Raphiasta sirds Opcijas

[Jaladin]

Raphiasts - senais, gudrais, varenais un ļaunais melnais pūķis.
Viņa vara bija ilga un briesmīga, Raphiasts valdīja pār pilsētām un valstīm, pastāvīgi pieprasot cilvēku upururs un lielus dārgumu kalnus.
Bet reiz tas beidzās. Varenais karotājs Halneks atnesa Atnarkas valsts karalim Raphiasta melno un ļauno sirdi.
Bardi stāsta par vareno kauju starp Raphiastu un Halneku, kā Halneks pēc smagas un grūtas kaujas beidzot iztriecis savu vareno šķēpu caur Raphiasta sirdij un izrāvis to no viņa miesas.
Pagājuši jau daudzi gadi, Halneks ir kaut kur nozudis, kā arī Raphiasta sirds. Pēkšņi Atnarkas karalis ir izsludinājis, ka vēlas atgūt Raphiasta sirdi. Sirds atrodoties Naksas cietoksnī, un tas kurš karalim atnesīs Raphiasta sirdi tiks apbalvots ar lielām dāvanām...
Daudzi ir devušies uz tumšo un noslēpumaino Naksas cietoksni, citi bagātību dēļ, citi slavas un piedzīvojumu, bet atgriezušies ir tikai daži, un tie paši jukuši un nespējīgi neko saprātīgu pateikt.

Te nu esat jūs spēlētāji pie Naksas cietokšņa vārtiem, katrs savu iemeslu dēļ, bet visi ar mērķi iegūt Raphiasta sirdi.

Spēle notiks mazliet citādāk nekā ierasts. Es esmu DMs jūs playeri, jūs sakāt ko darat, es saku, kas iznāk (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Spēles zvēri balstīsies uz D&D(nav svarīgi, ja nezināt kas tas tāds).
Pieteikumus uz pz, tēlu aprakstus ATD. Tēla aprakstam jābūt tādam, lai es izlasot saprastu, ko jūs spējat(vai esat karotājs vai burvis, vai varbūt zaglis). Neesiet pieticīgi, bet nepārcenšaties ar visu mākošiem varoņiem ar minigunu. (BTW, spēle ir tipisks fantasy, ja nepamanījāt, tātad šaujamieroču nav)

Šo rakstu rediģēja Jaladin: 20.06.2005 21:38

[Hikari]

Kaede auksit palūkojās uz Hordanesu un, nepievērsdama uzmanības viņa izaicinošajai attieksmei, nicīgi palūkojās uz melno karotāju un atbildēja.
Nu tad ejam vien uz priekšu, ja vien Tev pašam kuslajās miesiņās ir kaut druskas saprāta un drosmes... meitene atbildēja un lūkojās tumsā, kas, patiesība, viņu stindzināja, bet, kāda gan kādam gar to ir daļa?! Viņa palūkojās uz pārējiem un paspēra soli uz priekšu. Viņa šeit ir atnākusi viena iemesla pēc, kuru arī izpildīs!!!

[Riame]

Romiela palūkojās uxz Kaedi un savā prātā apsveica meiteni par šādiem vārdiem. sieviete gan nezināja, vai vēlas uzturēties tāda cilvēka sabiedrībā. Viņa cerēja ātrāk doties prom un beidzot visu paveikt...

[The Savage]

Hordaness pagriezaas pret durviim un saaka cirst kjeedes vienu peec otras, nostaajies saaniski blakus durviim, lai suns, gaazdamies aaraa, izskrietu taisni gaitenii un tam vareetu iecirst no saaniem.

[Hikari]

Kaede novēroja Hordanesa dqarbību. Labi, ka viņš nolēma paklūsēt meitene nodomāja, jo prāts uz strīdiem viņai nemaz nenesās. Viņa tikai gribēja pēc iespējas ātrāk paveikt to, ko bija nodomājusi...

[Jaladin]

Kjeedes bija no ruudiita teerauda, bet Hordanessa tumsaas cirvis taas paarcirta kaa zaales stiebrus. Palikusi vairs bija tikai peedeejaa kjeede, bet nezveers otrpus durviim ar speeciigu triecienu bija lidojumaa garaam Hordanessam, un vairs tikai pusmetru no nabaga Kaedes sejas...

____________________________________________________________________

Megana atvilka elpu, bet ko vinja peekshnji pamaniija, ka Sofija vairs nekur nebija redzama, bet augsheejajaa kaapnju laukuminja staaveeja kada diivaina persona, kura skatiijaas elfas virzienaa.

____________________________________________________________________

Barbars sagraaba zena rokturi un ashi pieleeca kaajaas. "Mums jaatiek no shejienes aaraa" vinjsh iesaucas un jau bija izskreejis pa durviim.

[Nemesida]

Nimeja skumiigi pahuupoja galvu, apziimeedama bezceriibu, tachu aatri vien steidzaas, lai panaaktu Garmaru.
Staajies. Pagaidi. Te kaut kur jaabuut cilveekiem, kuri atnaakushi reizee ar mani.

[Jaladin]

Nimeja izskrēja no moku kambara un pamanīja, ka Garmars jau skrien augšup pa kāpnēm. Negribēdama atpalikt viņa sekoja, veikli uzskrējusi pa kāpnēm viņa apstājās kā zemē iemieta. Telpa bija piepildīta ar savādiem čukstiem, bet nebija iespējams pateikt no kurienes tie nāca, tad no griestiem, tad no sienām, dažkārt likās, ka čukst grīda.
Garmars gulēja uz grīdas ar seju uz leju, no viņa muguras rēgojās seši pēdu gari asmeņi. Pacēlusi acis Nimeja pamanīja, ka vairs neatrodas tajā pašā telpā, kurai te it kā vajadzēja būt. Vecas apdrupušas mūra sienas, no plašajām sienas spraugām rēgojās vīteņaugi. Telpas vidū bija veca, izžuvusi strūklaka, paskatījusis uz augšu viņa pamanīja zvaigznes. Nimeja neatcerējās, ka būtu vakars, bet caur lielo caurumu lielajos velvētajos griestos viņa tiešām redzēja zvaigznes.

[Nemesida]

OOC: ak jeeel. un ko man tagad dariit?

IC:
Nimeja diezgan aatri izsecinaaja, ka viirietis nu ir beigts. Chuksti, kas lika domaat par vaajpraata pirmajaam paziimeem, nelika mieru, tachu atmosfeera un fakts, ka sheit bija jaabuut pavisam kam citam, biedeeja daudz vairaak. Nebija droshi palikt shai telpaa, tachu nebija droshi arii kusteeties - kas zina, kaadaa veidaa tika nogalinaats Garmars. Nimeja veelreiz apluukoja griestus un noleema riskeet. Sieviete veeja aatrumaa shkjeersoja telpu un nonaaca taas otraa galaa, kur bija (?) kaut kas, kas vizuaali atgaadinaaja durvis.

[Hikari]

Kaede stindzinošās šausmās lūkojās uz briesmoni. Viņas sirds uz mirkli pamira, bet tad viņa sev aiz sāniem sataustīja mazā duncīša spalu. Pie sevis viņa nodomāja vēl pēdējā brīdī Labi,m ka nekur nekad neeju bez tā...
Meitene palūkojās uz nezvēru un ar spītības izteiksmi sejā trieca mazo, bet ārkārtīgi aso duncīti pret nezvēra biezo ādu. Viņa sita un skāpēja tam, tas trieca savas ķepas pretī.

[Jaladin]

Nimeja spēcīgi pagrūda durvis ar cerību, ka tās atvērsies, bet cerības bija veltas, likās, ka durvīm otrā pusē aizkrauts kaut kas smags. No augšas pēkšņi atskanēja dīvaina čirkstoņa, paskatījusies uz augšu viņa ieraudzīja dūres lieluma pieckājainus dzīvnieciņu(apmēram simts) rāpjoties no lielas plaisas sienā, un draudoši čiepstam virzamies viņas virzienā.

___________________________________________________________

Kaede iedūra mazo duncīti līdz pat pašam šķērslim nezvēra kaklā, bet pati triecienā liedoja atpakaļ, smagi apskrāpētiem un asiņojošiem pleciem... Lielais suns nosēdās uz kājām, nosprauslauslājās atstājot mazu asiņu peļķīti. Nezvērs izskatījās mazliet apjucis, atrodoties varoņu ielenkumā, bet likās, ka tas drīz pāries...

[Nemesida]

Aizmirsusi par uzmaniibu, Nimeja aatri atkaapaas no durviim. Vareeja gadiities visaadi, tachu Nimeja noleema sho vieniigo reizi pakljauties uz likteni. Sieviete izvilka zobenu un sagatavojaas aizstaaviibai nepiecieshamiibas gadiijumaa. Vinjai nepatika doma, ka buus jaauzgriezh mugura shiem radiijumiem, kas biistami neizskatiijaas, tachu nepaarprotami taadi bija, taadeelj Nimeja atmuguriski shkjeersoja telpu, nonaakot pie durviim, pa kuraam vinja bija ienaakusi.

[Hikari]

Kaede sajuta sāpes...lielas sāpes. Tās pārņēma visu viņas ļengano ķermeni un meitene zināja, ka otreiz varēt uarī nepaspet pieceltiers. Viņa palūkojās uz nezvēru un dusmīgi nodomāja pie sevis. Tu tomēr mani pieveici...bet es vēl nepadodos... un viņa mēģināja pieslieties kājās.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.09.2005 13:54

[gone away]

Arthur metās pe Kaedes, satvēra meitenes roku un jautāja Kā ir...?! Dzīva...? un pēkšņi, izņēmis no maksts lielu, spilgtu zobenu viņš palūkojās uz briesmoni un sacīja tam Nu, panāc tik šupr. To, ka Tu viņu ievbainoji, es nepiedošu!!! un pacēlis zobenu aukstu, Arthur lūkojās tieši briesmoņa acīs.

[The Savage]

"Liec mieru shim sunim, vinsh ir mans," atskaneeja Hordanesa balss, un peec briizha sekoja belziens sunim pa pakausi ar cirvja pietu. Otraa rokaa vinsh tureeja garu, no durviim nocirstu kjeedes gabalu.

[Jaladin]

Nimeja, uzmanīgi kāpās atpakaļ, bet saprata, ka nepaspēs laikā, cīņa bija neizbēgama, bet Nimeja jau nebija pirmo reizi ar zobenu, bijušī arī grūtākas cīņas...

___________________________________________________________

Lielais suns, no spēcīgā blieziena tikai noraustījās, un jau pēc sekundes lidoja Hordanessa sejā....

[The Savage]

Hordaness paspeera soli atpakalj un pasleeja pretii sunja purnam cirvi, atkal ar taa neaso pusi, otru roku ar kjeedi sagatavojis aizsardziibai.

[Jaladin]

Suns ar saviem asiņainajiem zobiem ieķērās cirvī. Jebkurš vienkāršs cirvis sašķīstu mazos gabaliņos, bet Hordanessa cirvis bija rūdīts - dvēselēm rūdīts. Suns izmisīgi mēģināja cirvi izraut no Hordanessa spēcīgajām rokām, bet uz to tumsas bruņinieks atbildēja ar ķēdi iezvetējot nezvēram pa žokli.

[Nemesida]

OOC: Ak tad gribi tikt no manis valjaa, ko?

IC:
Nimeja paarlaida skatu visai telpai, lai vismaz aptuveni noteiktu neradiijumu skaitu.
Viens, divi...divdesmit...daudz...
Kareive centaas neljauties panikai. Jaa, ir bijushas kaujas, briesmiigas kaujas, nezheeliigas kaujas. Un tomeer viena vinja diez vai bija staajusies pretii tik kuplam skaitam pretinieku.
Sieviete paceela zobenu un cirta to pret vienu no radiijumiem, kursh grasiijaas iekjerties Nimejas rokaa.
Esmu nepaarprotami ljoti garshiiga.
Asinju shalts traapiija vinjai sejaa, tachu Nimeja nenoveersa skatu no paareejaam buutneem, kas raapaas aizvien tuvaak. Veel viens cirtiens. Un veel viens...

[Jaladin]

OOG : Vispār tu un Hordaness esiet mani vienīgie lojālie playeri, kāpēc, lai es to darītu?

Sākumā bija grūti cirsties caur mazajiem neradījumiem. Bet drīz Nimeja iejutās ritmā. Jau drīz ciršanās caur zirnekļveidīgajiem Nimejai problēmas nesagādāja. Griežoties kā asiņains tornado mazie ķēmi tika griezti pa diviem, pat trijiem uz reiz. Beidzot apstājusies viņa pamanīja, ka atrodas asiņu un iekšu peļķē. Nimeja bija pilnīgi slapja asinis sajaukušās ar sviedriem izdalīja nepatīkamu smaržu, bet Nimeja jau bija pie tās pieradusi.
Asās sāpes kreisajā plecā un paribē liecināja, ka tīri bez ievainojumiem viņa cauri nebija tikusi. Bet apstāties nedrīkstēja, ne tagad.

[The Savage]

Hordaness veelreiz zveela ar cirvi sunim, vienlaiciigi meegjinaadams pashaut roku ar kjeedi sunim zem riikles un to sagraabt... "Neuztraucies, kuceentinj, ne ar taadiem vien esmu ticis galaa", vinsh auksti noshnjaaca, "tu man patiic, taapeec tu naaksi man liidzi!"