Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[Ného]

Nero pamanīja, ka krodziņā ienāk kāds kentaurs un pie sevis nodomāja-Tā nu gan ir sagadīšanās, vēl viens, tāds pats kā es, tas jau sāk kļūt interesanti!-
Redzot, ka otrs kentaurs dodas pie letes, Nero arī sāka kustēties uz to pusi, kur devās viņš.
Piegājis viņam klāt un pagaidījis, kamēr viņš beidz runāt ar feju, ierunājās pats - Sveiks, mani sauc Nero, prieks redzēt vēl kādu kentauru šeit. Tu arī gribi doties šajā ceļojumā? - un uzdodot jautājumu viņš paskatijās uz apkārtesošajiem - Tāpat kā visi šie?

Šo rakstu rediģēja Lord Nero: 05.09.2005 17:13

[patija]

OCC:mr Bl@ck es esmu feja nevis laumiņa un es domāju tevi.


Tiharu pagriezās atpakaļ un noteica:
-Sveicināti Vervol. Jūs arī esat šeit to paziņojumu dēļ. Es tā īsti nesapratu kas tas viss ir.
Meitene paskatījās apkār uz citiem, kas sēdēja krogā.
-Vai viņi ir šeit to pašu iemeslu dēļ kāpēc es te esmu. Tiharu nodomāja.

Šo rakstu rediģēja patija: 05.09.2005 19:36

[Ungaarijas ragas...]

Neriess pavērās uz vulforu, tad otru kentauru: "Esmu Nereiss! Par to vai gribu doties ceļojumā vēl nezinu, bet kaut ko sīkāk uzzināt gan."
"Es nāku no Girejas,"
"Bet runājot par bārmeņiem - kad vajag kā ar uguni nesameklēsi, kad nevajag, kā pats teici, ar zobenu neatkausies," Nereiss iesmējās ar grudzinošiem smiekliem.

[Hikari]

Romiela lūkojās uz visiem cilvēkiem, kas sarunājās savā starpā. Sieviete prātoja, via arī viņi ir ieradušies uz šejieni tā paziņojuma dēļ, jo viņai nu likās, ka kaut ko ir dzirdējusi...
Beidzot nolēmusi ar kādu iepazīties, jo negribēja justies vientuļi šajā piesmakušajā, patumšajā telpā, Romiela piecēlās un piegāja pie kāda, kura vārds likās Nereiss (UR) un klusi sacīja.
Sveiki. Vai Jūs nevarētu man pateikt, vai Jūs arī esat šeit dēļ tā paziņojuma...?! Vai Jūs neesat informēts, ko no mums vēlas...?

[Ungaarijas ragas...]

Nereisam bija ļoti laba dzirde, nu varbūt, dzīvniekiem, bija maķenīt labāka, tāpēc viņš sadzirdēja kādu klusā balsī runājam. Kentaurs pagriezās cik nu spēja un ieraudzīja elfu.
Valšķīgi piešķiebis galvu, kentaurs atņēma sveicienu:
"Esi sveicināta, daiļā elfa, cik nu ir noskaidrojies, mēs četri, te esam sakarā ar ziņojumu, un noteikti arī pārējie. Cik es sapratu, viņi vēlas, lai mēs dotos Trahtijas dzīlēs, diemžēl vairāk neko. Bet vai tiešām tāda jauka būtne kā tu, esi gatava pakļaut sevi briesmām?"
Nereiss bija pārsteigts, viņš nez kāpēc bija iedomājies, ka tikai elfu vīrišķi dodas dēkainos ceļojumos. Jā, laikam tad viņš nezināja necik daudz par viņiem...

[Hikari]

Romiela nedaudz nosarka, bet tas viņas bālajai sejai tikai piešķīra daļiņu kaut kā ļoti neparasta. Viņa palūkojās uz kentauru Jums pilnīga taisnība. Taču esmu jau mērojusi pietiekami garu ceļu līdz šejieniei...man nav kpo zaudēt.. sieviete nolaida skatienu un kļuva gluži vai par zāli zemāka. Neviens jau nezināja...bet ko nu tagad stāstīt. Romielas acis pievērsās kentauram Ceru, ka es Jūs neiztraucēju... sieviete kautri sacīja.

[mr Bl@ck]

Vervola acis strauji pievērsās elfai Jūtu ceļojumā nebūs garlaicīgi viņš nosprieda, bet tad iesaistījās sarunā. Neris ziniet es zinu ka tā nav mana daļa bet vai tad dāma nevar pati izlemt vai doties ceļojumā vai ne Tad steigšus piebilda Vsipār kā jau pirms mirkļa teicu vairāk ziņu par ceļojumu vajadzētu sniegt tam ziņnesism kas atjāja pirms kāda laika Vervols norādīja uz durvīm bāra galā Vismaz krodznieks tā teica viņš īgni nobeidza.
Taču Vervola īgnums nebija saistīts ar ceļojumu viņš tikko bija ļāvies vecam niķim un bija sācis pamācīt visus pēc kārtas.

[Ungaarijas ragas...]

Nereiss nozibināja skatu uz vulfora pusi - kentauram šodien bija pārāk labs prāts, lai uzsāktu kašķi. Turklāt kašķi par sieviešu spējām viņš nekad nemēdza uzsākt viņām dzirdot.
Tā vietā viņš apburoši smaidīdams atkal pievērsās elfai: "Mūs taisni priecē jūsu... ē..." Kentaurs izlikās, ka samulst, jo nezin elfas vārdu.

[Ného]

Nero joprojām stāvēja blakus Nereisam, Vervolam un fejai. Viņs klausoties kā viņi sarunājas ar tikko pienākušo elfu, pārlaida skatienu krogā esošajiem un nodomāja - Vai patiesi tik daudz būs šo drosmīgo? Nu nez, kad tad mēs uzzināsim visu ko gribam?
Tad kad Nereis apklusa, acīmredzami gribot uzzināt elfas vārdu, Nero Pievērsās pārējiem.

[patija]

Novērsusi acis no pārējiem, Tiharu ievēroja, ka klāt ir pienākusi kāda elfa.
-Runājot par spējām, sievietes var būt tik pat stipras kā vīrieši. Vispār, vai tas ziņnesis ir iznācis ārā no tās telpas?
Tiharu uz brīdi paskatījās uz bāra galu, kur itkā visi stāsta ir tas ziņnesis.
-Ko gan viņs varētu mums pastāstīt? Ko tas viss nozime? Ko mums vajadzes darīt?
Meitenes galvā rosijās tik daudz jautājumu uz kuriem viņa nezināja atbildes.

Šo rakstu rediģēja patija: 06.09.2005 20:13

[Hikari]

Elfa kautri uzlūkoja kentauru un vulforu. Viņas maigajās acīs bija lasāms tikai viens Lūdzu, nevajag kašķēties..., taču skaļi Romiela to tā arī nepateica. Viņa pievērsa siltu skatienu kentauram un atcerējās to dienu, kad viens no šiem sugas brāļiem bija izglābis viņu mežā un palīdzējis, kopš tā laika Romielai ļoti patika kentauri.
Esmu Romiela. Nāku no tālienes un esmu ļoti apņēmīga, tāpēc nevajag nekad pārmest man, ka esmu sieviete vai kā tā viņa sacīja maigā balsī un pasmaidīja. Sapurinājusi matus, Romiela palūkojās tumšajā telpā, tā gribēdama norādīt uz to,ja kādam ir jautājumi, tad, lai vaicā, bet apti vairāk par sevi viņa neko nesacīs.

[Ungaarijas ragas...]

"Mjā, Romiela, no sirds priecājos iepazīties. Atvainojos, ja mans pirmītējais jautājums izklausījās, kā pārmetums," Nereiss viegli palocijās.
Tad uzmetis domīgu skatu krogam, viņš atkal pievērsās Romielai: "Ja nav noslēpums, no kādas tālienes jūs nākat?"

[Hikari]

Romiela klusi pasmaidīja un atbildēja Esmu no tālienes...no tūrijas nākusi... sacīja elfa un dāvāja kentauram savu vissiltāko no smaidiem. Ārkārtīgi jauks ceļabiedrs... viņa pie sevis nodomāja un jautāja Nereisam Un no kurienes, ja arī tas nav noslēpums, esaj Jūs...?

[mr Bl@ck]

Vervols redzēja ka citi jau ir iegrimuši sarunās un sprieda ko varētu nest ceļojums. Taču viņam negribējās sēdēt un domāt viņām gribējās mesties dēkā. Lai kaut mazliet nomierinātu uzkarsušo iztēli viņ``s devās ārā no kroga lai pēc mirkļa atkal uzrastos tikai viņam uz pleca sēdēja krauklis. Nu karlos stāsti ko esi redzējis? viņš apjautājās. Klausīties putnā bija daudz nomierinošāk un nevajadzēja uztraukties ja tu pasacīsi viņam kādu padomu.

[rudo lapu vilcēn...]

OOC:Man Jums jāatvainojas, solīju pāris dienas, iznāca nedēļa, bet nu esmu atpakaļ. Skatos jūs daudz sarakstījuši, OK, centīšos ko darīt.

Vulfors uzsmaidīja meitenei, kas bija viņam pasniegusi tēju.
- Cik tas būtu?
Viņš apvaicājās, samaksāt varētu uzreiz, lai nekrājās uz vēlāku brīdi.

Piecas snifas kungs. meitene atsmaidīja pretī.

ooc - lai nebūtu pārpratumi, mēs varētu sarunāt tā, ka tas tevis tēlotais puisis jau ir pazīstams ar akelu.

Akela iestrēba malku kafiju un pavērās pretim sēdošajā puisī.
"šodien bija lieliski, daudz cilvēku un liels pieprasījums. Starp citu.... Kas tas par paziņojumu pie durvīm? es..."
elfa saminstinājās un brīdi klusēja, bet tad izlēma teikt visu kā ir.
"es domāju piedalīties šajā avantūrā. Tu taču mani pazīsti... es nevaru tā mierīgi sēdēt uz vietas un gaidīt, kad pienāks gals. Risks ir mana dzīve."

OOC: Tāda jau arī bija mana ideja, cerams neņēmi ļaunā.

Tevi es tiešām pazīstu, lai arī ne perfekti, bet pazīstu. Sandis,sēžot pretī Akkelai, pasmaidīja. Par paziņojumu domāju drīz uzzināsim, tuvojas pusdienlaiks.

Izdzērusi tēju un apēdusi maizītes Tiharu paskatījās apkārt. Viņa piegāja pie letas un jautāja:
-Cik es būtu parādā?
Viņa nevarēja sēdēt mierīgi tāpēc pajautāja:
-Cilvēku gan te ir daudz šodien. Daži vulfori, rūķi, laumiņa. Šeit parasti ir tik daudz cilvēku?

Desmit snifas jaunkundz. pie Tiharu piegāja otrs puisis, vārdā Mareks, un viegli pasmaidīja.Nu, šajā laikā šeit parasti apgrozās maz sabiedrības, bet domāju, ka zināt par to paziņojumu, kas tagad uzcēlis kājās vai visu pilsētu. nedaduz nopietnu sejas izteiksmi, viņš piebilda.

"šķiet, ka tevi meklē..."
Akela ar galvas mājienu norādīja uz kentauru, kas tikko bija ieradies. Meitene apēda sviestmaizi un  nolika uz galda 20 snifas:
"atlikumu paturi!"
meitene draudzīgi uzsmaidīja un piecēlās kājās, kārtīgi pielikdama krēslu pie galda.

Emm... Laikam jau jā.. pusis nedaudz samulsa. Tev šodien labs garstāvoklis? viņš nedaudz viltīgi pajautāja, kad Akela uz galda nolika snifas.

Bārmen, bārmen! Man lūdzu piecas maizīres ar sviestu un kādu siltu tējas glāzīti. Tas arī būtu viss. viņš sauca caur pūli, bet tad atkal pievērsās kentauram.

Mareks veikli aizlavierēja uz virtuvi, un pēc brīža nolika prasīto vulfora priekšā. Lūdzu kungs. viņš viegli pasmaidīja un palocīja galvu, tomēr ilgi neuzkavējās un aizsteidzās atpakaļ uz virtuvi.

Nereiss beidzot tika līdz letei. Kentaurs paskatījās uz puisi aiz letes no saviem augstumiem un draudzīgi pasmaidījis ierunājās: "Ielej man lūdzu kaut ko mazliet stiprāku par vienkāršu ūdeni un karstu tēju. Paga, jums ir auzu piena vīns? Jā un es vēlētos arī kaut ko iekost, ko variet piedāvāt?"
Viņš jautājoši palūkojās uz puisi.

OOC: Vispār aiz letes stāvēja meitene. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)
Pēc brīža meitene nolika prasīto kentaura priekšā. Lūdzu kungs. viņa nedaudz mulsi pasmaidīja. Lai arī strādājot un dzīvojot Osmā visu ko var redzēt, bet kentauri tik bieži viesi nebija.

OOC:Tas bija tāds kā iestarpinājums. Tagad turpinājums. tuvojas atklāsme.

Krodzinieks brīdi stāvēja letes galā un vēroja nākošos ļaudis. No telpas, kuras pavisam nesen krodzinieks iznāca, laukā devās vulfore, tumšiem matiem, kam cauri vijās dažas sirmas šķipsnas un vienkāršu, ērtu ceļotāju apģerbu.
Vai Jūsuprāt visi ir ieradušies? ieraudzījis vulfori, krodzinieks klusi jautāja.
To mēs vēl nezinam, bet klāt ir pusdienlaiks. vulfores skatien, nedaudz izbrīnīts, pārslīdēja pāri sapulcējušamies būtnēm. Laiks sākt. viņa nesteidzīgi izgāja telpas vidū, kurš bija atbrīvots no soliem un vēroja, vai kāds pievērsīs uzmanību.

[mr Bl@ck]

Vervols bija iegrimis sarunā ar savu kraukli kad izdzirdēja durvju skrapstoņu. Pacēlis acis viņš pamanīja ka ienākusi kāda Vulfore kas bija jau krietni gados. Kad viņa izgāja kroga vidū Vervols nopriecājās Nu tūliņ kaut kas ies vaļā viņš nodomāja.

[patija]

Tiharu dzirdēja,ka kāds viņai aiz muguras kaut ko saka. Viņa pagriezas un ieraudzija bārmeni. Pļāpājot ar citiem Tiharu bija galīgi aizmirsusi, ka viņai vajadzēja samaksāt par ēdienu.
-Lūdzu, feja iedeva bārmenim desmit snifas un laipni pasmaidija, jā,es zinu par to paziņojumu, tāpēc es te arī esmu.

[Haskija]

Nonācis pie kroga, Haksu ar ķepu klusi pavēra durvis un iespraucās iekšā. Pamanījis kādu neaizņemtu kroga stūrīti, viņš veikli ieslīdēja tur. Pēc brīža viņš bija apgūlies nevienam netraucējot zem viena no galdiem un klusējot nopētīja sanākušos. Rūķis, pāris vulfori un kentauri, feja, laumiņa... Ha, cik daudz muļķu, un tai skaitā arī es rejons mēmi nodomāja un sāka klusi gaidīt, kad būs nepieciešamība kustināt ķepas.

Pēc īsa brīža viņa skatienu piesaistīja vulfore, kas stāvēja brīvajā laukumā starp galdiem. škiet viņa kaut ko gaidīja Interesanti... Ko viņa grib tikt?...

[Hikari]

Elfa uz reiz pamanīja, ka krogs pieklust. Viņa palūkojās apkārt un ieraudzīja lkāud vulforu sievieti, kas lūkojās uz viņiem un uz ikkatru un arī uz elfu. Romiela uzsmaidīja viņai un cerēja, ka sieviete nekavēsies ar garām runām.

[Tinuviel]

Reihards saskaitīja piecas snifas un nolika uz letes.
- Liels paldies!
Viņš vēlreiz pateicās. Reihards izdzēra tēju un paskatījās uz Raulu.
- Šeit vēl ilgi būs jānīkst?
Vilks neapmierināts jautāja vulforam. Reihards paraustīja plecus.
- Nezinu.
Reihards atteica.