Forsaknen, [PZP] un C Opcijas

[BellaDiva]

Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

[Idril]

-Krogs ir dranķīgs, pilsēta tālu, un baznīca nolaista.-
Viņš noskaitīja, jau atkal tāla smaida ēnai pārskrienot seju.
-Atliek vien mana māja.-
Viņš noteica nogriežoties šķērsielā pa labi.

[rudo lapu vilcēn...]

Tādā gadījumā atliek jautāt vai Jūs mājā bieži uzņemat viesus? ūdensmeita caur nedaudz samiegtām acīm nopētīja vampīra seju.
Šķiet pat ļoti interesanta persona. Vai sēit ir daudz tādu kā viņš, vai arī viņš ir vienīgais, unikums šajā pasaulē. To derētu noskaidrot.

[Idril]

-Tas atkarīgs no viesa.-
Viņš pasmīnot teica.
Lokana kā ūdenszāle un pat valoda viņai slidena, paskatīsies acīs un atbildot paslīdēsi - apsitīsi galvu un vairs laukā netiksi.
Viņš nodomāja.

[novemberunge]

Tingela pacēla vienu uzaci sev tik raksturīgajā izsmalcinātajā manierē un pavīpsnāja.
Neaudzināts kundziņš... viņa nodomāja un apcirtusies klusi devās atpakaļ uz savu mitekli. Vairs nebija runa par gulēt iešanu, raganai padomā bija apžāvēt matus, nedaudz iekost un, protams, uzvilkt kaut ko kājās.

[vārna Elīza]

Persefone devās uz krogu, ko bija ievērojusi vakarā. Ielas bija pārsteidzoši klusas, lēca saule, taču tās gaisma vēl neiekļuva šaurajās, krēslainajās ieliņās starp augstajām un nedaudz kroplajām ēkām. Tās ir ēkas nevis mājas, tajās nerit cilvēku dzīve, tās ir tikai čaulas bez satura. Šīs vietas dvēsele ir tās ieliņas- tajās notiek viss, kas šejieniešiem ir svarīgs. Tās ir pilnas ar dzīvi un notikumiem.

[Demiurgs]

Dreins pagajies pa pielu pēkšņi ieraudzīja kādu vampīru. Tākā nekur nemanīja nevienu cilvēku un kur nu vēl jaunavu, viņš nolēma sekot un pavērot.

[vārna Elīza]

Persefone bija priecīga un patiesībā nezināja kādēļ, šī bija savāda pilsēta. Viņ pasteidzās lai iekļūtu pa kroga durvīm pirms viņai uzspīdēja strauji tuvojošies saules stari. Krogs bija atvērts visu diennakti, taču no rītiem tas bija tukšs vai vismaz kluss. Persefone parasti nenāca uz šādām vietām, taču šī nebija parasta diena.

[Demiurgs]

Vampīrs iegāja kadā noplukušā krogā. Kad viņš gāja iekšā Dreins ievēroja ka tā ir viņa nevis viņš. Dreins protams sekoja viņai iekšā kroga, pēkšņi sagribējās kādu lāsīti vīna vai alus. Stiprāki dzērieni mēdza vājināt viņa ožu un dzirdi.

[vārna Elīza]

Saprotot, ka cilveekus sheit nesatiks, Persefone jutaas ljoti labi. Diikais kroga iipashnieks nesteidziigi visu kaartoja un nebuut neshkjita prieciigs par agriino apmekleetaaju, tachu viinu ieleeja. Persefone apseedaas pie noplukusha galdinja un saaka dzert savu viinu. Tas bija slikts, tachu vinja tik sen nebija to dzeerusi, ka vinjai bija vienalga. Vinja saaka praatot, ko dariit taalaak, jo savaadais noskanjojums negribeeja atkaapties. Tad krogaa ienaaca veel kaads, savaada izskata cilveeks. Persefonei bija sajuuta, ka vinjsh nebuut nav parasts cilveeks, vai vispaar jebkaads cilveeks, tachu vinja nezinaaja kaadeelj.

[Demiurgs]

Dreins vispirms palūkojās uz vampīrieni kura sēdēja pie galdiņa un tad pasūtīja sev lielo alu. Saņēmis savu dzērienu viņš piegāja pie vampīrienes galdiņa un teica-Labrīt, atļaujiet stādīties priekšā mans vārds ir Dreins.- viņš viegli paklanījās un jautāja -Atvainojiet bet vai drīkst piesēst pie jūsu galdiņa-

[novemberunge]

Tingela jau akal parādījās uz ielas, jau atkal nomainījusi ietērpu un beidzot uzvilkusi kurpes, kas gan vairāk atgādināja vieglas, greznas pastalas.
Raganai līdzi bija melns, meitenīgs lietussardziņš ar cakiņām- tāds senlaicīgs, it kā būtu glabājies pie viņas visus šos garos gadsimtus.
Viņa sāka iet- lēni, nesteidzīgi, apdomādama katru soli un vērodama katru logu, kam pagāja garām. Tingela pati nezināja uz kurieni dodas- viņa tikai gāja un baudīja ielas savādo gaisu.

[vārna Elīza]

Tikko ienākušais pasūtija alu, un to paņēmis pienāca pie Persefones galdiņa. Savādi, visi pārējie taču bija tukši atskaitot vienu, pie kura kāds gulēja. Viņš stādījās priekšā. Vīņš šķita interersants, neskatoties uz to, ka šādā agrā stundā dzēra alu.
Mani sauc Persefone, un, jā, Jūs varat piesēst šeit. Kas jūs atvedis uz krogu šādā agrā rīta stundā?

[Demiurgs]

Dreins pasmaidīja un apsēdās- Jāatzīst ka uz šejien mani atvedāt jūs.- Viņš iedzēra lielu malku alus, tas bija patīkami auksts pat neskatoties uz to ka bija dzestrs rīts, viņam patika aukstums. Tad viņš ievilka nedaudz gaisa caur nāsīm un sajuta visdazadako smaržu un smaku mistrojumu.-Mēs neesam vienīgie nemirstigie kas šeit bijusi pēdējā laikā- viņš pie sevis nodomāja un ieskatījās Persefones acīs.

[vārna Elīza]

Persefone iedzēra vēl nedaudz vīna un apdomāja tikko dzirdēto.Laikam es piesaistu pārāk daudz uzmanības arī šādā vietā Tikko iepazītais arvien vairāk šķita neesam cilvēks, bet gan kāds nemirstīgais tāpat kā viņa. Savādi, jo Persefone bija satikusi tikai dažus vampīrus, vairāk nevienu, bet vienmēr zināja, ka tādu kā viņa ir daudz.
Dīvaini, es gan Jūs pirms tam neievēroju. Jūs tātad protat izsekot citus, ja es pareizi saprotu, paliekot nepamanīts. Dažos amatos tā ir noderīga prasme.

[Demiurgs]

-Jā man piemīt apbrīnojama novērošanas spēja, par to man jāpasakās savām dzīvnieka maņām, es speju nepamanīts gan izsekot gan novērot dienām un nedēļām ilgi, un jāatzīst ka es spēju arī ļoti veikli aizbēgt. viņš viltīgi pasmaidīja.- Nemirstīgos un citas būtnes es pazīstu ļoti veikli, taču sekojot jums es īpaši neslēpos, jūs izsekot bija viegli.- Dreins iedzēra velvienu pamatīgu malku alus un paskatījās griestos. Viņš šobrīd jutās īpaši runātīgā noskaņojumā.

[rudo lapu vilcēn...]

Viņas sejai pārskrēja smaida ēna. -Vai tas būtu jāuztver kā kompliments?- acīs kaut kas nedaudz savādi iedzalkstījās.
Novērsusi skatienu no vampīra, viņa pārlaida to pār ielu, pa kuru viņi tobrīd soļoja. Cauri šiem noplukušajiem un nolaistajiem namiem tomēr var manīt arī kaut ko citu... varu... zudušus sapņus... vai...
Strauji novērsusies no ielas, viņa skatienu atkal pievērsa grāfam.

[Idril]

-Tas atkarīgs no jūsu vēlmes to uztvert.-
Viņš atteica.
-Laipni lūdzu..-
Viņš noteica pieejot pie savas mājas durvīm, mājas āriene bija viegli noplukusi, tomēr durvju rinķis bija tīra sudraba - taisni jābrīnās, ka vēl nav nozagts.

[rudo lapu vilcēn...]

Undīnes skatiens nesteidzīgi pārskrēja pāri nama fasādei. Nams šķita tikpat nolucis kā pārējie, vienīgi durvju riņķis šķita savāds un itkā neiederējās šai apkārtnē. Tas ūdens meitu nedaudz izbrīnija, bet izbrīns neparādījās viņas sejā.
Un kā Jūsuprāt grāf man tas būu jāuztver? viņa nedaudz viltīgi ievaicājās.

[Idril]

-Manuprāt, jūs varat to uzskatīt par komlimentu, bet tas nu paliek jūsu ziņā.-
Viņš noteica paverot durvis. Skats pavērās uz halli un viesistabu. (kuras ir aprakstītas un bildētas pāris lapas agrāk, kad namā ienāca MiaM)

[rudo lapu vilcēn...]

Undīna pārlaida skatienu pār halli un tās iekārtojumu.Skatienu piesaistīja tumšās krāsas un kāpnes, uz kurām izklātais paklājs nedaudz izcēlās, bet ne tik ļoti, lai pārlieku piesaistītu uzmanību.
Jāatzīst, Jums piemīt sava gaume. viņa nedaudz pasmaidīja.