciņam, kurš nupat vēl bija sēdējis krogū. Par laimi viņu bija tik daudz un vēl daži uz zirgiem, ka sekošana nekādu piepūli nesagādāja.

Taču neko tālāk par templi Sens netika, jo te nez kāpēc pulciņš bija apstājies. Kaut ko gan par priesteriem viņš bija sarunā saklausījis. Varbūt nolēmuši apciemot? Sens nodomāja...

[novemberunge]

Opāla gan netika aicināta, tomēr viņa neko neteikdama sekoja pārējiem. Puselfa bija pati sev saimniece un gandrīz nekad nepaklausīja citu pavēlēm, ja vien tās nebija izteiktas ārkārtas situācijā, kad citu iespēju nebija un bija jārāda priekšzīme, lai nesaceltos panika.
Sieviete brīdi vilcinājās un tad devās iekšā templī, nedaudz pēc Rikki un rūķes. Viņa ļoti klusi, gandrīz nesadzirdami pasveicināja sargu, ko satika pa ceļam un piebiedrojās abām.
Atkal jau viņa nebilda ne vārda, tikai noslēpumaini zibināja acis un pirkstos virpināja kristālu, kas karājās viņai kaklā.

[Ungaarijas ragas...]

Ū```` palika lidinoties virs tempļa, bet Serīna zināja, ka viņš jau nu sev kaut kur vietu atradīs. Pati uzkāpa pa kāpnēm, sekojot priesterei, Rikki un elfai. Ar galvas mājienu pasveicinājusi sargu, viņa godbijīgi iesoļoja templī, skatiens slīdēja no vienas sienas pie otras, no grīdas pie griestiem...

[Farliner]

Riliarnirs arī izlēma sekot pārējiem - ja būs iespēja aplūkot ledū iesaldētās priesterienes - jo labāk, vienmēr der iepazīties ar iespējamā ienaidnieka cīņas metodēm, pat ja tās ir maģiskas. Viņš pavisam neuzkrītoši gāja grupas beigās, tā, lai viņam nepievērstu lieku uzmanību.

[Sindra]

OOC - Protams, ka templī drīkst iet jebkurš, kurš to vēlas. Visa lielā zāle ir ļaužu rīcībā. Tā ir liela, plaša zāle, kur dižojas ļoti liela spārnota Vienradža stutuja. Zāle ir gaiša un caur vitrāžu logiem saules stari uz zāles grīdas atstāj dažādu krāsu zīmējumus.

Priesterienes uzrunātais kalpotājs viegli palocījās rūķei un aizsteidzās sameklēt virspriesteri.

-----------------------

Staļļu pārzinis pamāja Danni sveicinādams.
Zirgus jums vajag? Droši vien ka kādus jau varat dabūt.. Tikai cik īsti?

-----------------------

Pēc kāda brītiņa rūķes virzienā nāca Lūnas virspriesteriene Saīna. Viņa Pienāca pie priesterienes un viegli paklanījās.

Esiet sveikta! Lai Vienradzītes svētība ar jums! Kā es varu jums palīdzēt?

Saīna smaidīja, kaut arī viņas acis bija nogurušas un viņa izskatījās visai norūpējusies.

Priesteriene pēc gadiem ir visai jauna un savā amatā stājusies nesen.

-----------------------

Senam lēnām garām pagāja kāda meitene. Viņa lēnām dodas tempļa virzienā domīgi nopētīdama puisi un pie tempļa atstātos dzīvniekus un zirgu ar Boēciju. Ieraudzījusi Boēciju viņa mazliet pasmaida un dodas tam klāt.

Ser Boēcij! Kāds patīkams pārsteigums! Kapēc jūs te tā sēžat un nemaz nenākat mūs apciemot templī?

[Romija]

Rikki iegāja tempļa zālē. Viņa agrāk jau te bija bijusi, redzējusi statuju, apbrīnojusi tās skaistumu un uz grīdas mesto gaismiņu krāsas. Bet katru reizi tas it kā sajūsmināja no jauna. Bet meiteni interesēja priesteri. Kādi viņi izskatās?

Mācītā pieklājība neļāva pirmajai uzsākt sarunu ar priesterieni, kaut arī gribējās pajautāt un skriet skatīties. Bet tik daudz Rikki pratās, kā mazliet paciesties. Viņa nostājās gandrīz blakus augumā mazākajai sarkanmatainajai priesterienei. Lai pirmā runāt sāk rūķe.

[Urdrunir]

Boēcijs pamodās no snaudas un aplūkojās apkārt. Tad ieraudzīja meiteni.

Labdien, meitiņ! Ko nu es iešu iekšā. Neesmu jau tā saģērbies. Es iešu piedzīvojumā. Kā jaunības dienās. Tikai pagaidīšu, kamēr pārējie palūdz svētību templī.

Kā iet tavai mātei?

[Roviela]

(OOC - pajautāji... cik... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wacko_a.gif) )

Pag, cik tad mums vajag? Danni sāka skaitīt uz pirkstiem, priesteriene, divas elfas, meitene brūnām bizēm un... Rikki. Jā, pagaidām piecus.
Un vēl vienu lieku, nastām, ja vari. Te tauta birst kā no pilnības raga! Mantu būs vairāk kā saprašanas, viņš iesmējās.
Šo to ēdamu zirgiem arī piemet, vismaz sākumam, tāpat apseglotus man viņus vajag. Ja parādīsi, kurus dosi, ķeršos pie darba.

[Lich]

Kāpēc gan viņa mani tā vēro? Vai es ar šo meiteni kaut kur iepriekš būtu redzējušies? nodomāja Sens. Taču kad viņš jau gandrīz grasījās doties noskaidrot, meitene uzsāka sarunu ar veco vīru. Tas viņu nedaudz atturēja un Sens nolēma turpināt vērot visu notiekošo no malas. Galu galā laiks viņam bija, nekas cits interesantāks apkārt arī nenotika.

Apsēdās viņš uz ceļa malas, izvilka kaut ko līdzīgu pīpei, kaut ko no savas jostas somiņas un aizkūpināja. Un pēc brīsniņa uz pasauli jau raudzījās no citas perspektīvas...

[Sindra]

Ser Boēcij... jūs neatceraties vairs manu vārdu? Viņa mazliet pasmaidīja, tad viņas smaids pagaisa. Man taču nav mātes. Es dzīvoju templī. Atceraties? Jūs nācāt pie manis lasīt senos tīstokļus, kad meklējāt ziņas par lodē paslēptās uguns noslēpumu. Atceraties? Mēs tā arī neatradām.

Viņa atkal pasmaidīja un mazliet domīgi paraudzījās apkārt. Paskatījusies uz netālu sēdošo puisi, viņa pasmaidīja tam un nemaz necenzdamās apslāpēt savu balsi, turpināja sarunu ar Boēciju, skatīdamās virsū Senam nevis Boēcijam/

Pa šo laiku kopš neesam tikušies, es šo to uzzināju. Ugunij piemīt maģisks spēks. Tā pasargā uguns atbrīvotāju no lāsta. Vai jūs vēl joprojām vēlaties sameklēt lodi? Es pat zinu, kur to meklēt. Meitene turpināja smaidīt un nedaudz paskatījusies uz Boēciju atkal palūkojās uz Senu. Viņas garie zeltainie mati vijīgi krita līdz pusmugurai un runājot viņa mazliet atlieca plecus atklājot ļoti daiļi veidotu muguras izliekumu.

_________________________________________________

Piecus? Sešus? Staļļu pārzinis gandrīz saķēra galvu. Man jau te tikai septiņi vien ir. Tad ņem tos visus. Tādam baram salikt mantas uz viena zirdziņa! Nu nē.. nevar tā mocīt zirdziņus. Ņem visus un labi par tiem parūpējies. Viņa sākumā norūpējušajos sejas pantos iezagās prieks. Viņš pagrieza galvu pa labi un pa kreisi un paskatījās vai apkārt neviena nav. Un tad klusi nočukstēja:

Es tikšu brīvdienās, kamēr jūs būsiet prom....

[Roviela]

(OOC - (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) kas tas par templi, kuram ir tikai septiņi jājamzirgi! Gan jau darba zirgi kaut kur citā vietā stāv.)

Labi, draugs, ņemšu visus. Ceru, ka priekšniecība neļaunosies. Brīvdienas, kur brīvdienas, bet Tev, visticamāk, arī būs ceļojums! Atrast citus zirgus. Danni iesmējās, ņemdams no steliņģa sienas tā iemītnieka zirglietas. Palīdzēsi? Kur ir pārējie staļļapuiši?

Viņš ņēmās seglot labi koptos jājamzirgus vienu pēc otra. Ar pārziņa un citu puišu palīdzību tas vedās ātri, un drīz tempļa pagalmā stāvējā septiņi, labi apgādāti, spēcīgi zirgi.

[Sindra]

OOC - Te visi ciena kājām iešanu.. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Pārzinis kopā ar citiem staļļa puišiem palīdzēja apseglot zirgus. Novēlējis Dannim veiksmi un dievietes svētību, viņš noskatījās, kā sargs aizved skaistos zirgus. Skaistākos un labākos kādi templim bija.

Mazliet skumji nopūties, viņš tikai nogrozīja galvu, bet tad ātri vien atguvies aizsteidzās uz savām mājām.

[Gilraen Anarion]

Elfa nolēma sekot pārējām.Aizgājusi līdz zālei viņa nobrīnījās un ar sajūsmu uzlūkoja statuju un cenzdamās īpaši neklaudzināt apavus piegāja tuvāk pārējām,jo bija nedaudz aizkavējusies atstājot savusuni aizdurvīm,suņiem vietas templī nav.