Korkas nežēlīgā mīkla [C];[PZP] Opcijas

[lithium [ kariii...]

Laionela jau pavēra muti sapratnē, lai pateiktu, ka viņai arī nav kleitas, bet tad pamanījusi, ka abas aiziet pārsteiogta iesaucās:
Hei paga!
Viņa pieskrēja abām klāt.
Jūs iesiet bez manis?
Viņas balsī noskanēja skumjš tonis.

[Spicule]

Viņas jautājumu pēkšņi pārtrauca kāda balss.
Neraža... Megana nodomāja un pavērās uz Laionelu.
Nē protams vari nākt līdzi... noteica Megana un uz viņas sejas parādījās nedrošs smaids.

Šo rakstu rediģēja Spicule: 03.07.2005 17:33

[lithium [ kariii...]

Laionela tikpat nedroši atsmaidīja.
Zini...
Viņa klusi iesāka.
Man arī nav kleitas, ko vilkt...Viņa gandrīz vai čukstus pateica, un pabeigusi visai manāmi piesarka.

[Spicule]

To dzirdot arī Megana piesarka.
Viņa klusi iesmējās un atmeta savus matus apakaļ.
Jā...viņaklusi noteica un paskatījās uz abām meitenēm..

[Lestat]

Laiena izdzirdējusi Megenas jautājumu brīdi pārdomāja atbildi. Nuu, es vnk zinu kā tas ir, kad neviens tevi neievēro, nerunā, ignorē... Pašai tā agrāk bija, līdz viena meitene man palīdzēja kļūt drošākai par sevi un atrast draugus... Tāpēc es esmu nolēmusi ar visiem draudzēties un visiem palīdzēt.
Pēc mirkļa klāt pieskrēja Laionela. Megena jau bija pateikusi, ka viņa var nākt līdzi, tāpēc Laiena klusēja. Viņa izdzirdēja Laionelas kluso čukstu un smaidot teica: Gan jau man atradīsies kleita vēl vienai. Neuztraucies, tas jau nav nekas traks. Viņa bija laimīga, ka var palīdzēt citiem.

Šo rakstu rediģēja jazaa: 03.07.2005 18:35

[Spicule]

Tad jau labi...tev būs kleita! viņa noteica Laionelai.
Izlaiduma balle...es nemaz nebiju par to domājusi. Būs par saviem ietaupījumiem jānopērk audums. Gan jau uzšūšu! viņa nodomāja un atkal pievērsās abām eitenēm.
Vai iešām man eidzot būs draugi? Megana klusi pie sevis nodomaja.

[Lion]

Kleitas, kleitas...
Meitenēm aiz muguras iesmējās Deivids.
Meitenes, jums tiešām rūp tikai kleitas? Manis pēc jūs varētu ierasties arī bez...
Puisis noirgojās, un piemiedza ar aci meitenēm.
Nez kur ir palicis Tims?
Viņam iešāvās prātā, tas slaists jau noteikti būs paspējis aizlaisties...

[..:Kerija:..]

Krisai likās, ka viņa bija kādu laiciņu kavējusi, tāpēc viņa paātrināja soli, lai tiktu galā laikus. Daļēji iešanu kavēja viņas garie tumši zilie džinsu svārki, kas vējā plundījās apkārt, jo šķēlumi abos sānos tiem ļāva viegli kustēties. Melnās kedas ar dažādiem uzrakstiem virsū, bija super ērtas, par tām bieži risa piedomāja, jo to mājās bij pārpārēm. Mugurā viņai bija tumši sarkans ar maziem melnīgsnējiem plankumiņiem topiņš bez lencītēm. Uz kreisās rokas aproce, kas ļāva viņas delnas locītavai labāk justies, jo nesen to bija satiepusi.
-Sveiki!-
Krisa pasveicināja pārējos klases biedrus, kad beidzot bija nonākusi galā. Mati mazliet līda acīs. Tie vēljoprojām bija smuki sarkanā nokrāsā. Tie jau tādi bija tik sen, ka citi nemaz neatcerējās viņas dabīgo matu krāsu..
-Vai esmu ko nokavējusi?-
Krisa vēl pavaicāja ar savu mazliet aizelsušos elpu, jo ceļš līdz tejienei no viņas mājas arī bija diezgan tāls.

Šo rakstu rediģēja Kerija16: 04.07.2005 08:40

[[maSteR]^CrasH^]

-Jo Deivid!- kliedza Patriks.
- Nu tu būsi uz futbola trenniņu? - Patriks teica Deividam
- Neaizmirsti, tu mums esi 1/4 daļ aizsargs! - atgādināja Patriks.

[lithium [ kariii...]

Izdzirdusi , ka Laiena viņai varētu aizdot kleitu Laionela nedroši pārprasīja:
Tu tiešām varētu..?
Viņa bija apstlbusi. Bet tā taču bija svētlaime! Viņai būs kleita! Viņa nemaz nepievērsa uzmanību Deivida muļķīgajām piezīmēm, un nemaz neievēroja Patriku.
Viņa bikli uzsmaidīja Meganai. Šī meitene ir tik jauka...Gluži tāda kā es...Nedaudz kautrīga, bet ļoti izpalīdzīga. Viņā pārsteigta nodomāja.
Liels paldies tev!
Viņa teicai Laienai.

[Endija]

Visi dodas mājās, Dženna visiem izsūta ielūgumus, un pienāk ilgi gaidītā diena, kad tieši 7.00 pie katra durvīm parādīsies limuzīns....

Šo rakstu rediģēja Endija: 04.07.2005 10:50

[lithium [ kariii...]

Laionela bija dabūjusi no Laienas skaistu garu kleitu sudabpalēkā krāsā, tās aizmugurējā maliņa bija tik gara, ka gandrīz aizsniedza zemi.
Kaionela šorīt bija piecēlusies jau 5 lai varētu pagūt saposties. Viņa lēnām mazgāja matus ļaujot siltajam ūdenim tecēt gar ķermeni. Viņa bija tik ļoti satraukusies, šis būs viņas lielākais pasākums mūžā. Arī viņās māte bija par viņū ļoti priecīga. Nomazgājusies Laionela ātri izžāvēja matus un tad piegāja pie spoguļa.
Vēl tikai nedaudz meikapu...
Viņa pie sevis nomurmināja un lēni un piesardzīgi uzkrāsoja skropstas un ievilka maigi tumšas ēnas.
Viņā atkāpās lai redzētu spogulī sevi visā augumā.
Nebija ne vainas... Pat ļoti labi, viņāsprāt. Kā gan es varēšu atlīdzināt Laienai? Viņai skumji smaidot ieprātojās. Istabā ienāca viņās māte, kura no priekiem sasita plaukstas. Laionela uzsmaidīja mātei un aizskrēja uz savu istabu sameklēt pienācīgu jaciņu, gadījumam ja paliktu vēss. Tad viņa tikai uzmeta pa virsu pelēko jaciņu, kura tik ideāli saskanēja ar kleitas krāsu, aizpogāja vienu podziņu un apsēdās priekštelpā uz maza krēsliņa lai gaidītu, kad piebrauks limuzīns.

[..:Kerija:..]

Krisa īrēja istabiņu pie vienas pavecas kundzītes, pie kuras viņai vismaz nevajadzēja maksāt īres naudu, jo vienīgais, kas viņai bija jādara, bija ik pa reizei jāaiziet uz veikalu, jāpapildina ledusskapja krājums, jāuzkopj dzīvoklītis un dažkārt jāpalīdz večiņai tikt ar šo to galā. Kad Krisa bija uzzinājusi par šo balli visu sīkāk, viņa bija nekavējoties ķērusies klāt tās šūšanai, jo pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu kādu, nebija.
šai nozīmīgajā dienā viņa bija pamodusies ļoti agri, lai paspētu pabeigt kleitu un izdarītu visus mājas darbus, ko bija vecā kundze palūgusi. Pēc kāda laika sarkanajai matu krāsai un viņas daiļajai ķermeņa formai atbilstošā SARKANĀ KLEITA bija gatava un jau viegli pieskārās Krisas ķermenim. Mazliet vēl piekārtojusi savus dabīgi ruļļainos matus, ielikusi pieskaņotus auskarus ausīs, paķērusi kurpītes Krisa izgāja no dzīvoklīša, tad viņa atcerējās, ka bija ko aizmirsusi, tāpēc iegāja atpakaļ, vēl palūkojās spogulī un uz lūpām uzsmērēja viegli patīamu lūpu spīdumu un iezīmēja ar viegli melnīgsnēju acu kontūru, tad paņēma mazu pieskaņotu somiņu, kurā izskatījās diezgan piebāzta ar visādām lietiņām, meitene beidzot noskrēja lejā un apsēdās uz pēdējā pakāpiena tieši pretī stiklotajām daudzdzīvokļa durvīm, lai redzētu, kad piebrauks limuzīns. Krisa juta vieglu pacilātību, tomēr iekšā kas nelāgi kņudēja, it kā viņa būtu vēl ko aizmirsusi.

[Lauwinja]

Sāra bija pabeigusi ģērbties.Viņa aplūkoja sevi spogulī.
Ideāli... viņa noteica.Viņai mugurā bija balti mini svārciņi un gaiši zils krekliņš.Viņa sakrāmēja somiņu- salika iekšā visu kas vajadzīgs:
1.lūpu spīdums
2.salvetes
3.telefons
4.naudu
5.dažus sīkumus( tie kas jau sen stāvēja somiņā)
Viņa izlēma paņemt arī jaku- ja nu paliek vēsi.
Sāra dzīvoja divstāvīgā mājā kopā ar vecākiem.Vecāki kā jau vienmēr nebija mājās- tētis darbā un mamma ciemos pie kolēģes.Vienīgie kas bija mājās bija viņa un viņas mazais, baltais klēpjsunītis vārdā Šizo.Sunītis pašlaik skatījās uz meiteni.
Sāra paķēra sunīti vienā rokā un jaku ar somiņu otrā un noskrāja lejā pa mājas lielajām kāpnēm(Sāras istaba atradās otrajā stāvā).Nonākusi priekšnamā meitene nolika Šizo un jaku zemē un piegāja pie spoguļa.Viņa izvilka no somiņas lūpu spīdumu un uzklāja to uz lūpām.
Tā... viņa nomurmināja paskatoties apkārt, un domājot ko aizmirsusi.Viņa atcerējās ka jāuzraksta zīmīte vecākiem.Sāra paķēra no tuvākā galdiņa papīru un no somiņas izvilkusi zīmuli sāka rakstīt-
Mammu un tēti...
Atceraties ka es teicu ka man jāiet uz balli šodien?nu tā es tagat eju prom un būšu atpakaļ ļoti vēlu vai rīt...nu tā īsti nezinu, bet jums jau vienalga.Ja ko vajag- zvaniet!
Sāra.
P.s. es paņemšu līdz Šizo.Nevaru jau viņu jums atstāt.

[Lestat]

Laiena iepriekšējā dienā bija gājusi gulēt 18.00 lai varētu kātrīgi izgulēties, tāpēc viņa pamodās četros no rīta. No sākuma viņa ātri izmazgāja matus un ar fēnu un apaļu matu suku ieveidoja tos. Tad viņa paņēma un uzvilka savu rozā kleitu un sāka rakāties pa skapi, meklējot rozā kurpes un somiņu. Augstpapēžu kurpes Laiena nekad nevalkā, jo viņai ar tām ir grūti paiet, tāpēc viņa izvēlējās vilkt savas rozā iešļūcenes. Tad, viņa paņēma savu mīļāko somiņu, sakrāmēja visas mantas tajā un gatavojās jau iet laukā un sagaidīt limuzīnu savā dārzā, bet tad paskatījās pulkstenī un viņas steiga noplaka. Bija 4.50. Bāc, man vēl būs jāgaida divas stundas. Viņa nodomāja un iegāja savā istabā. Tur viņa ieslēdza mūzikas kanālu un sāka lasīt grāmatu.

Bija pagājusi vairāk kā stunda, kad viņa izdzirdēja troksni virtuvē un saprata, ka viņas māte gatavo brokastis. Pēc desmit minūtēm viņa izdzirdēja saucienu "Laien, nāc ēst!" un gāja uz virtuvi. Tur iegājusi viņa piegāja pie savas mātes un prasīja : Nu, kā tev patīk?. Viņa māte kādu brīdi Laienu nopētīja un tad teica: Njā, nav slikti... Bet es tev vakar teicu, lai tu velc skaisto balles kleitu, nevis tās savas spilgtās vasaras kleitiņas. Nemaz neizskatās, ka tu gatavotos iet balli, izskatās ka tu ej uz diskotēku vai kāda drauga dzimšanas dienu... Kad tik pieminēta "skaistā" balles kleita, Laiena knapi noturējās lai nesaviebtos. Pēc mirkļa Laiena vairs neklausījās, viņa apsēdās pie galda un sāka ēst. Pēc pusstundas viņa beidza ēst, bet viņa māte vēl arvien lasīja viņai lekciju: ...kāpēc tu neuzvilki manu veco balles kleitu? Pat tā ir labāka par šo tavu rozā kleitu. Laiena ieskatījās pulkstenī un pamanīja, ka līdz limuzīna atbraukšanai ir palikušas 3 minūtes, tāpēc viņa ātri pateica mammai, ka viņai vairs nav laika kaut ko mainīt, un izgāja laukā dārzā, kur sāka gaidīt limuzīnu. Tad viņa pamanīja, ka ir diezgan auksts, tāpēc ieskrēja iekšā pakaļ savai jakai. Pēc minūtes viņa atkal izgāja laukā un turpināja gaidīt limuzīnu.

Šo rakstu rediģēja jazaa: 04.07.2005 13:58

[Panda]

Tims no rīta pavisam negribīgi pamodās, jo vakarā bija vēlu devies gulēt. Gandrīz visu nakti viņš bija spēlējis ģitāru.
Tad nu tā diena ir klāt, jāsāk taisīties.
Tims pie sevis noteica, kad atcerējās ko šodien tak ir jādodas uz balli, noslēpumainajā pilī. Tims parākas pa skapi, izvilka no tā melnas bikses un balto kreklu. Uzsēja sārto kaklasaiti. Salika vēl šo to sev nepieciešamu un pārmetis žaketi pār plecu devās lejā, kur pie durvīm jau gaidīja limuzīns.
Tēti, es eju prom, nezinu kad būšu, vēlāk piezvanīšu.
Tims uzsauca tēvam, kurš iegrimis savā datorā sēdēja kabinetā. Viņš izgāja ārā un iekāpa limuzīnā.
Varam doties ceļā.

[Lauwinja]

Nolikusi uz galda zīmīti Sāra uzvika baltās iešļūcenes un uzlika šizo siksniņu.Viņa izņēma no somas mājas atslēgu un atslēdza durvis.Meitene paskatījās ārā.Limuzīns vēl nebija. Viņa nolika ar kāju izstūma ārā sunīti un iznesa savas mantas ārā uz soliņa.Sāra atsktījās vai gaismas mājā ir izslēgtas un aizslēdza durvis.Viņa uzmanīgi pārkāpa pāri mazajam sunītim kas stāvēja teiši pie viņas kājām un piegāja pie mitrā koka soliņa.Sēdēt viņai uz tā negribējās jo Sāra baidījās sasmērēt svārkus.Meitene uzvilka savu balto adīto jaku un atcerējās, ka arī Šizo noteikti salst.Viņa atslēdza durvis, paņēma sunīša silto kostīmiņu un aizslēdza durvis.Uzstīvējusi kostīmiņu sunītim mugurā meitene atcerējās ka Krisa dzīvo netālu un nolēma līdz viņai aizčāpot.Viņa uzlika uz pleca somiņu, paņēma šizo pavadiņu un sāka iet.

[..:Kerija:..]

Krisai koridorī, sēžot uz pakāpiena, sāka sald pēcpuse/dibens (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) , tāpēc viņa piecēlās, ja nu kas notīrīja aizmiguri un atvēra mājas izejas durvis. Tās bija diezgan smagi grūžamas, tāpēc nācās piepīlēties. Sejā uzreiz iesitās viegli drēgns gaiss, tomēr Krisa bija norūdījusies un auksti viņai nebija. Meitene atlaida durvis un tās ar lielu blīkšķi aizcirtās ciet, likās, ka vismaz pirmā stāva logi nodrebelējās.
-Tā ir, kad dzīvo vecās mājās!-
Krisa noteica pati sev, tomēr apzinājās, ka labāku dzīvesvietu pagaidām neatradīs. Krisa palūkojās uz pretējo māju un pasmīnēja, tā izskatījās vēl sliktāk un tas meiteni tomēr mazliet mierināja... Tad viņa palūkojās pa kreisi, limuzīnu vēl nemanīja, tad pa labi...
-Šizo!-
Priecīgi iesaucās Krisa un pietupās, lai paglaudītu mazo resgali.
-Sveika, Sāra! Ņemsi līdzi?-
Krisa vaicāja, tomēr atbildi jau zināja, ja jau Sāra bija iznākusi laukā daiļi ģērbusies un sunītis līdzi.
-Tu labi izskaties!-
Krisa laipni noteica, un aši nopētīja meiteni, tomēr drīz vien atkal pievērsās mazajam šunelītim un turpināja to mīļi glaudīt.

[Lauwinja]

Sveika!Tā kā limuzīns vēl jāgaida nolēmu atnākt pie tevis!
Sāra priecīgi noteica ieraudzījusi Krisu.Viņai bija mugurā skaista sarkana kleita.
Varbūt vajadzēja arī man vilkt kleitu? viņa nodomāja redzēdama cik burvīgi izskatās meitene.
Tu izskaties vienkārši dievīgi! viņa iesaucās.

[..:Kerija:..]

Krisa beidza glaudīt Šizo un piecēlās. No rokām noņēma pāris spalvas, kuras suns bija viņai atstājis un tad, palūkojusies uz Sāru, noteica.
-Es izskatos dievīgi?-
Krisa pārvaicāja
-Man jau prieks, ka tev patīk.. redzēsim, kā būs citiem. Pati šuvu!-
Krisa atzinās par sevis paveikto, tad meitene atglauda pāris matus, kas bija salipuši uz lūpām uz lūpu spīduma.
-Cerams, ka man nebūs vēsi. Atbilstošu jaku nedabūju!-
krisa atteica, tad vēlreiz uzlūkoja šuneli.
-Katru reizi, kad sastopu Šizo, viņš liekas aizvien lielāks. Cik tad liels viņš izaugs?-
Krisa vaicāja, jo suņu šķirnes un to augšanas īpatnības nepārzināja.