Forsaknen, [PZP] un C Opcijas

[BellaDiva]

Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

[vārna Elīza]

Bija pagājis ilgs laiks, balsis nozudušas, Persefone to pamanīja tikai tagad, viņa bija aizklīdusi atmiņās un domās par lietām, vietām un laikiem, ko viņa nekad nebija pieredzējusi. Ja kāds vērotu, varētu likties dīvaini, ka es šeit stundām stāvu. Ir laiks doties tālāk. Viņa spēra dažus soļus un apstājās
-Drīz lēks saule. Saule bija viena lieta, ko nemainīja nekas- tā uzlēca katru rītu un atnesa jaunu dienu, tik daudziem tā nozīmēja drošību, bet Persefonei tā nozīmēja prieku un skumjas reizē. Viņai ļoti patika skatīties saullēktā, tas bija brīdis, kad varēja nedomāt ne par ko. No šejienes to nevarēs redzēt, šeit valda mūžīga tumsa, viņa nodomāja,man jāatrod piemērotāka vieta. Viņa palūkojās visapkārt, tuvumā vēl joprojām kāds bija, taču tas viņu vairs nesatrauca. Lūk, tas jau ir jaukāk, viņa ieraudzīja metāla kāpnes pie mājas sienas- tās stiepās visu ceļu augšup līdz pat jumtam. Vēl bija laiks, taču viņa nolēma sagaidīt sauli uz šī jumta, viņa tuvojās kāpnēm.

[Tinuviel]

Reihards paskatījās uz Dreinu.
- Tā jau man likās, ka kāds mums seko.
Viņš vēsi teica.
- Sēdieties.
Viņš lietišķi noteica norādīdams uz vienu no krēsliem.
- Vispār jau labi, ka sekojāt, būs vairāk par ko diskutēt.
Viņš teica, lai domāja ko citu. To nevarēja manīt neviens. Vilkatis savas domas un jūtas prata lieliski slēpt.

[Demiurgs]

-Pateicos,ar lielako prieku piesēdīš. Dreins piegāja pie krēsla un apsēdās,tad viņš teica-Jāatzīst ka jūsu pieredze Tom ar Van Helsinga kungu nav bijusi patīkama. Ko gan nevarētu teikt par mani.Šķiet ka viņš nav vienkārš cilvēks viņš noteikti ir nemirstīgs. Es viņu satiku aptuveni pirms 300 gadiem.Interesanta tikšanās bija. viņš juta vilkača balsī ka diskutēšana nebūt nav ta svarīgākā doma kas klejo viņa prātā, taču neko vairāk noprast nevarēja.
Domu lasīšana nebūt nebija viņa lauciņš, janu vienīgi dzīvnieku domu, un tas nekādu lielo labumu nedeva.

Šo rakstu rediģēja Demiurgs: 26.08.2005 17:52

[mr Bl@ck]

Tad var būt izstāstīsiet par savu tikšanos Dreina kungs? Toms jautāja vienlaikus viņš centās izspiest no bals ziņkārības piskaņu.

[Demiurgs]

Šķiet tas jūs pārāk neinteresē, taču es pastāstīšu tikuntā. Šķiet mēs tikāmies Madridē, vai varbūt kautkur Portugālē. Es viņam piedāvāju iegādāties dažus iespaidīgus ieročus kurus nesen biju uzlabojis ar kādas jaunavas asinīm kuru es biju pilnībā iztukšojis un pametis pilsētas centrālajā laukumā. Šķiet viņš mani jau turēja aizdomās. viņš ieklausījās lai noprast vai tas kādu interesē,un turpinājaKad es viņam pastāstiju par to ka tie ir apstrādāti ar asinīm viņš metās man virsū. Bet es pārvērtos par lāci un metu viņu pret sienu, tas man deva laiku izskriet ārā. Tur es pārvērtos par gepardu un viņš kā muļķis man dzinās pakaļ pa visu pilsētu. Tas bija tik uzjautrinoši vērot kā viņš mokās dzenoties man pakaļ, kamēr man tas nesagādāja nemazākās piepūles, pa ceļam vel saplosīju kādu garāmgājēju kad viņš sāka atpalikt.Tas viņu kaitināja vel vairāk,bet mani tikai vel vairāk uzjautrināja.

[Miss Doherty]

Ikarils, sekojot raganai, uzkāpa pa kāpnēm un tad turpināja iet... Kāds reibonis!
-Verandā?-
Ar cilvēku acīmrezami nebija labi. Lielas, apaļas sviedru lāses izspiedās uz viņa pieres. Visa pasaule priekšā palēnām izplūda. 'Pakrūtā sitās tik smagi, ka ausīs bungādiņas vai pušu plīsa.
-Jums... Vai padzerties...-
Tik smagi vilkt elpu!
-Es... atsēdīšos.-
Mēģinot apsēsties uz mazā ķeblīša, Ikarils nogāžas zemē. Smags elpas vilciens. Izelpas nav. Vēl vairāk gaisa plaušās... Lielas, apaļas aukstu sviedru lāses... Saskatīt pasauli caur balto miglu! Izelpas nav. Dzīvības nav.

[rudo lapu vilcēn...]

Dziļas, tumšas acis vēroja ielu no nelielā pagrabstāva lodziņa. Nakts, klusums un teju pilnīgs tukšums, vien daži stāvi, kas pasteidzas garām. Ielas naktīs vai visās pasaules pilsētās parasti bija tukšas.
Būtne viegli nokāpa no sola, kas bija piesliets sienai un uz kura viņa bija akāpusies, lai redzētu laukā pa logu. Šajā pilsētā, šajā ielā viņa bija ieradusies pa visam nesen. Vientulīga, kādas mājas pagrabā izveidota istabiņa, bija kļuvusi par viņas mājokli. šeit viss vēl bija jauns, viņas prātam nezināms un neizpētīts. Aizvērusi acis un dziļi ievilkusi gaisu plaušās, viņa juta gaisā ko savādu. Ko savādu, kas bija viņu atvilinājis šurp.
Atvērusi acis būtne paņēma tumšo mēteli, kas bija uzmests uz zemās gultas gala, un devās prom. Durvis aiz sevis viņa neaizslēdza, viss, kas viņai piederējam, atradās mēteļa kabatās.
Ārā varēja jaust rīta tuvumu, tā vieglo dzestrumu. Būtne vieglā solī devās prom pa ielu, tumšajiem matiem aiz muguras viegli plīvojot, tā pat kā mēteļa stūriem.

[Idril]

Grāfs joprojām gāja, nāca, līdz vampīrs juta, ka sāk zaudēt pacietību. Šī bezjēdzība bija darījusi viņu niknu - traku, tādēļ viņš apstājās lai saprastu, kur tieši viņš ir atnācis un tad atkal skanot ritmiskajam soļu un spieķa troksnim viņš devās uz sava mājokļa pusi.

[BellaDiva]

Azapata lēnām noklausijās sarunas. Bet viņai bija vienalga..
Viņa devās tālāk dungojot kādu sērīgu taču pēc viņas prāta skaistu melodiju. Sāka līt un Azapata baudija lietus lāses un viņas bālā kakla....
Azapatas prāts kavējas pie Toma...viņa nespēja viņu aizmirst un izjuta Tomu kā daļu no sevis...Azapata nodomāja un iesmejās..Ak nu man ir tauriņi vēderā..cik nozēlojami..Azapata turpināja iet un apstājās pie kādas pusagruvušas mājas...

[rudo lapu vilcēn...]

Viņa bija apstājusies. Lija lietus. Ik lāsi viņa sajuta kā tālu sveicienu. Aizvērtām acīm būtne baudīja lietu. Tas šobrīd piesaistīja visu viņas interesi. Iela, pa kuru viņa gāja, paigaidām bija tukša. Neviens viņu nevarēja iztraucēt.

[Idril]

Ejot uz nama pusi, grāfs nomaldījās un iegriezās vienā citā ielā, kur ieraudzīja visnotaļ neparastu sievieti, jebšu drīzāk būtni, vēl neredzētu. Viņš savā soļu taktī nesteidzoties viņai tuvojās.

[mr Bl@ck]

Toms pasmaidīja uzjautrinātu smaidu Tiešām interesanti viņš sacīja apskatījis istabu. Mirkli ar acīm meklējis viņš atrada meklēto lielu sienas pulsksteni kas pašlaik rādīja piekto rīta stundu.
Atvianojiet kungi bet man nu ir jādodas bija tiešām interesanati patērzēt atvadījies no katra atsevišķi Toms izgāja uz ielas. Lija un šobrīd Toms juta nelielu pateicību vampīram par iedoto apmetni. uzmetis kapuci galvā viņš devās mājup. Iegriezies kādā sānieliņa viņš nonāca pie kāda pussagruvuša nama tam blakus lietū stāvēja kāds pazīstams siluets.

[rudo lapu vilcēn...]

Šķiet ielā tikko bija atskanējuši soļi. Atvērusi acis, būtne pārlaida skatienu pār ielu. Gandrīz tūlītpat viņa atsāka soļot, rūpīgi vērdamās apkārt.

[Idril]

Labrīt.
Vampīrs sveicināja, parasti viņš nemēdza rīta agrumā sveicināt lietū staigājošus cilvēkus, taču šī sieviete - viņa nebija cilvēks, līdz ar to interese auga..

[rudo lapu vilcēn...]

Viņa apstājās un klusējot brīdi pētīja sveicinātāju. Tas nebija tāds, kā lielākais vairums, ko viņa bija sastapusi.
Labrīt viņa klusi atbildēja. Intrese auga.

[BellaDiva]

Azapata sedeeja uz vecas majas lieveņa un nepārstāja dungot dziesmu...Un domaja..Es esmu varena tacu man man liek justies neredzamai un es tada velos buut.. ja jau ta..
Vina lenitinam nopotas, bet meldins vel skaneeja...Vinas mati bija galigi slapji un melnas acu linijas parvertushas melnas asaru peedas...
Tacu kau kada vibracija vinai likaa sarosiities..

Šo rakstu rediģēja BellaDiva: 27.08.2005 13:30

[Idril]

-Negadās ikdienas redzēt cilvēkus skraidam lietū agri no rīta, taču jūs neesat cilvēks.-
Viņš noteica nopētot sievieti, viņa seju slēpa cilindra malas ēna.

[rudo lapu vilcēn...]

Ikdienā nekas nav redzams. būtne tikko jaušami pasmaidīja. Bet kas Jums liek domāt, ka neesmu cilvēks? Tādu, kā šis runātājs viņa vēl nebija sastapusi, varbūt tādēļ nolēma turpināt sarunu, kuru, ja runātājs būtu cilvēks, sen jau būtu pametusi un devusies prom.

[mr Bl@ck]

Toms nāca tuvāk šoreiz nolaisdams kapuci un noņemdams apmetni Ņemiet jūs esat izmirkusi līdz pēdējasi vīlītei Tomam pakrūtē kaut kas nokutēja viņš bija izrādījis rūpes pirmo reizi pēc tik ilgiem gadiem. Viņš juta ka nosarkst bet labi ka bija vēl mijkrēslis un to nevarēja labi redzēt

[Idril]

-Jūsu.. Aura, smarža.. Izturēšanās..-
Vampīrs noteica, viņa balss bija patīkama un samtaina, gluži pretēja viņa dabai.