Forsaknen, [PZP] un C Opcijas

[BellaDiva]

Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

[BellaDiva]

Azapata devās pulciņam tuvāk...
Labvakar ..vina uzrunaja tur esoshaas buutnes
Par ko tada kņada? Azapata vēsi apjautājās, jo bija pamanījusi savadās būtņu sejas izteiksmes....

[mr Bl@ck]

Toma sejā pat vaibsts nepakustējās viņš zināja ka cilvēks viņu nav pamanījis un vēl viņš zināja ka par viņā klātbūtni zina vēlkāds izņemot vqampīru.
Nē grāf pateicos bet es jūtos ērti tepat... Toms sarkastiski nodomāja,
Tas laikam liekas dīvaini pēc izskata pieklājīgs cilvēks sarunājas ar tukšu gaisu viņš atkal pasmaidīja ar vienu lūpu katiņu.
Īsā pazīšanās ar vampīru bija iemācījusi viņam vienu lietu neļauties provokācijai

Tad viņš izdzirdēja Azapatu Lieliski arī viņa ir te Toms nodomāja un pārlaidās uz pretējās mājas jumta

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 22.08.2005 19:30

[Miss Doherty]

Ikarils pacēla acis augšup - kādi neparasti trokšņi šai vietai tur skanēja! Mirkli lūkojies tumsā viņš atkal pievērsās vampīram un atkal neko neatbildēja, jo ieradās Azapata.
-Cik lieliska sajūta zināt, ka tur, kur esmu es uzrodas arī citi! Un - nē, mani neinteresē, ka tas iespējams šī lielsikā grāfa dēļ!-

Ikarils nostājās stabildi uz abām kāpām un beidza stutēt kastes. Uzmetis skatienu Azapatai un joprojām smaidīdams savu neizdibināmo smaidiņu viņš apgriezās un devās prom pa ielu.
-Vai zinat, cienītais, - lai kas jūs arī būtu - ja novērojat, dariet to klusiņām! Dažiem mazāk vareniem, gluži kā es, rodas nepatīkamas sajūtas dzirdot dīvainus nekam neveltītus teikumus.-
Ikarils pagājies apstājās un pagriezās pret jautro kompāniju.

[novemberunge]

Tingela atvēra klusi atvēra smalko, balto logu un izliecās pa to laukā, aizmirsusi, ka vēlaizvien ir tērpusies rīta svārkos.
Viņu, atšķirībā no citiem, neinteresēja vai viņu redz vai nē, galvenais, ka tik var piedalīties. Turklāt raganai bija savāda nojauta, ka visi tāpat zina, ka tieši pretī ir viņas dzīvoklis un neviena cita.
Pa atvērto logu virtuvē ieskrēja vēsais vakara gaiss un vējš sajauca Tingelas izlaistos matus. Bija tumšs un ēnas gulšņāja visapkārt, tomēr vistumšākais visā šajā ielā bija viņas skatiens- gluži kā bezdibenis.

[mr Bl@ck]

Toms Klusi noplanēja šķersielā starp mājām kur slējās vecu koka kastu grēdas viņš paslēpās to ēnā un gaidīja. Lai cik dīvaini neliktos eņģelim likās ka viņš saklausa cilvēka balsī labi slēptu baiļu pieskaņu. Lai vai kā viņs netaisījās nākt laukā no slēptoves ja nu vienīgi būs ārkārtēja vajadzība...

[Idril]

-Apbrīnojams acīgums, retais spēj pateikt titulu pārmijis skatienus.-
Viņš turpināja runāt tikpat dzestri.

-Tom, apbrīnojama kautrība ņemot vērā, to, ka esat pasācis nēsāt līdzi sudraba mietus..-
Viņš garlaikoti novilka, Toma arsenālu viņš bija jau redzējis banzīcā, kad viņš bija ar to "palielījies".

Un man vēl viņa pārmeta nekaunību..
Viņš nodomāja ievērojot, ka ragana lūkojas pa logu - Toma cienīga malā stāvēšana, naktstērpā - un viņa vēl pārmeta nekaunību par guļamistabas rādīšanu, bet pati izrāda savus jaukumus pieplakusi logam.

-Azapata, patīkami, ka parādāties atklāti nevsi slēpjaties, pie tam neveiksmīgi, kā dažs labs.-
Viņš noteica, taču balsī nesanēja ittin nekas no patikas.

[BellaDiva]

Jaa...kaa redzu atkal ir sanacis sastapties...Azapata noteica...
Nu ka tad jums klaajas?

[Idril]

-Apbrīnojami labi, pēcnāves dzīve man nāk par labu.-
Viņš ar dzestru ironiju balsī noteica.

[Miss Doherty]

Ikarils iesmējās. Par Azapatu. Par raganu, kas pieplakusi logam. Arī par grāfuun to... ķēmu, kura siluetu varēja manīt ēnās. Laikam ja ka tas ar ko Grāfs runāja.

Piegājis tuvāk tās mājas logam, pa kuru bija izliekusies kāda jauna sieviete (ragana), Ikarils viņu uzrunāja
-Varētu jau runāt tā pat, bet tu droši vien gribētu ieacināt mani iekšā? M?-

[mr Bl@ck]

Stāvēdams ēnās Toms sajuta uz viņu vērsto skatienu. Mirkli apdomājies viņš izgāja laternu gaismā.
Labvakar vēlreiz grāf Toms sacīja taču balsī varēja just vienīgi ledainu apņēmību.
Un jūs laikam būsiet tas cilvēks no baznīcas Toms piebilda pievēsdamies Irakilam bet nemainot balss toni.
Tad viņs mazliet pašķielēja uz raganas pusi.
Tā tagad zinu kur dzīvo vēl kāds no "Jautrās kompānijas" Toms nodomāja
Tad viņš piegāja pie tuvākā laternu staba atbalstījās pret to ar muguru un gaidīja kas notiks. Būs jautri Šī doma izskrēja caur eņģeļa prātu.

[Idril]

-Kuram šis vakar slabs kuram ne.-
Vīņš augstprātīgi atteica.

Labi, viņi zin manu titulu un pagaidām - vairāk neko, lai tā arī paliek, pagaidām..
Viņš nodomāja, jo principā par būtnēm, viņš zināja visu, kas tie bija, izņemot cilvēku, cilvēks bija un palika cilvēks, bet par viņu.. Viss bija noslēpumā tīts.

[novemberunge]

Ragana izaicionoši pasmīnēja un atliecās atpakaļ, loga aizkariem kā apmetnim plīvojot viņai aiz muguras.
Cilvēks. viņa domās novilka un savilka ciešāk rītasvārkus.
Es? Un kāpēc lai man tas būtu jādara? Turklāt es neesmu ne matus ieveidojusi, ne pienācīgi apģērbusies. Tingela izgrūda vieglus smiekliņus, kaut ko līdzīgu putna treļļiem, un nopētīja Ikarilu.

[Idril]

-Ak, vai tiešām tas, jums traucētu, ielaist šo cienījamo cilvēku savās greznajās skavās, tas būtu mājās?-
Viņš vaicāja notēlojot, ka ir paŗteicies, lai gan patiesībā Dracula bija pateicis tieši to ko gribēja pateikt.

[novemberunge]

Traucētu? Ja es vēlos, tad mani netraucē nekas. Bet vai es vēlos, tas ir cits jautājums. Tingela ledaini atteica, saglabādama savu viegli uzjautrināto sejas izteiksmi un pievienodama tam vēl triumfāli ļaunu, bezkaunīgu smīnu.

[Idril]

-Tad rīkojaties pēc jūsu vēlmēm, taču vai jūsu vēlmēs ietilpst nosalšana uz savas mājas sliekšņa?-
Viņš ledaini vaicāja, viņa balss spētu sacensties aukstumā ar lielajiem ledājiem.

[novemberunge]

Nē, bet paldies par rūpēm. Tingela attrauca un uzmetusi paviršu skatienu cilvēkam, aizvēra smalkos logus, kas bija galīgi nesaskaņoti ar ēkas tumšo, veco tēlu.
Ragana sparīgi sakārtoja aizkarus un, nokodusies gabaliņu smalkmaizītes, pazuda hallē, tad guļamistabā.
Lejā stāvošie varēja tikai vērot viņas graciozo ēnu, kas lēni slīdēja pa telpām, jo visi rubīnsarkaie un dzeltenie aizskari bija aizvilkti.
Tingela atvēra sava paprāvā drēbju 'skapja' (ja to maz tā varēja nosaukt) durvis un apsēdās uz lielās, smagnējās ozolkoka gultas, kuru no visām pusēm ieskāva zīdaini aizskari.
Rgana brīdi domīgi lūkojās uz savām neskaitāmajām kleitām, domādama par to, kāpēc viņa vispār vēlās tur noiet lejā.
Varbūt tā ir mana aizrautība, es nezinu. jaunā lēdija nosprieda un izrāva no skapja melnu, ne tik kuplu kleitu ar tik tipiskajiem galvaskausiem un augstu mežģīņu apkakli. Šajā tērpā viņa izskatījās pēc mazas, nevainīgas, sērojošas meitenītes un tieši tā pašlaik Tingela vēlējās izskatīties.

[vārna Elīza]

ooc: Es kļūdījos, esmu nevis Pandora, bet Persefone. Stupid mistake.

Aiz stūra nākamajā ielā bija dzirdamas balsis, tās likās mierīgas, taču šai vietai nepiederīgas. No otras puses, kas gan šādai vietai varētu būt nepiederīgs- šīsnakts īsajā pastaigā Persefone bija pamanījusi, ka šī vieta ir visai savāda priekš cilvēku pasaules, kurai viņa savā veidā piederēja. Viņa juta, ka kāds viņu vēro, taču nevienu neredzēja. Šāda sajūta dažkārt sekoja viņai dienām, taču šoreiz šķiet tā patiešām bija īsta. Petrsefone jutās mazliet vientuļi šajā jaunajā vietā, tādēļ vēlējās ar kādu iepazīties, taču nevēlējās traucēt to, kas notika aiz stūra. Viņa nevarēja izlemt uz kuru pusi iet, tādēļ nolēma nogaidīt tepat.

[mr Bl@ck]

Toms ieklausījās nakts skaņās viņu sarunas murdoņa vēja šalkoņa... Nē kaut kas te neiederējās. Tad viņš saklausīja kāda klusos soļus. ši kāds nāca viņu virzienā. Toms zināja ka pašlaik vispamanāmākā persona kompānijā bija viņš pats, tāpēc lieki netērēdams vārdus viņs pacēlās gaisā un uzlaidās uz jumta kores.
No šejienes varēja redzēt ka kāds (vai kāda) dodas bariņa virzienā.
Kas tad tas? Vēl kāds biedrs komānijai vai arī kāda vakariņas? Toms nodomāja vērodams visu no augšas.

[Idril]

-Tās nebija rūpes.-
Viņš dzestri atteica un pagriezās, lai dotos prom. Vampīram apnika.

[Miss Doherty]

Ikarils nsteidzīgi, bet ļoti apņēmīgi piegāja pie mājas durvīm. Tās mājas, kurā dzīvoja naktskreklā tērptā būtne (ragana). Nelicies ne zinis par visu citu un visiem citiem, viņš trīsreiz pieklauvēja pie durvīm un palika gaidām līdz kāds atvērs.