Iesprostoti Fantāzijā [C] [PZP], How to get back in reality?! Opcijas

[Miss Doherty]

21. gs. - cilvēki ir aizmirsuši fantazēt. Un tomēr ir tādi, kuriem fantāzija ir visa viņu dzīve. Fantāzija kā aizmiršanās, kā pazušana no realitātes. Bet ko tad, ja Tu tiešām pazustu no realitātes?!

Sižets: cilvēks dzīvo ārēji parastu dzīvi - strādā, mācās, dažkārt satiekas ar sev līdzīgajiem, bet brīvajā laikā nododas vienīgajam, kas viņu dvēseli patiesa silda - pazūd izdomas, fantāzijas pasaulē. Katram sava - viens dodas kosmosa ceļojumos, viens iegrimst animes pasaulē, cits Bezgalīgajā stāstā dodas līdzi Arielam. Tomēr ne jau tik pasīvi viss ir - cilvēks ir īsts fanāts - dzīvo, strādā, ir, lai varētu dzīvot šo paralēlo dzīvi - iejusties sava iemīļotā varoņa ādā, staigāt pa iedomātām takām, kas no fantāzijas nāk, sajust sevī iedomātu maģisko spēku.
Bet fantāzijai notiek lūzuma punkts - fantāzija cilvēkā ir tik dziļa, ka viņš iekrīt otrā pasaulē - no realitātes izdomātajā.
Kur slēpjas problēma!? Fantāzijas pasaulē nekas nav izdomāts. Īstas briesmas iedomātai dzīvībai. Ķermenis neceļo starp šīm pasaulēm - ceļo tikai katra fantāzija, katra domas, katra astrālais ķermenis, kas tagad iesviests pasaulē, kur nekas nav īsts - tā pat kā paši šajā pasaulē.
Bet ķermenis ir palicis šeit, realitātē. Un reāli noveco. Kamēr Fantāzijā jūs vadat savas dienas, savas dienas vada arī šeit palikušais ķermenis. Kā dziļā komā iekritis. Tikai ir kāda nelaime - viss, kas notiek fantāzijas pasaulē, noteik arī šeit - realitātē. Turklāt ir vēl kāda maza nelaimīte...

Tātad spēle sākas ar brīdi, kad trakais fantžiju meistrars ir aizdzinis sevi līdz punktam, kad viss samainās vietām - realitāte ar Fantāziju. Fantāzija ir laba lieta, tikai tai realizējoties, realizējas arī iespēja sevi pakļaut briesmām. Ir jātiek atpakaļ.
Apstākļu sakritības pēc vienā Fantāzijas vietā nokļūst grupina ar cilvēkiem, kuriem sadarbojoties jātiek no Fantāzijas pasaules prom, lai paglābtu sevi no iznīcības.

Tātad tēla anektas (sūtīt uz PZ):

Vārds Uzvārds:
Vecums:
Rakstura apraksts:
Pagātnes apraksts:
Aizraujas ar:
Fiziskā sagatavotība:
Temperamenta tips:
Vēl kas par tēlu:

Pie izskata apraksta varētu būt arī bilde. Ja ir kādi tetuvējumi ar īpašu nozīmi miniet arī nozīmi.
Temperamenta tips jau būtu tā kā pie rakstura iekļauts, bet šeit vairāk domāts - emocionāli/garīgi noturīgs, viegli/grūti piemērojas u.c.
Vēl kas par tēlu - reliģiskā piederība, ja tāda ir, īpaša pārliecība, k-kādas slimības, kas varētu spēles laikā izausties, vai jebkas ko Jūsu fantāzija spēj sagudrot. Jo interesantāks tēls, jo interesantāka veidosies spēle. K-gan galvenais prast izspēlēt visu, ko sadomāsiet.
Pie pagātnes apraksta lūdzu norādīt arī pašreizējās attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem u.c. Ja tādi ir, protams.

Nu jā - tad nu pagaidām viss.
Jautājumus, komentārus, ierosinājumus u.c. - šeit. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Miss Doherty]

Tā. Ko lai saka - nu saņemās, tauta! Un kā par nožēlu jāsaka, ka pieteikušies pagaidām tikai 2 cilvēki. Varbūt pieteikties vēl kādus spēlētajus iedvesmos Mattiassa piedalīšanās un rakstīt anketas iedvesmos parauganketa (atļāvos to tā nodēvēt - ļoti labi uzrakstīta. Ja kāds raksta - ņemiet piemēru)

Mattiasa anketa:

Vārds Uzvārds: Arts "Ksens" Ksillbergs
Vecums: 22
Rakstura apraksts: Viņa raksturs ir... teiksim tā, viņam ir ļoti interesanta apkārtnes uztvere. Datormaniaks.
Pagātnes apraksts: Nu, piedzima, uzauga... Principā viņš ir hakeris un pēdējos gados ar to arī nodarbojies. Ģimene... sen nav satikta, par tādas eksistenci principā atceras tikai divreiz gadā. Attiecības ir tikai ar pašreizējiem grupas biedriem - kolēģiem. Ksens ir hakeru grupas vadītājs.
Aizraujas ar: Datorspēlēm, īpaši fantasy pasaulē.
Fiziskā sagatavotība: Garš, kalsns jauneklis. Nav pārāk stiprs, toties veikls un ātrs. Pārvietojas kā ēna. Ideālākā viduslaiku profesija pēc ķermeņa uzbūves - lokšāvējs.
Temperamenta tips: emocionāli/garīgi noturīgs, viegli piemērojas, ja to gribēji zināt (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) . Visu notiekošo uztver tā, it kā spēlētu "krutu" datorspēli ar vēl "krutāku" grafiku.
Vēl kas par tēlu: reliģiskas piederības nav ("kas tā tāda?"), ja neskaita datoru, īpaša pārliecība - 1. jebko ir iespējams uzlauzt, ja labi pacenšas, 2. ja tomēr uzlauzt neizdodas, skat. pirmo punktu.
Pēc izskata mazliet atgādina vampīru.

[Miss Doherty]

Tumsa. Klusums. Bezsvara stāvoklis.

Tālumā maza gaismiņa. Klusa švīkstoņa. Lēna virzība uz priekšu.

Gaismiņu kļūst arvien vairāk - mazi, sīki punktiņi kaut kur tālumā. Un arī skaņu kļūst arvien vairāk. Jeb klusums spiežas ausīs? Jūti kā vēja (?) brāzmas gar Tevi slīd - lēni, kā neīstas. Spēcīgi sajūtamas, bet maigas. Maza gaismiņa tepat blakus! Maza zvaigznīte. Tikai gaisma. Mēģini satvert - pazūd. Gaismiņu kļūst tik daudz, ka vairs jau neskaiti un pa pat nepamani, ka rodas arvien jaunas un jaunas. Lēnām sāc ieraudzīt to, kas apkārt - nekas. Lielā, melnā nekur esi. Lēnām parādās kas gravitācijai līdzīgs - sāc krist lejup. Palēnināti, bet ātrums pieaug. Parādās kas līdzīgs krāsu pleķiem. Pēc mirkļa saproti, ka tu krīti zemē. Ūdens, baltas smiltis, klintis... lēnām krīti. Lēnām? Nē, nu jau vairs ne lēnām! Ātrums pieaug. Gaiss sitas sejā, sirds dauzās ar 200 sitieniem minūtē, cauri mākonim, cauri otram... acis aizžmiedzas! Tūlīt būs klints... Nēēē!!!

Pļekš, pļeks, pļekš! Kāds aplaudē. Kāds smejas. Urkšķošiem, vecišķiem smiekliem. Smejas un pļeckā plaukstas vienu pret otru.
Tā sejas izteiksme...
Smiekliņš.
Es pajokoju. Bija taču smieklīgi?
Vēl mazs smiekliņš, tad krunkainā pundura seja savelkas pagalam nopietnā grimasē un bargi uzlūko Tevi. Un tomēr - lūpas atkal savelkas greizā vieplī, ko pats punduris būtu nosaucis par smaidu. Jeb smīnu.
Nu tad pie formālās daļas!
Miniatūram norvēģu trollim līdzīgais punduris apgriežas un steidzīgi tipina pie miniatūrā rakstāmgalda, kas novietots istabas stūrī.

Pēc mirkļa, beidzis ar atplestu muti un pagalam stulbu skatienu blenzt uz punduri, pamani, ka neesi vienīgais šajā telpā. Jā, protams, protams, šeit ir iepriekšminētais pundurtrollis, bet ne tas! Šeit ir apmēram vēl 10 tādu pašu kā tu - cilvēku ar krīta bālu seju un neko nesaprotošu skatienu. Cits šķiet gan jau ir beidzis blenzt uz trolli un pēta telpu, kurā atrodaties, cits vispār šķiet nav spējīgs redzēt neko, bet vēl kāds... ir pat iejuties?! WTF?!

Pamani, ka atrodies tādā kā alā... alveidīgā telpā. Maza, piebāzta ar tīstokļiem, pilna ar putekļiem, pa grīdu izmētāti spilveni... uz kuriem Tu sēdi. Šķiet, kāds mēģinājis īsā laika posmā sen neizmantotu darba kabinetu pārvērst par pieņemamo telpu...

******

Nu ko? Lai tā būda rūc (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Sorr, soreiz bez garumziimeem

Melisa ieknieba sev rokaa vienreiz, tad otreiz, lai paarliecinaatos, ka tiesam saap. Vina nesapnoja, tad ellee rataa, kur vina atradaas? Vai tiesaam seedeedama pie taas kastes buus palaidusi savu garu briivsolii un tagad ir tur, kur tiek izskirts miruso taalaakais likteni?
Nee, tam vina negribeeja ticeet. Punduris interesanti, kas tam nabadzinam bija par slimiibu, kas taa izkroploja. Tacu vins taa smeejaas. Melisa saneema duusu, galu galaa ikdienaa vajadzeeja saskarties ar visaadiem cilveekiem un tad bija labaak noskaidrot, ko vini grib.
Labdien, sakiet luudzu, kas sii ir par vietu un kaa es te nokluvu, un ko juus veelaties, ja reiz seit mani atgaadaajaat? Sii tacu nav skiistiitava, ko?

[Miss Doherty]

Pundurtrollis atkal izplūda irgošānās lēkmē.
Šķīstītava... Jūs laikam man nemaz strādāt neļausiet, ko?
Tik tiešām - viss mazais, savādiem izaugumiem un ādas sabiezējumiem klātais ķermenītis trīcēja tā, ka pergamenta lapas, kas viņam bija rokās, izkrita un nosēdās uz grīdas, kur nu kurā... Pieliecies, savācis lapas un turpinādams savus urkšķoši ````iskos smiekliņus smiet, viņš pavērās uz runātāju.
Visi ir tā izlaidušies... Zin', es jūs labāk iereģistrēšu un tad jūs iet, man kramp's vēl iemetīsies... Vaaai dieniņās, šitos pigorus!

Vecais sāka krāmēties pa dokumentu kaudzēm, kas uz galda stāvēja, pilnīgi ingorējot telpā esošos un viņu neizpratni. A kas viņam - izdarīs, kas darāms, lai var kratīties vaļā. Šitie arvien neinteresantāki sāk palikt! Nav jau kā kādreiz. Kā jaunībā... Jāā, tad gan - i publika atraktīvāka, i pašam spēki lielāki. Nu kas tad tagad? Tikai pabaida šamos mazliet - neko vairāk ja nevar. Nesanāk jau vairs. Un ar to pašu nekas - ne šie bīstas, ne kā - šķīstītava?! Phe! Vai tad te pēc šķīstītavas izsaktās? Nu gan! Dievs šito dzirdētu apsmietos kā traks... Jā, jā - tā gan! Kaut ko klusi zem deguna bubinot, vecais krāmējās ar tādu sparu, ka ap viņu sacēlās putekļu mākonis, kas nicīgo viepli nomainīja pret lielo kāsētāju. Klepo kamēr traks paliec... Un kāds no šitā labums? Sliktā oma ģeometriskā progresijā pieauga un nu jau vecais purpināja tik nīgri, ka dažam labam taisni neomolīgi varētu palikt.

Šo rakstu rediģēja Emo Doll: 08.10.2005 13:41

[Ļipa]

Efija redzēja tik dievīgu sapni, ka nemaz negribējās pamosties. Vai tiešām viņa atkal bija aizsnaudusies nelaikā. Nekas, drīz grāmata būs izlasīta un atkal pa naktīm varēs mierīgi gulēt. Tomēr, Efija pat nepaspēja pamosties, kad kāds bija ielauzies viņas sapnī. kritiens... straujāks.... straujāks....straujāks.... straujāks.... līdz viņas tumšbrūnās acis atkal atvērās un ieraudzīja... Skats lika mutei palikt vaļā. nē, viņa velaizvien bija sapnī, tikai burvīgais sapnis bija pārvērties par, ko biedējošu. Jā, un nu jau tas vērtās par, ko komisku, lai gan galvenais varonis bija tas pats trollis, kas, ko runāja, tikai Efija īsti nesaparat, ko. varbūt, ka tā nebija viņas dzimtā valoda, bet varbūt, ka kā jau tas dažkārt gadījās tad, kad cilvēks sapņo, daudz, kas paliek apslēpts.

[Idril]

Sonna mēģināja reaģēt ātri - nesanāca, viņa bija pārāk miegaina - tas bija pirmkārt.
Kas pie?
Viņa nodomāja saraucot pieri. Viņa paberzēja galvu un degunu, kuru bija apsitusi pret grīdu.
Viņš ir ļauns vai labs? Ak kā man nepatīk, ja viss jāizdomā pašai..
Viņa nodomāja un pavāca gaišos matus tālāk nost no sejas. Viņa gulēja uz vēdera, šajā telpā, pacēlusi vienīgi galvu. Lielāko daļu jo jau notikušās sarunas viņa bija palaidusi garām.
Tas pavisam noteikti būs nozīmīgi turpinājumā un es nezināšu..
Viņa izmisīgi nodomāja un palūkojās apkārt. Viņas šķietami mierīgajai ārienei - viņa joprojām plašām acīm nopētīja klātesošos un nebija bildusi ne vārda - bija iemesls, viņa mēģināja aši visu izanalizēt, spriest, kas noderēs un visu saprast. Viņa nebija nobijusies - nemaz, viņa visu laiku bija gaidījusi, kad notiks kas līdzīgs - tas atgādināja Ellu Smaragda pilsētā. Viņa nešaubījās, ka vēlāk pamodīsies, bet patlaban negribēja traucēt šo brīnišķo sapni - beidzot kaut kas notika. Viņa mēģināja atsaukt atmiņā pirmītējās sajūtas - tas bija patīkami, nudien, vienkārši fantastiski - tik dzīvi īstena sajūta, kādu viņa vēl sapņojot par piedzīvojumiem nebija jutusi.

[Moskjis]

Esmu putns. Liels, neveikls putns. Visapkārt koki.. Un cilvēki zem manis. Bērns... Ieraudzīja, viņš skrien, ķer.. Lec uz augšu vēl, vēl un vēl. Es glābjos no viņa koku zaros, lidoju prom. Bet koku zari ir savijušies kopā. Es netieku virs kokiem un plēšos uz priekšu... Uz priekšu, uz priekšu. Prom no viņa, prom no visa, prom, prom, Prom!!!

Un balss, kas krekšķ...

Uh And baby said: "Dance magic, dance magic." Esmu 'Labirinta' pasaulē. Un ārā leks stiegraini, spalvaini radījumi. Mētās savas galvas..

[Ungaarijas ragas...]

Tas nu gan palika iigns. Melisa necieta taadus, kas palika iigni, nu kaapeec nevareeja iztureeties laipnaak, it kaa vina zinaatu, kur nonaakusi! Par kaut ko taadu vina noteikti nebija sapnojusi, vai fantazeejusi... Varbuut tomeer?
Atminaa neskaidri atausa melnie burtini uz baltaas lapas. Vinu sagraaba sausmas, vai buuus noticis, kaa kaadaa no taam fantaazijaam, kur vinas varoni ieraava datora monitors.
Mieru, mieru! Melisa pieceelaas no spilvena, uz kura bija seedeejusi un noteiktaa solii piegaaja pie galdina.
Lieliski, lai tas trollis iignojas, vina turpretim iztureesies draudziigi.
Es atvainojos cieniitais par tik mulkiigu jautaajumu, bet varbuut juus tomeer vareetu vispirms izstaastiit, kur mees esam un kaapeec muus jaaregistree un visu paareejo, kas mums buutu jazina... Beigaas vina draudziigi uzsmaidiija.

[Moskjis]

Redzēju pirmos kontaktus starp dažādām dzīvības formām.

I can tell you what they say in space
That our earth is too grey
But when the spirit is so digital
The body acts this way

Esmu dzīvs vai miris.. Sapņos vai īstenībā...

Skaista vieta. Papirusi, spilveni... Iedegt sveces. Vīraks un sausais sarkanvīns.
Mūzika. Daudz mūzikas...

Prāts. Interesanti vērot sevi, no malas. Esi svešā, nepazīstamā, varbūt bīstamā vietā. bet domā ko citu... Vai mēģinu atslēgties no visa? Saglabāt skaidro saprātu.
Aizraušos ar Kantu, "Tīrā prāta kritika"

Vai Jungu. Meklēšu arhetipus savā prātā.

Un reizē smiešos par šo visu.
Kā teica "Stalkers"? Tie izglītotie cilvēki.... Cik viņiem tukšas acis.

[Lucifer]

Jūras mala. Vilnis pēc viļņa. Kaijas. Skaistas zilas debesis un iesārti mākoņi. Saulriets. Es un Eva pludmalē. Seko skūpsts. Tas mani uznes kā mākoņos. Un es krītu...krītu....krītu...
Kā ilūzija pāršķēlās mans sapnis par mākoņiem un pēkšņi attapos tumsā...drēgnumā.Skatiens piesteidza te pie viena...te pie otra cilvēka tumsā.
Domas šaudās. Nevaru saprast. Dzīvs vai miris. Taču likās,ka neviens no abiem.
Skatiens aizvijās pie kāda patiesi dīvaina radījuma,tikai nekā no viņa murmulēšanas nevarēja dzirdēt. It kā ausis būtu tik smagas ā svins,bet tad dzirde atgriezās un es sadzirdēju pavisam savādo balsi.
Pavisam savādi...kur Eva? es pēkšņi atapos un meklēju pēc savas mīļotās...vai drīzāk iedomāās sapņu meitenes,kuras man nekad nev bijis...

[..:Kerija:..]

Emīlija vēl nekad nebija domājusi, ka kas tāds varētu notikt. Tā vien likās, ka viņa bija kur atsitusi pamatīgi galvu un atslēgusies, ieslīgusi komā vai tomēr viņa bija tā nodzērusies +nopipējusies, ka nu viņai rādījās halucinācijas? Emīlija neko nesaprata, bet pēkšņi pat sāka likties, ka nemaz nevēlējās uzzināt, kas viņai noticis, jo te izskatījās...
-Kruta!-
Viņa klusi, it kā sev noteica, kad, ar saviem gandrīz gaisā saslietajiem matiem, iezīmēja gaisā rinķīšus. Viņas smaržas, kas spiedās vai ikkatram nāsīs, likās izgaisinām telpu un viņa nu spēja visu saskatīt un...
-Vāks!-
Nākamais neticamības moments bija pārdzīvots, kad viņa paspēra pāris soļus tālāk uz priekšu un pētot visādas dīvainības un dīvainīšus sev apkārt.
-Shit, cik daudz esmu sapīpējusies?-
Emīlija pēkšņi klusi iespurdzās un viņai pat mazliet no pirmā iespaida noreiba galva.

[Miss Doherty]

Piezīme: Ievērojat to, ka katrs ir savas tautības cilvēks līdz ar to arī valodām vajadzētu būt dažādām. Jūs nerunājat nevienā no tām. Visas skaņas, visi vārdi tulkojas jums nezināmā dialektā. Principā, ārkārtīgi dīvains(priekš jums) skaņu savirknējums. Tā mazliet urkšķoši, rūcoši - tā kā runā trollis.


Ta, ta, tā...
Visbeidzot atradis, šķiet, meklēto papīru viņš to triumfāli izvilka no kaudzes... mēģināja izvilkt. Veidlapai līdzīgais pergamenta gabals vidū pārplīsa uz pusēm - viens gabals trollim rokā, otrs palika starp pārējiem pergamentiem.

Sapīkumu strauji nomainīja smaga vilšanās izteiksme sejā. Nopūties viņš pavērās uz Melisu - ar tik nīgru skatienu it kā viņa būtu ar savu klātbūtni vien likusi tam papīrelim saplīst. Protams, ka viņš i netaisījās atbildēt uz tiem muļķīgajiem jautājumiem.

Nu lab. Pierakstīs jūs tepat, vēlāk sameklēš, kur iegrāmatot. Nu?
Viņš pavērās uz Melisu argaidošu skatienu. Nekādas reakcijas?
Nu sauc tak savu vārdu!
Pundurtrollis bija tik saērcināts, ka nu jau ķērca nelabā balsī un nikni blenza uz Melisu. Un jā - kāpēc tikai Melisu? Viņš pablenza arī uz pārējiem.
Nu sauc tak vārdus!

[Nihil]

Ooc: Wtf noziimee "tulkojas"? Mees runaajam uz dzirdam kaut kaadu sviestainu ruucvalodu vai kaa? Vai arii vienkaarshi te oficiaalaa valsts valoda ir ruucvaloda un mees visi runaajam katrs savaa valodaa?

Bic: Peec baltas papiira lapas un ziimulja naakamais, ko vinja redzeeja, bija diivains sapnis. Par lidoshanu. Diezgan garsh un daudz detalju, sajuutu. Naakamais, kam idejiski bija jaabuut tam, ko sauc par pamoshanos, visnotalj likaas kaa cits sapnis. Tikai - ar zemi, griestiem, citiem cilveekiem un pavisam reaalu spilvenu, uz kaa Laine seedeeja. Un kaut kaadu Svesho, kas aardiijaas pa papiiriem uz maza rakstaamgaldinja.

Laine vispirms krietni nozhaavaajaas, saberzeeja acis un tad paskatiijaas apkart veelreiz. Citi cilveeki. Un visi kaa viens ar satriecoshi dailjruniigaam sejas izteiksmeem. Viena meitene pieceelaas un meegjinaaja kaut ko teikt Sveshajam. Laine bija aiznjemta blenzhot uz aapkarteejo alu-kabinetu un ap vinju gandriiz redzami virmoja gaisaa jautaajums: WTF?

[Ungaarijas ragas...]

Melisa dziļi ievilka elpu un varonīgi samirkšķināja acis mēģinot aizturēt asaras, kas bija saskrējušas acīs pēc pundura uzbrēciena un pakāpās soli atpakaļ.
Pie velna viņu, pie velna visu šo vietu, pie velna!!! Bāc, tu nedrīksti piesaukt velnu, kā velnu piesauc tā velns klāt. Nē, domā pozitīvi, tev jādomā tas labākais, viss atrisināsies un nepasūti tagad visu, saņemies, citādi viss tik tiešām pasūtīsies... taču skaļi nekas neizpaudās. Viņa jutās aizvainota par šo viņasprāt nepelnīto uzbrukumu, turklāt nesaprotamā valodā.
Vislabrātāk viņa tagad būtu tāpat uzrēkusi pundurim, taču te bija citi un svešinieku priekšā Melisa negribēja izblamēties. Slikts sākums gan nenozīmēja sliktas beigas. Turklāt viņai bija veiksmes apakšveļa...
Taču vienu gan tas nemainīs - tas, tas... trollis bija zaudējis viņas simpātijas...

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 10.10.2005 08:36

[Moskjis]

Mha, ha, ha es smējos... Kā aptracis, kā zaudējis prātu...
Mēs esam barbari, barbari.... Ai nopūtos Mha, ha, ha

Katrs runājam savā valodā: bar, bar, bar!!! Bar? Bar, bar.
Un bļaujam uz otru.... Mha, ha, ha!!!
Smiekli pagarinot dzīvi, Mha, ha, ha tad jau dzīvošu.....

Jaunkundz, pamēģiniet ar zīmēm! Es saucu. Ups, viņa mani arī diez vai saprot...
Bar, bar? Bar. Bar, bar! Ai...

Piegāju pie mazās radības, bakstīju sev krūtīs un teicu: Fransuā, Franuā Rablē!!!
Rādīju vēlreiz uz sevi un teicu Fransuā... Tad norādīju uz mazo radību un gaidīju...
Ko teiks viņš...

[Ungaarijas ragas...]

Melisa paskatījās uz to, kurš sevi dēvēja par Fransuā. Traks viņš izskatījās visnotaļ traks, un tie smiekli. mazliet neomulīgi, bet viņa izlikās, ka ar šo vīru viss ir kārtībā.
Franču valoda, tā izklausījās pēc franču valodas, ko viņa dzirdēja.
Ak dieniņās, takš te bija vieni ārzemnieki! vai viņa te tiešām vienīgā latvieti.
Labi, patrenēšu savu anglisko!
Excuse me! Do you speak english? Un vai kāds te runā arī latviski? Vai govorit po russki? labi, ja neviens nesaprot manu dzimto, tad viņi nesapratīs ko es muldu... Nu re pierādījās, ka nav ļaunuma bez labuma un Melisa pasmaidīja. Tomēr tomēr, turklāt viņa skaidri atcerējās, ka bija izkāpusi no gultas ar labo kāju.

[Moskjis]

English! English? Do you think I will speak English!!! I understand it, of course, but ... I will not speak English… !!!!
Ak, dievs. Nepietiek ar to, ka viņu dēļ mira Žanna d'Arka, ka ilgu laiku viņi valdīja vai pusē mūsu zemju, ka...., ka .....

Uh, aizrāvos. Un tas mazais knēvelis visu laiku lūr....
Un vispār, es guļu un šis ir sapnis. Es redzu sapni sapnī, vai sapni, kurš ir sapnī, kurš arī ir sapnī. Apburtais loks....
Drīz kaukšu pret mēnesi un būšu vilks.

Bet ja šī ir īstenība.....
Tad man ir bail, nāvīgi bail. Un es būšu nevis vilks, bet zaķis, kas slēpjas krūmos, vai pele savā alā.

Labāk pieņemšu, ka šis ir sapnis. Mans prāts izpauž savu zemapziņā glabāto informāciju...

Šo rakstu rediģēja Moskjis: 10.10.2005 13:09

[Mattiass]

Ksens paraudzījās apkārt un nodomāja: Hmm, tas laikam ir kaut kāds noslēptais līmenis. Loģistiski, ka valoda šādā pasaulē patiesībā nebūtu angļu. Bet grafika te ir krutākā no visām, ko esmu redzējis... nē, tiešām... biju domājis šito purnu nodauzīt, bet tagad takš vairs nebūs jautri, redz cik ekspu tīkotāju novākušes... Vispār kruta pasaule. Atjēdzās Ksens tad, kad kāds sāka kaut ko muldēt angliski.
— Diemžēl, jaunkundz, latviski nerunāju, bet nav iebildumu iemācīties. Bet es zinu angļu un krievu valodas, — Ksens pieklājīgi atbildēja Melisai, un tad nopētīja punduri ar skatienu, kas izpauda Ksena pārdomas (uzreiz kraut pundurim pa ķobi, vai parunāties... un pēc tam kraut pundurim pa ķobi).

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 10.10.2005 15:47

[..:Kerija:..]

Emīlija, tākā bija angliete, saprata pāris frāzes no cittautiešu teiktā, vai vismaz tā, ko viņi centās bilst angliski. Viņai sanāca smiekli. Emīlija palūkojās atkal apkārt. Tik daudz dažādu cilvēku, tik daudz dažādu dialektu. Viņa iesmējās atkal. Atrazdamās tepat starp visiem, un vienlaicīgi tomēr mazliet nostāk no bara, viņa iesmējās atkal. Viņas košās drēbes likās izceļamies uz citu fona, tomēr...
-Pajāt par to!
Viņa pie sevis nodomāja un iesmējās atkal.