Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[Ného]

-Mani sauc Nero, un ja kas, tad es saprotu arī citas valodas, bet patīkami, ka kāds arī zin manu dzimto valodu! Tātad arī jūs neko nezināt par šo vēsti?- Kentaurs atbildēja uz Vervola jautājumu. Viņam iepatikās šis vulfors, protams lielu iespaidu atstāja viņa dzimtās valodas zināšana.

Šo rakstu rediģēja Lord Nero: 04.09.2005 11:22

[mr Bl@ck]

Nē neko daudz es nezinu vienīgais ko zinu ka mums būs jālin Trahitijā iekšā Vervols noteica Bet varu derēt ka tas ziņnesis kas pirms kāda laiciņa ieradās zina kaut ko vairāk Viņš piebilda norādīdams uz durvīm kas atradās bāra tālākajā galā.

[Ného]

-Es tā saprotu, ka tu domā doties uz turieni?- Nero paskatijās uz pārējiem šajā telpā esošajiem-Un pārējie arī? Tā izskatās- brītiņu pie sevis ko padomājis kentaurs pagriezās pret Vervolu - Nez kad tad viņi ko pateiks mums, un kur bārmenis pazudis, gribētos ko siltu uzdzert.-to sakot Nero ar acīm nopētija telpas daļu aiz letes.

Šo rakstu rediģēja Lord Nero: 04.09.2005 11:49

[Unicorn]

"šķiet, ka tevi meklē..."
Akela ar galvas mājienu norādīja uz kentauru, kas tikko bija ieradies. Meitene apēda sviestmaizi un nolika uz galda 20 snifas:
"atlikumu paturi!"
meitene draudzīgi uzsmaidīja un piecēlās kājās, kārtīgi pielikdama krēslu pie galda. Akela brīdi lūkojās apkārt, tad nedaudz mulsi devās uz čalojošā bariņa pusi.
"emm.... labdien, vai jūs lūdzu nevarētu pateikt, kur jāgriežas sakarā ar piedāvājumu pie durvīm?"

[Tiger Angel™]

Kārēns mierīgi jāja pa Osmas ielām uz sava uzticīgā zirga Maika. Viņš bija veicis garo ceļu no Girejas. Ceļojums bija parsījis gan laiku, gan arī piepūli un sviedrus. Bija redzams, ka pārējie iedzīvotāji uz viņu skatijās. Visi uz vīnu lūkojās.
Laikam, jau šajā pilsētā vulfori nav tik bieži sastopami... Tad tā arī varētu izskaidrot to daudzpusīgo skatīšanos uz manu pusi Karēns domāja un apstādināja zirgu.
Prrr... viņš dedzīgi uzsauca un nolēca no zirga. Arī viņa vilks Jāvs bija ceļojis visu garo ceļu līdz savam saimniekam. Nevis uz zirga, bet gan skriešus līdzi zirgam Maikam.
Nu mazais būsi piekusis, ne? Mums jāatrod kāda vietiņa kur atpūsties vulfors teica mierīgā balsī.
Viņš apgāja apkārt zirgam un apsājās pie zirga seglu somas.
Tā te kautkur vajadzētu būt kādai sviestmaizei... Karēns norūca un izcēla no somas sainīti. Viņš to uzmanīgi atraisīja.
Lūdzu mazais, viņš pievērsās Jāvam, te tav būs tava mīļā maizīte ar mūsu paša ciema sviestu vulfors deva maizīti uzticīgajam vilkam. Jāvs to ātri notiesāja un par pateicību nolaizīja saminieka seju.
Būs labi, būs labi... viņš teica vilkam, bet tad pievērsās arī savam skaistajam zirgam, kas bija noliecis galvu, tā liekot saprast, ka viņš ir noguris, Te būs arī maizīte Tev... vulfors iedeva no sainīša vienu sviestmaizi un uzsēdās uz zirga muguras.
Pats viņš no vidukļa noraisīja ````šķi ar ūdeni un kāri padzērās, atstādams lielāko daļu ūdns ādas maisiņā.
Vulfors nemaz nemanot bija nonācis pie tirgus laukuma un ieraidzīja drūzmu.
Kas gan tur varētu būt? viņš nodomāja un norausās no zirga. Karēns ātri izlauzās cauri pūlim un ieraudzīja ziņojumu:

"Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome."

Tas varētu būt interasanti viņš norūca un sāka kustēties atpakaļ uz sava zirga pusi.
Vulfors arī ieraudzīja krogu "Priežu dēmons". Ātri pie tā piejājis viņš piesēja zirgu pie staba un ar savu vilcēnu lēnām devās iekšā.

OCC-Ļoti atvainojos, ka nokavēju sākumu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) Pats biju vainīgs... Nācās lasīt visus tos 64 postus (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Atvainojos par kavēšanos, bet brīvdienās pie neta lāgā netieku...

Neireiss pakaviem klabot un klusi svilpojot lēnā garā soļoja pa ielu. Aste jautri vicinājās līdzi svilpotās dziesmiņas ritmam, kā nu ne, viņš bija dabūjis galveno balvu loka šaušanas sacensībās un tagad ap vidu apsietajā ādas maišelī žvadzēja nauda. Ne nu gluži žvadzēja, kentaurs nemēdza pārāk lielīties ar saviem sasniegumiem, ja vien to neprasīja apstākļi, piemēram kāda daiļa kentaure. Turklāt, lai arī viņš bija kentaurs, no naudas kāriem ļaudiem tik un tā vajadzēja uzmanīties. Ne velti viņam tika teikts, kas pats sevi sargā...
Tā soļodams, viņš pasoļoja garām krogam un ziņojumam, tad piebremzēja un pakāpās atpakaļ. Izlasījis ziņojumu, Nereiss gari nosvilpās un apsēdās turpat uz zemes.
"Laikam jau tiešām nopietnas briesmas draud, ja jau meklē brīvprātīgos, kas dotos uz turieni. Vai arī... Noskaidrosim. Intereses pēc jau var ieiet paskatīties, vai kāds maz ir pieteicies."
Piecēlies un izpurinājis asti, kentaurs iesoļoja krogā.Izrādījās ka brīvprātīgo bija daudz, vai varbūt tikai krodziņam bija ražīga diena? Jebkurā gadījumā, krogs laikam šodien tiešām gūs peļņu. O, un tur pat bija arī vēl kāds kentaurs.
"Sveiki!" Nereiss iesaucās, lai pārkliegtu murdoņu, "Vai jūs visi esiet brīvprātīgie, kas gatavojas doties uz turieni?"

[Tiger Angel™]

Vulfors pagriezās uz kentaura pusi. Viņš to nopētīja no galvas līdz kājām.
Labdien, sveiki! Karēns pievērsās kentauram, vismaz Es uz turieni dodos, nezinu kā pārējie. Es arī tikai tagat ierados. viņš teica un skatījās cieši viņa acīs, vispār, vai varētu uzzināt, kā Jūs sauc? Kārs ir Jūsu vērds? vulfors piegāja pie kāda tukša galdiņa un piesēdās. Viņa mazais vilcēns ietuntuļoja viņam klēpī un nolaizīja seju.
Jā, jā... Zinu, ka gribi ēst... Būs kautkas jānopērk... viņš teica mazajam tuntulītim.
Bārmen, bārmen! Man lūdzu piecas maizīres ar sviestu un kādu siltu tējas glāzīti. Tas arī būtu viss. viņš sauca caur pūli, bet tad atkal pievērsās kentauram.

[Tinuviel]

Vulfors pie sevis pasmīnēja. Jā, cilvēku bija daudz un, šķiet, visi kā viens bija gatavi doties. Bet Reiharda uzmanību piesaistīja sitieni pie krodziņa loga. Reihards pagrieza galvu tur. Jā, tur stāvēja Nearno.
- Atvainojiet mani uz brīdi.
Vulfors teica tām, ar kurām bija sarunājies. Viņš piecēlās un diezgan steidzīgā gaitā izgāja no krodziņa.

Izgājis ārā, Reihards uzreiz manīja savu uzticamo vienradzi-pegasu Nearno, bet viņam bakus apmierināti sēdēja Rauls.
- Jau klāt?
Vulfors brīnijās.
- Es, atšķirībā no jums, gāju pa vēl taisnāku ceļu. Tiesa, es jau nevaru lidot tik ātri kā Nearno, tāpēc sanāca nedaudz lēnāk.
Vilks veltīja zīmīgu skatienu vienradzim, bet Nearno vien papurināja galvu.
- Labi, jūs atpūšaties, es došos iekšā...
Vulfors nepaspēja pabeigt, jo Rauls viņu pārtrauca.
- Es došos tev līdz, draugs. Bet Nearno aizlidos un pameklēs sev ko gardu.
Vilks paziņoja, taču Reihards nespēja iebilst.
- Labi.
Viņš vien pateica. Nearno atvadījās uz aizlidoja.

Krodziņā atgriezās Reihards, bet viņam paklausīgi blakus gāja pelēcis Rauls. Vulfors nosēdās atpakaļ iepriekšējā vietā un paskatījās uz vulfori, tad uz laumiņu.

[Tiger Angel™]

Karēms ieskatījās savā somā un izcēla no somas rāmīti. Rāmītī atradās viņa mātes fotogrāfija. Viņš uz to ātri paskatījās, tad noglaudīja un visbeidzot noskūpstīja.
Ak mammīt... viņš nopūtās, kā gan tev iet...
Viņš ieraudzīja arī vulforu, kas ienāca krodziņā.
Vai arī Jūs esat brīvprātīgais uz to izaicinājumu? viņš pieklājīgi sacīja pieceldamies kājās. Mazais vilcēns izkrita no viņa klēpja.
Ak mazais... Ar tevi tika nepatikšanas viņš to pacēla no grīdas un uzlika viņu uz krēsla, paejos mazliet sāņus.
Tad viņš atkal pievērsās vulforam: Nu tad pie kā mēs palikām...

[Tinuviel]

Reihards paskatījās uz Karēmu.
- Jā, arī es esmu šeit ieradies, lai piedalītos dēkā.
Viņš atteica.
- Mani sauc Reihards.
Vulfors sevi iepazīstināja, bet Raulu gan ne - vilks neizrādīja interesi. Reihards apsēdās tā, lai būtu ar seju pret Karēmu.
- Kāds ir jūsu vārds?
Viņš jautāja.

OOC - Sorry, bet man jātinās... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[Tiger Angel™]

Prieks iepazīties viņš pievērsās un uzsmaidīja Reihardam.
Man vārds ir Karēns. Draugi mani vienkārši dēcē par Krisu. Nezinu kādēļ tā. Es arī esmu atsaucies uz šo dēku. viņš teica puisim.
Diezgan inteleģenta personība... viņš nodomāja un sāka glaudīt Jāvu.

[Ungaarijas ragas...]

Labdien, sveiki! Karēns pievērsās kentauram, vismaz Es uz turieni dodos, nezinu kā pārējie. Es arī tikai tagat ierados. viņš teica un skatījās cieši viņa acīs, vispār, vai varētu uzzināt, kā Jūs sauc? Kārs ir Jūsu vērds? vulfors piegāja pie kāda tukša galdiņa un piesēdās.

Nereiss atbildēja uz vulfora skatienu, tad atbildēja: "Nereiss."
Viņš jau gribēja vaicāt to pašu vulforam, bet pēdējais jau pagriezās un aizgāja pie tukša galda. kentaurs gribēja sekot, bet tas nevedās tik labi, jo ļoti bija jāuzmanās, lai ar kādu no savām četrām pakavotajām kājām neuzkāptu uz kājas kādam citam. Uzmanīt priekškājas nebija problēmu, bet pakaļkājas... Nu jā neuzmanīgie, sevišķi tik pilnās vietās, tad varēja izbaudīt to, cik sver labi noaudzis kentauru vīrietis.
Beidzot, Nereiss pārdomāja un mainījis virzienu, stūrēja pie otra kentaura. Gan jau viņš paspēs iepazīties ar vulforu pa ceļam.

[Hikari]

Romiela sēdēja kroga paša'stūrī un vēroja, ka tajā pulcējas aizvien vairāk apmeklētāju. Elfas ksatiens pievērsās cilvēkiem, kas sarunājās savā staŗpā un krodziņa viesmīlim, kas tekalēja apkārt, nesādams visiem ēdamo un dzeramo. tā kā Romiela jutās paēdusi, sieviwete tikai nolūkojās visā šajā jezgā un gaidīja, kad sāksies tas, kā dēļ viņa sēit ir ieradusies.
nez vai mani te kāds vispār pamana no vviņiem visiem sieviete nodomāja un pievēsa vērīgu skatienu katram no cilvēkiem...
Elfa bija iegrimusi savās domās un pēkšņi viņai likās, ka atkal pazūd no šīs pasaules...dažreiz Romielu pārņēma šī savādā sajūta...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 05.09.2005 08:22

[Tinuviel]

Vulfors viegli pielieca galvu.
- Man arī ir patīkami iepazīties, Kriss!
Reihards atteica. Vulfors uzmeta īsu skatienu logam, pie kura pirms brīža bija klauvējies Nearno.
Tik liela atsaucība...
Vulfors domāja un sāka lēnām malkot tēju, ko bija iepriekš pasūtījis.
Apbrīnojami...
Reihards domās piebilda.

[Ungaarijas ragas...]

Nereiss beidzot tika līdz letei. Kentaurs paskatījās uz puisi aiz letes no saviem augstumiem un draudzīgi pasmaidījis ierunājās: "Ielej man lūdzu kaut ko mazliet stiprāku par vienkāršu ūdeni un karstu tēju. Paga, jums ir auzu piena vīns? Jā un es vēlētos arī kaut ko iekost, ko variet piedāvāt?"
Viņš jautājoši palūkojās uz puisi.

[patija]

Tiharu ievēroja, ka blakus viņai pie letes stāvēja arī kentaurs un vulfors, viņai nepatika stāvēt vienai, tāpēc viņa piegāja klāt un iepazinās:
-Labdien, mani sauc Tiharu. Vai jūs arī esat atnākuši uz šejieni to paziņojumu dēļ?
Tiharu bija mazliet uztraukusies tāpēc stāvēja mierīgi un gaidīja atbildi.

[Ungaarijas ragas...]

Nereiss pavērās uz jaukās balss īpašnieces pusi. Tā bija feja. Kentaura sejā uzplauka draudzīgs smaids un tāds pats smaids dzirkstīja arī viņa debesszilajās acīs.
"Esi sveicināta, Tiharu, esmu Nereiss un šeit stāvu tāpēc, ka mani ieinteresējis tas ziņojums tur ārā. Tagad domāju, ka tā ir arī ar visiem pārējim, kas šeit ir," viņš noteica, pārlaisdams skatu, krodziņā esošajiem, kas savā starpā runājās.

[Ģitārmeiča]

Niri klausījās vulfora un laumiņas sarunās, taču neiejaucās - tas nebūtu pārāk glīti pārtraukt citus pusvārdā. Sagaidījis klusumu, Niri iesaucās Lia un Sakuras starpā Sveikas, meitenes! Niri bija krietni uzlabojies garstāvoklis, un viņš bija gatavs sarunai. Esmu Niri, no Lativkraftas. Ar ko man tas gods tagad runāt? Niri vaicāja, lai gan vienīgais runātājs bija viņš pats.

Lia bija nedaudz aizdomājusies.
Ak, sveiks!
Lia ieteicās.
Mani sauc Laiena Morsone, īsāk Lia. Prieks īpazīties.
viņa teica un tad pasmaidīja.
Kāda sagadīšanās!!! Arī es esmu no Lativkraftas. Dažreiz gadās arī līdz Mēness kalniem aizklīst. Ar ko tad tu nodarbojies?
sieviete teica un samirkšķināja acis, jo pustumsā tās bija nogurušas.

OOC:Atvainojos, jo svētdien nebiju mājās.

[patija]

-Prieks iepazīties Nereiss. Vispār es arī tā domāju.
Meitene bija mazliet samulsusi, ka viņu tik labi pieņēma, bet pēc kāda laika viņai kļuva labāk, tāpēc viņa turpimāja:
-Es esmu no Apburtā meža un no kurienes jūs esat?

[mr Bl@ck]

OOC:Patij Kuru Vulforu tu domā mani vai? Anyway uzskatīsim ka mani

Vulfors apskatīja telpu ievērojis ka ieradies vēl viens kentaurs (Ragaste) viņš pievērsās atkal Nero Es nezinu kur tas bārmenis palicis, bet nu pirms mirkļa no viņa pat ar zobenu nepaglābtos. Pagrizies pret laumiņu viņš atņēma sveicienu Labdien es esmu Vervols un es esmu no Paras Viņš piebilda.