...Pusnakts noslēpums..., ...Harnoburijas muiža... Opcijas

[Alehandro]

...Pusnakts noslēpums...
...Harnoburijas muiža...

Es jau iepriekš gribu brīdināt, ka šī nebūs perfekta Lomu spēle, bet es noteikti nepieļaušu arī, lai kāds spēli izgāž u.t.t. Ļoti ceru uz atsaucību un būtu priecīgs, ja būtu aktīvi un labi spēlētāji. Vēl pateikšu, ja kāds kādu ilgāku laiciņu būs projām, tad lūdzu maz ziņot ATD.
Es arī izdomāju trīs spēles galvenās lietas. Ja jums būs spēka tās visas ievērot tad lasiet tik uz priekšu.

1.)Aktīvi postot;
2.)Būt pieklājīgam;
3.)Nemēģināt sajaukt gaisu šajā Lomu spēlē.

Tas arī viss ko gribēju bilst. Nu tad laikam ķeramies pie lietas.

Īss un ļoti necils sižets (gandrīz kā sižets).
Viss sākas 1999. gadā, kādā ASV pilsētā ko dēvē par Nebeidzamo stepi. Jūs mierīgi dzīvojat savu dzīvi. Gandrīz jau ir pienācis vasaras brīvlaiks. Jūsu 9.a klase ir nolēmusi doties atpūtas braucienā uz Harnoburijas muižu, kura atrodas Itālijā. Viss rit gludi. Jūs ierodaties muižā, bet tur sāk risināties mistiski un noslēpumaini notikumi, piemēram, kā muižas personāla pazušana. Muižā parādīsies būtnes, kas mēģinās Jūs nogalināt. Beigās pazudīs arī visi skolotāji un viņi jums būs jāatbrīvo ar saviem “upuriem”.

Harnoburijas muiža.
Muižai ir četri stāvi un lieli, plaši bēniņi.
Pie muižas ir arī upe Golama kurā var peldētie. Ūdens tajā ir kristāldzidrs un patīkami vēss.
Vēl aiz muižas atrodas akmeņu dārzs.

Spēlē es tēlošu savu tālu un arī dažas citas personas kā pils personālu.

It kā viss.
LS darbība sāksies skolas pēdējā nedēļa, kad Jūs par braucienu vienosieties ar skolotājiem.

Zinu ka teicu, ka spēle sāksies tikai septembrī, bet es sāku jau tagat (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

OCC-Tātad pēdējā skolas nedēļa. Tiko ir noskanējis zvans uz Literatūras stundu. Skolotājs jums ie teicis, ka šajā stundā jūs apspriedīsities kur dosities vasaras brīvlaikā. Jūs par to esat ļoti satrauktu un sarunājaties.

Sākam!!!

[Ģitārmeiča]

Endžija pasmaidīja.
Paldies! Es centīšos būt ap kādiem astoņiem, labi? Varu mēģināt arī ātrāk...
Meitene vēl jautājoši ieminējās. Endžija jau gāja prom, kad atcerējās.
Starp citu, man nevajag kaut ko atnest? Kādus saldumus, uzkodas vai ko citu?


OOC:Nezinu, taču man liekas, ka labāk būtu, ja viņa dotos prom, kā jau visi. Ja gribēs palikt pa nakti pie tevis, var kā es - pēcāk atgriezties. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) OK?

[Hikari]

Par to gan neuztraucies! Viss būs līdz Tavai atnākšanai staroja Linda. Meitene bija sajūsma, ka kāds no klases paliek pie viņas.
Tikai paņem drēbes, kurās gulet, un zobbirsti. meitene piemetināja un, pirms vēl Enī bija aizgājusi, klusi nočukstēja: Paldies Tev...

[Ģitārmeiča]

Endžija pasmaidīja. Viņa nebija kļūdījusies, aiz klusās čaulas bija jautrs un atraktīvs cilvēciņš. Kaut kas jānopērk, viņa sev piemetināja, lai gan Linda bija teikusi, ka nevajag. Meitene uzsmaidīja Lindai un atčukstēja: Nav jau par ko! un pazuda aiz Lindas dzīvokļa durvīm, kāpņutelpā.

[Hikari]

Meitene vēl brīdi blenza tukšuma sev apkārt, jo visi bija aizgājusi prom, taču tad piesēdās pie neta un sāka drukāt tēvam vestuli. Vins bija diezgan aizņemts cilvēks, tāpēc vajadzēja pabrīdināt, ka mājās būs ciemiņi.
Pēs brīža ārdurvis pavērās un ienāca māte.
Picas kaste...?! Mīļum, vai mums bijuši viesi?! sieviete jautājua.
Jā, un mammu... un Linda ieslīga garā sarunā ar māti, pie sevis vēl cerēdama, ka varaks pienāks drīz.

[Lauwinja]

tad... nu Star Girl tavs tēls būs aizgājis jau. Lai netraucētu Rowenny darboties dzīvoklī. Sorry, ka tā nācās izsviest, bet tava palikšana manuprāt būtu radījusi problēmas. Lūdzu ja kas vajadzīgs sakiet vainu ATD pavedienā, vai arī droši man sūtiet PZ vai arī Lilijai. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Paldies par sapratni.

Lauwinja.

Šo rakstu rediģēja Lauwinja: 09.11.2005 21:36

[Ģitārmeiča]

Endžija noskrēja lejā pa kāpnēm un iznesās siltajā pilsētas gaisā. Meitene gandrīz skriešus devās uz otru pilsētas daļu, kur viņai bija jāsatiekas ar Aleksu. Viņa ieradās nedaudz novēloti, taču puisis neko neteica un abi, pēc Enī ieteikuma, devās uz viņas mājām, kur viņi darīja vajadzīgos darbus, kamēr meitene kārtoja mantas pārnakšņošanai pie Lindas.
Jācer, ka viņš nepaliks tik ilgi kā parasti... meitene domāja un ielika zobu birsti somā.

[rudo lapu vilcēn...]

ēriks nesteidzīgi soļoja uz kinoteātra pusikopā ar Sāru. Nonācis piedurvīm viņš tās atvēra meitenei un pācviņas iegāja iekšā.
Kādu filmu skatīsimies? nonācis pie afišām, viņš brīdi tās pētīja un tad pajautāja.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ehh...šī dzīve!..
SKumīgi nopūtās Kornēlija,izejot no mājās.Viņa gandrīz vai vēlējās lai būtu ziema un snigtu sniegs - tāddi laiki atbilstu viņu vēlmēm.Bet šodienas tik spožā saule - tā viņu kaitināja.BIja jau 20.00 un viņa vēl tik neganti silda!
[b]-Kāpēc man ir šeit jādzīvo,kāpēc es navru dzīvot citur?!Cik labi,ka es brīvdienās ar Endžiju un Aleksu iešu priecāties kur citur!

[Lauwinja]

Hmmm... nu īsti nezinu. Varbūt ejam uz kādu komēdiju? Sāra nevarēja izlemt, uz kādu filmu iet. Skatoties uz afišām viņa redzēja dažas labas komēdijas, bet domāja, ka jāizvēlas labāk būtu ērikam.
Izvēlies tu, varbūt. Es pa to laiku nopirktu popkornu un kolu. Ierosināja meitene.

[~SweetIrony~]

Džīna jau bija ceļā uz trolejbusa pieturu, kad no ielas parādījās mammas mašīna, meitene to pamanījusi pamāja mammai... mašīna piebrauca pie ielas malas un to tās kāda sieviete pavēra durvis Sveika, meitiņ, kur tad tu ej? varbūt tevi aizvest? un Džīnas mamma atvēra durvis mašīnas otrā pusē...
ā sveika, labi, ka tu gadījies pa ceļam, tu varētu mani aizvest līdz billiotēkai, jo mums šodien uzdeva referātu uzrakstīt.. vajag šādas tādas grāmatas paņemt...[b] un meitene palūkojās uz māti...
[b]Labi, aizvedīšu man tas ir gandrīz pa ceļam...
Tad Džīna iekāpa mašīnā blakus mammai un aizbrauca...



OOC: es ļoti atvainojos, par tik retu postošanu.. ceru, ka tas lielas grūtības nesagādāja...

[Hikari]

ooc; hmm...
biškucīt spēle nogrimusi...

Linda sēdēja pie datora un lūkojās ta ekrāna, ik pa laikam pametot skatienu uz pulksteni, kurš karajās pie sienas.
Kaut nu viņa atnāktu ātrak... meitene vispār bija ļoti nepacietīgs un aizrautīgs cilvēks, un to tieši šis mirklis arī parādīja.

[~SweetIrony~]

Džīnab ija mājās un rakstīja uzdoto referātu... mmm.. varbūt vajadzētu pazvanīt kādam un paprasīt par tālāk notiekošo...meitene palūkojās uz savu telefonu, kas atradās uz galda Labi, pazvanīšu Lindai...
Un Džīna atrada telefonā Lindas numuru un sāka zvanīt...

[Ģitārmeiča]

Endžija sakrāmēja visas, viņasprāt, nepieciešamās mantas somā un pagriezās pret puisi, kas joprojām bija viņas istabā.
Domāju, ka Tev tagad jāiet, man pašai arī jāsteidzas, Linda noteikti jau gaida.
Enī noteica un pasmaidījusi pavadīja puisi līdz durvīm. Aiz tām viņš pazuda, Endžija pati vēl pēdējā brīdī atcerējās par sagādātajiem našķiem, kas bija palikuši 'bāriņā'. Meitene paķēra skolas somu un saldumu maisiņu un, pēc sevis aizslēgusi tukšo dzīvokli, metās skriešus līdz Lindas mājai. Meitenes garā, adītā jaka viegli plandījās nopakaļ, taču tas nebija šķērslis skriet ātrāk. Kad Endžijai jau vairs nebija elpas, viņa apstājās un sāka iet lēnāk nekā iepriekš, vismaz viņa vairs neskrēja.
Pēc kādām desmit minūtēm Endžija bija nonākusi pie Lindas dzīvokļa durvīm un nospieda zvana pogu, cerot, ka meitene viņu nav pārgaidījusies. Enī elpa bija smaga, jo tik ātri viņa tik lielus gabalus nebija veikusi.

OOC:Pieņemsi, ka Tavam dzīvoklim ir zvana poga, ok? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Unj spēle tik tiešām pagrimusi... Sarosamies?

[Lauwinja]

ok mazliet palīdzēšu jums ar virzīšanos uz priekšu.

Lindas (rowenny) dzīvoklī zvans izskanēja ļoti skaļi un viņai jādodas atvērt. Lindai telefons ietrinkšķējās reizē ar durvju zvanu.

Šo rakstu rediģēja Lauwinja: 27.12.2005 18:19

[Hikari]

Linda, izdzirdējusi, kā kāds zvana pie durvīm, ar smaidu pielēca kājas un metās pie tām. Atvērusi, viņa ieraudzija Endžiju.
Sveika! Prieks, ka tik ātri ieradies... meitene atklāti sacījha un ielaida Enī iekšā.
Pēkšņi meitene izdzirdēja telefona zvanu.
Kas Tur vēl...? meitene jautāja, pieeidama pie telefona.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 27.12.2005 21:34

[~SweetIrony~]

Džīna gaidīja, kamēr kāds atbildēs... tad atskanēja Lindas balss... Sveika, Lienda... nu es iedomājos tev pazvanīt, jo tā arī līdz galam nesapratu, ko tad mēs norunājām... Mēs vispār vēl kādu eizi pie kāda ejam apspriesties?

[Hikari]

Linda sarauca pieri. Nezinu, vai tas ir vajadzīgs. Man likās, ka mēs visu izspriedām. Taču, ja gribi, mēs šodien ar Enī paliekam pie manis Linda laipni sacīja un turpināja Vari mums pievienoties, bet tad nāc žigli un paņem līdzi visu vajadzīgo...

[~SweetIrony~]

mmm.. nu labi, drīz būšu... un meitene nolika klausuli... Tagad vēl ātri jāsavāc mantas un jābrauc...
Džīna paķēra somu, salika tur vajadzīgās lietas, atstāja mammai zīmīti uz virtuves galda un izgāja koridorā, tad viņa izņēma nelielu atslēgu saišķīti un aizslēdza durvis... m... ieiešu vēl pa celām veikalā nopirkt ko garšīgu...
OOC: ok neiedziļināšos sīkumos...
Apmēram pēc pusstundas Džīna kau bija pie Lindas durvīm un piezvanīja...

[Hikari]

Linda nolika klausuli un uzlūkojas Enī. Erm, klausies, Tev jau nebūs nekas pretī, ja mums pievienosies vēl viena meitene, ko? viņa kautrīgi jautāja, lukodamās un meiteni un nosarkdama Nu, mūsu klasesbiedrene, Džīna Linda paskaidroja.

[Ģitārmeiča]

Endžija gaidīja pie durvīm un tad Linda viņu ielaida. Dzīvokli pieskandināja telefona zvans un Linda devās atbildēt, bet Endžija joprojām stāvēja pie ārdurvīm, tikai tagad jau iekšā dzīvoklī. Kad telefonsaruna beidzās Endžija palūkojās uz Lindu."
Bet protams, ka nav nekas pretī, bez tam, šī taču ir Tava mājvieta, vai ne?
meitene ar smaidu noteica un, izvilkusi no maisiņa, pasniedza namamātei kasti ar cepumiem un limonādes pudeli, kā arī mazu papīra turziņu, kas bija pilna ar zobus nebojājošām konfektēm.
Tas cienastam,
viņa noteica un palūkojās uz Lindas istabas pusi.
Hmm... Es varbūt varētu nolikt somu?
Enī kautrīgi iejautājās.