Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[Tinuviel]

Tik daudzi pieteikušies? Brīnums. Arī ierodās. Apsveicami!
Vulfors nodomāja nopētot tos, kas bija ieradušies. Viņš paskatījās arī uz savu rikšotāju. Nearno nebija izkutējies no vietas, stāvēja kā sastindzis un ar tumšajām acīm pētīja atnācējus.
- Nu, Nearno, būs jau labi.
Vulfors pačukstēja savam uzticamajam draugam, bet tas pat nepakustējās.
- Man nepatīk liela sabiedrība.
Tas bija viss, ko Nearno noteica. Vulfors paskatījās apkārt. Būtnes, kas dosies neitralizēt ieroci pagaidām nebija pārāk daudz. Citi Osmas iedzīvotāji bija tie, kas pegazam tik ļoti nepatika.

[Haskija]

Rejons savu stāvokli nemainīja un turpināja domīgi raudzīties vulforā. Acīs gan varēja sajust nelielu izbrīnu.
To pašu es varētu jautāt Jums. Mans vārds ir Haksu, ja vēlējāties to zināt. Un šeit es gaidu, kad sāksies ceļojums uz Trahtiju. viņš arbildēja.
Nu gan tonītis rejons klusi nodomāja un tad pievērsasavu skatienu apkārtnei aiz vārtiem.

[rudo lapu vilcēn...]

Apmetnī tītis stāvs nedaudz nemierīgi sakustējās. Mirkli uzgaidījis, viņš devās atkal pilsētas virzienā, pazuzdams kādā ieliņā.

No dienvidupuses Osmai strauji tuvojās jātnieku pulciņš, saceldams utekļus, kurus varēj redzēt uz tālumāaizvijošās ceļa. Jātnieki tuvojās strauji un pēc mirkļa jau izbrāzās cauri pilsētas vārtiem.

[Tinuviel]

Reihards stāvēja ceļa malā un vien tad, kad jātnieki iejāja pilsētā, vulfors pagāja malā. Neviens jau nevarēja viņam uzjāt virsū, bet tomēr drošības labad. Bet Nearno gan palika kur bijis. Pegazs vien neapmierināti papurināja galvu, iezviedzās un sakārtoja spārnus.
Kur šitā jāsteidzās? Un kas tas bija?
Vulfors domās jautāja nolūkodamies pakaļ jātniekiem. Reiharda vilks nostājās līdzās savam draugam un ar neapmierinātu izteiksmi acīs paskatījās uz vārtiem.

[Ungaarijas ragas...]

"Jei, tiem gan uguns astē!" Nereiss izdvesa, kad pēdējā mirklī palēca nost no ceļa, lai jātnieki viņu nenonestu. Kentaurs saslējās pkaļkājās un nolūkojās, kā tie aizjāj, tad atkal nolaidās uz visām četrām un pievērsās Romielai.

[mr Bl@ck]

Kad garām aizjāja jātnieku bars straji apmetās apkārt un noskatījās tiem pakaļ.
tad atkal pievērsās Haksu. Priecājos iepazīties Vervols sacīja pieklājīgā balsī. Tad pieliecies tuvāk rejona ievilka gaisu nāsīs tajā jautās tabakas un kroga smaržu sajaukums. Tātad jūs bijāt krogā un es jūs nemanīju dīvaini Vervols norūca Un ak jā piedodiet ka pirmīt uzrūcu viņš piebilda un vilka purnā atausa kaut kas smaidam līdzīgs.

[Hikari]

Romiela kautri palūkojās uz kentauru un nokāra galvu.
Es...nezinu., vienkārši...esmu radusi ceļoti, bet ilgu laiku jau to daru viena pati...domāju, ka arī šoreiz tā iznāks, bet ceru, ka tomēr nē, jo es labprāt kaut ko vairāk uzzinātu par Tevi un varbūt Tev ir klāds stāsts, ko man izstāstīt..?
Vēl es uztraucos par dzimto pusi...māte palika viena. Nez kā viņai tur iet...
Romiela uzsmaidīja kentauram, atvainodamās un turpināja.
Piekrītu par tiem jātniekiem. Kur gan viņiem tā bija jāsteidzas...? to viņa gan vairāk jautāja sev, bet cerēja, ka kentaurs varētu turpināt sarunu.
Esmu saradusies būt viena...tomēr, dažreiz ir skumji un man ir patiess prieks, ka šeit sastapu Nereissu. Vismaz ar viņu varēs aprunāties...

[patija]

Feja redzēja, kā viņai garām pajāja jātnieku bariņš. Viņa žigli palidoja malā, jo negribēja lai viņai uzskrien virsū. Tiharu mierīgi stāvēja malā un domāja:
-Cik ilgi mums vajadzēs šeit vēl stāvēt?
Tiharu bija mazliet nemierīga un viņai tas nepatika, tāpēc uz kādu laiku iegāja iekšā kādā veikalā, kas atradās gandrīz fejai blakus. Veikaliņā pārdeva dažādas grāmatas. Tiharu mazliet pastaigāja pa veikalu un ieraudzija kādu grāmatu, kas vārētu piesaistīt jebkuras būtnes skatienu. Tā bija ļoti dīvaina. Viņa piegāja pie kāda kunga un teica:
-Cik maksā šī grāmata?

[Haskija]

''krogā es ienācu brīdi pirms ziņnesis sākarunāt, tapēc varbūt mani nevarēja manīt.''
Rejons atbildēja pārskatīdams visus kas bija ieradušies.
''un kāpēc jūs nolēmāt doties šai ceļojumā?'' Haksu paskatījās uz vulforu.

Šo rakstu rediģēja Haskija: 21.09.2005 16:10

[rudo lapu vilcēn...]

Diez vai šī grāmata derētu tādai mazai, jaukai fejiņai kā tu. pasmaidīja veikalnieks, redzot grāmatu kuru Tiharu vēlējās nopirkt. Bet ja vēlies zināt, tad 15 sudraba dālderi.

Viens no pulciņa jātniekiem apgriezās un raitā riksī piejāja pie ceļotājiem.
Kas Osmā lēcies, ka jāpulcējas pie vārtiem? viņš diezgan skarbi noprasīja. Jātnieks šķita vēl tīri jauns, ar ziņkārībā degošām acīm, viegli veidotiem vaibstiem un īsiem matiem, kas noslēpti zem bruņucepures.

[Hikari]

Romiela pētošu skatienu uzlūkoja savādo jātnieku un saprata, ka viņš vēl ir diezgan pajauns.
Nekas tāds jau Osmā nav lēcies... sacīja sieviete. Viņa negribēja izbazūnēt uzreiz visu informāciju kaut kādam nepazīstamam svešiniekam.

[Tiger Angel™]

Kareens paskatiijaas uz kentaura pusi. Vini bija nonaakusi pie vaartiem...
Nu tad laikam mees kautkur dosimies... vins nodomaaja un uzkaapa uz sava uzticamaa zirdzinja.
Nezin kaapeec Es vispaar sajaa deekaa devos. Tagat man ir taada pavisam jociiga sajuuta...

[rudo lapu vilcēn...]

Alton, kur tu paliki? bo tālumā pazūdošā jātnieku pulciņa atdalījās vēl viens jātnieks un skaļi sauca.
Es nāku! jauneklis atbildēja un, pagriezis zirgu, palaida to auļos.

No pilsētas vārtiem tuvojās tumšs vilks. Nostājies pie gaidītājiem, viņš klusējoši pārlaida skatienu paŗi viņiem.
Ja visi ir gatavi, dodamies ceļā. vilks rāmi ierunājās.

[Tiger Angel™]

Visi ir gatavi... Vismaz Es... Tad varam doties celaa... vinjs noteica ja, vispaar uz kuru pusi mees dodsimies?
Kareens iisi apluukoja melno vilku.
Diezgan interasanti, par dosanos celjaa mums pazinjo vilks... Man skiet, ka vinjam pasam vajadzeetu doties ar mums...

OCC-Zinu, ka posts ir nesakariigs (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[Ného]

- Nu ko, ja ejam, tad ejam. - Nero pie sevis nomurmināja un devās līdzi vilkam ārā pa vārtiem. Pirms tam viņš vēl pasauca savu ērgli, kurš nosēdās kentauram uz pleca. - Nu ko ceļojums nezināmajā sākas! - viņš teica sev gan savam draugam, Satoram, kurš nebija viņu nekad pametis.

[rudo lapu vilcēn...]

Gar jūru, dienvidrietumu virzienā. šobrīd līdz Tirnai. vilks atbildēja, viegli sācis rikšot laukā no pilsētas.

Ceļotāji sekoja vilkam. Ainava šķita brīnšķīga un, vismaz pagaidām, nemainījās. Viņi soļoja pa smilšainu ceļu, kuram abās pusēs pletās pļavas, kur šur tur varēja redzēt pa kādam ganāmpulkam un izbrīnītam ganam. Pļavās dažviet pavēni solīja birzis un nelieli strautiņi. Ainava šķita mierīga un pēcpusdienas saule sildīja.

[Tinuviel]

Reihards paskatījās uz vilku.
Vulfors...
Viņš diezgan nešaubīgi nodomāja un piegāja pie Nearno. Viņš uzkāpa rikšotāja mugurā. Nearno lepni pagriezās pret tumšo vilku un piegāja tam klāt. Vulfors paskatījās uz vilku, bet neko neteica. Bet Reiharda vilks stāvēja Nearno otrā pusē. Melnais rikšotājs atkal ieņēma nekustīgu stāju. Reihards viegli glaudīja Nearno kaklu un izskatījās gatavs ceļam.

Pēc mirkļa varenais radījums uzsāka vieglu un graciozu riksi aiz tumšā vilka.

Šo rakstu rediģēja Tinuviel: 24.09.2005 14:48

[patija]

Tiharu izņēma no kabatas mazu, sarkanu maisiņu. Mazliet parakņājoties viņa arī atrada 15 sudraba dālderus, uzlika uz galda un paņēma grāmatu.
-Lūdzu, te arī būs. Izskatās, ka šī ir laba grāmata.
-Pa ceļam man būs interesanta lasāmviela. Feja nodomāja.
Izejot no veikala Tiharu kungam viegli, bet laipni pasmaidija.
Pēc brīža viņa arī dzirdēja, ka vilks kaut ko teica. Visi gāja līdzi un viņa sekoja.
Ainava bija skaista. Viss tik mierīgs un kluss.

[mr Bl@ck]

Es nolēmu doties ceļojumā savu iemeslu dēļ Vervols strupi atbildēja Haksu.
Tad ierunājās vēl kāds vulfors tas vervolu vairs nepārsteidza. viņš sekoja vilkam gar jūras krastu uz Tirnas pusi. Nu ko dodamies ceļā. Laimīgu ceļu viņš sev novēlēja un atkal vilka purnā varēja manīt smaidu.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Tas,uz kruieni es dodos,nav tava daļa!-
Aukstasinīgi atbildēja Sakura,bet tad viņa pievērsās debesīm.
Ja man vjadzēs ceļot,tad man vajadzē sptunus...Mazliet iešupojusi rokas,Sakura pamirkšķināja acis,unt uļīt viņas priekšā pārādījās sudrabaini mirdzošs bilzu putns.Paņēmusi laufu rokās,meitene ātri uzkāpa ērgļa mugurā,it kā viņa tā darītu katru mīļu dienu.Un tā arī bija.