...Pusnakts noslēpums..., ...Harnoburijas muiža... Opcijas

[Alehandro]

...Pusnakts noslēpums...
...Harnoburijas muiža...

Es jau iepriekš gribu brīdināt, ka šī nebūs perfekta Lomu spēle, bet es noteikti nepieļaušu arī, lai kāds spēli izgāž u.t.t. Ļoti ceru uz atsaucību un būtu priecīgs, ja būtu aktīvi un labi spēlētāji. Vēl pateikšu, ja kāds kādu ilgāku laiciņu būs projām, tad lūdzu maz ziņot ATD.
Es arī izdomāju trīs spēles galvenās lietas. Ja jums būs spēka tās visas ievērot tad lasiet tik uz priekšu.

1.)Aktīvi postot;
2.)Būt pieklājīgam;
3.)Nemēģināt sajaukt gaisu šajā Lomu spēlē.

Tas arī viss ko gribēju bilst. Nu tad laikam ķeramies pie lietas.

Īss un ļoti necils sižets (gandrīz kā sižets).
Viss sākas 1999. gadā, kādā ASV pilsētā ko dēvē par Nebeidzamo stepi. Jūs mierīgi dzīvojat savu dzīvi. Gandrīz jau ir pienācis vasaras brīvlaiks. Jūsu 9.a klase ir nolēmusi doties atpūtas braucienā uz Harnoburijas muižu, kura atrodas Itālijā. Viss rit gludi. Jūs ierodaties muižā, bet tur sāk risināties mistiski un noslēpumaini notikumi, piemēram, kā muižas personāla pazušana. Muižā parādīsies būtnes, kas mēģinās Jūs nogalināt. Beigās pazudīs arī visi skolotāji un viņi jums būs jāatbrīvo ar saviem “upuriem”.

Harnoburijas muiža.
Muižai ir četri stāvi un lieli, plaši bēniņi.
Pie muižas ir arī upe Golama kurā var peldētie. Ūdens tajā ir kristāldzidrs un patīkami vēss.
Vēl aiz muižas atrodas akmeņu dārzs.

Spēlē es tēlošu savu tālu un arī dažas citas personas kā pils personālu.

It kā viss.
LS darbība sāksies skolas pēdējā nedēļa, kad Jūs par braucienu vienosieties ar skolotājiem.

Zinu ka teicu, ka spēle sāksies tikai septembrī, bet es sāku jau tagat (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

OCC-Tātad pēdējā skolas nedēļa. Tiko ir noskanējis zvans uz Literatūras stundu. Skolotājs jums ie teicis, ka šajā stundā jūs apspriedīsities kur dosities vasaras brīvlaikā. Jūs par to esat ļoti satrauktu un sarunājaties.

Sākam!!!

[Lauwinja]

Sveika, Deivij! Sāra uzsauca Deivijai, kas tiktikko pienāca pie bariņa. Mēs dodamies uz kafejnīcu apspriest visu ko par to ekskursiju.
Meitene teica. Sāra apmierinoši pasmaidīja par to, ka bariņš sāka neticami ātri pieaugt. Sāra turpināja ceļu tādā pašā mierīgajā gaitā kā jau no sākuma.

[Alehandro]

Endžijai arī tūdaļ jābūt būtu klāt. Vai mēs arī iesim pie Lindas šovakar? Man šķiet tas būtu jādara rīt, jo tad ir sestdiena. Alehandro teica pārskriedams pāri ielai un attaisīdam kafejnīcas durvis.
Nāciet iekšā! viņš uzsauca pulciņam.

[Grēkmeistars]

Gerda iesoloja kafeiniicaa. Seit vina atradaas pirmo reizi, Gerda nebija sajuusmaa par kafeiniicu vai restoraanu apmekleejumiem...vienkaarsi nebija neviena ar ko uz kafeiniicaam doties. Alehandro, es domaaju ka mums pie Lindas jaadodas sodien, ja jau visi esam salasiijusies. Gerda pasmaidiija ne iipasi prieciigu smaidu. Sis puulis vinja lika justies vientulai.

[Alehandro]

Nu Es īsti nezinu... Man pa nakti parasti sakrājās daudz vairāk domas un tad dienā varu tās apspriest. Man šķiet mās varētu pajautāt viņai pašai, vai ne? Alehandro teica Gerdai.
Linda, tad labāk šodien vai rīt?

[Lauwinja]

Es tieku jebkurā dienā. Man labi gan šodien, gan rīt. Sāra teica attiecībā uz iešanu pie Lindas. Meitene paskatījās uz galdiņiem, vai kāds ir brīvs. Ieraudzījusi pietiekami lielu (tukšu- priekš visiem klasesbiedriem) galdiņu meitene devās tā virzienā. Apsēdusies meitene domāju, ko lai nopērk.

[Alehandro]

Es domāju to pašu! Man pilnīgi vienalga. Tieku gan šodiem gan rīt gan aizparīt. Man visas dienas brīvas! Nekas nav jādara! Alehandro teica bariņam uz iegāja kafejnīcā.
Man lūdzu vienu tāju un divas augļu bulciņas. Ko gribēsiet Jūs pārējie?

[Lauwinja]

Sāra piecēlās un piegāja pie letes.
Man lūdzu tikai kafiju. Meitene teica un samaksāja.
Sāra pievērsās Alehandro. Man ar pašlaik nekas nav ieplānots, tādēļ droši varu tikt jebkurā laikā. Varbūt jūs pat varat atnākt pie manis. Viņa teica un paņēmusi kafiju nosēdās pie galdiņa.

[Alehandro]

Tā arī varam. Šeit izrunājamies un tad pie kāda ejam Alehandro teica Sārai tajā pašā laikā maksājot par pārtiku.
Un kā ar Jums pārējiem?

[Lauwinja]

Aha. Sāra nomurmināja un iedzēra karsto kafiju. Meitene parasti nedzēra dienas vidū kafiju, bet viņa domāja, ka sarunas varētu ieilgt, un varbūt pat kļūt garlaicīgas. Meitenei atcerējās, ka gribējusi bulciņu un uz brīdi pametusi kafiju meitene ātri nopirka siera bulciņu.
MAn vecāki nebūs mājās līdz trešdienai, tākā varam mierīgi visu darīt pie manis līdz treštdienai.Kā tu domā? Meitene jautāja Alehandro.

[Alehandro]

Varētu jau... Būtu interasanti Alehandro nomurmināja un pievēra acis. Nezkapēc viņam bija uznācis miegs.
Viņš rokās paņēma bulciņu un sāka ēst.
MMM... Garšīgi!

[Lauwinja]

Sāra apdomāja iespējas, kad visa klase varētu būt viņas mājā. būtu varen interesanti! Sāra nodomāja un pasmaidīja. viņas mājā parasti bija kādi 5 klasesbiedri vienlaikus, ne visi. Šāda ideja meitenei patika.
Sāra paskatījās uz Alehandro, un paņēma rokās arī savu maizīti un sāka ēst. Viņa laimīga pievēra acis, jo meitene ilgi nebija ēdusi.

[Ģitārmeiča]

Endžija pamanīja Džīnu.
Ā, sveika! Ak tad uz kafejnīcu? Labi, ejam! meitene teica un piecēlās. Tad Endžija no somas izvilka kādu bukletu un pasniedza to klasesbiedrenei.
Re kur ir tas buklets!
viņa teica, pasniegdama bukletu Džīnai.

[Hikari]

Linda visu šo laiku bija kā aizsapņojusies. Viņa pamodās tikai tads, kad bariņš bija ienācis kafeinīcā. Meitene apsēdās pie galdiņā un palūkojās uz klasesbiedriem.
Jūs droši varat nākt pie manis kad vien ir ērti. Es dzivoju netālu, kā daudzi no Jums varbūt ir pamanījusi, un dzīvoklis ir liels. Tā ir tā piecstāvu māja, kurā visi dzīvokļi ir ar četrām istabām. Vēl man mājās var piekļūt pie interneta kad vien ir ērti. Varbūt mēs varētu ko pameklēt tīmeklī par kādu vietu, vai arī mēģināt ko izpētīt ar to muižu vairāk. Varbūt uzrokam ko interesantu?! meitene vēl joprojām runāja savā kautrajā, maigajā balstiņā, virpinot rokās matu šķipsnu. Bet varam pabūt arī pie Sāras. Man galu galā ir vienalga, ka tik ērtāk. Linda priecīhgi sacīja.
Viņa piecēlās un piegāja pie Gerdas un klusi sacīja tieši viņai Piedod, ka iepriekš neatbildēju. Biju aizdomājusies. viņa itkā atvainodamās nodūra skatienu un turpināja Vai Tev pašai patīk šī aizraujošā ideja par braucienu uz muižu?!

[Lauwinja]

Manā mājā arī var tikt pie interneta, kad vien vēlas, bet pārējā izvēle ir jūsu rokās.
Sāra teica un paskatījās uz Lindu. Meitenei nebij iebildumi pret došanos pie Lindas, bet kurp doties jau bij pārējo klasesbieddru rokās. Apēdusi pēdējo bulciņas gabaliņu meitene izdzēra kafiju. Sāra apmierināti pasmaidīja un iebīdījās dziļāk krēslā.nolikusi somu klēpī Sāra paskatījās uz pārējiem.

[Grēkmeistars]

Vinja mani tomeer neignoreeja Gerda pie sevis nopuutaas. Protams esmu sajuusmaa par so braucienu. Man patiik vecas un nosleepumainas vietas un sii taada vareetu buut. Gerda draudziigi atbildeja Lindai un apseedaas pie tuvaakaa galdinja neko nepasuutot (nebij liidzi naudas).

[Eiše]

Es domāju, ka varam iet pie Lindas... Deivija ieminējās malkodama savu melno kafiju... Bet es jau tieku jebkad un jebkur - maniem augsti godātajiem vecākiem ir kārtējais komandējums...

[Unicorn]

Megana pasūtīja kapučīno un šokolādes bulciņu, apsēdusies pie galdiņa viņa nolika kūpošo tasi un cieši paraudzījās klasesbiedros.
"tātad! mēs esam par Harnibu...kāviņtursauca muižu? nu ja godīgi, es domāju, ka pilī būtu grandiozāk, bet tā kā muižā ir zemākas cenas, noteikti jāizvēlas tā."
Mega paņēma bulciņu un nokoda mazu gabaliņu - bulka bija mīksta kā pūka. meitene iedomājās par saviem vecākiem, kas nebija ārkārtīgi bagāti, Mega nezināja vai šogad iznāks braukt. Turklāt - vai viņa maz bija to pelnījusi? Atzīmes viņai šogad nebija no grandiozajām...
"ja godīgi, man ir vienalga, pie kā ejam."
viņa iemalkoja kapučīno un labsajūtā pievēra acis.

[Lauwinja]

Sāra palūkojās uz Deiviju un tad uz pārējiem.
Nu tad izlemjam iet pie Lindas? Viņa jautāja.
Sāra aizgāja nopirkt vēlvienu bulciņu- šoreiz magoņmaizīti. Meitene apsēdās vietā un atkal paskatījās uz klasesbiedriem.

[Hikari]

Es tā sapratu, ka gribat iet pie manis?! Droši, varam kaut vai tagad... Linda sacīja un veltīja visiem savu starojošo balto zobu smaidu,tupinot virpināt rokās savu brūno matu šķipsnu. Zini, es arī esmu nelielā sajūsmā. Ceru, ka ar maums noteikti atgadīsies kas neparasts... meitene sacīja un palūkojās uz Gerdu. Lindas balss kā vienmēr skanēja klusi, maigi un glāsmaini.
Nu, tad pie manis, ja?! meitene piecēlās no sola un paņēa plecos somu, gribēdama jau iet prom un uzlūkoja savus klases biedrus.

[Lauwinja]

Njā varētu pie tevi, bet vajadzētu sarunāt labāk laiku, kas būtu visiem izdevīgs. Sāra noteica un palūkojās uz Lindu. Meitene veltīja Lindai smaidu un pievērsās savi magoņmaizītei. Sāra ātri to notiesāja un ar plaukstas virspusi noslaucīja muti.
Man nav neks iebilstams, bet visiem jāpiekrīt.
Viņa teica, un atmeta matus uz aizmuguri.