Tas sākās kā parasts reiss... [C], Sci-Fi piedzīvojumu spēle Opcijas

[vargr]

Pirms vairākām nedēļām kara flotes leitnants Džeisons Larss atvaļinājās no dienesta, lai uzsāktu privātu biznesu kā brīvais tirgonis. Uzņemoties milzīgus parādus, viņš iegādājās nelielu A2 klases kuģi, kas vēlāk izrādījās gandrīz nederīgs lidošanai. Par laimi jaunizceptais kapteinis Larss izrādījās vienīgais nenodarbinātais, kad starpzvaigžņu pasta kompānija meklēja algotni steidzamam pasūtījumam. Darbs gan nesolīja nekādu peļņu, tomēr tā bija vienīgā iespēja apmaksāt ārkārtīgi nepieciešamo remontu. Lai nepalaistu garām izdevību, Džeisonam nācās steigā savākt komandu – sev līdzīgus iesācējus un laimes meklētājus, labākos no sliktākajiem.

Uzreiz pēc pacelšanās kapteinis pats izvadīja par Prospector pārdēvēto kuģi vairāk nekā drošā attālumā no visiem gravitācijas avotiem un lika nospraust kursu uz apmeklējāmās zvaigžņu kopas tuvāko sistēmu – Liar’s Oath. Viņš informēja komandu par veicamo uzdevumu un darba devēju ieteikto obligāto maršrutu – Liar’s Oath–Miip–Kerin’s Tyr–069-526–Sentry. Pa ceļam savāktā krava galapunktā tiks apmainīta pret sertifikātu, kura uzrādītājs sistēmā 069-252 saņems apmaksātu kapitālo remontu. Kapteinis arī atgādināja, ka šī reisa laikā alga nav paredzama, bet visus ceļa izdevumus sedz darba devējs, turklāt Prospector komanda pa ceļam drīkst uzņemties citus darbus.

Zvaigžņu karte:
(IMG:http://img.photobucket.com/albums/v185/vargr/ClusterMap.jpg)

Viss hipertelpā pavadītais laiks tika veltīts kuģa iekštelpu sakopšanai un iepriekšējo saimnieku atstātā inventāra sakārtošanai.
Alea tīrīšanā gandrīz nepiedalījās, visu ceļu viņa neatkāpās no dzinējiem, tikai pa reizei aizejot savākt kādu instrumentu vai rezerves daļu, ko pārējā komanda atrada visneiedomājamākajās vietās. Pie tam viņai vilšanos sagādāja tas, ka Prospector iekārtots tikai sintezētās pārtikas lietotājiem.
Megana savā pārziņā saņēma navigātora pulti un vienkāršu radiomezglu, papildinātu ar sensoru kontrolierīcēm. Pagaidām sensoru blokā ir tikai lokators, kas pārslēdzams gan aktīvā, gan uztveršanas režīmā.
Defberts pārmaiņus ar kapteini pa 12 stundām dežūrēja pilota kabīnē.
Dina saņēma rīkojumu neaizņemtu kajīti pārveidot par medicīnas bloku. Katram gadījumam...
Lēne pagaidām bija bez darba, tāpēc palīdzēja citiem kā vien mācēja.

Protams, komandai bija pietiekami daudz laika savā starpā iepazīties. [ooc – Sākumam jūs varētu pieminēt, cik daudz ļāvāt citiem par sevi uzzināt. Jā, un izvēlieties sev kajītes otrajā stāvā. Kurš pirmais paspēs...]

Uzkopšanas laikā atrastais derīgais inventārs: 8 vieglie skafandri (vairāk piemēroti avārijas evakuācijai nekā ilgai valkāšanai), 8 siltināti kombinezoni, 8 elpošanas maskas ar filtriem un gaisa kompresiju, vairāki nepilni mehānisko un elektronisko darbarīku komplekti, 2 izdzīvošanas komplekti 4 personām katrs, 1 ļoti labs medicīnas komplekts, 4 mačetes, 4 pistoles un 2 kaujas bises bez munīcijas. Derīgais inventārs, izņemot uzreiz izmantojamas lietas, un ieroči (arī Defberta personīgā pistole) tika ieslēgti seifa telpā. Bez tā visa atradās salauzti darbarīki, novalkāti apģērba gabali (daži visai stilīgi), apputējuši suvenīri no dažādām planētām, žurnāla Popular Gravitics vairāku gadu kolekcija.

---
Pēc 173 hipertelpā pavadītām stundām, atskan ilgi gaidītais brīdinājuma signāls un Prospector ar tukšu degvielas tvertni iznirst normālajā kosmosā. Radars uzrāda zvaigžņu sistēmu, kas sastāv no divām gāzes planētām. Vienu no tām ieskauj vairāki gredzeni, ap otru riņķo septiņi pavadoņi. Starp tiem ir viegli pamanāms pats lielākais – jūsu pirmais ceļamērķis. Pirms nosēšanās vēl jāpieveic nepilni 700 000 kilometri, un kapteinis liek Defbertam ieņemt Meganas jau aprēķināto virzienu.

Sākam!

[Roviela]

Ko jūs, ko jūs, Alea šķita izmisuma pārņemta pie dežuranta iedomas vien, ka viņa varētu neturēt mēli aiz zobiem, vai ka viņai būtu nepieciešams detalizēts pilsētas un apkārtējo vietu militāri topogrāfiskais plāns.
Nē, nē, shēmu, tikai shēmu, tādu vispārīgu, neko vairāk mums nevajag, cienītais.
Nē, pārējās mēs neizņemsim, mūsējie gan jau paši atnāks pakaļ. Kapteinis deva nepārprotamu rīkojumu iet katram pašam, mehāniķe piebilda balsī, kas nepieļauj nekādu kārtības vai pavēļu pārkāpšanu.
Tad viņa turpināja, atkal ļaujot vaibstiem atsalt: Jā, jā sintezatoru kasetes arī, bet pārējo ne jau vairumā eksportam, bet pašiem. Uz kārā zoba ko uzlikt. Gribas man viņus palutināt, Alea nopūtās, kādu kārtīgu konservu kādreiz iedot vai pašai ko pagatavot. Pietiktu ar kādu veikalu, pēc bāzes prasīju tāpēc, ka tur parasti viss ir ērtākās kastēs dabūjams. Tad nav klapatu sapakot.
To, ka lētāks, to viņa nepiebilda. Dežurants nav nekāds muļķis, pats saprot. Redz jau, kādā stāvoklī ir kuģis, no kuras viņas nāk.
Par biroja adresi būtu pateicīga, viņa piebilda. Nāksies jau tur iet, ja starp lūžņiem neatradīsies kas piemērots. Un sirsnīgs paldies par viesnīcas ieteikumu!
Alea pieklusināja balsi Uz kuru pusi ir astotais un kad labāk iet? Un kā ar... komisiju? Pēc? Un cik?

(OOC - viņa grib atrast skaidri tīši norakstītu kompaktu kuģa vitruves skapi-komplektu kādām 12 personām domātu, ko nostutēt blakus sintezatoram. Nu, tādu, ko stjuarti mēdz tīši sabojāt, lai tiktu pie jaunām iekārtām. Viņai tak' nav problēmu tādu salabot. Un kas tāds varētu atrasties taupīgā Jādo krājumos - par lūžņu cenu. Par dzinēju detaļām vēl nezinu. Padomāšu)

Šo rakstu rediģēja Roviela: 18.08.2005 21:57

[Nimue]

Kartes? Ak jā, aizmirsu tev iedot Megana apķērās un izvilka no kabatas divas melnas kartes are dzeltenas saules attēlu. Brīdi abas pavērojusi, viņa pastiepa vienu Defbertam nenjemsi ljaunaa? Panjeemu, veel cauri regjistratuurai naakot... viņa vainīgi paskatījās, tad pamaniijusi aizvien tumshaakos logus celja malaas, noskurinaajaas te tā... klusi izskatās?... Arju tātad? Interesants vārds... ar kādu biznesu tad mēģinājāt nodarboties?

Šo rakstu rediģēja Nimue: 19.08.2005 21:33

[Erasmus]

Defs paņēma karti un jau gribēja to likt kabatā kad ieraudzīja, ka tā nav viņējā. Viņa vārda vietā tur spīdēja burtiņi veidojot vārdus ""Megana Mūra".

"Eh, ja tu vēl ieodtu katram pareizās kartes, tu būtu zelta gabaliņš vienkārši!' Defs smaidot noteica, samainīdams kartes.

"Klau, Arju, tu saki ka te ar biznesu tā slikti iet, varbūt gribētu pārcelties uz kaimiņu planētu? Mums ir kuģis, vietas ar tā kā būtu.."

[Romija]

Lēne klausījās, kā Alea apvārdo nabaga dežurantu. Viņa to mācēja vienkārši lieliski. Dežurants šķita atmaigstam no viņas smaida vien, Lēne nosmīnēja, bet neko neteica.

Pamājusi ar galvu dežurantam kā pateicību par informāciju, viņa sāka aplūkot pārējo telpu, vai nebūs redzama kāda nepārprotama norāde. "Steidzami nogādājamie pasažieri", piemēram. Vai "Ļoti svarīga un nemaz neatliekama krava". Par to domājot, Lēne bija pagājusi nost no Aleas un nemaz nedzirdēja viņas un dežuranta sarunu.

Nevienu tik optimistiski uzvedinošu uzrakstu neatradusi, Lēne pagriezās uz papēža un devās atpakaļ pie runātājiem, paņēma savu karti, pagrozīja to pirkstos un droši noglabāja kombinzonveidīgā tērpa krūšu kabatiņā ar rāvējslēdzēju. Ko var zināt, cik droši te ir. Gaidot, kad Mehāniķe beigs sarunu, Lēne skatījās viņai pār labo plecu un pētīja shēmu. Tā, tas laikam sanāk tur... njā, ļoti vispārīga viņa. Kaut kādas it kā ielas. Kaut kas tumšāks vienā pusē, interesanti...

[vargr]

Ostas ierēdnis nezkāpēc acumirklī zaudēja sākotnējo laipnību un izskatījās nedaudz vīlies. Izgrābis no pagaldes sauju menbalti apdrukātu lapiņu, viņš tās nevērīgi nolika uz letes.
– Ir ostas shēma un citādas nav. Te viss rakstīts, atrodiet, kas jums labāk der. Preču ievešana vai izvešana ārpus ostas teritorijas tiek aplikta ar standarta nodokli bez atlaidēm personiskai lietošanai. Par angāriem labāk aizmirstiet. Tur drīkst atrasties tikai ostas strādnieki. Nākamais, lūdzu!
Pavirši paskatot lapiņas, tās izskatās vairāk kā vizītkartes nekā reklāmas. Uz visām ir kāda adrese (gandrīz visas – ostas teritorijā) un nodarbošanās vai pastāvīgais piedāvājums.

Kamēr Lēne neveiksmīgi meklēja ko līdzīgu sludinājumiem, viņa paspēja iepazīties ar telpu. Tā bija liela zāle trīs stāvu augstumā [domājiet par milzīgu centrālstaciju]. Viena no garākajām sienām bija vērsta pret nosēšanās laukumiem, no otras vairākas "ielas" veda dziļāk ēkā. Abās gala sienās bija plati vārti, aiz kuriem sākās vāji apgaismoti tuneļi ar griestos iekārtiem gājēju celiņiem. Cilvēku zālē bija visai daudz, bet nemanīja nekādu drūzmēšanos, visi izskatījas aizņemti un nevaļīgi. Nesteidzīgā solī pastaigājās tikai visuresošās patruļas.

---

–Tu joko, vai? – Arju smiekli vairākkārt atbasojās krēslainajā gaitenī. – Lai es pamestu tik labi iesāktu lietu? Ja gribat redzēt, esam jau klāt.
Trijotne bija nonākusi pie aprūsējušiem hermētiskiem vārtiem. Divviru durvis vārtu vidū acīmredzami bija ierīkotas vēlāk. Pie duvīm atradās koda atslēga, uz kuras Arju nospieda garu ciparu kombināciju, aizsedzot taustiņus ar brīvo roku.
Pa durvīm pirmais izlauzās troksnis – reizē ar bārdainu, tetovētu seju, kas, ceļotāju pavadoni ieraugot, ierāvās atpakaļ. Kaut kur dziļāk ēkā mūzika jaucās kopā ar dunoņu, kādu rada vairāki simti cilvēku balsu. Troksnim sekoja silts un sastāvējies gaiss, papildināts ar alkohola, dūmu, sviedru un vairāku nenosakāmu aromātu sajaukumu.
– Droši, droši, – Arju soli atkāpās un ar žestu aicināja abus ceļotājus tālāk. Aiz durvīm bija tukša telpa ar luminiscējošām, koši krāsotām sienām. Telpas dziļumā ar dzelzs margām apjoztas kāpnes veda lejup – pretī troksnim un krāsainiem gaismas zibšņiem.

---

Tikmēr kādā kosmoostas krogā:
[ooc: Šķiet, man nāksies Farliner aizvietot līdz septembrim.]

Kapteini Lansu šobrīd mulsināja divas lietas. Vienu no tām viņš bija centies uzvelt kosmoostas ierēdņiem, bet... kā sāka, ja vēlies, lai viss ir izdarīts perfekti, dari pats. Otra sēdēja tieši pretī. Lanss pagaidām nespēja saprast, kas būtu mazāk nepieklājīgi – turpināt skatīties šai sievietei acīs un izlikties neko nemanām, vai novērsties.
– Tātad... hmm... Brina. Man nav citas iespējas, kā jūs pieņemt darbā. Varu pat piekrist nelielai piemaksai, ņemot vērā jūsu ilgo un... hmm... neparasto pieredzi. Tomēr vēlos saņemt solījumu, ka aiz manas muguras nenotiks nekādas nelojālas darbības. Un, jā, kāpēc tieši "Prospector"? Tur ārā ir pāris lielāki kuģi un, šķiet, ar stabilākiem kontraktiem.

Šo rakstu rediģēja vargr: 23.08.2005 23:14

[Roviela]

Alea, vispirms aši pametusi acis apkārt, vai tuvumā nav parādījies kāds, kas būtu licis ierēdnim tā runāt, jeb tiešām viņas pašas neattapība vainīga, neatrada nevienu, uz kuru varētu attiekties kaut vai viņa teiktais "nākamais, lūdzu!". Viņa, neatejot no letes, ātri pārskatīja iedotās lapiņas. Tad, itin kā nebūtu pamanījusi nekādas izmaiņas, jauki uzsmaidīja sapīkušajam cilvēkam aiz letes un mierīgā balsī, kurā vairs nemaz neskanēja cieņa pret pastāvošo kārtību, teica:
Paldies! Jūs mums ļoti palīdzējāt. Žēl, ka nevarējām sarunāt... Tik īsā brītiņā vietējos paradumus un vārdu nozīmes es tomēr neesmu spējīga aptvert. Tiešām žēl.
Viņa uzmeta ierēdnim drusciņ pārmetošu, drusciņ valšķīgu skatienu, kas nozīmēja to, ka arī "cik" un "komisija" ir saprotami dažādi, tāpat kā "nav bezmaksas" var pārprast, ja neesi vietējais, un, ja viņš nesaprot, tad pats vainīgs, tad pavirzījās nedaudz tālāk un nesteidzīgi sāka bāzt kartiņas kombinezona kabatās, katru pirms tam izlasot un salīdzinot ar vietu shēmā. Gandrīz viss ir ostā... pilsētas shēmas nav... Aleu pārņēma ziņkāre un viņa gandrīz sāka nožēlot, ka nav paņēmusi skafandru, bet tad nolēma, ka divas dienas ir tikai divas dienas, kurās var knapi pagūt to, ko kapteinis lika izdarīt, un atkal ar visu uzmanību pievērsās lapiņu pētīšanai.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 24.08.2005 13:17

[echo3]

Brinas rētām klātā seja šobrīd būtu savilkusies zobgalīgā smaidā, ja vien tas būtu iespējams. Pati savā mūžā atskatījusies visvisādus ievainojumus, apdegumus un kropļojumus, viņa labi zināja, kādu iespaidu uz citiem atstāj tamlīdzīgas ainas. Brinas pilnīgi nekustīgajā sejā dzīvas bija tikai acis.

Kaptein Lans, - Brina neskanīgā, bet labi saprotamā balsī atbildēja, - tie, kam es esmu bijusi un būšu lojāla, ir mani pacienti un mans kuģis. No šī brīža - "Prospector" un tā komanda. Vai ar šādu solījumu pietiks?
Brinas balss kļuva dzirdami smejoša, kad viņa turpināja, - Uz maza kuģa ir mazāk cilvēku, kam no mana izskata nāks vēmiens. Un vēl - stabils kontrakts neatsver to, ka ārstam reiss tādos kuģos patiesībā būtu jāpavada hibernatorā, - lai nenomirtu no garlaicības.
Mirkli paklusējusi, Brina jau nopietni piebilda, - Ser, es no komandas prasīšu bezierunu pakļaušanos saviem rīkojumiem medicīniskos jautājumos. Es lūdzu jūs to akceptēt. Kad un cikos man jābūt uz kuģa, ja esam vienojušies?

[Romija]

Lēne skatījās, kā Alea saliek kabatās lapiņas. Viņa centās tajās ielūkoties un paturēt prātā arī karti.

"Vai iesim kopā?" Lēne prasīja mehāniķei. "Shēma mums ir tikai viena. Un man nemaz negribētos vienai apmaldīties svešā pilsētā. Pie tam pa divām dienām vajadzētu paspēt izdarīt to, kas mums abām vajadzīgs," Lēne ar gandrīz lūdzošām acīm skatījās uz Aleu. Šis bija viņas pirmais pienākums, pirmais uzdevums. Kāda pieredzējušāka plecs blakus visai labi noderētu.

[vargr]

Ostas shēmā precīzi bija aprakstīts tikai ēku pusloks starp nosēšanās laukumiem un vairākiem vārtiem, kas veda uz pārējo pilsētu. Tajā visvairāk varēja redzēt tirdzniecības un starpnieku birojus un to noliktavas. Protams, iezīmēti bija nosēšanās laukumi ar visām drošības zonām, angāri un kuģu servisa punkti. Izklaides vietu un veikalu bija salīdzinoši maz. Diezgan lielas platības aizņēma planetārās aizsardzības zonas, kas bija marķētas kā aizliegtā zona.
Vairākas klerka izsniegtās lapiņas piederēja jau pieminētajai TG un norādīja uz jau atzīmētajām adresēm. Vēl dažas aicināja vairumā iegādāties eksporta preces vai piedāvājās uzpirkt ievestās – pārsvarā pārtiku, medikamentus un dabīgo tekstilu. Pārējās bija spēļu zāļu un citu izklaides vietu reklāmas.

---

Kamēr Megana un Defs vilcinājās, kāpnēs parādījās divi cilvēki, kas pa abiem nesa garu, šauru kasti. Abi bija ģērbušies vieglos skafandros ar atvāztām ķiverēm, daudz modernākos nekā lempīgais ostas strādnieku ietērps. Nesējus pavadīja vīrietis lāsumainā, pieguļošā kombinezonā ar īsu apmetni un biezu kosmētikas kārtu uz sejas. Viņam kaklā pakārta šūpojās kompresijas maska. Ar galvas mājienu pasveicinājis Arju, viņš pārējos izlikās neredzam un steidzināja nesējus laukā pa durvīm.

---

– Jā, esam vienojušies, – pēc īsas pauzes atsaucās kapteinis. – Kontrakts stāsies spēkā pēc, – viņš uzmeta skatienu rokas hronometram, – pēc 42 standarta jeb 18 vietējām stundām, kad manai komandai beidzas atvaļinājums. Ja vairāk jautājumu nav, uz kuģa jūs visus sākšu gaidīt 4 standartstundas iepriekš.

[Roviela]

Alea, izdzirdusi Lēnes lūgumu, nevarēja noturēties nepasmaidot:
Jā, labi. Varam iet kopā. Viņa vēlreiz ieskatījās shēmā, lai pārliecinātos, ka labi to atceras, un iebakstīja ar pirkstu vajadzīgajā vietā. Re, tepat ir tas ieteiktais metāla iekārtu birojs. Un blakus "TransGalactic". Ejam!

Kad viņas abas mierīgā solī bja atgājušas no letes, Alea piebilda
Es vispirms iešu skatīties, kas ir ar virtuves iekārtām. Ja to nedabūjam, tad konservus pirkt nav nekādas jēgas, būs vien jāiztiek ar, kā kapteinis teica, iekrāsotu proteīnu. Bet vismaz sintezatora kasetes es pameklēšu tadas, kas kaut kur der! Tās, kas mums ir pašlaik, ir pašas prastākās, kādas iespējamas.
Alea bija cieši apņēmusies darīt visu, lai komanda būtu labi paēdusi.

Tā. Tagad ej iekšā un mēģini noskaidrot, vai nav kāda steidzama vai aizkavējusies krava uz turieni, kur nu kapteinis teica. Vai pasažieri. Tikai nenorunā uz abām vietām reizē! Uz abām mēs nelidosim. Tiksimies apmēram pēc standarta stundas apmēram tur, uz tā stūra. Kad viņas bija jau gandrīz pie TG biroja, Alea, neļaujot Lēnei apdomāties, to piestūma vispirms pie durvīm, tad pa durvīm iekšā, pati paliekot ārpusē.
Viņa klusi iesmējās. Droši, Lēnīt! Nav tik traki, kaut kā jau vajag sākt. Ja nesanāks, tad meklēsim citādak.

Izmetusi Lēni no galvas, Alea aizsoļoja uz blakus esošo iekārtu veikalu.
Iegājusi birojā, viņa ar pieredzējušu aci vispirms novērtēja, kas un kā, vai būs pa kabatai un vai tas vispār ir nopietns birojs, nevis "kāsēji". Nospriedusi, ka ostas ierēdnis nav melojis, viņa sāka apskatīties pēc piemērotas kompaktas minikambīzes, laipni parunājot ar biroja darbinieku par dažādu iekārtu priekšrocībām un trūkumiem, par iespējamām atlaidēm šim un tam, par piegādi un uzstādīšanu, par to, ko un kā labāk gatavot un kur dabūt vajadzīgās izdejvielas. Viņa centās runāt tā, itin kā nekas tāds ļoti viņu neinteresētu, bet, ja būs labs priekšlikums, viņa kaut ko arī pirks. Pat vairāk jā, nekā nē. Un ļāva darbiniekam sevi apvārdot, nemaz neizrādot, ka par šīm iekārtām viņa zin, iespējams, vairāk nekā viņš. Pāris reizes, itin kā nemanot, nejauši, viņa noraidīja acīmredzami sev neizdevīgus piedāvājumus, pamazām pieradinot darbinieku pie domas, ka viņa tomēr zin kas ir kas un cik tas maksā. Tādā jaukā tērzēšanā pagāja kāda pusstunda. Alea bija izvēlējusies, jau zināja, cik tas maksās, un ka iekārta ir dabūjama uzreiz, un ka to uzstādīs arī kaut uzreiz, bet gaidīja, vai viņai nepiedāvās ko labāku. Un, tā, garāmejot, apspriežoties par šo un to un visu, bija arī noskaidrojusi, kurus no šejienes veikaliem un birojiem šī biroja darbinieks uzskatīja par apmeklēšanas vērtiem.

[Erasmus]

"Nu tad neko," Defs atbildēja. "Bet kas tad īsti ir tā "labi iesāktā lieta", ja drīkstu vaicāt?"

Defs, Mega un Arju beidzot nonāca pie kādas ēkas, kura gan Defam neviesa īpašu uzticību. Arju ievadīja durvju kodu un viņi devās iekšā. Durvīs parādījās kāds stāvs, ar bārdainu seju un vairākiem tetovējumiem, knapi redzamiem tumšajā telpas krēslā. Defam nāsīs iesitās sastāvējies gaiss, kurā varēja just alkohola, dūmu un vēl daudzu nenosakāmu smaku sajaukumu.

Arju veda Defu un Megu tālāk, iekšā kādā tukšā, tumšā telpā, kuras vienīgais apgaismojums bija sīka lampa pie griestiem un luminiscējošās sienas. Defs sāka justies neomulīgi.

Defs sadzirdēja kādu nākam. Viņš pagriezās uz kāpņu pusi, kuras veda lejup, un pamanīja trīs skafandros tērptus vīrus, divus nesam garenu, zārkam līdzīgu, kasti un trešo pavadot abus nesējus.Svešais pavadīja nesējus, un pamājis Arju devās tālāk, nepievēršot uzmanību Megai un Defam. Svešinieks savā jocīgajā izskatā daudz neatpalika no Arju. Defs sāka justies vēl neomulīgāk. Viņa roka aizslīdēja pie viņa sāniem, meklējot pazīstamo pistoles rokturi. Tās tur nebija. Tā joprojām stāvēja pie Kapteiņa, seifā. Klusi nošķendējies, Defs devās uz priekšu, pie Arju.

"Em.." viņš nedaudz neveikli iesāka, pamezdams skatu uz aizejošajiem vīriem. "kas bija tai kastē?"

Šo rakstu rediģēja Erasmus: 27.08.2005 22:59

[Nimue]

Megana ievilka nāsīs gaisu, kā saņemdamās pirms ieniršanas ledainā ūdenī un aicinādama Defbertam līdz, devās uz kāpņu pusi.

Ak tad arī uz šī klintbluķa tiešām ir atrodamas izklaides? viņa bilda, vairāk gan sev, nekā apkārtējiem.

Nonākusi pie dzelzs margām viņa apstājās un ar skatienu pavadīja abus nesējus un to pavadoni, pirms pievērsās viņu oranži tērptajam nesenajam paziņam. Kā būs? Iepazīstināsiet mūs tuvāk ar sava iecienītā iestādījuma paražām? Teiksim, tiem interesantajiem zīmējumiem uz sejām un tā?

[Romija]

Lēne iegāja ēkā, kas shēmā tika apzīmēta ar "TG". Vienai viņai negribējās ilgi uzturēties, tāpēc viņa pameta skatienu apkārt, meklējot kādu, kam pajautāt par kravām vai pasažieriem. Ieraudzījusi tālāk aiz tādas kā letes sēžam kādu cilvēku, viņa nosprieda, ka tas ir vismaz informācijas centrs, un devās klāt.

"Labdien!" cenzdamās izklausīties laipni, Lēne ar nedaudz drebošu balsi uzrunāja sēdošo. "Es esmu no kuģa Prospector, kas labprāt uz sava klāja uzņemtu kādu kravu vai pasažierus, lai nogādātu tos uz Miip vai Kerin’s Tyr. Vai jūs gadījumā nezinat kādu, ko tas varētu interesēt?" Sakāmais izklausījās vairāk kā pēc mācību grāmatas teksta, bet kaut kā taču ir jāsāk, Lēne sevi iedrošināja un gaidīja atbildi.

[echo3]

Labi, kaptein. Kā sapratu no Jūsu teiktā, uz Prospector ir pilns 6C kategorijas medikamentu un instrumentu standartkomplekts. Es ar to rēķināšos. Uz redzēšanos pēc 38 standartstundām! - Brina nedaudz stīvi piecēlās un izgāja no kroga.

[Farliner]

Pamājis atvadām, Jasons atlaidās krēslā un domīgi paskatījās uz krūzi ar kafiju, kas atradās viņam priekšā uz galda - garšoja dzēriens krietni draņķīgāk, nekā tas smaržoja, un mirkli vēlāk kapteinis pastūma trauku tālāk no malas un piecēlās kājās - darāmā netrūka, un ja neko nedarīs, tad nekas pats no sevis nenotiks. Vismaz viena no problēmām bija tikko atrisinājusies. Ar ierastu kustību pārliecinājies, ka skābekļa maska ir ērti pieejama, viņš devās durvju virzienā...

[vargr]

Kad Alea bija beigusi izvēlēties, veikala darbinieks, izskatoties visai apmierināts, pieņēma Aleas melno karti, brīdi padarbojās ap kasi un samulsa. Vēl divas reizes pamēģinājis no sākuma un nopētījis karti, viņš ar vīlušos grimasi sejā atgriezās pie Aleas.
– Te kaut kas nav kārtībā. Skaidri redzams, ka kartes kredīts nav ierobežots, bet jūsu izvēlēto iekārtu apmaksāt nav iespējams. Tāpat arī to otru, kas jums patika. Vai jums būtu arī citi maksāšanas varianti?

[ooc: Alea vispār var to atļauties maksāt pati, bet tas nav maz.]

---

– Nez vai, meit, – Lēnei atsaucās vecišķa balss, un tās īpašnieks pagriezās pret ienācēju. – Pat labākos laikos tik tālu neviens nedzinās. Labdien!
Pie galda sēdošais cilvēks izskatījās ārkārtīgi vecs. Vienu sejas pusi tam daļēji slēpa metāla maska ar paplatinājumu pretī acij. Ieskatoties tuvāk, izrādījās, ka maska patiesībā ir protēze, no kuras līdz galdam stiepās smalks vads.
– Prospector, tu teici? Paskatīsimies.
Cilvēks aizvēra veselo aci un ar pirkstiem sāka klaudzināt galdā iebūvētu tastatūru.
– Tas tak' tev A2! Līdz Miip tikpat ar vienu lēcienu netiksi. Tev, meit, pašā laikā būtu bijuši tie četri ļauži līdz Sentry, bet tos pirms divām stundām kapteinis Ovens savāca. Pats nemaz nesēdās, ar šatlu savāca. Tā ja. Nākamos pasažierus varbūt jau rīt, varbūt tikai pēc nedēļas sagaidīsi.
Runātājs atkal pievērsās Lēnei.
– Ja jau tavs Prospector ir ceļā uz Miip, varbūt pa ceļam līdz Aleif aizšausi? Negrib jau tur neviens līst, karš nav joka lieta, tā ja. Tak krava šamiem krājas, un raugi, ka vienreiz kāds savāks. – Cilvēks atkal aizvēra aci.
– Trīspadsmit tonnas tagadiņās. Maksa kā jau valdībai – tūkstotis par tonnu, ne vairāk un ne mazāk. Ņemsi, meit, vai ko citu gaidīsi?

---

Jā gan, – Arju līksmi atsaucās Meganai. – Cilvēki, lai vai kādi, ir pelnījuši izklaidi. Še tev arī atbilde, pilot. Ja cilvēks nenāk pie kultūras pats, kultūra agri vai vēlu atnāk pie cilvēka. Par samaksu, protams. Ielūdzu jūs savā pieticīgajā klubiņā. Ja vēlaties, pirmais dzēriens, vai kas nu jums labāk tīk, uz mana rēķina.
Iztaujāšana viņam diez ko nepatika.
– Neapvainojies, pilot, bet tā nav tava darīšana. Ja mani kaut kur vedīsi, es tev arī nejautāšu, kādus kloķus tu tur rausti, vai ne tā? Nu, nāciet tālāk.
Arju sāniski kāpa lejup, turpinot stāstīt.
– Nē, krāsoties nav mans izdomājums. Tas viņiem pašiem pēdējais modes pīkstiens. Nedaudz mežonīgi, ja gribat zināt manas domas, bet lai jau. Viņus var saprast – pēc vienas galējības metušies otrā. Kad šeit ierodos, pats tā ģērbjos, lai "savējie" pazītu. Paraža te ir tikai viena – aizmirsti par ārpasauli. Šeit cilvēks dara, ko vien grib, kamēr par to var samaksāt un nesāk traucēt citiem.
Kāpjot lejā, troksnis kļuva tikko paciešams. Kāpņu pakājē sākās šaurs gaitenis ar vairākām metāla durvīm. Tuvākās bija plaši atvērtas, no kāpnēm bija redzami daži galdi un durvīm tuvākie cilvēki. Starp raibi ģērbtajiem izcēlās daudzi apmeklētāji Impērijas flotes un citos formas tērpos.

[Romija]

"Paldies par informāciju. Es labprāt atspriestos ar kapteini," Lēne atbildēja. Tomēr maršrutu mainīt nav joka lieta. It īpaši, ja tur notiek karš.

Pamājusi ar galvu sēdošajam drīz-būšu-atpakaļ mājienu, Lēne devās uz izeju, pa ceļam vēl nopētīdama telpu. Varbūt tas nebija prātīgi tā uzreiz skriet ārā. Kur ir Alea, tepat netālu jābūt. Viņa varētu labāk zināt, kāda ir kapteiņu attieksme pret šādām iespējām. 13 tonnu, hmm...

[Roviela]

Alea, paņēmusi atpakaļ karti, to nopētīja no vienas puses, tad no otras. Pēti vai nepēti, tāpat vien izskatās. Viņa klusu nošķendējās. Hmmm... iekārtu viņai gribējās, bez tās tiešām nav vērts pirkt visu pārējo. Tikai sintezatora kasetes.

Jā, tā izskatās, ka atkal jau kārtējais brāķis, viņa bēdīgi noteica.
Gadās! Ziņošu kapteinim, bet pašlaik, Alea uzsmaidīja, vai nevarētu šīs abas iekārtas man rezervēt līdz šīs dienas beigām? Jā, līdz cikiem jūs strādājiet? Un, viņa izvilka no kombinezona kabatas vienu no savām kredītkartēm, jūs nevariet pārbaudīt vai šo te karti ņem?

Viņa bija nodomājusi tagad vispirms aizstaigāt līdz pārtikas un kasešu pārdevējiem. Ja arī tur kapteiņa doto karti neņems pretī, tad nekā... nāksies par savu naudu sapirkties kasetes un ar kapteini strīdēties pēc tam. Ja varēs, tad viņa nāks atpakaļ un pirks. Atkal par savu naudu. Dārgi jau ir, bet toties tad varētu piedāvāt iespējamiem pasažieriem luksus apkalpošanu. Par luksus cenu. Vai lai ēd sintētiku, kamēr komanda ēdīs kaut ko labāku!
Aleas ietaupījumi no tā neciestu tik šausmīgi, lai būtu nopietns iemesls satraukties. Iepriekšējā alga bija labu labā, tikai pašu pēdējo viņa nebija saņēmusi. Un iekārta... jā, iekārta tad piederētu viņai. Pavisam. Nav slikta doma!