Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[Ungaarijas ragas...]

Nereiss joprojām turēdams rokās loku, lēnām virzījās pakaļ neuzticīgi vērodams apmetnī tērpto. Katrs muskulītis bija saspringts, tomēr no kentaura nestrāvoja naids, vien neuzticība. Galu galā, ko var gaidīt, ja kāds pēkšņi ir aizšķērsojis viņu ceļu, nelaiž garām utt.

[Tinuviel]

Reihards vēroja Weandu vienlaikus kāpdams mugurā savam melnajam draugam. Zirgveidīgās visticamāk vēroja Weandu vēl stingrāk, tomēr arī nemanāmāk. Pēc brītiņa tas sāka rikšot un panāca Vilkusu. Nearno turējās vulforei nedaudz aiz muguras, bet Reiharda vilks bija izvēlējies citu ceļu - tas jau nu vairs nebija kopā ar Reihardu un Nearno.
Tas bija visai aizdomīgs tips..
Vulfors nodomāja, vēljoprojām ar acs kaktiņu vērodams Weandu, tomēr drīz jau tas palika grūti, tāpēc atmeta tam ar roku.

[patija]

Tiharu stāvāja tādā kā nesapratnē par notiekošo.
Priekšā stāvāja kāds svešinieks tērpies apmetnī, bet kas viņš tāds bija?
Vilkusa ar viņu par kaut ko runāja, bet feja pat īsti nesaprata, jo stāvāja pie koka netālu no pulciņa.
Viņa turpināja lūkoties notiekušajā un saprast kas īsti notiek šeit.

[Hikari]

Romiela centās saprast, kas notiek. Viņai tas izdevās tikai ar grūtībām. Nez kāpēc elfietei šausmīgi iesāpējās galva. Dīvaini, parasti elfiem tā reti notiek. Kaut kas nebija kārtībā.
Parasti tas signalizē par problēmām mājās pati sev pavēstīja sieviete, turpinot vērot apkārtni.

[rudo lapu vilcēn...]

Pelēkais stāvs apstulbis palika stāvam un vērās lēnām aizejošajā vilcenē. Attapies, tas papurināja galvu.
Es tevi brīodinu, ja vēlreiz to atkārtosi manā valstībā, tev labi nebūs! viņš nosauca pakaļ vilcenei un izgaisa.
Vilkusa nešķita ievērojam šos saucienus un nesteidzīgi devās tālāk. Vējšs bija rimies, bet pēc zvaigznēm varēja redzēt, ka tuvojas rīts.

[Haskija]

Svešiniekam pazūdot rejons sekoja vulforei nedaudz nostāk cerēdams ieraudzīt kautko neparastu. Viņš lēnā gaitā soļoja, skatījās ainavā un dažbrīd paskatījās arī uz pārējiem.

Šo rakstu rediģēja Haskija: 23.11.2005 14:41

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-hmmrr...-
Klusi nomurmināja Sakura,kas jau drīzāk atgādināja vilka rūkšanu.Te kaut kas nav kārtībā...Kaut kas nav tīrs.Es to saožu.Novērsusi galvu no Weanda uz ceļu sev priekšā,un vilceni,meitene mazliet pamāja ar roku.Zem Majas izveidojās kaud kāds melns mākonītis,kurš viņu uzcēla gaisā,kalpojot par transportu.Sunīte apgūlēs un aizmiga.
Pavisam dīvaini,parasti viņa ir nomodā ap šo laiku...Vulfore vļereiz asi pagrieza galvu pret Weandu,bet tas nu bija pazudis viņas redzeslokam.

[patija]

Tā arī nesaprotot kas notiek Tiharu tomēr gāja visiem nopakaļ.
Viņa mazliet padomāja par šo ceļojumu vai tas nav tāds bīstams, bet viņai patika tikai viena lieta.......
-Risks un piedzīvojumi! feja nomurmināja. Garastāvoklis bija uzlabojies, tāpēc viņa bija diezgan priecīga.

Šo rakstu rediģēja patija: 23.11.2005 19:31

[rudo lapu vilcēn...]

OOC:Nu pabīdīsim laiku uz priekšu, lai nepaliek garlaicīgi (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Laiks steidzās uz priekšu. Drīz uzausa saule, lejot gaismu pār pakalniem. Apkārtne nemainījās, vienīgi pakalni šķita paliekam stāvāki un augstāki. Reizēm uzpūta spēcīgāka vēja brāzma no jūras puses.
Diena un arī tai sekojošā nakts pagāja mierīgi. Ēnu radības neparādijās un arī nepazīstami svešinieki nenāca. Ugunskurs tika iedegts un tuvojoties rīta pusei izdzēsts tā pat kā iepriekš. Uz jautājumiem par svešinieku Vilkusa norūca strupas atbildes, kas vēstīja, ka par to tiks pastāstīts vēlāk un lai par Weandu galvas nelauza.
Pēc nakts pagāja vēl viena diena un atkal tuvojās nakts. Paklni kļuva lēzenāki un ceļmalā sāka parādīties lauki un zemnieku mājas. Tas vēstīja, ka iepsējams rīt no rīta viņi varētu ierasties pilsētā.

Vulfore apstājās pie kāda ceļmalas kroga ar nosaukumu "Svilpastes miga".
Domāju, ka u zemes paspēsiet izgulēties. Ceru nevienam nebūs iebildumi kādu nakti pavadīt ērtākā guļvietā. vulfore izslējās un atvēra krogas durvis.
Ēka nešķita pārāk liela. Tai bija divi stāvi un plaši logi. Ienācēji nokļuva priekštelpā no kuras varēja redzēt plašu kroga zāli. Apmeklētāju nebija daudz, un tie paši salasījušies bariņos. Ceļotājiem pretī nāca pats krodzinieks, nedaudz apaļīgs un omulīgas izskata vīrs, kas ar platu smaidu saņēma viesus.
Labsvakars! viņš laipni sveicināja.
Labvakar. viņam atbildēja vulfore, kuras ausis šobrīd bija paslēptas zem kapuces un seju slēpa tās ēna.

[Tinuviel]

Nē, iebildumi nebūs.. Tādiem nevajadzētu būt, lai gan kas zin..
Reihards domās atbildēja Vilkusas teiktajam. Viņš sekoja vulforei un neuzkrītoši nopētīja naktsmītni. Vulfora seju nevarēja īpaši labi manīt, vislabāk tajā varēja manīt zaļās acis. Tās pašlaik bija pievērstas krodziniekam. Tāpat kā Vilkusai, arī Reihardam bija uzvilkta kapuce.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Hmm,labvakar,kungs.-
Pieklājīgi norūca Sakura,pasvecinot pacēlusi roku.
-Ceru,ka mēs drīkstam uz mirkli te uzkavēties...-
Aukstasinīgā balsī vulfore turpināja,ar rokām sasienot sava apmetņa auklas,lai viņš turētos un sildītu.Viņā lēnām aplaida skatu pāri krogam.Neizskatījās aizdomīgi,galu galā vienai vietai vismaz vajadzēut būt drošai un siltai.Bet tomē,rkaut kas tirdīja viņu.

Šo rakstu rediģēja TaureņmeiteneAur': 25.11.2005 16:54

[mr Bl@ck]

Kopš sastapšanās ar Weandu Tīraines pakalnos Vervols nebija bildis gandrīz ne vārda. Lielāko daļu laika viņš pavadīja domādams. Ik pa laikam viņš iesāka kādu dziesmu kuru parasti drīz vien aprāva puspantā.
Bija pagājušas divas dienas kopš satikšanās un tuvojās nakts kad Vervols beidzot iznira no savu domu labirintiem.
Viņš vilka izskatā stāvēja durvju ejā un likās ka jau tā pustumšā kroga telpa viņu žilbina. Tā iet kad aizdomājies... Vervols mazliet rūgti nodomāja. Klusi pazudis no ieejas durvju priekšas viņš aizlavījās aiz kroga stūra un pārtapa savā cilvēcīgajā veidolā. Klusi ienācis atpakaļ krogā viņš to vēl reiz kārtīgi aplūkoja. Vieta šķita jauka.
Klusi nosmējies viņš raudzījās apkārt paslē```` seju zem apmetņa kapuces.

[Hikari]

Romiela novilka savu ceļotājas apmetni un uzlūkoja laipno kungu. Davājusi viņam savu smaidu, elfa sasveicinājās un noskurinājāš.
Sakiet lūdzu, vai arī par mūsu rikšotājiem varētu parūpēties? Romiela uzdeva tiešu jautājumu krodziniekam. Jo, ja ko tādu šeit nepiedāvāja, viņa paliks kopāar vienradzi, kaut vai ārā...

[Tinuviel]

Reihards pameta skatienu uz Romielas pusi.
Cik gan labi, ka pār mani tādas rūpes negulstas..
Vulfors ar noslēpumainu smaidu sejā nodomāja un novērsa skatienu no elfas. Tas nu atkal bija pievērsts krodziniekam un viņš vēlreiz tika cieši nopētīts. Tomēr ne tā, kā tāds, par kuru būtu aizdomas. Vienkārši nopētīts.

[Ungaarijas ragas...]

Nereiss iesoļoja krogā, tiesa durvju ailā nācās pieliekties, jo cik gan daudz kentauri te ieklīda. Nebija jau dzimtā pilsēta.
Labi, ka krogs bija tāds paplašs, bet kentaurs vienalga nosprieda, ka nakti pārlaidīs pie zirgiem. Galu galā pats bija puse no zirga.
Labsvakars! viņš sveicināja krodzinieku, Vai jums būs kāds stiprāks graķītis, ko dvēseli sasildīt?

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 28.11.2005 11:08

[rudo lapu vilcēn...]

Par jūsu rumakiem parūpēsies. viegli palocīis galvu, krodzinieks atbildēja elfai.
Laipni lūgtum, gan graķītis gan brīvas istabas būs. krodzinieka smaids bija laibsirdīgs. Uzsaucis kādam zēnam, kas ložņaja aiz letes, viņš tam lika iziet parūpēties par cēlotāju zirgiem.
Vulfore, kamēr krodzinieks izrīkoja zēnu, nesteidzīgiem soļim devās ķroga dziļumā. Atsēdusies pie letes, tā šķietami vienaldzīgi nopētīja citus kroga viesus, kam svešinieki, no kuriem daļai netikās atklāt savas sejas, viesa izbrīnu un [piesardzību. Tā teikt, kas slēpjas, tas var būt bīstams, atklātais retāk.
Izrīkojis puisi, kas ātri pazuda laukā pa durvīm aprūpēt dzīvniekus, krodzinieks labsirdīgi smaidot aši aizsteidzās aiz letes.
Ko vēlēsieties? viņš jautāja viesiem. Vakariņas, kādu stiprāku dzērienu vai vienkārši ūdeni?

[Ungaarijas ragas...]

Kentaurs sekoja krodziniekam un nostājās pie letes.
Ko jūs varat piedāvāt kentauram, kas vēlās kaut stiprāku par parastu ūdeni? Nereiss pavaicāja, kamēr viņa spicās ausis nemitīgi grozījās uz visām pusēm, tverdamas katru vārdu un skaņu, no krogā skanošajām čalām.

[rudo lapu vilcēn...]

Alu, vīnu, sidru. Ko izvēlēsieties? krodzinieka acīs vīdēja jautras dzirksteles. Viņš bija labā noskaņojumā. Šeit atradās trīs ceļu krustojums, bet šeit nebija pārāk daudz viesu, galvenokārt apkārtējie zemnieki.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Pat zinot,ka tas ir nepieklājīgi,vulfore aši apstājās krodzinieka priekšā,ar iztainotu muguru bez kapuces.
-Man lūdzu sidru,pladies.Te būs nauda.
Ne no kuras kabatas meitene izņēma pāris sudraba grašus,kurus pēc tam iebēra pārsteigtā krodzinieka plaukstā.
-Vēlams svaigu un nebojātu.-

[Hikari]

Romiela, uzzinājusi, ka par viņas vienradzi varēs pienācīgi parūpēties, uzsmaidīja krodziniekam un sāka prātot, ko visvairāk vēlas.
Es gribētu kādu glāzīti vīna. Sarkanvīna. Un kaut ko uzkožamu. Ja var...elfa palūdza un vēlreiz pasmaidīja.