Raphiasta sirds Opcijas

[Jaladin]

Raphiasts - senais, gudrais, varenais un ļaunais melnais pūķis.
Viņa vara bija ilga un briesmīga, Raphiasts valdīja pār pilsētām un valstīm, pastāvīgi pieprasot cilvēku upururs un lielus dārgumu kalnus.
Bet reiz tas beidzās. Varenais karotājs Halneks atnesa Atnarkas valsts karalim Raphiasta melno un ļauno sirdi.
Bardi stāsta par vareno kauju starp Raphiastu un Halneku, kā Halneks pēc smagas un grūtas kaujas beidzot iztriecis savu vareno šķēpu caur Raphiasta sirdij un izrāvis to no viņa miesas.
Pagājuši jau daudzi gadi, Halneks ir kaut kur nozudis, kā arī Raphiasta sirds. Pēkšņi Atnarkas karalis ir izsludinājis, ka vēlas atgūt Raphiasta sirdi. Sirds atrodoties Naksas cietoksnī, un tas kurš karalim atnesīs Raphiasta sirdi tiks apbalvots ar lielām dāvanām...
Daudzi ir devušies uz tumšo un noslēpumaino Naksas cietoksni, citi bagātību dēļ, citi slavas un piedzīvojumu, bet atgriezušies ir tikai daži, un tie paši jukuši un nespējīgi neko saprātīgu pateikt.

Te nu esat jūs spēlētāji pie Naksas cietokšņa vārtiem, katrs savu iemeslu dēļ, bet visi ar mērķi iegūt Raphiasta sirdi.

Spēle notiks mazliet citādāk nekā ierasts. Es esmu DMs jūs playeri, jūs sakāt ko darat, es saku, kas iznāk (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Spēles zvēri balstīsies uz D&D(nav svarīgi, ja nezināt kas tas tāds).
Pieteikumus uz pz, tēlu aprakstus ATD. Tēla aprakstam jābūt tādam, lai es izlasot saprastu, ko jūs spējat(vai esat karotājs vai burvis, vai varbūt zaglis). Neesiet pieticīgi, bet nepārcenšaties ar visu mākošiem varoņiem ar minigunu. (BTW, spēle ir tipisks fantasy, ja nepamanījāt, tātad šaujamieroču nav)

Šo rakstu rediģēja Jaladin: 20.06.2005 21:38

[Nemesida]

Tikai ne atkal...
Nimeja uzluukoja ienaaceeju. Kas vinjai bija? Zobens un virve. Ko vinja ar to vareeja izdariit? Nogalinaat. Galu galaa Nimeja soliijaas paveikt uzdevumu un bija gatava mirt nepiecieshamiibas gadiijumaa. Beegshana pavisam nebija vinjas stilaa, kaut gan vinja to labpraat buutu dariijusi. Lai visu apdomaatu, Nimejai vajadzeeja ne vairaak kaa mirkli. Sieviete paceela zobenu pret ienaakusho viiru.
Kas tu esi? Ko tev vajag no mums? Nimeja bija gatava jebkuraa briidi aizstaaveeties.

[Spicule]

Zirgs projām...viņas uzticamais draugs...un viņa cīnās ar spēcīgāko maģiju viņas mūžā.
Elfa aiz sāpēm iekliedzās,jo galva vai plīsa pušu no nāvējošajiem lāstiem,bet viņa nepadevās.Viņa aizvēra prātu un vārgi piecēlās kājās un vārgi nomurmināja buramvārdus,jo pret šiem lāstiem ieroči bija bezspēcīgi.
Asmete kautuni sabaltino!viņa nomurmināja un stāvs sabira putekļos un kaudzīte palika uz grīdas. Arī elfa saļima,bet pēc neilga aika piecēlās kājās un sparīgi raudzījās uz durvīm.
[I]Liels ļaunums...viņa nekad no nekā nav baidījusies,bet tur,kaut kas ir...kaut kas,kas manam liktenim jāsavalda...šis nešķīstenis bija tikai sākumsnei,lai tā sekotu viņai.
Elfa izvilka savu krāšņo divroku zobenu un lēniem soļiem devās uz ejas pusi.
Mans liktenis mani gaida....

[Hikari]

Kaede palūkojās uz Romielu un mēģināja saklausīt ko vairāk no tiem savādajiem trokšņiem, kas skan'weja tālumā. Palūkojusies uz grīdu, meitene pamanīja cilvēka līķi un nelielās šausmās pagāja divus soļus atpakaļ, taču labi zināja, ka atkāpties vairs nevar.

[Riame]

Romiela lūkojās Kaedē, jo nevēlējās pievērst savas acis mirušajam ķermenim.
Em...aikam jau nav vērts stāvēr uz vietas sieviete teica un lūkojās tālumā, biezajā tumsā un sāka lēnām iet uz priekšu. Viņu šausmināja savādās skaņas, kas nāca no tālienes.

[The Savage]

Hordaness brīdi pārdomāja. Izklausījās, ka tur ieslodzīts kaut kas sargsunim līdzīgs. taču droši zināt nevarēja.
Viņš apsēdās un sastinga, viņa skatiens bija vērsts uz leju, uz bruņām. Lēnām apkārtējā pasaule izzuda, bija tikai bezgalīga, necaurredzama, piķa melna tumsa, kura ar aukstiem taustekļiem jau pastipās, tad, atpazinusi Pavēlnieku, atkāpās; viņa ēnu pasaulē staroja blāva gaisma, kura bija vēl aukstāka par apkārtējo tumsu.
Kaut kur tālu atskanēja vaidi. Tie tuvojās, un skatienam pavērās bāla cilvēka formas figūra.
"Ak dievs, šīs mūžīgās mokas! Vai es pietiekoši neesmu izcietis? Vai nav gala manām ciešanām šajā melnajā cietumā?"
"Ciet klusu! Jā, tava stunda ir situsi. Tu vari būt noderīgs man un šādi izpirkt savu vainu, ka reiz nostājies man ceļā. Ej un paskaties, kas atrodas aiz durvīm mirstīgo pasaulē, atgriezies un pavēsti man. Tad tu esi brīvs."
Hordaness atgriezās, piecēlās un gaidīja.

[gone away]

Arthur bija sekojis Kaedei pa pēdām un tagad arī stāvēja blakus meitenēm un lūkojās tumsā, kur tālumā kanēja savādi kliedieni un vaidi, bet uz grīdas atradās līķis.
Ir prātīga doma doties prom no šejienes, vismaz Jums abām nebūs auksti! vi''nš palūkojās uz Kaedi cerēdams, ka meitenei vairs nesalst.

[Jaladin]

"Ha, ha! Mani sauc Dervins, esmu labaakais spiidzinaashanas meistars visaa karalistee un veel taalaak!" nosmeejaas shkjidrbaardis, "Bet tu laikam esi kaarteejaa piedziivojumu mekletaaja, kura iedomaajusies, ka spees ieguut mana Paveelnieka sirdi. Cik nozheelojami! Redzeetas arii baisaakas par tevi! Ha, ha!" Viirs nopliikshkjinaaja paatagu. "Labaak naac man liidzi labpraatiigi, un man nebuus jaaizkropljo tavs dailjais gjiimiitis!"


____________________________________________________________________


Hordaness gaidiija kaadu briidi, driiz nabaga soiidzinaataa dveesele atgriezaas.
"Manu paveelniek, tur otraa pusee patieshaam ir sargsuns, melns kaa nakts, ar aciim kaa bezdibenis, un no zobiem siekalu vietaa tek asinis. Ak, luudzu pavelniek, vai beidzot esmu izpelniijies briiviibu?"


____________________________________________________________________

Driiz Romiela ar Kaedi au speja saskatiit Hordanessa mugurpusi - melnu kaa nakts ar asmenjiem kaa maziem zobeniem, bet shausminoshais bija, ka Hordaness sarunaajaas ar kaadu ddivainu personu, kur gaisaa lidinaadamies kaut ko luudza Hordanessam. Vai tas bija spoks?

[Nemesida]

Es varu kliegt
Sienas ir tik biezas, ka neviens nekaa nedzirdees.
Es varu beegt
Es nepaspeeshu. Vinjsh mani panaaks.
Es varu padoties
Nekad.
Cieniijamais Dervin, es neesmu piedziivojumu mekleetaaja. Esmu apmaldiijusies un meegjinu atrast izeju. Man bija kara uzdevums uz Ziemeljiem no shiis vietas. Es devos maajup uz Atnarku, tachu apmaldiijos. Un kaapeec gan, lai es gribeetu sirdi? Tas nemaz nav logjiski. Nimeja nemeegjinaaja atkaapties vai kaadi citaadi izraadiit bailes. Vinja cieshaak satveera zobenu un koncentreejaas uz aizstaaviibu pekshnja uzbrukuma gadiijumaa.

[Jaladin]

"Hmm... jums pat varētu būt taisnība", vīrs nosmīnēja, "Bet jūs man tik un tā pārāk patīkat, lai es jūs laistu projām... Labāk nāciet līdzi un nepretojaties!"
Nimeja nekustējās no vietas, viņa saprata kāds ir šis cilvēks, bet Dervins izskatījās jau pacietību zaudējis, bet klusumu pāršķēla nevis Dervina kārtējais pātagas pliukšķis, bet sasietā, muskuļotā vīra skaļais rēciens. "NĒ! Tu elles izdzimum, tu nevienam vairs pāri nedarīsi!"
"Ak, neglaimo taču..." Spīdzināšanas meistars jau gribēja turpināt, bet palika ar izbrīnu un bailēm acīs zemē iemiets. Sasietais vīrs sāka raut no visa spēka, likās, ka drīz pārplīsīs troses, vai dzīslainie muskuļi.
"Nē! Tu netiksi brīvībā" Dervins iesaucās un atvēzēja pātagu...

[Jaladin]

Tātad mazs kopsavilkums kur katrs atrodas (saukšu foruma vārdos)

angell, Rowenny, DFX un The Savage irgāja pa pirmajām durvīm pa kreisi(nākot no ieejas), tagad atrodas tumša gaiteņa galā - pie dīvainām durvīm, tikko Hordaness sarunājās ar spoku.

Nemesida iegāja pa otrajām durvīm pa kreisi, nokāpusi pa vītņu kāpnēm, no piecām durvīm iegāja tajās, kuras bija pa taisni, tā nonākot moku kambarī, satiekot sasietu barbaru, un spīdzināšanas meistaru.

Spicule un lauwinja(kura labu laiku nav manīta) iegāja trešajās durvīs pa kreisi, nonākot deju zālē, kur Megana ar ļoti spēcīgu burvestību pieveica allipu. Deju zāles apraksts:
Dūmakā tīta liela telpa, izskatījās, viss bija sagrauts, uz grīdas mētājās salauzti galdi un krēsli, pie sienām karājās saplēsti gobelēni, logu vitrāžas, caur kurām iespīdēja blāva gaisma, ar bija dažās vietās izsistas. Pašā zāles vidū uz grīdas smagi cietusi gulēja krāšņa(vismaz kādreiz tā tāda bijusi) lustra.
Meganai pa labi pavērās skaistas, lielas kāpnes, kuras veda no otrā stāva, laikam, ka te pieteica viesus, bet laika zobs arī šīs kāpnes bija skāris ļoti smagi, un margas dažviet bija pinīgi norautas un no skaistā purpura paklāja palikušas vairs tikai driskas.
Veiksmi jums visiem, un ceru, ka neskatoties uz lēnajiem updeitiem, jūs tomēr turpināsiet piedalīties šajā lomu spēlē! Jo kas gan ir GMs bez spēlētājiem (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Nemesida]

Tas vairs nemaz nav labi.
Nimeja pieveersa uzmaniibu viirietim, kursh, laadeeedams Dervinu, centaas izrauties briiviibaa. Sievietes reakcija nekur nebija zudusi. Vinjas zobens aizshkjeersoja celju spiidzinaataaja paatagai. Un peekshnji, pavisam negaidiiti kareive sajuta ledainas bailes, kad spiidzinaataaja skatiens pieveersaas vinjai.

OOC: Ko nu tu. Sen neesmu piedaliijusies tik labaa speelee. Visu cienju, GM.

Šo rakstu rediģēja Nemesida: 19.08.2005 12:31

[Jaladin]

Dervins ljoti sadusots atveezeejaas, lai sodiitu, sho muljkja skukji, bet tikai tad vinjsh pamaniija, ka paataga pret zobena asmeni bija palikusi uz pusi isaaka.
"Ha, man nevajag, manu paatagu, ar tevi taapat tikshu galaa" Dervins jau sniedzaas pec sava iisaa zobena, kursh bija makstii pie jostas bet sastinga uz vietas... Ar skalju krakshkji rats paarluuza, nepagaaja ne pusmirklis, kad milziigaa muskulju zibensaatri palidoja garaam Nimejai un uzklupa nobiedetajam spiidzinaajam.
Izskatiijaas taa, it kaa laacha nagos buutu nokljuvis kakjeens. Lielais viirs plosiija Dervinu ar kailaam rokaam, koda, spaardiija, driiz vairs Dervins nekusteejaas, bet aklais to nemaniija, un tikai turpinaaja plosiit nedziivo kjermeni.
Nimeja shausmaas noveersaas, ne jau katru dienu redzami taadi skati.

[Nemesida]

OOC: vinja tachu ir kareive. vinja ne to vien ir redzeejusi. bet lai nu paliek.

Pietiks. Nedomaaju, ka vinjsh vairs pat elpo. Esi vinju nogalinaajis.
Nimeju maaca shaubas. Izveeles izdariishana vienmeer vinjai bijusi gruuta. Ja nu vinja paliidzeejusi nepareizajam cilveekam? Varbuut spiidzinaataajs buutu vinju aizvedis pie vinjas meerkja, ja vinja to piemaaniitu. Bet ko nu tagad par to...
Pietiks.
Kas te tikko notika? Un kaapeec?

Šo rakstu rediģēja Nemesida: 19.08.2005 21:37

[Jaladin]

OOC: Ahem, shaubos, ka pat karotaajiem, biezhi naakas redzeet kaa dziivu cilveeku ar kailaam rokaam sapleesh gabalos, un jebkuraa gadiijmuaa skats NAV patiikams.

Aklais viirs izkliedza asinsaaru kliedzienu, un beidzot atlaida salauzto kjermeni...
"E-es, tikko sa-sapleesu gabalos vi-vinju..." viirs veel smagi elsoja.
"Mani sauc Garmars Dirna deels. Esmu bijis te ieslodziijumaa peedejo nedeelju vai divas, saapees skaitu aizmirsu, un ar aciim arii nespeeju paarmainjas maniit... Bet neuzkaveesimies shajaa ljaunuma cietoksnii! MUMS JAATIEK AARAA!!!"
Viirs pieleca kaajaas un bija ljoti tramiigs lika, ka vinjsh kaut ko mekleetu. "Kur ir mans zobens? Man vajag savu zobenu! Es neko neredzu! Panika paarnjema nelaimiigo cilveeku, likaas, ka spiidzinashanas paarciestaas saapes ir pilniibaa salauzushas nabaga cilveeku.

[Spicule]

Tā...labi...viņa noteica.Nezinu,kas mūs te vēl sagaida,bet saku droši-tas nav nekas labs....
Viņa lēni steberēja uz kāpņu pusi. Lāsti patiesi bija nāvējoši.Vajadzēja paiet laikam,lai lāstu iedarbība zustu.
Zobens,kas kādreiz likās kā spalviņa (Tāda bija elfu darināšanas māksla. Zobens bija ass,izturīgs,liels,bet tomēr viegls.),tagad likās tonnu smags,bet elfa nesūdzējās. Kaut arī viņa bija vāja iekšēja spēka viņai netr;uka,kaut arī tas bija nedaudz iedragāts.
Pie pašām kāpnēm elfa nolika zobenu ar asmeni pret grīdu un atspiedās uz tā.
Pārlaidusi skatienu kāpņu augšgalam viņa atklāja,ka zālē atrodas vēl kāds.

[Nemesida]

Vinjsh vairs nav pie pilna praata. Nav briinums.
Nimeja veltiija Garmaram liidzjuutiigu skatienu un meegjinaaja aatri samekleet viiriesha zobenu. Vinja samaniija kaadu spiidumu taalaakajaa moku kambara stuurii un aatri vien atgriezaas ar zobenu rokaa.
Nezinu, vai tas ir tavs, bet citu zobenu es sheit neredzu.
Vinja ielika zobenu Garmara asinjainajaas rokaas, cereedama, ka vinjsh neiedomaasies pateiciiba nocirst vinjai galvu. Tas Nimeju vairs nepaarsteigtu.

Šo rakstu rediģēja Nemesida: 20.08.2005 13:43

[Hikari]

Kaede lūkojās tumsā un centās saksatīt ko neparastu. Viņai sala, jo meitene bija atsākusi drebēt. Nakot no siltām zemē, viņa bija pieradusi pie saules un maiga vēja, nevis gandrīz ledaina aukstuma. Kaede lūkojās uz priekšu un atcerējās, kā Hordaness tikko kā bija sarunājies ar spoku. Meitene gribējās pēc iespējas ātrāk tikt prom no šejienes. Negribējās stāvēt uz vietas.

[gone away]

Arthur lūkojās Kaedē ar raizīgu skatienu. Viņš jau sen bija pazinis meiteni pirms visas šīs afēras. Vai viņa maz to vares izturēt? Jauneklis vēlējās vēlreiz piedāvāt viņai savu jaku, taču atteicās no šīs domas, ja nu Kaede viņu atkal atraidīs, tad viņš jutīsies galīgi stulbi. Lūkodamies tumsā viņš cerēja, ka procesija drīz sāks kustēties no vietas.

[Riame]

Romiela stāvēja blakus Kaedei un redzēja, ka Arthur uz viņu lūkojas ar raizīgu skatienu. Arī sieviete gribēja pēc iespējas ātrāk doties uz priekšu, la inebūtu jāstāv uz vietas un beidzot varētu izdarīt to, ko viņa tik ļoti gribēja.

[The Savage]

Hordaness, pamanījis pārējos pienākam, pagriezās pret tiem. "Nu ko, nolēmāt sekot man vai arī paši tik tālu atkūlāties? Es gribētu jms pavēstīt, ka aiz durvīm esošais var būt bīstams.... Vismaz jums. Jūs varat savlaicīgi pazust, ja vēlaties, vai arī palikt, ja kaut drusciņa drosmes ir jūsu kuslajās miesās un prātos."