Dzīve pierobežā..., ...TN:C pasaules apraksts iedvesmai Opcijas

[Kamazs]

Ja aplūko pasaules karti, tad nevar nepamanīt divus milzīgus plankumus, kas aizņem praktiski visu sauszemi - viens nes skaistā kaligrāfiskā rokrakstā tērptu uzrakstu "Ziemeļzeme" sevī ietverot upes, kalnus, mežus, pilsētas no pašiem dienvidiem līdz Gājai ziemeļos. Šis plankums ir detāli izgreznots ar ceļiem, pilsētu, ciemu apzīmējumiem, vietvārdiem, bet otrs - apzīmogots ar rupju, nevīžīgi uzšņāptu uzrakstu "Troļļu valsts" - ir praktiski bez jel kādām detaļām - tikai balts plankums kartē.

Konflikts

Divas milzīgas impērijas, kas savā starpā sadalījušas turpat vai visu zināmo pasauli un gadsimtiem pletušās nepazīstot sakāves vai cienīgas pretestības. Ziemeļzeme, Teodivalžu rokas stingri vadīta sevī aprija ciemu pēc ciema strauji plesdamās visos virzienos, bet troļļi, kuri vienmēr bija mituši aukstākajos ziemeļu apgabalos neapturamā sparā tiecās uz dienvidiem.

Likumsakarība bija abu impēriju sadursme. Tā notika 246 gadus atpakaļ, vietā, kurai nav īpaša vārda, netālu no Gājas. Tur dzīvojošie nožēlojamie cilvēku sugas pārstāvji vietu dēvē par Troļļu Mežiem, taču nav zināms, kā to sauc paši troļļi. Drīzākais, ka nekā. Šajā vietā pirmo reizi sadūrās ziemeļnieks ar trolli. Tikšanās bija īsa un spēcīga. Trollis uzvarēja, uzšķērzdams bruņinieka metāla plātnas kā skārdu.

Bet ziemeļnieks nenāca viens un sekoja strauja atmaksa, soda ekspedīcija uzgāja troļļu ciemu - ligzdu un nogalināja visus, kas tajā mita. Tas nepalika bez atbildes un sākās mežonīga asinsizliešana. Ko tādu nebija pieredzējuši ne ziemeļnieki, ne troļļi - troļļu izturība, saliedētība un biedējošais dzīvīgums bija kas pilnīgi jauns ziemeļu kareivjiem, bet troļļi nekad nebija sastapušies ar tik organizētu un konstruktīvu pretestību, centralizētiem uzbrukumiem un neģēlīgu viltu. Šķita, ka abas puses cīnās pret saviem spoguļtēliem.

Maz pamazām asiņainās sadursmes pievērsa abu rašu vadoņu uzmanību un tie izlēma dot izšķirošu triecienu. Pirmie pamanījās būt ziemeļnieki, savācot varenu 500 vīru armiju tie ielauzās pretinieka teritorijās vairāku desmitu kilometru dziļumā, steigšus tika uzbūvēti 12 forti, lai noturētu jaunās zemes. Neviens no ziemeļnieku ģenerāļiem nekad pat domu nepieļāva par atkāpšanos - nu jau vairāk kā 300 gadus ziemeļnieku armija nepazina sakāvi, pat zaudējumu vienā kaujā tie nebija pieredzējuši.

Troļļi izrādījās pilnīgi citādāki pretinieki - mēneša laikā ziemeļnieki pameta visus 12 fortus un bija spiesti atkāpties milzīga līdz nāvei satrakota asinskāru troļļu pulka priekšā. Tikām ziemeļnieki gatavoja jau papildspēkus...

Sākās briesmīgākā militārā sadursme pasaules vēsturē. Žilbinošās metāla bruņās tērpti Ziemeļzemes kareivji no visām grandiozās impērijas malām ieradās dieva aizmirstajā Gājas nostūrī, lai stātos milzīgos pulkos, kas ar satriecošu disciplīnu nekustīgi stāvēja stundām savas spožās bruņas mirdzinot gan saulrietā, gan kvēlā ausmā. No visām Troļļu Valsts malām tika pulcināti varenākie troļļu kareivji, kuru rēcieni bija dzirdami simtiem verstu attālumā, katru dienu pieaugot skaļumā un draudīgumā. Tika atdzīta visa modernākā kara mašinērija, troļļi sagatvoja grandiozus kara arklus, ar kuriem uzart zemi apgrūtinot ziemeļnieku uzbrukumu. Arbaletu šāvēji ieņēma vietu kokos viscaur gar frontes līniju, kamēr otra puse šo tālšāvēju trenējās sprintā un šaušanā skrējienā. Milzīgas katapultas tika nostādītas frontes aizmugurē.

Pirmā kara diena uzausa sarkana, morāli satriekti ziemeļnieku kareivji ieraudzīja savu pretinieku, kas beidzot ieraudzīja spožās ziemeļnieku bruņas. Gandrīz reizē noskanēja abu pušu kaujas signāli un gandrīz uzreiz sākās asiņains haoss. Milzīgās katapultas bombardēja kaujas lauku cenšoties izšķiest ziemeļnieku karapulkus, kara arkli nebija rimuši jau visu nakti un šķēla zemi kā vareni kuģi, bet troļļu armādas metās kā viļņi pret ziemeļnieku vairogiem. Tik daudz vairogu vienlaicīgi satriecās, ka skaņas vilnis pārtapa pērkona grāvienā. Mežonīgs kaujas virpulis sāka plosīties Troļļu Mežos.

Cīņas ritēja vairākas dienas, ziemeļnieki aizdedzināja mežu atbildot uz troļļu uzartajām vagām, kas patiešām radīja reālas grūtības gan pārvietoties, gan bieži vien sevī slēpa troļļus. Troļļu labā lieliski darbojās to arbaletnieki-sprinteri, kas joza kā negudri tieši ziemeļnieku rindās, bet tad piepeši apstājās un nolēja tos ar nāvējošu metāla bultu krusu. Kad ziemeļnieki metās tos slānīt, tie, būdami veikli un viegli - bez bruņām, strauji attālinājās, lai pēc brīža atkātrtotu nāvējošos uzbrukumus. Bet lielu skādi troļļu pusei nodarīja manīgie ziemeļnieku sabotāžnieki, kas nakts tumsā ielavījās pārdroši dziļi pretinieku pusē un vienlaikus aizdedzināja visas katapultas.

Acs pret aci, ilknis pret ilkni, zobeni plosīja miesas, bultas cauršņāpa bruņas. Asinis iekrāsoja Gājas ūdeni saulrieta krāsā...

Gan troļļi, gan ziemeļnieki sūtīja vienību pēc vienības vienu otrai pretim, bet frontes līnija nekustējās ne par pēdu. Spēki bija līdzvērtīgi. Lai gan troļļu tehniskais pārākums un fiziskā izturība, psiholoģiskais uzbrukums tiem deva savas priekšrocības, ziemeļnieku neatlaidība, disciplīna, stratēģija un dzelžainā griba neļāva tos sakaut.

Galu galā Ziemeļzemes karalis baidījās atzīt sakāvi, bet viņš nevarēja atļauties sūtīt vēl vīrus uz pierobežu - valstij arī citās vietās bija jānotur sava vara. Nezinādams, kā rīkoties (padošanās un atkāpšanās būtu seno tradīciju pārkāpšana, jo armija nebija piedzīvojusi nevienu sakāvi jau simtiem gadu), viņš deva pavēli neuzbrukt.

Šī diena pagāja neticamā spriedzē, jo ziemeļnieki gaidīja nežēlīgu troļļu uzbrukumu. Uzbrukums tomēr nesekoja, jo arī troļļi bija izsmēluši savus spēkus. Tā sākās pamiers, kas ilga vēl 246 gadus un ilgst vēl šobrīd. Taču troļļi laiku pa laikam uzbrūk pierobežas ziemeļnieku ciemiem, bet Ziemeļzemes armija - rīko soda ekspedīcijas. Tomēr atklātu karu neviens nevēlās uzsākt, atceroties Baisā kara likstas.

[turpinājums sekos]

[soirvakt]

gribetos piebilst ka ne tikai ziemelniekiem vir laba taktika bet ari troliem jaatzist ka troliem taktika ir daudz labaka par ziemelnieku