Forsaknen, [PZP] un C Opcijas

[BellaDiva]

Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

[BellaDiva]

Azapata saskatiija buutni, kas nemanaami bija aizlidejusi lidz vampira galdinam...Ari ap vinu nevaldija parasta energija tiiko ienakusi meitene izstaroja ko citu...Azapata pabeidza iztukshot viskija glazi..
Un nu devaas atpakal pie nesen pamestaa vampiira galdina...
Sveiki -noteica Azapata un gaidiija meitenes atbildi..

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 10.08.2005 16:00

[novemberunge]

Būtne momentāli apcirtās un izdvesa klusu nopūtu. Viņa viegli pakniksēja un tādā pašā, vienaldzīgā tonī atteica:
Esiet sveicināta! Tingela Žerrī de la Opessa, un jūs būtu?
Lai arī Tingela savu seju neatklāja, pat piedzēries cilvēks varēja noprast, ka viņa tagad salti nopēta atnākušo.
Šī diena ir nolādēti savāda, ne? viņa klusi apjautājās un nesagaidījusi uzrunātā vampīra atļauju, apsēdās pie galda.

[Idril]

Sultāna pils? Es šaubos, vai to der dēvēt par namu.
Viņš ledaini noteica Tomam, viņš atminējās, toreiz enģelis uz zemes bija bijis neilgi, pāris gadu desmiti, priekš tūkstošgadīga vampīra nav nekas. Enģeļa izrādīšanās par savu miršanu iekams tiesas likās izcili prasta, tā ka..
Vampīrs nejutās nedz atvieglots, nedz nomākts, kad prom devās uz kakla uzkritušie negaidītie "ciemiņi". Kad viņam pienāca klāt sieviete, sieviete, kura noteikti nebija cilvēks viņš acumirklīgi nespēja noteikt, kas viņa bija. Taču kad viņa nosauca savu vārdu un pasniedza roku, kuru viņš noskūpstīja, kā tas reiz bija parasts, viņš jta, ka asinis, kuras rit zem šīs ādas pieder kādai, kas daļēji bija ragana. Viņaskūpsts bija ledains, salts un vienaldzīgs.
Marks Laionelss Smits.
Viņš nosauca savu vārdu raganai. Viņš nosauca savu vārdu un pieņemto uzvārdu, viņš nenosauca savu titulu, kuru viņam deva Grāfs Vladimirs Dracula un viņš nenosauca savu uzvārdu, kuru viņam deva Grāfs, kurš viņu apmāja un pieņēma par savu bērnu, visu pārējo vietā, kuros neizdevās ievest dzīvību vēl vairāk viņš nenosauca sava patiesā tēva vārdu, kuru viņš bieži piemirsa, viņš bija vecs. Agrāk raganas bija ikdienišķas, tiesa, šajos laikos to bija palicis mazāk, neparastu būtņu bija palicis mazāk, pirms pusotra tūkstoša gadu vampīru bija daudz, bet nu vairs nebija neviena, kas būtu tik vecs cik Marks, Marks kā vampīrs bija pārāk vecs, lai arī vecums viņu neietekmēja, gadiem pār viņu nebija varas. Viņu sen vairs neietekmēja sīki krustiņi, mācītāji, ķiploki, vai citi nieki ar kuriem cilvēki reizēm mēdza sevi aizsargāt. Vņš bija tik sens un viņa dzīslās bija ielaistas tik sena ļaunuma asinis, ka nogalināt viņu varēja tikai vienā veidā un nekā citādi. Likās šodien neviens neievēroja manieres un piemetās pie viņa galdiņa, kad pašiem labpatikās tā ir kā tas būtu caurbraucamais nams.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.08.2005 20:29

[mr Bl@ck]

Toms noladās uz sava nama jumta kores. Un dziļi ievilka elpu. Viņam tik neraksturīgās dusmas šķita noplakušas un doams noskaidrojušās. Pēc mirkļa Viņš jau bija viņš pats un mierīgi ieplanēja istabā pa atvērto logu. Apsēdies uz grīdas un sakrostojis kājas Toms nogrima domās...
Tas vampīrs ir tikai vien kā auksts staigājošs līķis ar saprātu, pārlieku noslēpumains un tā dāma... Pēkšņi Toms atcerējās ko tādu ka grāfs Laionelss izkrita no prāta Es muļķis Azapata... Es dusmās to nemaz nemanīju, viņa ir senāka par visiem enģeļiem un dēmoniem. Toms pielēca kājās un sāk staigāt pa istabu riņķī. Viņa ir tā kas pareģoja sātana nākšanu Tomam atmiņā nāca nostāsti ko viņš bija dzirdējis vēl ilgi pirms tika nosviests uz zemes.
Nu vismaz to tas vampīrs neapzinājās, jā laikam gan viņš visus uzskata par padibenēm, bet šoreiz viņš ir atsities pret sienu kas var viņu sagraut...
Piegājis pie loga Toms pacēlās augstu virs naksnīgās Londonas Šķiet dzīve seit būs interesanata. viņš nodomāja un laidās uz pamestu rūpnīcu kur cerēja atrast šo to.

[Idril]

Vampīrs, kura glīto seju joprojām slēpa mijkrēslis vēroja Azapatu.
Par spīti savam vecumam viņai piemīt krietni mazāk viedības nekā vienkāršai raganai.
Viņš nodomāja. Viņš saprata, kas tā bija par Azapatas gaismu, kas krita acīs, tā bija viņas iekšējā, augšējā gaisma, taču vampīra tumsa bija gana dziļa, lai viņu tas netraucētu.
Nedz manieru, nedz uzvedības, pieredze izkūpējusi..
Viņš nodomāja attiecībā uz Azapatu, šķiet viņa bija nevis sākusi visu saprātīgāk uztvert, tačuviāns uztvere, vampīra ska'tijumā, bija notrulinājusies.

[BellaDiva]

Azapata apseadas, kad bija pateikusi savu vardu un kluseeja..gaididama, kad vinai gribeesies saakat runat, bet tacu shiss veelmes nebija...
Njaa..Ragana un Vampiirs katram savas saapes, bet liekas, ka neviens no viniem pat nenojaush kamdel Dievs ar Satanu tos ir radijushui..vini nolemj noslegties un pat neiedzilinaas to eksitencee un neaptver, ka gals var nakt savdaak, kaa tikai raganas-sadedzinashai uz mieta un burvestibu dziram. Un vampiram-mietins, saule un krusts.
Azapata pajautaja vampiram "Kaa jums liekas, kaa jusu sencis tika radiits..un kas ir visu pirmsakumu liceejs, es domaju vampiiru jomaa"? Vina apzinajaas, ka normalu atbildi vina nesanems, jo vampirs ir paraak nosleegts un pashpaarliecinaats, bet tas ir labi..vinam tad nav jaskataas patiesiibai aciss...Tas ir visu radiijumu veelmes-dzivot vieglak, pat ja vinam liekas ka ir launuma iemiesojums, kaut gan taads ir tikai viens...

[Tinuviel]

Vilkatis uzmanīgi vēroja rosību pie vampīra galdiņa. Pienāca, aizgāja, atnāca. Aizgāja, pienāca cita. Un tā tālāk... Viņa acis gandrīz pilnīgā tumsā spīdēja.
Interesanta "kompānija"...
Reihards nodomāja un atlaidās ērtāk krēslā. Cik nu uz tāda krēsla bija iespējams. Viņam atnesa vienu glāzi viskija. Vilkatis to lēnām malkoja un vēroja "kompāniju".

[mr Bl@ck]

Toms nolaidās pie vecas un grūt sākušas fabrikas. Toms atminējās šo vietu vēl nesen pasaules karā te bija veca ieroču noliktava. Toms iegāja iekšā grīdas dēļi iečīkstējās zem viņa svara. Toms pacēlās spārnos un lidinājās dažas colas no zemes viņam nebija vēlēšanās ielūzt. Aizlaidies līdz plāna vidum viņš sāk uzlauzt dēļus. Pēc pāris minūtēm Toma cerības attaisnojās zem izlauztajiem dēļiem gulēja vairākas kastes. Pacēlis pirmās vāku viņš atrada garos desantnieku nažus, pacēlis nākamo viņš atrada vairākus sudraba stieņus izskatā ka tolaik zagšana zēla un plauka.
Paslē```` guvumu savā apmetnī viņš pacēlās spārnos laidās atpakaļ uz bāru šo guvumu vajadzēja nosvinēt...

OOC: Soory ja nesaprotat ko es daru bet vēlāk laiakm sapratīsiet un jā tagad centīšos uzvesties kārtīgi (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Idril]

OOC:: Uf.. Jūs mani mīļie filmas neskataties? Draculas mantinieku nogalināt var tikai vienā veidā.. Jūs domājat, viņš nav durts, šauts, sists, kauts, cirsts, svētīts un kā citādi galēts? Bet protams, ja cienījamais GM painteresēsies es pateikšu kā var nogalināt mūsu apburošo vampīru, bet ne skaļi, jo kādam šeit ir milzu trumpis.. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Pirmsākums ir sākums pats par sevi. Kas radīja vampīrus? Tā varētu būt plaša tēma, Jūsu mīļotais Kungs Visaugstais, vai Lucifers? Vēl tiešāk - kas radīja manu senci? Uz šo jautājumu man ir atbilde, bet to zināt jūs pati, tādēļ man nav jēgas to nosaukt.
Viņš atbildēja, viņam patika diskutēt, tajā gadījumā, ja viņš diskutēja ar upuri, bet nogalināt Azapatu nebija jēgas, lai gan.. Uz pāris gadiem, kamēr viņa paaugas būtu miers.
Es aprobežošos komentējot cilvēkus uzskatus, jo mani uzskati, ir manējie un ar tiem es reti dalos, kur nu vēl ar tikko iepazītām..
Viņš izteiksmīgi nopētīja abas, ja to tumsā varēja manīt.
Raganām un, kā īsti jūs dēvēt Azapata? Man jūsu iekšējā gaisma šķiet gana spoža un tomēr par enģeli, jūs saukt nevar, jūs esat vecāka, jebšu pieklājīgāk teikt - senāka?
Viņš vaicāja pārlecot tēmas, vampīrs bija lokans, viltīgs un nežēlīgs, viņu neinteresēja neviens, reti viņu interesēja viņš pats un tomēr viņš zināja daudz, ko viņam nepatika komentēt, viņš bija no tiem, kas spēja apgāzt vispārdrošākos, vai visneprātīgāk uzliktos priekštatus, viņš bija tieši tāds, kādam jābūt Draculas dēlam, vispār jau pieņemtajam, taču viņā ritēja arī nedaudz asiņu no paša Grāfa, kurš viņam tās bija piešķīris lai kļūtu par vampīru.

[earnella]

Lisve Demienia Adegrede piecēlās. Nebija jēgas te sēdēt. Bet nekam jau vairs nebija jēgas.
Muļķe, muļķe, muļķe... Sešus gadsimtus tev vajadzēja, lai to saprastu, tu, stulbā radība....
Meitene kā izmēģinot pacēla koferi. Kaut arī pusi no mantības viņa bija atstājusi degam, visas šīs Raganu grāmatas un arī grāmata Vampīra Asinis pat samazinātas nesvēra maz.
Necik tālu šonakt netikšu, nudien.
Lai cik svarīgas šīs grāmatas nebija, Lisve atļāvās iegrūst koferi dziļāk ēnā un doties pastaigāties pa raustīgo lukturu apgaismoto ielu. Grāmatās neviens, kam nepiemita Spējas, tikpat neko nevarēja izlasīt. Un no Raganu brālības nebija ko bīties, lai cik tumšas nebija liela daļa tās biedreņu, pirmais likums bija - nepieskarties svešas Raganas mantām.

Tāpēc Lisve vienkārši lēni, bezmērķīgi gāja uz priekšu.

[mr Bl@ck]

OOC: Klau a kas teica ka tevisdēļ es sazagos a??? To es katram gadījumam ja nu kādam uznāk izsalkums (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/shifty_a.gif)

Toms nolaidās pie šķērsieliņā atkal apmeti apmetni ap pleciem izgāja laukā un devās iekšā bārā. Uzmetis drūmu skatienu vampīram kas joprojām sēdēja stūrī. Viņa skatiens mazliet aizkavējās pie Azapatas, apspiedis vēlmi pasmaidīt viņš devās pie bāra, nopircis minerālūdens pudeli viņš sāka līkumot starp galdiņiem lai dotos uz ierasto vietu stūrī kad viņa uzmanību piesaistīja kāds apmeklētājs Tomam par prieku tas nebija vampīrs bet tomēr nebija no gaišajiem.
Piegājis pie galdiņa viņš pieklājīgi apvaicājās: Labvakar vai drīkst piesēst? Pārlaidis vēlreiz skatienu pāri vīram viņš ievēroja ka viņa naģi ir mazliet Asiņaini? Toms nodomāja. Viņš laikam ir vilkatis Toms nodomāja viņs šobrīd neziņāj kas viņš ir bet viņš paļāvās uz savu intuīciju.

[Tinuviel]

Vilkatis pabeidza dzert viskiju un nopētīja Tomu.
- Labs vakars.
Viņš atņurdēja.
- Jā, drīkstat.
Viņš piebilda un iztaisnojās. Viņš paņēma rokas nost no galda, jo manīja, ka Toms tās vēro. Viņš klusēja, jo gaidīja, kad svešinieks sāks sarunu.

[BellaDiva]

Azapata vairs negribeja kaveties vampira sabiedriba, jo nu bija klaat persona, kas vinu intreseeja vairaak tapec vina atvadijas:
Nu, lai taa buutu...Katraa gadiijuma noveelu jums patiikamu vakaru.. topashu pateica ari raganai..Azapata deva roku vampiram..ka ari raganai un pagriezaas, lai dotos prom..
Azapata ieveeroja nu jau divus cilveekus sezot pie taa pasha galdina kur jaukais kungs, kas vinai uzsauca viskiju...
Es neveelos but parada..tagad karta uzsaukt man ..vina pasmaidija..

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 11.08.2005 18:10

[mr Bl@ck]

Toms apsēdās untad ievēroja ka Azapata dodas viņa virzienā.
Pateicos par piedāvājumu, bet nē paldies, bez tam mana pieredze rāda ka jaukt Viskiju un brendiju nav laba ideja Toms sacīja paceldams minerālūdens pudeli.
Tad viņs pievērsās savam blakus sēdētājam Iepazīstietie šī ir mis Azapata, un es esmu Toms.

[Tinuviel]

Reihards nopētīja Azapatu un Tomu. Viņa acīs gan nebija redzama tāda nežēlība kā vampīra, bet vienalga. Medības bija viņu ietekmējušas. Kā parasti. Viņa acis pievērsās Azapatai.
- Esat sveicināta.
Viņš teica.
- Reihards Rauls Rendro.
Viņa noteica un paskatījās uz Tomu.

[Idril]

Azapatas rokai tika veltīts tas pats ledainais skūpsts. Viņš citādus dot nemēdza, un nebija vajadzības, viņš bija vampīrs - dzīvs mironis, bez jūtām, sirds vai dvēseles. Ragana joprojām sēdēja iepretim, taču viņš lēnām malkoja "Asiņaino Mēriju". Šorīt vajadzība pēc pārtikas nebija, vampīram pietika ar cilvēku, diviem mēnesī, tas ir, ja viņš vienkārši neuzjautrinājās nogalinot, bez meklēja pārtiku tikai izdzīvošanai.

[novemberunge]

Tingela klusējot klausījās sarunu, bet pati neko neteica. Varbūt kādam liktos, ka viņa ir kautrīga, bet patiesībā jaunā lēdija savā galvā novērtēja sarunasbiedru teikto.
Jāsaka, ka patīkams vairs nav nekas. Pat nogalināšana man nesagādā agrāko prieku. Cilvēkiem dzīvība ir palikusi vienaldzīga. viņa klusi noteica un atgāza galvu, lai kapuce, kas sedz viņas seju, nokristu.
Apkārtējiem atklājās bāla, jaunavīga seja, ko ieskāva zeltainas matu cirtas. Tās saturēja balta, cakaina lente ar diviem galvaskausiem. Viss šajā būtnē likās tīri cilvēcīgs, izņemot lielās, melnās acis, ko Tingela bija mantojusi no sava tēva- dēmona.
Meitene sakārtoja melnā apmetņa krokas un ledaini pasmīnēja, iedomādamies, kā šo apmetni apšķaida ar cilvēka asinīm.

[Idril]

Mani neskar tas, ko cilvēki iesāk un uzskata par savu dzīvību un kādā vērtē to tur, es noglainu, kad un kā vēlos.
Grāfs mierīgi atteica, viņu pārņēma nepatīkama sajūta - svešinieks pie bāra bija vilkatis. Taču viņa mijkrēšļa slēptajā sejā neparādījās ittin nekas, kad šī atskārta radās. Viņš vērīgi nopētīja dēmonisko raganu. Viņa skatienu varēja bez maz vai sataustīt, kā tas slīdēja no matu cirtām, pār galvaskausu rotām, pār seju.
Līdz vakaram man nāksies jūs atstāt, jaunkundz.
Viņš noteica un tonī kā pa stīgām dažādos veidos noskanēja viegla ironija izrunājot vārdu - jaunkundz. Viņš piecēlās augumam pamazām iznirstot no mijkrēšļa tumsas, taču viņa seju jau slēpa cilindra ēna, zinātāji varēja vien pabrīnīties kālab tik glīts jauns vīrietis slēpj seju, taču nezinātājs varēja padomāt jebko, kaut vai to, ka viņš patiesībā izskatās kā krokodils. Vieglā solī, kur kurpju zoļu sistā takts saskanējās ar spieķa piesitienu viņš izgāja no vecā kroga.
Vajadzēs ielūkoties te pēc 100 gadiem, tā būda būs sabrukusi..
Viņš nodomāja un devās sava savrupnama virzienā. Viņš nesteidzīgi aizgāja līdz tam un visu rīta cēlienu un dienu viņš pavadīja izrīkojot un iekārtojot māju. Vēlāko dienas daļu viņš pavadīja apstaigājot Hārdstrētu, šīs miklās, zemiskuma pilnās ielas viņu simpatizēja. VIņš apmeta lielu loku baznīcai, tuvāk par pāris soļiem tai neiedams klāt taču nebīdamies no tās, svētība šo ēku bija pametusi jau sen un tomēr viņš negrasījās riskēt aizsvilties un doties tur iekšā. Iemirdzoties pirmajām zvaigznēm, kuras Hārdstrētā likās tādas apsūbējušas viņš atgriezās krogā, nosēsdamies tajā pašā tumšajā stūrī kur iepriekšējos vakaros. Apkalpotājs viņam steidzīgi pienesa dzeramo, viņš noņēma cepuri - šeit nebija nepieciešamības slēpties zem tās - neviens tāpat neredzēs.

[novemberunge]

Tingela tikai viegli pamāja ar galvu aizejošajam un brīdi sēdēja tukši blenzdama kaut kamā, kas atradās viņai pretī. Tad lēdija uzlika galvā atpkaļ kapuci un piecēlusies kājās, devās laukā no šī noplukušā nama.
Ai, ai... Vēlviens vakars tajā pašā ielā. Tās pašas debesis, tie paši nami, tās pašas glūnošās ēnas. Tumšie stūri, kur kurn ļaunas būtnes un alkahola smaka gaisā. Es neciešu šo vietu, lai arī te mani liek mierā! Nekad nekā interesanta! dēmonragana rūgti šķendējās, lēni iedama ceļu, ko jau zināja no galvas- ceļu uz mājām.
Beidzot nonākusi pie drūmas 18. gadsimta koka ēkas ar lieliem, barokāliem logiem un skaistiem grebumiem, Tingela klusi nopūtās un ierunājās nu jau skumjākā tonī:
Lai arī mans dzīvoklis ir skaists, tas nekad nespēs mēroties ar to pili, kādā es dzīvoju agrā bērnībā. Un ši ēka... šī ēka nav manis cienīga.
Tingela nogrozīja galvu un devās iekšā.

[Idril]

Vampīrs lēnām malkoja savu dziru pie šoreiz tukšā galda.
Cik gan ilgi te šādi sēdēšu? 50 gadus? Gadsimtu?
Viņš nodomāja. Kur gan viņš dosies tālāk? Mūžīgi jau te netupēs, bet mūžība viņam priekšā. Lai novērstos no domām, kas nelūgtas virpuļoja prātā viņš stingri nopētīja katru, kas te atradās.