Korkas nežēlīgā mīkla [C];[PZP] Opcijas

[Endija]

Pilsētas centrā zaļoja parks, mazākās ieliņas slīka ziedu kupenās, gaiss bija parpilns vasaras un bezrūpības. Zālāja vidū atradās aplī izvietoti koka soli, šī bija skolēnu iecienītākā vieta.

Arī šodien šeit satikties kā jau parasti bija sarunājusi visa Aštonas vidusskolas beidzēju klase. Izlaidums notiks jau pēc nedēļas, un vēl viņi nebija spējuši vienoties pat par grupu, kur nu vēl norises vietu....

[aFēra]

- Pie manis jau nevar, mamma taisa banketu, kā jau esmu to neskaitāmas reizes teicis, - Raivis uzrunāja savus klasesbiedrus sakarā ar piedāvājumu nosvinēt pie viņa. - Viņai tas esot ļoti svarīgi, bet tēvam it kā nekas nav pretim, - viņš paraustīja plecus un iebāza rokas gaiši pelēko bridžu kabatās. Nedaudz pabakstījis ar skeitera botās ietērpto kāju cigaretes izdeguli, viņš iegūlās zālītē. Sarkani rūtotais krekls virs baltā T-krekla spilgti kontrastēja ar gaiši zaļo, sulīgo zālīti. - Tas mākonis izskatās pēc truša, - Raivis nedaudz pat saraustīti novilka, un saprata, ka pats arī grib uzpīpēt. Šitā visa padarīšana bija padarījusi viņu nervozu. - Varbūt vienkārši atnākam un izdemolējam visu skolu? Tas katrā ziņā būtu neaizmirstami! - puisis uzcēlās uz elkoņiem un pasmīnēja.

[lithium [ kariii...]

Laionela pamaidīja par Raivja joku un aizdomājās, cik labi, ka neviens nemaz neierosina svinēt pie viņas, jo viņai būtu kauns klasesbiedrus vest savā mājā. Laionela apzinājās, ka tas, ka biņa ir visai trūcīga, nav nekas tik šausminošs , ka par to būtu tā jākaunas, jo galu galā uz pasaules bija daudzi bērni, kuriem gāja vēl grūtāk par viņu.
Viņai gan būu gribējies svinēt pie Raivja, tikai žēl, ka nevarēja..
Viņa klusībā pie sevi nopūtās un sāka apsvērt, vai maz uz svinībām vajadzētu ierasties, jo visi noteikti būs saposušies, bet viņa neko tādu nemaz nevasrēja atļauties.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-Es domāju,ka pie manis svinēt arī nevarēs-
Kornēlija klusi ieteicās.Viņas vecākiem noteikti negribēs lai pie viņiem ciemotos satrakojusies jauniešu grupiņa,galu galā pašai Kornēlijai patika vairāk vientulība,un savu personisko istabu viņa vēlējās nosargāt.Ja ne,tad pastāvēja risks,ka nākamajā dienā visa skola zinātu,ko viņa raksta savād ienasgrāmatā,un kā izskatās viņas skapī un atvilknēs.Un arī Arielai patīk klusums.

[Panda]

Tims sēdēja zālē, atspiedis muguru pret koku, un dungoja pie sevis kādu meldiņu. Izskatijās ka viņš lidinās pilnīgi citā dimensijā un nemaz nedzird kas apkārt notiek. Tad viņš itkā nolaidās no mākoņiem un pievērsās pārējiem
Nu patiesībā jau var svinēt pie manis. Esmu pārliecināts ka tēvam iebildumi nebūs, jo viņa jau nekad nav mājās.
Tims noteica un paskatijās uz pārējiem. Viņš nekad nebūtu piedāvājis svinēt izlaidumu pie viņā mājās, bet tagad viņam šīs runas bija tik ļoti apnikušas.
Vienīgi es nezinu vai tai laikā mums mājās nav paredzēts remonts.
Tims noteica lai vajadzības gadījumā varētu savu piedāvājumu atsaukt. Viņš vēlējās lai izlaidums viņa mājās būtu kā pēdējais variants un skaidri lika to manīt ar savu attieksmi.

[lithium [ kariii...]

Laionela nodomāja, ka lai nu pie kā, bet pie Tima viņa tiešām negribētu svinēt. Visus kopā pavadītos gadus viņa Tims bija šķitis nedaudz jocīgs, atšķirībā no pārējiem bērniem. Tad Laionelai prātā iešāvās kāda ideja.
Kā būtu, ja mēs svinētu pie Džennas? Manuprāt viņas vecāki mums varētu noorganizēt labu pasākumu!
Lainoela pa pusei jautājoši, pa pusei lūdzoši paskatījās uz Džennas pusi.

[Lion]

Pagaidiet, pagaidiet..
Kāds nokliedzās pāri visam parkam. Drīz vien parādījās arī skrejošs stāvs.
Es aizkavējos,
Raiens lēnām ieelpoja un izelpoja, lai runājot nevajadzētu skaļi elsot.
Nu kas jauns?
Viņs apsēdās blakus meitenēm un piemiedza Timam ar aci, neuzkrītoši norādot uz maisiņu, kas bija viņam blakus. Pēc apveida varēja nojaust vairākas alus bundžas...

[Lestat]

Laiena klusi apsvēra visas iespējas. Pie viņas neko tamlīdzīgu nevar rīkot - vecāki viņai bija aizlieguši vest mājās vairāk kā trīs draugus. Pie Tima varētu - tur varētu kārtīgi izdauzīties. Bet pie Džennas likās vislabāk - Dženna bija diezgan bagāta un viņai ir liela māja. Tad viņa pamanīja Raienu un teica: Čau, Raien. Kur tad tu aizkavējies? Un vispār, man arī liekas, ka vislabāk būtu pie Džennas. Vienīgais jautājums ir - vai viņas vecāki to atļaus?

[lithium [ kariii...]

Sveiks, Raien (??)!
Laionela visai atturīgi apsveicinājās.
Pagaidām vēl nekas nav izlemts, tā kā tu neko neesi palaidis garām.
Viņa aizdomājās cik patīkami būtu ja Džennas vecāki kautko noorganizētu, viņa taču nekad nebija bijusi tādās īstās svinībās. Bija tikai jāatrisina kleitas problēma un tad jau viss būtu kārtībā. Bet tas nemaz nebija tik viegli. Viņa atkal palūkojās uz Džennu.

[Dvēselīte]

Meitene domīgi kodīja nagu un lūkojās uz savām kurpēm. Viņa pilnīgi noteikti nedzirdēja, ka tiek uzrunāta un vispār nezināja par ko pašreiz iet runa. Tomēr Laionelas cītīgais skatiens lika viņai atmosties. "Kas ir?" Dženna noburkšķēja.

[lithium [ kariii...]

Mēs visi..
Laionela apklusa.
Es gribēju zināt, vai nevarētu svinēt pie tevis?! Varbūt tavi vecāki varētu ko sabīdīt?
Laionela ar cerīgu skatu skatījās Džennai acīs. Tas tik būu pasākums, ja viņā piekristu!

[Dvēselīte]

Dženna galīgi apjukusi lielām acīm blenza uz Laionelu un pa kārtai uz pārējiem klātesošajiem. "Ja jūs, lūdzami, būtu tik laipni un apskaidrotu par ko ellē te iet runa... Kas man ir ar vecākiem jāsabīda? Par ko vispār iet runa?" viņa pieri saraukusi nobēra un neizpratnē raudzījās klasesbiedros.

[lithium [ kariii...]

Mums...
Laionela atkal dusmīgi apklusa.
Man bija tāda ideja, ka mēs beigu pasākumu varētu svinēt pie tevis, vai arī tavi vecāki kautko noorganizētu. Saproti? Ko tu par to saki..?
Laionela turpināja lūkoties Džennai tieši acīs.

[Dvēselīte]

Viņa samiegtām acīm palūkojās uz Laionelu jau grasīdamās ko teikt, bet tad tikai pasmaidīja atklādama nevainojami baltu zobu rindu. "Ak, par to iet runa... Nu bet tā taču uzreiz vajadzēja teikt!" viņa līksmi novidžināja. "Un starp citu, man jums visiem ir pārsteigums - es ballīti rīkoju pie sevis!" meitene paziņoja jaunumu apburoši smaidot. "Tas jau bija norunāts agrāk, vienīgi es pati to piemirsu. Mani vecāki, ja kas, paši ierosināja šo ideju."

[aFēra]

- Eu, tad jau viss nokārtots! - Raivis apmierināti norūca un piecēlās kājās. - Tādā gadījumā, ja jau viss ir nokārtots, došos mājup - darīšanās, - viņš piegāja klāt Džennai un uzšmaukstināja viņai uz vaiga buču - ierasto atsveicināšanos veidu no meitenēm, ja vien bija neparasti priecīgs.
"Agrāk jau varēja pateikt, tad man būtu nevajadzējis lūgt mutterei, lai atļauj," viņš vēl aiziedams ar greizu skatienu noskatījās Džennā.

[Dvēselīte]

"Nu izbeidz tagad strimot, viss ir nokārtors" Dženna nosauca pakāļ Raivim. Viņa pievērsās palikušajiem. "Tātad man tagad ir jānoskaidro kur īsti pasākums tiek organizēts, kad, cikos utt utt... To visu es jums vai nu paziņošuu personīgi vai pazvanīšu... a moš uz e-pastu aizsūtīšu. Īsti vēl nezinu."

[lithium [ kariii...]

Laionela pie sevis nopriecājās.
Jauki tad jau viss atrisināts!
Tagad palikusi tikai kleita... Viņa piecēlās un pašai nemanot sāka iet prom. Tad atjēgusies viņā pagrieza galvu un joprojām domīgā balsī nosauca:
Atā!
Un turpināja ceļu mājup.

[Lestat]

Laine bija ļoti laimīga par ballīti pie Džennas. Kad viņa pamanīja Laionelu ejam prom, viņa atcerējās ka pati dzīvo 200 metru attālumā no viņas, tāpēc skrēja Lainonelai pakaļ : Hei, pagaidi mani - mēs taču parasti ejam mājās kopā. Un atā visiem!

[lithium [ kariii...]

Laionela joprojām domāja par tērpu. Izdzirdusi savu vārdu viņa nedaudz izbieēti atskatījās.
Ā, piedod, jā es aizmirsu...
Viņa kaunīgi nomurmināja.
Ko tu domā vilkt uz to pāsākumu?
Viņā ieinteresēta pavaicāja.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kornļeija nemanāmi piecēlās un klusi pateica
-Uz redzēšanos!-
Un aizgāja uz mājām.Viņai bija jāiet uz otru pusi,prom no Laionelas un Laenas.
Kad Kornēlija pārnāca mājās,viņa bija nokausēta.Viņas mājas taču bija "mazlietiņ" tālu no skolas un parka,kurā jaunieši tikko bija satikušies.Par apģērbu Kornēlija nedomājā,vļe taču bija laiks līdz ballei.Galu galā Kornļeija mazliet aizsnaudās un aizmiga savā gultā.

[Lestat]

Laiena ātri vien panāca Laionelu un domīgi teica : Nu nezinu... Man pašai ir dažas kleitas, bet man viņas nepatīk... Droši vien es vilkšu to pieguļošo rozā minikleitiņu... Bet tu?

[lithium [ kariii...]

Laionela centās apslēpt faktu, ka viņāi nekādu kleitu nav.
Es...es vēl nezinu, ko vilkšu , būs jāpalūkojas skapī.
Viņa skumji novilka.
Nezināju , ka tev ir rozā kleita.
Viņai bija licies, ka Laienai nepatīk spīdīgas lietas un rozā krāsa.

[Panda]

Tims atkal bija ieslīdzis domās un pusi no sarunas nebija dzirdējis. Viņam galvā jau tapa jauna dziesma un tagad tā bija tikai jāuzraksta uz papīra. Viņš piecēlās uzmeta savu somu uz muguras un devās prom.
Tad nu viss laikam ir norunāts, tiksimies vēlāk un dodiet ziņu par izlaiduma vietu ok.
Tims noteica un visiem uzsmaidīdams soļoja pa zālienu prom pat neatskatoties. Viņš iekšēji bija ļoti atviegots ka neviens nebija izteicis vēlēšanos svinēt pie viņa.

[Dvēselīte]

Dženna smaidot pavadīja savus klases biedrus, bet pati palika sēžam uz soliņa. Nu kad viņa vienreiz dabūs pati savu mašīnu, lai nebūtu mūždien jāgaida tas čamma šoferis. Bet pašreiz viņai nekas cits neatlika kā gaidīt ierodamies Gustavu.

[Lestat]

Laeina agrāk bija tēlojusi ka viņa ienīst kleitas un rozā un meitenīgas krāsas, bet nu viņa atzinās : Emm, nu man visu laiku bija ļoti patikusi rozā krāsa, vnk es to negribēju izrādīt... Man likās, ka man rozā krāsa nepiestāv... Viņa nosarkusi paskatījās uz Laionelu, lai redzētu viņas reakciju.

[Spicule]

Megana ēni aizsapņojusies soļoja uz parka pusi.
Izlaiduma balle... viņa nodomāja un netīšām uzdūrās virsū savām klases biedrenēm...
Sveikas.....uzkurieni tad jūs? Hm... viņa noprasīja un abas uzlūkoja...
Tās bija Laine un Laionela.
Meitene viņas uzskatīja par labākajiem cilvēkiem viņas klasē...bet diemzēl draugu viņai neija. Uz parku viņa nāca tikai tādēļ, lai pasapņotu savā nodabā.

[Lestat]

Laiena gāja gaidīdama Laionelas atbildi, bet tad viņai virsū uzskrēja Megana. Čav, mēs uz mājām... Man gan ļoti negribas iet mājās - tur ir tik garlaicīgi... Bet uz kurieni tu? Viņa noprasīja. Ja Megana ietu kaut kur pastaigāties tad es varētu iet līdzi... Man tāpat nav ko darīt. Turklāt, pa visiem šiem skolas gadiem, kuros es ar viņu esmu mācījusies vienā klasē, es viņu vēl arvien neesmu tā īsti iepazinusi. Tagad ir pēdējais laiks to mainīt. Laiena laimīgi nodomāja.

[[maSteR]^CrasH^]

"Sveikas meitenes!" pie meitenēm pienāca Patriks.

"Nedaudz dzirdēju Jūsu sarunu. . . ēeeee. . . vai es arī esmu ielūgts?" pielaizīgi vaicāja Patriks. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

[Spicule]

Es eju....uz parku...pastaigāties. Megana nedroši nobēra.
Viņa nemaz nepazina nevienu no meitenēm. Viņai nepatika, ka āds iejaucas viņas personīgajos sapņos un ilgās.
Viņa ciešāk sakļāva savu rasēšanas papīru un zīmuli, ko viņa allaž nēsāja līdzi, lai pierakstītu jaunākās idejas arhitektūrā.
Viņa jutās neroši, jo neviens tā īsti ar meieni nebija runājis un viņai nbija drugu.

[Lestat]

Laiena sāka cītīgi domāt. Izklausās, ka viņa negrib lai kāds viņai nāktu līdzi. Jūtu viņai līdzi, liekas, ka viņa ļoti grib draugus, bet viņa ir tik kautrīga...
Tad viņa beidzot attapās un atbildēja Patrikam. Jā, sveiks. Nezinu vai tu arī esi ielūgts... Paprasi Džennai. Viņa vēl stāv pie skolas, varbūt vēl pagūsi viņu satikt.
Tad viņa atkal pievērsās Meganai un pamanīja, ka viņa tur rokās papīru un zīmuli. Paklau, es biju pavisam aizmirsusi, ka tev patīk gleznot. Man arī patīk zīmēt. Varbūt ātri aizejam līdz manīm, es varētu paņemt papīru un zīmuli, un mēs varētu kopā pazīmēt?

[Spicule]

Nē...tas ir jā...tu ...tas ir mēs varētu, bet nu tās ir fasādes un ieārtojuma skices...es mācos kļūt par arhitekti..Megana nedroši noteica un tad atbildēja patrikam ar LABIDEN.
Un...piedodiekt, ka uzbāžos, bet kas tas par pasākumu?Megana klusi noprasīja.
Kāpē es ā uzbāžos!meitene sevi norāja.

[lithium [ kariii...]

Laionela gandrīz vai sašutusi paskatījās uz Laienu.
Tev tiešām liekas, ka tev nepiestāv rozā?! Man jau nu liekas, ka pat ļoti... Tik labi izceļ tavu matu krāsu un ādas toni..!
Laionela nobrīnījās, kā Laiena vārēja to nepamanīt.
Paklau... Mātei vēl nav beidzies darbs, varbūt es arī varētu pievienoties jums?Viņa nedroši vaicāja.

[Spicule]

Par ko iet runa?!viņa pajautāja jau skāk.
Uzbāzīgā skuķe...viņi noteikti tā domā...ko man vajadzēja uzbāzties! Es tur varbūt nemaz neesmu iejaukta...bet varbūt... viņa nodomāja.
Jā...es neatteiktos no kompānijas. viņa pievērsās otrajai meitenei. Kas bija sākusi runāt par kleitu. Laionela bija viņas vārds.
Beidzot ar mani kāds runā...un pievērš uzmanību...es varbūt vairs nebūšu pelēkā pelīte... Megana nodomāja un uzsmaidīja.

[lithium [ kariii...]

Sveiks, Patrik..
Laionela nemaz nemanot atbildēja.
Kas par pasākumu? Mūsu skolas beigšanas pasākums, mēs organizējam svinības, tādas lietas taču ir jānosvin!
Laionela uzsmaidīja Meganai.
Tu taču arī nāc, par neiešanu nevar būt ne runas!
Laionela piemiedza viņāi ar aci.

[Spicule]

Pie kā tasnotiks? Es labprāt aizietu...tkai...man nav ar ko iet... Un arī nav ko vilkt mugurā...viņa piebilda.
Megana noteica un paskatīās uz visiem trim priekšā stāvošajiem un vņas skatins apstājās pie Patrik, bet tad atkal tka piekalts zemei.
Tā....nu ir spruks...man nav ar ko iet un nav ko vilkt mugura...Šausmas! Ko lai es daru? Megana nodomāja un paskatījās uz meitenēm.

[Lestat]

Laiena pasmaidīja. Megena noteikti ir tāda pati kā es agrāk. Kautrīga, klusa, nopietna. Nekas, es viņu mazliet uzmundrināšu. Viņa nodomāja un teica : Nu, tad ātri atskrienam līdz manām mājām, es paņemšu papīrus un zīmuli, un dodamies zīmēt. Paklau, tu taču arī nāksi uz skolas beigšanas balli pie Džennas? Ja nāksi, es tev aizdošu kādu no savām kleitām. Viņa pateica Meganai.

Šo rakstu rediģēja jazaa: 03.07.2005 16:31

[Spicule]

Pie..pie..Džennas? viņa norijusi kamolu kaklā noteica. Nu es vēl padomāšu... Be labi...aiziesim...es tev varētu parādīt dažas skices, kuras vakar tapa...Protams jatu gribi. Viņa pabeidza.
Pie Džeinas...ak dies! Viņa taču ir bagāta, et es...par mani nemaz nerunāsim... viņa nodomāja un atkal pievērsās meitenēm.
Iesim? Viņa pajautāja.

Šo rakstu rediģēja Spicule: 03.07.2005 16:34

[Lestat]

Laiena pamanīja pēkšņo toņa maiņu Meganas balsī. Izklausījās, ka viņa ir ļoti uztraukusies. Tomēr, viņa negribēja meitenei uzbāzties ar jautājumiem, tāpēc vienkārši pateica : Protams, ka es gribu redzēt tavas skices. Labi, ejam. Viņa sāka lēnām soļot uz priekšu.

[Spicule]

Megana klusi pteica Attā abiem lasesbiedriem un sekoja Laienai. Viņa piesteidzās meitenei klāt saspedusi savu skiču bloku uz krūtīm.
Kāpēc tu esi ik laipna pret ani? Neviens nekad pret mani tā nav iztuējies...vienīgi mana māte... Megana klusi pjautāja.
Varbūt viņa tiešām grib būt mana draudzene...bet varbūt viņa mani vienkārši izmanto... Megana nodomāja un pagrieza galvu pret meiteni...

[[maSteR]^CrasH^]

"Es jau arī ietu . . . vienīgi man nav . . . otrā pusīte!" kautrīgi noteica Patriks.

"Varbūt kāda no Jums vēlētos būt mana draudzene?" spirkti ierunājās Patriks.

[lithium [ kariii...]

Laionela jau pavēra muti sapratnē, lai pateiktu, ka viņai arī nav kleitas, bet tad pamanījusi, ka abas aiziet pārsteiogta iesaucās:
Hei paga!
Viņa pieskrēja abām klāt.
Jūs iesiet bez manis?
Viņas balsī noskanēja skumjš tonis.

[Spicule]

Viņas jautājumu pēkšņi pārtrauca kāda balss.
Neraža... Megana nodomāja un pavērās uz Laionelu.
Nē protams vari nākt līdzi... noteica Megana un uz viņas sejas parādījās nedrošs smaids.

Šo rakstu rediģēja Spicule: 03.07.2005 17:33

[lithium [ kariii...]

Laionela tikpat nedroši atsmaidīja.
Zini...
Viņa klusi iesāka.
Man arī nav kleitas, ko vilkt...Viņa gandrīz vai čukstus pateica, un pabeigusi visai manāmi piesarka.

[Spicule]

To dzirdot arī Megana piesarka.
Viņa klusi iesmējās un atmeta savus matus apakaļ.
Jā...viņaklusi noteica un paskatījās uz abām meitenēm..

[Lestat]

Laiena izdzirdējusi Megenas jautājumu brīdi pārdomāja atbildi. Nuu, es vnk zinu kā tas ir, kad neviens tevi neievēro, nerunā, ignorē... Pašai tā agrāk bija, līdz viena meitene man palīdzēja kļūt drošākai par sevi un atrast draugus... Tāpēc es esmu nolēmusi ar visiem draudzēties un visiem palīdzēt.
Pēc mirkļa klāt pieskrēja Laionela. Megena jau bija pateikusi, ka viņa var nākt līdzi, tāpēc Laiena klusēja. Viņa izdzirdēja Laionelas kluso čukstu un smaidot teica: Gan jau man atradīsies kleita vēl vienai. Neuztraucies, tas jau nav nekas traks. Viņa bija laimīga, ka var palīdzēt citiem.

Šo rakstu rediģēja jazaa: 03.07.2005 18:35

[Spicule]

Tad jau labi...tev būs kleita! viņa noteica Laionelai.
Izlaiduma balle...es nemaz nebiju par to domājusi. Būs par saviem ietaupījumiem jānopērk audums. Gan jau uzšūšu! viņa nodomāja un atkal pievērsās abām eitenēm.
Vai iešām man eidzot būs draugi? Megana klusi pie sevis nodomaja.

[Lion]

Kleitas, kleitas...
Meitenēm aiz muguras iesmējās Deivids.
Meitenes, jums tiešām rūp tikai kleitas? Manis pēc jūs varētu ierasties arī bez...
Puisis noirgojās, un piemiedza ar aci meitenēm.
Nez kur ir palicis Tims?
Viņam iešāvās prātā, tas slaists jau noteikti būs paspējis aizlaisties...

[..:Kerija:..]

Krisai likās, ka viņa bija kādu laiciņu kavējusi, tāpēc viņa paātrināja soli, lai tiktu galā laikus. Daļēji iešanu kavēja viņas garie tumši zilie džinsu svārki, kas vējā plundījās apkārt, jo šķēlumi abos sānos tiem ļāva viegli kustēties. Melnās kedas ar dažādiem uzrakstiem virsū, bija super ērtas, par tām bieži risa piedomāja, jo to mājās bij pārpārēm. Mugurā viņai bija tumši sarkans ar maziem melnīgsnējiem plankumiņiem topiņš bez lencītēm. Uz kreisās rokas aproce, kas ļāva viņas delnas locītavai labāk justies, jo nesen to bija satiepusi.
-Sveiki!-
Krisa pasveicināja pārējos klases biedrus, kad beidzot bija nonākusi galā. Mati mazliet līda acīs. Tie vēljoprojām bija smuki sarkanā nokrāsā. Tie jau tādi bija tik sen, ka citi nemaz neatcerējās viņas dabīgo matu krāsu..
-Vai esmu ko nokavējusi?-
Krisa vēl pavaicāja ar savu mazliet aizelsušos elpu, jo ceļš līdz tejienei no viņas mājas arī bija diezgan tāls.

Šo rakstu rediģēja Kerija16: 04.07.2005 08:40

[[maSteR]^CrasH^]

-Jo Deivid!- kliedza Patriks.
- Nu tu būsi uz futbola trenniņu? - Patriks teica Deividam
- Neaizmirsti, tu mums esi 1/4 daļ aizsargs! - atgādināja Patriks.

[lithium [ kariii...]

Izdzirdusi , ka Laiena viņai varētu aizdot kleitu Laionela nedroši pārprasīja:
Tu tiešām varētu..?
Viņa bija apstlbusi. Bet tā taču bija svētlaime! Viņai būs kleita! Viņa nemaz nepievērsa uzmanību Deivida muļķīgajām piezīmēm, un nemaz neievēroja Patriku.
Viņa bikli uzsmaidīja Meganai. Šī meitene ir tik jauka...Gluži tāda kā es...Nedaudz kautrīga, bet ļoti izpalīdzīga. Viņā pārsteigta nodomāja.
Liels paldies tev!
Viņa teicai Laienai.

[Endija]

Visi dodas mājās, Dženna visiem izsūta ielūgumus, un pienāk ilgi gaidītā diena, kad tieši 7.00 pie katra durvīm parādīsies limuzīns....

Šo rakstu rediģēja Endija: 04.07.2005 10:50

[lithium [ kariii...]

Laionela bija dabūjusi no Laienas skaistu garu kleitu sudabpalēkā krāsā, tās aizmugurējā maliņa bija tik gara, ka gandrīz aizsniedza zemi.
Kaionela šorīt bija piecēlusies jau 5 lai varētu pagūt saposties. Viņa lēnām mazgāja matus ļaujot siltajam ūdenim tecēt gar ķermeni. Viņa bija tik ļoti satraukusies, šis būs viņas lielākais pasākums mūžā. Arī viņās māte bija par viņū ļoti priecīga. Nomazgājusies Laionela ātri izžāvēja matus un tad piegāja pie spoguļa.
Vēl tikai nedaudz meikapu...
Viņa pie sevis nomurmināja un lēni un piesardzīgi uzkrāsoja skropstas un ievilka maigi tumšas ēnas.
Viņā atkāpās lai redzētu spogulī sevi visā augumā.
Nebija ne vainas... Pat ļoti labi, viņāsprāt. Kā gan es varēšu atlīdzināt Laienai? Viņai skumji smaidot ieprātojās. Istabā ienāca viņās māte, kura no priekiem sasita plaukstas. Laionela uzsmaidīja mātei un aizskrēja uz savu istabu sameklēt pienācīgu jaciņu, gadījumam ja paliktu vēss. Tad viņa tikai uzmeta pa virsu pelēko jaciņu, kura tik ideāli saskanēja ar kleitas krāsu, aizpogāja vienu podziņu un apsēdās priekštelpā uz maza krēsliņa lai gaidītu, kad piebrauks limuzīns.

[..:Kerija:..]

Krisa īrēja istabiņu pie vienas pavecas kundzītes, pie kuras viņai vismaz nevajadzēja maksāt īres naudu, jo vienīgais, kas viņai bija jādara, bija ik pa reizei jāaiziet uz veikalu, jāpapildina ledusskapja krājums, jāuzkopj dzīvoklītis un dažkārt jāpalīdz večiņai tikt ar šo to galā. Kad Krisa bija uzzinājusi par šo balli visu sīkāk, viņa bija nekavējoties ķērusies klāt tās šūšanai, jo pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu kādu, nebija.
šai nozīmīgajā dienā viņa bija pamodusies ļoti agri, lai paspētu pabeigt kleitu un izdarītu visus mājas darbus, ko bija vecā kundze palūgusi. Pēc kāda laika sarkanajai matu krāsai un viņas daiļajai ķermeņa formai atbilstošā SARKANĀ KLEITA bija gatava un jau viegli pieskārās Krisas ķermenim. Mazliet vēl piekārtojusi savus dabīgi ruļļainos matus, ielikusi pieskaņotus auskarus ausīs, paķērusi kurpītes Krisa izgāja no dzīvoklīša, tad viņa atcerējās, ka bija ko aizmirsusi, tāpēc iegāja atpakaļ, vēl palūkojās spogulī un uz lūpām uzsmērēja viegli patīamu lūpu spīdumu un iezīmēja ar viegli melnīgsnēju acu kontūru, tad paņēma mazu pieskaņotu somiņu, kurā izskatījās diezgan piebāzta ar visādām lietiņām, meitene beidzot noskrēja lejā un apsēdās uz pēdējā pakāpiena tieši pretī stiklotajām daudzdzīvokļa durvīm, lai redzētu, kad piebrauks limuzīns. Krisa juta vieglu pacilātību, tomēr iekšā kas nelāgi kņudēja, it kā viņa būtu vēl ko aizmirsusi.

[Lauwinja]

Sāra bija pabeigusi ģērbties.Viņa aplūkoja sevi spogulī.
Ideāli... viņa noteica.Viņai mugurā bija balti mini svārciņi un gaiši zils krekliņš.Viņa sakrāmēja somiņu- salika iekšā visu kas vajadzīgs:
1.lūpu spīdums
2.salvetes
3.telefons
4.naudu
5.dažus sīkumus( tie kas jau sen stāvēja somiņā)
Viņa izlēma paņemt arī jaku- ja nu paliek vēsi.
Sāra dzīvoja divstāvīgā mājā kopā ar vecākiem.Vecāki kā jau vienmēr nebija mājās- tētis darbā un mamma ciemos pie kolēģes.Vienīgie kas bija mājās bija viņa un viņas mazais, baltais klēpjsunītis vārdā Šizo.Sunītis pašlaik skatījās uz meiteni.
Sāra paķēra sunīti vienā rokā un jaku ar somiņu otrā un noskrāja lejā pa mājas lielajām kāpnēm(Sāras istaba atradās otrajā stāvā).Nonākusi priekšnamā meitene nolika Šizo un jaku zemē un piegāja pie spoguļa.Viņa izvilka no somiņas lūpu spīdumu un uzklāja to uz lūpām.
Tā... viņa nomurmināja paskatoties apkārt, un domājot ko aizmirsusi.Viņa atcerējās ka jāuzraksta zīmīte vecākiem.Sāra paķēra no tuvākā galdiņa papīru un no somiņas izvilkusi zīmuli sāka rakstīt-
Mammu un tēti...
Atceraties ka es teicu ka man jāiet uz balli šodien?nu tā es tagat eju prom un būšu atpakaļ ļoti vēlu vai rīt...nu tā īsti nezinu, bet jums jau vienalga.Ja ko vajag- zvaniet!
Sāra.
P.s. es paņemšu līdz Šizo.Nevaru jau viņu jums atstāt.

[Lestat]

Laiena iepriekšējā dienā bija gājusi gulēt 18.00 lai varētu kātrīgi izgulēties, tāpēc viņa pamodās četros no rīta. No sākuma viņa ātri izmazgāja matus un ar fēnu un apaļu matu suku ieveidoja tos. Tad viņa paņēma un uzvilka savu rozā kleitu un sāka rakāties pa skapi, meklējot rozā kurpes un somiņu. Augstpapēžu kurpes Laiena nekad nevalkā, jo viņai ar tām ir grūti paiet, tāpēc viņa izvēlējās vilkt savas rozā iešļūcenes. Tad, viņa paņēma savu mīļāko somiņu, sakrāmēja visas mantas tajā un gatavojās jau iet laukā un sagaidīt limuzīnu savā dārzā, bet tad paskatījās pulkstenī un viņas steiga noplaka. Bija 4.50. Bāc, man vēl būs jāgaida divas stundas. Viņa nodomāja un iegāja savā istabā. Tur viņa ieslēdza mūzikas kanālu un sāka lasīt grāmatu.

Bija pagājusi vairāk kā stunda, kad viņa izdzirdēja troksni virtuvē un saprata, ka viņas māte gatavo brokastis. Pēc desmit minūtēm viņa izdzirdēja saucienu "Laien, nāc ēst!" un gāja uz virtuvi. Tur iegājusi viņa piegāja pie savas mātes un prasīja : Nu, kā tev patīk?. Viņa māte kādu brīdi Laienu nopētīja un tad teica: Njā, nav slikti... Bet es tev vakar teicu, lai tu velc skaisto balles kleitu, nevis tās savas spilgtās vasaras kleitiņas. Nemaz neizskatās, ka tu gatavotos iet balli, izskatās ka tu ej uz diskotēku vai kāda drauga dzimšanas dienu... Kad tik pieminēta "skaistā" balles kleita, Laiena knapi noturējās lai nesaviebtos. Pēc mirkļa Laiena vairs neklausījās, viņa apsēdās pie galda un sāka ēst. Pēc pusstundas viņa beidza ēst, bet viņa māte vēl arvien lasīja viņai lekciju: ...kāpēc tu neuzvilki manu veco balles kleitu? Pat tā ir labāka par šo tavu rozā kleitu. Laiena ieskatījās pulkstenī un pamanīja, ka līdz limuzīna atbraukšanai ir palikušas 3 minūtes, tāpēc viņa ātri pateica mammai, ka viņai vairs nav laika kaut ko mainīt, un izgāja laukā dārzā, kur sāka gaidīt limuzīnu. Tad viņa pamanīja, ka ir diezgan auksts, tāpēc ieskrēja iekšā pakaļ savai jakai. Pēc minūtes viņa atkal izgāja laukā un turpināja gaidīt limuzīnu.

Šo rakstu rediģēja jazaa: 04.07.2005 13:58

[Panda]

Tims no rīta pavisam negribīgi pamodās, jo vakarā bija vēlu devies gulēt. Gandrīz visu nakti viņš bija spēlējis ģitāru.
Tad nu tā diena ir klāt, jāsāk taisīties.
Tims pie sevis noteica, kad atcerējās ko šodien tak ir jādodas uz balli, noslēpumainajā pilī. Tims parākas pa skapi, izvilka no tā melnas bikses un balto kreklu. Uzsēja sārto kaklasaiti. Salika vēl šo to sev nepieciešamu un pārmetis žaketi pār plecu devās lejā, kur pie durvīm jau gaidīja limuzīns.
Tēti, es eju prom, nezinu kad būšu, vēlāk piezvanīšu.
Tims uzsauca tēvam, kurš iegrimis savā datorā sēdēja kabinetā. Viņš izgāja ārā un iekāpa limuzīnā.
Varam doties ceļā.

[Lauwinja]

Nolikusi uz galda zīmīti Sāra uzvika baltās iešļūcenes un uzlika šizo siksniņu.Viņa izņēma no somas mājas atslēgu un atslēdza durvis.Meitene paskatījās ārā.Limuzīns vēl nebija. Viņa nolika ar kāju izstūma ārā sunīti un iznesa savas mantas ārā uz soliņa.Sāra atsktījās vai gaismas mājā ir izslēgtas un aizslēdza durvis.Viņa uzmanīgi pārkāpa pāri mazajam sunītim kas stāvēja teiši pie viņas kājām un piegāja pie mitrā koka soliņa.Sēdēt viņai uz tā negribējās jo Sāra baidījās sasmērēt svārkus.Meitene uzvilka savu balto adīto jaku un atcerējās, ka arī Šizo noteikti salst.Viņa atslēdza durvis, paņēma sunīša silto kostīmiņu un aizslēdza durvis.Uzstīvējusi kostīmiņu sunītim mugurā meitene atcerējās ka Krisa dzīvo netālu un nolēma līdz viņai aizčāpot.Viņa uzlika uz pleca somiņu, paņēma šizo pavadiņu un sāka iet.

[..:Kerija:..]

Krisai koridorī, sēžot uz pakāpiena, sāka sald pēcpuse/dibens (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) , tāpēc viņa piecēlās, ja nu kas notīrīja aizmiguri un atvēra mājas izejas durvis. Tās bija diezgan smagi grūžamas, tāpēc nācās piepīlēties. Sejā uzreiz iesitās viegli drēgns gaiss, tomēr Krisa bija norūdījusies un auksti viņai nebija. Meitene atlaida durvis un tās ar lielu blīkšķi aizcirtās ciet, likās, ka vismaz pirmā stāva logi nodrebelējās.
-Tā ir, kad dzīvo vecās mājās!-
Krisa noteica pati sev, tomēr apzinājās, ka labāku dzīvesvietu pagaidām neatradīs. Krisa palūkojās uz pretējo māju un pasmīnēja, tā izskatījās vēl sliktāk un tas meiteni tomēr mazliet mierināja... Tad viņa palūkojās pa kreisi, limuzīnu vēl nemanīja, tad pa labi...
-Šizo!-
Priecīgi iesaucās Krisa un pietupās, lai paglaudītu mazo resgali.
-Sveika, Sāra! Ņemsi līdzi?-
Krisa vaicāja, tomēr atbildi jau zināja, ja jau Sāra bija iznākusi laukā daiļi ģērbusies un sunītis līdzi.
-Tu labi izskaties!-
Krisa laipni noteica, un aši nopētīja meiteni, tomēr drīz vien atkal pievērsās mazajam šunelītim un turpināja to mīļi glaudīt.

[Lauwinja]

Sveika!Tā kā limuzīns vēl jāgaida nolēmu atnākt pie tevis!
Sāra priecīgi noteica ieraudzījusi Krisu.Viņai bija mugurā skaista sarkana kleita.
Varbūt vajadzēja arī man vilkt kleitu? viņa nodomāja redzēdama cik burvīgi izskatās meitene.
Tu izskaties vienkārši dievīgi! viņa iesaucās.

[..:Kerija:..]

Krisa beidza glaudīt Šizo un piecēlās. No rokām noņēma pāris spalvas, kuras suns bija viņai atstājis un tad, palūkojusies uz Sāru, noteica.
-Es izskatos dievīgi?-
Krisa pārvaicāja
-Man jau prieks, ka tev patīk.. redzēsim, kā būs citiem. Pati šuvu!-
Krisa atzinās par sevis paveikto, tad meitene atglauda pāris matus, kas bija salipuši uz lūpām uz lūpu spīduma.
-Cerams, ka man nebūs vēsi. Atbilstošu jaku nedabūju!-
krisa atteica, tad vēlreiz uzlūkoja šuneli.
-Katru reizi, kad sastopu Šizo, viņš liekas aizvien lielāks. Cik tad liels viņš izaugs?-
Krisa vaicāja, jo suņu šķirnes un to augšanas īpatnības nepārzināja.

[Lauwinja]

Par Šizo nezinu- vetārsts teica ka viņš esot vienkārši veselīgs suns.Paklau man mājās palika jaka kas būtu pieskaņota tavai kleitai, bet ja negribi- gan jau kāds zēns tev iedos- kurš gan varētu atstāt tik burvīgu dāmu salstam!
Sāra iesmējās un vēlreiz aplūkoja Krisas kleitu.
Patiešām nevar pamanīt ka tu to būtu pati šuvusi.Ļoti meistarīgi- vai esi domājusi kļūt par šuvēju?
Viņa pajautāja.

[lithium [ kariii...]

Laionela bija tā satraukusies , ka vairs nevarēja nosēdēt un nolēma iet gaidīt limuzīnu ārā.
Ātri paķērusi somiņu, viņa nokliedzās:
Atā, māmiņ, ceru, ka tev ies labi, veiksmi!
Māte pamāja ar roku, kamēr Laionela gāja ārā.
Viņa redzēja, ka ārā blakus mājā jau gaidīja Laiena.
Viņa nolēma aiziet pie Laienas, lai vēlreiz varētu pateikties par viņas zpratnē bezgalskaisto kleitu.

[..:Kerija:..]

Krisa iesmējās
-Tu pazīsti mūsu klases zēnus.. nedomāju, ka viņi... tomēr, reizēm jau katrs var nākt pie prāta!-
Krisa atkal iesmējās. Patiesi smiekli skanēja tik daiļi, ne tā kā tie samākslotie, kurus dažkārt no citiem nākas dzirdēt.
-Es labprāt no tevis aizņemtos to jaciņu, ja jau piedāvā, nevar atteikt! Es tikmēr aru pieskatīt Šizo!-
Krisa ieteicās, tad jau pastiepa roku pēc pavadiņas uz Sāras rokas pusi, kura to turēja.
-Meistarīgi? Nezinu, cik ļoti, bet.. pati brīnījos, kā sanāca tā, ka vēlējos. ES daudz ko protu, lūk ko dod visa darīšana saviem spēkiem.-
Krisa atteica, tomēr tad sāka domāt, vai Sāra bija no tām, kas bija ieklausījusies patiesajās baumās skolā pirms diviem gadiem, kad Krisa bija aizbēgusi no savas ģimenes, bet tagad viņa par to vairs nedomāja.
-Par šuvēju? Nedomāju... pārāk mazs attalgojums. Vēlos sev nospraust pēc iespējas augstākus mērķus.-
Krisa ar savu apņēmības kāri dažkārt sēja pārsteigt, tomēr vismaz viņa bija viņa pati.

[Lestat]

Laiena pamanīja, ka no pretējā dzīvokļa iznāk Laionela. Šajā kleitā viņa izskatījās lieliski un viņas pelēkā jaka viņai lieliski piestāvēja. Tad viņa pamanīja, ka Laionela nāk pie viņas. Kad viņa bija pienākusi klāt Laiena iesaucās: Čau, tu lieliski izskaties.

[lithium [ kariii...]

Tiešām?
Laionela apmulsusi atvaicāja.
paldies.. Tas viss pateicoties tev! Es nezinu, kā varēšu tev atdarīt to , ka tu iedevi man savu kleitu!
Laionela paskatījās uz Laienu.Arī viņā izskatījās satriecoši, Laionela domāja, vai tiešām Laiena agrāk nebija pamanījusi, cik ļoti viņai piestāvēja šīs krāsas? Bet skaļi nekjo neteica.

[Lestat]

Protams! Nu beidz, tu man neko neesi parādā. Laiena smaidot teica. Emm, paklau, es normāli izskatos šajā kleitā? Ja slikti, tad es varu pagūt pārvilkt. Viņa nepārliecināti teica, žņaudzīdama rokās somiņu. Viņa vienmēr bija uzskatījusi, ka rozā krāsa piestāv tikai modelēm vai mazām meitenēm.

[lithium [ kariii...]

Laionela jutās kā svētlaimē. Laiena bija tik laipna pret viņu. Neviens, neviens izņēmot viņas māti nekad nebija tik laipns pret viņu. Tā kā viņai nebija daudz naudas, tad viņa saprata, ka atdarīt spēs tikai ar to pašu. Viņa vairs nevarēja noturēties un pateica:
Lūdzu neapvainojies, bet man liekas tik muļķīgi kā tu to jau agrāk varēji nepamanīt! Manuprāt tev šī kleita izskatās vienkārši lieliski! Tu noteikti patiksi visiem zēniem!
Viņa uzsmaidīja pie sevis gan skumji nodomādama, ka viņa noteikti savaldzinās arī viņas lielo mīlestību, bet Laionela turpināja oedrošinoši smaidīt.

[Lauwinja]

Varbūt nāc man līdz?
Sāra pasniedza Krisai pavadiņu. Par zēniem Krisai bija taisnība. Jo vairāk viņi auga- jo saprātīgāki kļuva pēc meitenes uztveres.
varbūt pasteidzamies?Drīz varētu ierasties limuzīns.
Sāra ierosināja.Viņa negribēja nokavēt.

[..:Kerija:..]

Krisa paņēma no Sāras suņa pavadiņu. Uzreiz kaut kā palika dikti labi, pat iepriekš esošā aizmirstības sajūta bija izzudusi.
-Labi, došos tev līdzi.-
Krisa piekrita un sākā lēnā solī sekot Sārai līdzi, ik pa laikam uzmezdama skatu Šizo, kurš ik pa laikam kaut kur piestāja un ko ošņāja.
-Viņš rej arī? Vienkārši nekad neesmu dzirdējusi!-
Krisa pēkšņi ievaicājās, ta pat laikā pametusi skatu atpakaļ uz daudzdzīvokļu māju, kurā mitinājās, tad pavērās mazliet uz augšu, kur palūkojās uz logu, kurā dzīvoklī viņa dzīvoja. Sajūta, ka kaut kas aizmirsts, bija izzudusi, tomēr iekšā vēl kas nelāgi kņudēja, tad Krisa palūkojās atkal uz Sāru
-Paklau, vari man pastāstīt, kur īsti notiks tā balle? Es vakar aizgāju uz satikšanās vietu, bet biju tā aizkavējusies, ka daudzi jau bija prom, kad ierados, bet tie, kas tur bija, man tā arī neko sakarīgu neizdvesa.-
Krisa tik runāja un runāja, ik pa laikam uzmetot skatu Šizo, te Sārai, te ar roku atglaužot sarkano matu šķipsnu, kura atkal bija iestrēgusi uz lūpu spīduma.

[Lauwinja]

Šizo rej tikai tad kad viņam kaut kas nepatīk.Acīmredzot tu viņam patīc!Es vakar biju satikšanās vietā, bet visu laiku domāju par ko citu un palaidu gar ausīm.Nu tur kur limuzīns aizvedīs tur arī būsim!
Sāra jautrā tonī noteica.Viņa jutās mazliet satraukta un reizē arī sajūsmināta.Un viņas nonāca pie mājas durvīm.Sāra atslēgusi durvis aicināja-
Nāc iekšā.Kurpes vari nevilkt nost.

[..:Kerija:..]

Krisa nopētīja Sāras māju. Likās, ka viņa ilgi te nebija bijusi, vai tā bija patiesībā, Krisa patiesībā nemaz neatcerējās, bija tik daudz rūpju un raizes, ka daudz kas cits aizmirsās. Šizo atlaidās no pavadas un pats ieskrēja iekšā mājā, Krisa noslaucīja uz piemājas tepiķīša kājas un ienāca priekštelpā
-Tev kaut kur spogulis būs, lai varētu piemērīt un aplūkot, kā jaka izskatās man mugurā?-
Krisa laipni pavaicāja, kad uzreiz jau palaida skatu apkārt, atkārtoti pētīdama apkārtni, it kā šeit būtu pirmo reizi.

[Lauwinja]

Lielākais spogulis ir manā istabā- nāc līdzi! Meitene aicināja.
Viņa uzkāpa pa kāpnēm un pie savas istabas durvīm apstājās., lai atskatītos uz Krisu.Meitene nāca.Sāra iegāja istabā un pa mīksto, rozā paklāju aizgāja līdz skapim.Viņa to atvēra un pārvilkusi ar pierkstu pāri kādām 7 jaciņām apstājās pie smalkas,tomēr siltas sarkanas jaciņas.To izņēmusi no skapja meitene ātri aiztaisīja skapja durvis. Viņa nevēlējās lai citi redz viņas drēbes.Viņa pagriezās lai paskatītos vai Krisa jau ir istabā.

[lithium [ kariii...]

Laionela paskatījās mazajā, sudraba rokaspulkstenītī, kuru viņai bija uzdāvinājusi māte, agrāk tas bija piederējis viņai.
Pulkstenis rādīja bez divām minūtēm septiņi.
Tulīt jau vajadzētu piebraukt limuzīnam...
Laionela nedroši teica un paskatījās uz ielas galu. Tur nevienas mašīnas nebija.
Varbūt nedaudz kavēsies...

[Lestat]

Laiena nosarka. Nuu, agrāk man likās, ka rozā krāsa der tikai mazām meitenītēm vai modelēm... Es nezinu kāpēc man tā likās... Saprotu, ka tas ir muļķīgi... Tev tiešām liekas, ka es izskatos labi? Viņa nedroši noprasīja.
Šaubos gan vai kavēsies... Dženna ir ļoti punktuāla, un man liekas, ka tādiem jābūt arī viņas šoferiem... Laiena lēni teica. Hei, es tikai tagad pamanīju, ka tev pulktenis arī ir sudraba. Tu acīmredzot šodien būsi īsta sudraba meitene. Laiena smaidot piebilda.

Šo rakstu rediģēja jazaa: 04.07.2005 18:43

[..:Kerija:..]

Krisa tikai pamāja ar galvu un ar lielāko prieku sekoja līdzi Sārai. Kau kur pa laikam vēl pavīdēja Šizo. Krisa tikai kāpa un sekoja Sārai. Pēc mirkļa viņa mirklīti apstājās, jo bija ko ievērojusi
-Šis rozā paklājs ir burvīgs. Kaut es īsti neieredzu rozā krāsu, šis paklājs ir vienkārši burvīgs!-
Krisa noteica un nespēja no tā atraut acis, tāpēc Sāras skapi nemaz nepamanīja. Uzkāpusi uz paklāja Krisa beidzot palūkojās uz Sāru
-Vai šī ir tā jaciņa?-
Viņa vaicāja un vienlaikus pavērās apkārt, it kā meklēdama spoguli.

[Lauwinja]

Jā.Bet ja nepatiks tad man ir vēl dažas jaciņas. Sāra teica un parādīja ar pierkstu uz spoguli, kas atradās uz skapja durvīm.
Uzvelc! Meitene mudināja.

[lithium [ kariii...]

Jā.Tevc tiktiešām ļoti piestāv!
Laionela to domāja patiesi no visas sirds.
nu jā, taisnība jau ir, viņa tāda precīza.
Laioneka nopūtās.
Es centos lai viss manā tērpā saskanētu!
Viņa teica, un pasmaidīja.

[..:Kerija:..]

Krisa nopētīja jaciņu, kuru sniedza Sāra. Viņai no ārpuses tā patika un likās, ka piestāvētu kleitai. Krisa paņēma un uzvilka jaciņu, vēl mazliet to piekārtoja un tad piegāja pie spoguļa.
-Izskatās burvīgi, bet vai tev nav lielāka izmēra?-
Krisa vaicāja un pasmaidījusi palūkojās uz Sāru
-Es tikai pajokoju. Šī ir patiešām burvīga. Es to aizņemšos...-
Krisa noteica un pagaidām viņu novilka, smuki salocīja un pārlika pār savu roku.
-Ko tagad? Dodamies laukā?-
Krisa vaicāja un palūkojās uz durvju pusi.

[Lestat]

Laiena pasmaidīja. Tu no tiesas esi ļoti labi visu saskaņojusi. Viņa noskatīja Laionelu no galvas līdz kājām. Viņa tiešām izskatījās lieliski.
Varu derēt, ka šodien visi puiši lips tev klāt. Viņa smaidot noteica.

[lithium [ kariii...]

man?
Laionela skumji novilka.
Nu labi izbeigsim šo tēmu!
Laionela nervozi paskaījās pulkstenī - 6:59
vēl viena minūte...