Raphiasta sirds Opcijas

[Jaladin]

Raphiasts - senais, gudrais, varenais un ļaunais melnais pūķis.
Viņa vara bija ilga un briesmīga, Raphiasts valdīja pār pilsētām un valstīm, pastāvīgi pieprasot cilvēku upururs un lielus dārgumu kalnus.
Bet reiz tas beidzās. Varenais karotājs Halneks atnesa Atnarkas valsts karalim Raphiasta melno un ļauno sirdi.
Bardi stāsta par vareno kauju starp Raphiastu un Halneku, kā Halneks pēc smagas un grūtas kaujas beidzot iztriecis savu vareno šķēpu caur Raphiasta sirdij un izrāvis to no viņa miesas.
Pagājuši jau daudzi gadi, Halneks ir kaut kur nozudis, kā arī Raphiasta sirds. Pēkšņi Atnarkas karalis ir izsludinājis, ka vēlas atgūt Raphiasta sirdi. Sirds atrodoties Naksas cietoksnī, un tas kurš karalim atnesīs Raphiasta sirdi tiks apbalvots ar lielām dāvanām...
Daudzi ir devušies uz tumšo un noslēpumaino Naksas cietoksni, citi bagātību dēļ, citi slavas un piedzīvojumu, bet atgriezušies ir tikai daži, un tie paši jukuši un nespējīgi neko saprātīgu pateikt.

Te nu esat jūs spēlētāji pie Naksas cietokšņa vārtiem, katrs savu iemeslu dēļ, bet visi ar mērķi iegūt Raphiasta sirdi.

Spēle notiks mazliet citādāk nekā ierasts. Es esmu DMs jūs playeri, jūs sakāt ko darat, es saku, kas iznāk (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Spēles zvēri balstīsies uz D&D(nav svarīgi, ja nezināt kas tas tāds).
Pieteikumus uz pz, tēlu aprakstus ATD. Tēla aprakstam jābūt tādam, lai es izlasot saprastu, ko jūs spējat(vai esat karotājs vai burvis, vai varbūt zaglis). Neesiet pieticīgi, bet nepārcenšaties ar visu mākošiem varoņiem ar minigunu. (BTW, spēle ir tipisks fantasy, ja nepamanījāt, tātad šaujamieroču nav)

Šo rakstu rediģēja Jaladin: 20.06.2005 21:38

[Hikari]

Kaede vēroja elfas izdarības zirga mugurā un sāka ilgoties pēc savas ķēves- Keuto. Viņa bija to atstājusi mājās, jo negribēja, lai zirgs viņu apgrūtinātu vai kā tā. Tagad meitenei Keuto ļoti pietrūka.
Kaut viss ātrāk sāktos un man šeit nebūtu jāsalst! pie sevis nodomāja Kaede un noglauda sava suņa- Rejas spalvu.

[gone away]

Arthur pasmiadīja Sofijai un nodomāja.
Šķiet jauks cilvēks.
Kaut ātrāk beigtos lietus! viņš skaļi sacīja un palūkojās uz augšu. Lāses ritēja pār jaunekļa ķermeni. Tās bija lielas un nepatīkamas- ielīda apģērba krokās un ielipa matos.

[Lauwinja]

Sofija pasmaidīja pretī. Viņa sajuta kā lietus bungo pa viņas kapuci.
Kad beidzot viss sāksies?Viņa nodomāja.
Kādēļ tu esi šeit?Naudas, slavas, vai prieka pēc?Sofija jautāja Arthur.

[Spicule]

Ak...jā....Raphidasta sirds... Megna aterējās, kad divi svešādie sāa sarunāties par gala mērķi... Mani vecāki...brāļi.... viņa nodomāja un pagriezās pret zirgu un pieglauda galvu tam klāt.
Vņa pieskārās pe mantotā zobena un viņai gribējās raudāt. Viņa savus vecākus nemaz nepazina. Tie mira, kad elfa bija pavisam maza. Nevar jau teikt, ka meitene nebija ar viņiem kopā. Viņa pie vecākiem dzīvoja 5 gadus, bet tad... pūķis atņēma viņiem dzīvību. Meitenei pār vaigu noritēja asara, bet tad galvā iejaucās kāda balss.
Tev jābūt stiprai...tev jābūt stiprai... tā teica.
Elfa to uzklausīja un ar plaukstas virpusi noslaucīja mitro seju. (Tā jau tā bija mitra ar lietu.)
Lūsija nosprauslēja un piedūra purnu klāt saimnieces sejai. Megana pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja Spicule: 06.07.2005 15:49

[gone away]

Jauneklis palūkojās uz Sofiju un paraustīja plecus.
Es īsi nezinu Arthur atzina un palūkojās tālumā.
Un Tu pati...? viņā jautāja sofijai.

[Hikari]

Kaedei sala. Lietus rībināja pa viņas slapjajām drēbēm, ieķērās matos, salipa uz ādas. Viņa gribēja pēc iespējas ātrāk nokļūt cietoksnī un sākt visu, lai varētu tikt prom no šejienes.

[Lauwinja]

es vienmēr esmu gribējusi paveikt ko tādu, par ko mani ievērotu un uzklausītu, bet līdz šim man nebija iespēja.Nu es esmu šeit un gatava darīt visu , ko vajadzēs.Sofija teica Arthur. Viņa vienmēr bija palikusi maliņā- klusāka un neievērojamāka par citām meitenēm.Beidzot viņai bija iespēja parādīt to ,ko viņa spēj.
Viņa vēlreiz palūkojās uz cietoksni. Viņa vēlējās ātrāk tikt sausumā un siltumā un šaubījās vai skarbajos cietokšņa mūros būs silti.

[gone away]

Mjā... pie sevis nodomāja Arthur, apdomājot Sofijas atbildi.
Ceru, ka Tur, iekšā, vismaz būs siltāk, kā te, ārā viņš skaļi noteica un palūkojās uz Sofiju.

[Nemesida]

Noluuzis priedes zars lika Nimejai bveidzot izkusteeties no vietas un pavirziities saanjus. Debesis turpinaaja raudaat. Skumji. Nimeja neviljus saaka klausiities apkaartesosho diivainju sarunaas. Taas nebuut nelikaas interesantas, tachu Nimejai nebija citas izveeles kaa vien palikt, kur bija.

[Spicule]

Megana nedomāja tāvēt un salt tāpēc viņa virzījās uz priekšu.
Neviens jau tāpat nenās mums pakaļ...jādodas uz turieni būs pašiem...ko stāvēt un salt? elfa nodomāja.
Meitene atkal palaida vaļā pavadu un zirgs paklausīgi soļoja blakus.
Prikšā caur lietus straumēm nekas nebija saskatāms...

[The Savage]

Attaalu pie apvaarshnija paraadaas melns punkts. Tas aatri tuvojas, un mazas uguntinjas shaudaas zem taa. Punkts aatri izaug par jaatnieku melnaa zirgaa ar uguniigiem pakaviem. Zirgs auleksho, kaa viesulja dziiits, un driiz vien jau ir pie vaartiem.
Melnais kumelsh apstaajas, tachu liesmas nenorimst, tieshi otraadi, taas uzliesmo ar jaunu speeku. Zaalee bija palikushas izdegushas peedas. Zirgs ir speeciigs un muskuljots, tas nokraacas un izelpo duumu mutuli pa naasiim. Pie segliem karaajas liels, plats teerauda vairogs.
Jaatnieks ir liels, teerpies melnaas plaakshnju brunjaas ar adataam paaris collu garumaa,, kuras, kaut gan gludas un bez robiem, skjiet, neatspoguljo apkaarteejo pasauli, bet ir bezgaligi, absoluuti melns... Ilgaak skatoties, skjiet, ka tumsaa paviid kaut kas kustiigs, taada kaa eena, kura ir gaishaaka par brunjaam, tad veelviena, un peec briizha jau tu juuti, ka tev kljjust ledaini auksti, aukstaak nekaa lietus deelj, it kaa sirds buutu apledojusi, skatiens ir kaa piekalts brunjaam un kljuvis smags kaa svina pieliets, un nav atraujams, kaajaas juutams vaajums...
Efekts pazuud, kad jaatnieks pacelj zirgu pakaljkaajaas. Tad kljuust manaams, ka vinjam pie jostas karaajas paaris galvaskausi, kuru baltums kontrastee ar brunju absoluuto tumsu, un liels, plats, senatniigs kara cirvis, izrakstiits ruunaam, kaadaas jau sen vairs neraksta un kuras redzeejushi sakaas tikai vecajie...
Zirgs nolaizhas, un jaatnieks pacelj kjiveres sejsargu. Skatienam paveras jaunekliiga baala seja, tachu aciis, kuras arii ir melnas kaa vistumshaakaa ziemas nakts, skjiet muuzsenas un salti paarlaizh skatienu visiem apkaarteejiem. Jaatnieks paviipsnaa, un katram skjiet, ka sveshais ieskatiijies vinja dveeselee un redzeetais vinjam licies vinja uzmaniibas necieniigs.
Peec mirklja sejas sargs tiek aizveerts. Jaatnieks sakaarto pavadu, pieceert ar kaaju, un kumelsh sakustas uz prieksu, pakaviem uzskiljot dzirkstis. Tas veelreiz nokraacas, noplandii jaatnieka melnais apmetnis, un vinsh jau ir pazudis platajos vaartos.

[Lauwinja]

Šaubos vai iekšā būs mājīgāk un siltāk kā te.Sofija teica Arthur.
Viņa palūkojās un jātnieku. Dīvainis... Meitene nodomāja.
Viņa pagāja uz priekšu ,jo viņai vēl joprojām sala.Viņa domāja sasildīties staigājot, bet tā īsti negribējās kustēties.
KAd beidzot viss sāksies?

[Spicule]

Bailes... Megana nodomāja un paskatījās uz jātnieku. Zirgs nospruslojās un palika nemierīgs.
Mieru... Megana nokomandēja.
Elfai nbija bail no svešinieka. iņa pagriezās un turpināja ceļu uz savu liktei.

[Riame]

Aukstums sitās cauri drēbēm, lietus bungoja pa matiem un Romielai sala. Viņa pienāca pie Kaedes un uzrunāja meiteni.
klau, kad Te viss beidzot sāksies. esmu galīgi slapja... sieviete žēlojās un palūkojās Kaedē.

[gone away]

Arthur pagājās nost no meitenes un palūkojās uz cietoksni. Jaunekli pārņēma saltas trīsas uz to vien palūkojoties.
kaut kas mani saldē... viņš pie sevis nodomāja un palūkojās uz Kaedi, ar kuru bija sākusi runāt Romiela.
interesanti, vai arī viņa to jūt...?

Pie apvāršņa parādījās melns punkts. tas auga lielāks un Arthur atkal pārņēma trīsas. Viņš jutās savādi, uzlūkojot šo bruņinieku...

Šo rakstu rediģēja DFX: 11.07.2005 14:02

[Hikari]

Kaede palūkojās uz Romielu un ar vēsu sejas izteiksmi sacīja:
Nezinu, kad Te viss sāksies. un aizgriezās prom.
Meitene bija pamanījusi piejājam kādu bruņinieku un, palūkojusies uz Arthur samanīja, ka jauneklsi izturās dīvaini.

[Jaladin]

Peekshnji ierunaajas varonju veselais sapraats...
"Kaapeec mees te stulbi staaam pie vaartiem, ja nemaldos, tad mees devaamies uz cietoksni... Tad kaapeec mees staavam pie vaartiem? Liekas, ka jaadodas un jaaskataas kas notiek cietoksnii."

[Hikari]

Kaede palūkojās uz Arthur unj drošsirdīgi devās uuz cietiokšņa ieeju. Meitenei apnika salt, viņa bija izmirkusi un neapmierināta. Kaede pavēra durvis un iegāja iekšā un nozuda tumsā...

[Spicule]

Megana bija pati pirmā, kas sasniedza cietoksni, bt tad viņai garām pabrāzās kāda meitene.
Salst...kāpēc tik ļoti salst? viņa iedomājās un devās iekšā pa cietokšņa duvīm/vārtiem.
Zirgs kā jau vienmēr sekoja. Tikai šoreiz ar nelielu bjību no lielajiem mūriem.

[Lauwinja]

Sofija sakārtoja kapuci, kas no spēcīgā lietus slīdēja nost no galvas un lēni devās iekšā. Viņa centās kāpt paŗi dubļu peļķēm, bet tomēr katru reizi tajās iekāpa un viņai bija slapjas kājas. Sajūta nebija no patīkamajām.
Nu beidzot jādodas iekšā... Sofija nodomāja un pieliak soli.