Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[rudo lapu vilcēn...]

Pēc mirkļa vārti tika atvērti un ceļinieki ieaicināti iekšā. Vārtsargs vēl brīdi noskatījās viņiem pakaļ.
Neilgi gājuši pa smalkiem akmentiņeim klāto ceļu, viņi nonāca pie lielas ēkas, kas atgādināja muižu. Lejā pa plašām kapnēm nosteidzās kāds kalpotājs.
Esiet sveicināti Tirnas pārvaldnieces namā. Par jūsus zirgiem parūpēsies, bet paši esiet aicināti doties man līdzi. viegli paklanījies, kalpotājs nobēra.

[Hikari]

Romiela iegāja pa lielajiem vārtiem un nevarēja neapbrīnot nama skaistumu un lielumu, jo tas izskatījās kā grezna muiža. Pa kāpnēm nosteidszās kalpotājs un elfa uzlūkoja viņu. Platu smaidu viņa klausījās sacītajā, bet tālāk negāja. Vēl ne. Vispirms lai iet pārējie. Tā būs tikai pieklājīgāk.

[rudo lapu vilcēn...]

Ceļotāju acīm pavērās plaša ieejas zāle. No tās uz sāniem veda gaiteņi, kas gan šobrīd bija diezgan patumši, bet tieši priekšā atradās plašas kāpnes. Virs galvas dega liels lukturis, smalkiem apkalumiem vārpu un ziedu formā, cik nu varēja saskatīt.
Kalpotājs aicināja ceļotājus uz gaiteni pa labi.
Pārvaldniece un Delana kungs jau gaida. viņš nedaudz nervozi noteica.

Pēc nelielas pastaigas pa gaiteni, kuru rotāja gobelēni, ceļotāji nonāca pie plašām divviru durvīm, kas škiet veda uz kabinetu.
Kalpotājs atvēra tās un ceļotāju acīm pavērās plaša telpa, kuru apgaismoja līdzīgs lukturis kā ieejas zālē un kuras vidū bija iekārtots galds un tam apkārt ērti krēsli. Divi no tiem jau bija aizņmeti.
Sveicināti Tirnā. piecēlās viens no sēdētājiem. Tā bija sieviete apmēram 30 gadus vaca, ar pagariem matiem. Varēja jaust, ak dzīslās rit kāda pile elfu asiņu. Ja neesmu kļūdījusies, tad jūs esat ceļotāji no Osmas, kas atsaukušies uz Pārvaldnieku padomes aicinājumu doties uz Trahtiju, palīdzot Senzemei. Mans un Delana uzdevums ir jūs iepazīstināt ar lietas apstākļiem. Lūdzu sēdieties.

Šo rakstu rediģēja Renīna: 14.02.2006 14:42

[Hikari]

Romiela uzlūkoja jaunmo sievieti ar nedalītu uzmanību, ļoti ieinteresēta. Viņa juta, ka kaut kas šajā sievietē viņu ļoti pievelk un valdzina. Vēl joprojām lūkodamās pārvaldniecē Romiela pieņēma uzaicinājumu apsēsties un uzmanīgi klausījās, kas gan viņai būs sakāms.

[gwinerva]

Neina laimīgi skatūijās apkārt ejot pa gaiteņiem.Viņa izskatījās tāda kā sapņaina, un nepavisam ne nopietne - kā jau vienmēr.Neina it sevišķi patika goblēni, dažiem viņa pat piegāja klāt un tos aptaustīja un sīki izpētīja to dīvainās sejas.Pašķielējusi, nedroši, Neina devās iekšā telpā.Ieraudzījusi mīkstos krēslus viņas sejiņā atplauka plats, jo plats smaids.Viņai patika ērtības.
Hmm...Kuru krēslu lai ņem? Kurā lai sēž?viņa nodomāja.
Cik vien ātri spēdama viņa piegāja pie viena krēsla un apsēdās, tad pārsēdās nākamajā, un tad beidzot apsēdās tā, lai būtu pretī runātājiem.
Nē jūs nepavisam neesat kļūdījusies, lai gan Neina vispār nesaprata kāpēc pārvaldniece vispār prasījusi vai ir vai nav kļūdījusies, jo viņa nemaz nevarēja kļūdīties, ja viņi nebūtu īztie, tad nemaz neatrastos šeit.Neinas sejā vēl jo projām rotājas smaids.Tā lietas apstākļi? Kādi tie varētu būt? Interesanti par ko ies runa? Varbūt par ko interesantu.Tikai jācer, ka netiks runāts plaši, stiepti un garlaicīgi.Par to iedomājoties Neinai vien iesāpējās galva.Viņai nepatika garlaikoties, kad gāja kāda nopietna saruna.Varēja taču pateikt visu skaidri, gaiši bez liekas vāvuļošanas.Neina lietišķi sagatavojās uzlikusi rokas uz galda un pirkstus saāķējusi kopā.Viņa nedaudz apslāpēja smaidu, lai no tā varēja manīt tikai smaida atblāzmu, un viņa izskatījās viņai neraksturīgi nopietna, lai gan domas viņai nemaz uz to pusi nenesās.

[Ungaarijas ragas...]

Kentaura pakavotās kājas dobji dunēja, viņam ejot pa gaiteni. Kā kalēju āmuri, kas rakstā tiek sisti uz koka laktām...
Iegājis zālē, Nereiss uz pārvaldneices sveicienu atbildēja ar ķermeņa augšdaļas palocīšanu. Par uzaicinājumu apsēsties viņš mazliet pie sevis pasmaidīja un piegājis mazliet tuvāk pārvaldniecei, galda kreisajā pusē un apsēdās aiz krēsliem vienkārši uz grīdas, kā zirgi mēdz sēdēt.

[Haskija]

Haksu bija nedaudz bijīgi sekojis ceļotājiem. Vioņš nebija radis pie tādiem grezniem namiem labāk svaigu gaisu un plašu mežu viņš klusi nodomāja. Suņa skatiens nedaudz ar apbrīnu vērās uz gobelēniem, nesaprazdams, kā ko tādu iespējams izveidot.
Viņš pieklājīgi bija pagaidījis pie durvīm, kamēr pārvaldniece runāja, bet viņai beidzot, nesteidzīgi aisoļojis un apgūlies pioe kāda krēsla. Nez cik interesanti izskatītos, ja izdomātu apsēsties uz krēsla? suns uz mirkli pasmaidīja, bet tad noskurinājās. Nē, krēsli nebija priekš viņa, bez tam , tepat labi varēja visu sadzirdēt. Haksu manīja, ika arī kentaurs neizmantoja krēslu. Njā, viņa rumpi būtu tādā pagrūti iedabūt. viņš domīgi novilka.

[gwinerva]

Neina paskatījās au abiem biedriem - viaspirms uz Nereissu, bet pēctam uz Haksu.Likās, jocīgi, ka viņi nesēž, bet viņi jau nevarēja apsēsties.Lai nu kā, bet Neinai šī situācija likās nedaudz neveikla, bet neko jau nevarēja darīt.Varbūt pārvaldiece, ja būtu paredzējusi, varētu salikt nevis krēslus, bet spilventiņus, bet nu jau bija par vēlu.Neina sēžot krēslā šūpoja kājas gaidīdama, kad beidzot kaut kas notiks.Neinas spārniem arī nedaudz traucēja krēsla atzveltne, bet viņa tam nepievērsauzmanību, nekas traks jau nebija.Un beztam krēsls bija domāts, lai sēdētu, ja neviens krēslus neizmantoto tas būtu nedaudz jocīgi, un arī ne sevišķi...amm...pareizi? Normāli?Lai vai kā Neinai patika šie krēsli.Ienāca pat doma paņemt Nereissa krēslu un piebīdīt pie savējā, tad sanāktu tāda kā gulta, bet Neina apzinājās, ka tas būtu makten nepieklājīgi, un tādēļ to nedarīja.Citos apstākļos viņa noteikti to izdarītu.

[rudo lapu vilcēn...]

Vilkusa nesteidzīgi apsēdās vienā no tālākajiem krēsliem. apmetni viņa bija novilkusi un pārlikusi pār krēsla atzveltni.

Pēc Neinas teiktā, pārvaldniece nadaudz pasmaidīja. Pagaidījusi kamēr visi apsēžas, kur nu kurš vēlējās, viņa turpināja iesākto:
Domāju, ka jums jau Osmā pateica iemeslu, kādēļ dodaties šajā ceļā. No Trahtijas ir atnākušas nelāgas ziņas. Vairāk gan par tām var pastāstīt Delans, jo ivņš ir viens no izlūkiem, kuri atgriezās no uzdevuma. sieviete it kā atslīga atpakaļ, ļaujot runāt līdzās sēdošajam vīrietim.
Kā mēs uzzinājām, viens no Trahtijas burvjiem ir nolēmis pakļaut sev Senzemi ar kāda ieroča palīdzību. Precīzi formulēt to nav iespējams, jo ko tādu mēs redzējām pirmoreiz. Mums gan izdevās uzzināt kam šis ierocis domāts, lai iznīcinātu ienaidniekus, kādā veidā, to varam diemžēl tikai minēt.
Cik man zināms, pārvaldnieku padome ir nolēmusi sūtīt nelielu grupu, kas šo ieroci iznīcinātu, un tie esat jūs. Tomēr kā to iznīcināt, būs jālemj jums pašiem, jo vājās vietas mēs toreiz neatradām, laika trūkuma dēļ. Iespējams pat tādu nav. pēdējo teikumu, vīrietis teica jau krietni klusāk.

[gwinerva]

Nē tā taču nevar būt, Neina iedegās...un tad aprāvās, jo bija savas domas iteikusi skaļi, un tad saparta, ka nāksies turpināt:Katram ir savas vājās vietas, viņa saprātīgi teica.Neina apdomājās:
Un kas tas par ieroci? Kā viņš izskatās?Viņa nedaudz saraukusi pieri un pieliekusi galvu ar zināmu interesi apjautājās.Un varbūt to pēdējos teikumu nevajadzēja teikt tik klusi? Varbūd daži nemaz nedzirdeja, Neina pie sevis nodomāja.Jā interesanti zināt priekškam tad taisa ieročus, Neina garlaikoti nodomāja.Tas jau nemaz nebija jānoskaidro! Loģiski, lai kaut ko iznīcinātu, un tas ir atkarīgs, kas ir tas, kam ir ierocis, un loģiski padomājot tāpat var nioprast ko iznīcināt....To pat nevajag īpaši skaidrot.Neina atblstīja abas rokas uz elkoņiem un atstutēja galvu raudzīdamās uz priekšu ar savām lielajām, brūnajām acīm.Kājas viņa joprojām šūpoja, bet to nevarēja manīt.Pašai par pārsteigumu Neina atrada arī ko pajautāt, lai gan viņai viņas jautājumi īpaši pareizi nelikās, bet tomēr kaut ko vismaz viņa pateica.Patiesībā Neinai patīkās iesaistīties sarunā, pat tad, ja viņa pat īsti nezināja par ko iet runa.Viņa vispār bija ļoti sabiedrinieciska būtne.Neina jau štukoja nākamos jautājumus, bet dīvainā kārtā nekas nenāca galvā.Un tagad viņai ar bišku bija japiedomā jautājumi, jo jautāt uz dullo nebija pareizi.Tagad taču tas bija nopietni, tad izsturēties vajadzēja arī ar zināmu nopietnību.

[patija]

Aizgājusi līdz pilij Tiharu mierīgi nopūtās un sekoja visiem pārējiem. Viņa pagājusi gārām gobelēniem un aplūkojusies uz visu, kam gāja garām, viņa apstājās pie lielajām divviru durvīm. Pat neievērojot Tiharu jau atradās plašajā kabinetā un sēdēja uz viena no izliktajiem krēsliem. Pēc kāda brītiņa viņa jau ar sajūsmu klausijās aizraujošajos stāstos par notikumiem Senzemē.
-Viss tas ir ļoti dīvaini un uzreiz arī aizraujoši ! viņa iedomājās.
-Pats stāsts arī ir tāds jocīgs, kas gan varētu būt šis ierocis un kādas varētu būt viņa vājās vietās?
Bet Neina jau paspēja uzdot šo jautājumu tik ātri, ka pat Tiharu nespēja viņu pabeigt domāt. Jautājums bija īpaši interesants un ātrāk gribējās zināt atbildi.

[mr Bl@ck]

Vervols gāja visiem līdzi uz apsriežu zāli, pa ceļam apbrīnodams smalkos kalumus un gobelēnus. Nonācis zālē viņš ņovilka apmetni un sekodams Vilrikas paraugam pārsvieda apmetni pār atzveltni un apsēd`das krēslā blakus kentauram.
Noklausījies stāstu viņš mirkli iegrima domās līdz beidzot ierunājās.
Tad manas domas ir tādas ka mēs nedrīkstam zaudēt laiku jo tas tikai tuvina mirkli kad ierocis tiks likts lietā. Bet varbūt jūs varētu aprakstīt šo ieroci kāds viņš izskatījās lai zinam ko meklēt un ar ko mums ceļā ir jārēķinās.

[gwinerva]

Būtībā Vervols paprasīja visu to pašu, Neina pikti nodomāja.Bet kaut kā izklausījkās pieklājīgāk kā viņš to teica, nevis viņa.Neinai arī bija vienalga.Viņa gribēja dzirdēt atbildi.Neina pamata nevisai mīļu skatienu Vervola virzienā, un tad atkal pievērsās priekšā sēdošajiem cilvēkiem.Galvu viņa atkal atstutēja rokās.Izskatījās, ka viņa ļoti cītīgi klausītos kādu stāstu, vai ko citu interesantu.
Tad Neinai atkal ienāca prātā kas cits, bet viņa apslāpēja vēlmi beigt klausīties un doties apskatīt ēku pamatīgāk.Galu galā tas taču ir svarīgi, Neina centās sev atgādināt, bet tagad tas viss likās gaužām garlaicīgi un nevajadzīgi.Neina tur neko nevarēja padarīt...Tāda vienkārši bija viņas daba.Viņa nebija pieradusi sēdēt vienā vietā mūždien! Viņa vienkārši to nevisai labi spēja.Vajadzēja sevi piespiest, un to gan viņa prata, bet, ja viņa tiešām negribēja ko darīt, tad nebija pat jēgas mēģināt sevi piespiest to darīt, jo nekas nesanāktu.Viņa bija pieradusi darīt to, kas viņai patīk, bet viņa saprata arī to, ka dazereiz nākas darīt arī to, kas nepatīk, un tas bija jādara arī šai reizē...

[Hikari]

Romiela klkusēja, iegurmusi savās domās un lūkojās kaut kur pāri pārvaldniecei. Elfa prātoja par to, cik tas viss varētu gala beigās izrādīties bīstami un vai viņa radīja pareizi, ka izvēlējās šādu ceļu.
Lūdzu, astāstiet ko vairāk, es vēlētos zināt visu, kas varētu būs mums noderīgs. viņa teica klusi samtainā balsī kas bija knapi skaļāka par čukstu, bet visiem labi dzirdama.

[gwinerva]

Es arī vēlos to zināt, Neina itkā domās piemetināja.Man gribas varbūt vēl dzīvot...Pasmaidījusi viņa sāka viņķelēt matu cirtu ap pirkstu.Kāpēc mums šeit tik ilgi jāsēž? Varētu vienkārši visu skaidri un gaiši izplāt, lai nav jājautā.Romielai taisnība, jo vaitāk mēs zināsim, jo lielāka iespēla, ka mēs izdzīvosim.Bāc! Man liekas es tūlīt neizturēšu.Gribas svaigu gaisu, nu ne jau tādā nozīmē, ka šeit būtu slikts gais, bet gan tādā, ka man gribas būt ārā!Bet es tā jūtu, ka nemaz tik drīz nekur netikšu..Grr...Kaut viss vilktos maliet ātrāk!Gribas sajust vējiņu...Mmm un lietus...Jā lietus man arī patiktu.Vienīgi problēma ar maniem spārniem.Tas vienmēr man traucējis izklaidēties lietū.Brt lietus dienas ir tik skaistas.Un es varu tikai sēdēt zem kāda koka un visā tai noskatīties, bet vismaz tā...Neinas domas jau klejoja citur, bet tiklīdz izdzirdētu kādu sarunu viņa bija gatava atgriesties uz zemes.Bet tas rotams negarantēja, ka viņa dzirdētu kārtējos jautājumu vai atbildi.Katrā ziņā, ja tā gadītos viņa varētu arī pārjautāt.

[patija]

Mierīgi sēdēdama Tharu klausijās ko citi prasija pārvaldniecei. Kaut gan jautājumi bija dažādi atbilde bija viena un tā pati. Gribējās kau ko pajautāt, bet nekas nenāca prātā. Tā arī sēdēdama Tiharu gaidīja ko teiks pārvaldniece.

[rudo lapu vilcēn...]

Un par ko tieši jūs vēlētos zināt vairāk? vīrietis nedaudz pasmaidīja. Par Trahtijas dabu vai ieroci, jaunkundz?
Ieroci ir grūti aprakstīt, tas ir liels un atrodas paslēpts alā. Apgaismojums nāk tikai no atnestajām lāpām un redzama ir tikai ieroča apakšdaļa, pārējo slēpj tumsa, tomēr cik var nojaust pēc aprisēm, tas ir liels. Savā ziņā tas līdzinās zirga via vienradža statujai, bet tikai daļēji.

[gwinerva]

Es vai? Neina it kā atmodosies moži pasmaidīja.Tas ir vai jūs domājāt ko es vēlos zināt vairāk? Nu tad es vēlētos zināt visu pēc kārtas, ko vien jūs varat pastāstīt,Neina ātri nobēra, un vēl nodomāja, derētu arī zināt kādas puķes tur aug, vajag tak zināt kāds tur nektāriņš...Jā vēl kādi laikapstākļi tur ir, vai var sauļoties...Neina domās nosmaidīja vēl platāk, jo viņas seja nespēja uzburt tik lielu smaidu, kā viņa patiesībā gribēja smaidīt, tas vienkārši fiziski nebija iespējams, nevis tāpēc, ka viņa negribētu smaidīt.Neinai tiešām sāka apnikt sēdēšana krēslā, bet sejā neko tādu nevarēja manīt, varbūt tikai atālu vēlmi tikt prom no šejienes varēja manīt acīs, bet knapi, knapi.Neina joprojām sēdēja un smaidīja kā maija saulīte, izskatīdamās vienkārši apburoša.Nu kad? Nukad, nukad, nukad, nukad??? Man gribas prom no šejienes, lai arī cik šeit ir skaisti un ērti krēsli.Garlaicīgi sēdēt un vadīt nopietnas sarunas...Tas noteikti nav priekš manis, lai arī gribu dzīvot.Nevar dzīvot sēžot uz vietas tā nav nekāda dzīve!
Neinai iešāvās prātā kada doma:
Pag! Bet ja jau tas ierocis ir liels, tad viņu ir grūti pārvietot ne?Neina piešķiebusi galvu un beigusi smaidīt skatījās uz vīrieti...Zirga vai vienradža statujai? Interesanti...Noteikti kāda kļūda! Zirgi ir skaisti un vienradži arī, tas nevarētu līdzināties viņiem.Ne zirgi ne vienradži nav domāti, lai iznīcinātu kādu, nu zināmā mērā....Nez, viš jau oteikti skaidri nemaz nezin, loģiski, ja neredz visu nevar nemaz pateikt.

[rudo lapu vilcēn...]

Vīrietis pasmaidīja par fejiņas ziņkārību.
Trahtija ir diezgan akmeņaina zeme, daļēji arī purvaina. Visu neviens nav izpētījis, diezvai arī kāds to īpaši vēlētos. Tur teju ik uz soļa var sastapt kādu kareivju pulciņu via troļļus, kas nu nav tie jaukākie radījumi.
Taču lai tiktu Trahtijā, jums vispirms būs jāšķērso Pelnu kalni. Viena no nelādzīgākajām vietām pie Isakijas robežām. Kalni ir neauglīgi, tur atrodami gandrīz tikai sūnas un ķerpji, arī pa kādam krūmiņam. Tie ir bīstami dēļ neparedzamajiem nogruvumiem un kareivjiem, kas labprāt siro tuvumā esošajā Sirpas novadā.
Man vieglāk būs atbildēt, ja uzdosiet konkretus jautājumus.
Par pārvietošanu, neesmu redzējis kā ieroci pārvietotu, esmu tikai to redzējis. Bet domājams, ka tas ir iespējams, burvis par to parūpēsies. viņš centās atbildēt.

[gwinerva]

Un cik ilgi jāšķērso tie...amm...kā viņus...aa...pelnu kalni?Neinai nepatik vārds neauglīgi, tas nozīmēja, ka tur nekas neaug, savukārt tas nozīmēja, ka tur nav puķes, un savukārt tas nozīmēja, ka Neina nevarēs ik uz soļa paēst, kad viņai iegribas, tad vajadzēs kaut ko speciāli taisīt, lai paēstu, un tas arī nozīmēja lielu garlaicību, kas Neinai arī nepatika, jo, ja zeme ir neauglīga, un tur nav augu, tad tur nav arī kukaiņu vai citas dzīvas būtnes, nu varbūt vienīgi tie laupītāji, bet ar viņiem jau spēlēties nevarēs, vai varbūt tomēr? Nu varētu jau ēst arī tos ķērpjus un sūnas, pagraust krūmu kociņus, bet tas neizklausās diezcik garšīgi, kaut gan nevar jau zināt, ja neesi pamēģinājis.Neina fuktierēja vēl uz priekšu:
Un, jā, es jau māku lidot, nogruvuma gadījumā es varētu izlidot, bet kā ir ar tiem, kas to neprot?Tas ir arī bīztami, un vispar pelēkā krāsa nav skaista. Tur varēs, noteikti, nobeigties no garlaicības...
Loģiski, ka tas burvis par pārvietošanu parūpēsies.Tas jau ir viņu stilā...ja vajadzēs noteikti pārvietos...
Un vai jūs mums dosiet kādas norādes? Nu es domāju, kur labāk iet, un no kurām vietām turēties pa gabalu...Varbūt jums ir kāda karte?Jā es nu gan uzdevu jautājumu, Neina dusmīgi nodomāja, bet kas izdarīt izdarīts.Nu jau viņai bija vienalga....