Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. Opcijas

[Idril]

OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas.
Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus..
Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā.

Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu :

Kelam Kelvina dēlam (gwinerva)

Kalnkalnu racēju pēcteci,
Pamet savu raktuvi,
Apmeklē senseno Imladrisu.
Mūsdienu liktenis tumsības skarts,
Izšķirts tur tiks tas.
Klausi sensenam aicinājumam.

Nirvana Daria Lurna (Tinuviel)

Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.
Seko šai balsij diželfu atvase.

Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze)

Senas teiksmas esi klausījies,
Tēvocis no tēvoča ausījies,
Sen minētā un snaustošā,
Pērle starp valstībām,
Imladrisa dusošā.
Turp vedīs tavs ceļš,
Vien klausi šim pantiņam un dungojot to,
Atklāsi senču spēku sevī šo.


Eodars (Roviela)

Imladrisa tevi sauc,
Klausi jel un nāc.
Starp divupēm un kritumiem tā naiga,
Imladrisa tevi gaida.
Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo
Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko.

Arandils Aranda dēls (Dinnija)

Imladrisa, šis vārds tev nav svešs,
Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs
Nekavējies, ceļā posies,
Vairs pēļos neknosies,
Jo senpilsēta sauc,
Nekavējies un ceļā trauc..

Allora Kerdana meita (seila)

Imladrisa, senā un tālā,
Tā, kura ir Krāčupes malā,
Bet skatīta nav tavā skatā.
Zini, ka ceļš tev mērojams turp,
Klausi nu sirdij steidz nu šurp.
Elfu bērns, kas maldījies.
Svešās vietās blandījies..

Armēlijs Tuks (Rowenny)

Vai ceļā doties gribi tu?
Tad steigšus traucies nu.
Dodies uz Imladrisu tāltālo,
Un paķer līdzi draugu attālo.
To kuram ceļš tupatās vedīs,
Un pārsteigumos ievedīs..

Torongils (Nimue)

Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..


Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu.

Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57

[Roviela]

Pateicos! Tā arī darīšu, Eodars atbildēja, noklausījies, kas Faelonam sakāms šai sakarā.

Šķita, ka saruna pašlaik ir beigusies. Kņazs aizdzina prom savas raizes un tādu brītiņu pārdomāja turpmāko. Morija... un pēc tam gandrīz vai ceļš uz mājām. Nav slikti. Jau nedaudz priecīgākā noskaņā viņš nolēma brīdi seglos pasnaust - iepriekšējās divas naktis gandrīz nav gulēts. Te, Rivendellas tuvumā nekam tādam uzreiz nevajadzētu notikt, vēl var atslābināties.
Pēc maza mirkļa viņš ir visai ērti aizmidzis seglos.

[novemberunge]

Falrasam žoklis virinājās, tomēr ne skaņas pār lūpām. Jaunekļa acīs dega liesmas, piedzīvojumu liesmas un drosme. Cik gan reizes pie kamīna nebija klausīts par sendienām, tomēr nekad nekas nebija licies īsts. Īsts bija viņa zobens, īsta bija viņa sirds un drosme, bet šie stāsti? Saurons un Gredzens? Tie arī bija īsti?
Valdniek, bet... visbeidzot viņš iesāka un uzlūkoja Faelonu dziļi, ar neizsmeļamu cieņu- fakts, ka jātnieks bija elfs jau darīja savu, turklāt tās Eodara mūžīgās 'valdniek' uzrunas...
Kāpēc es?

[Idril]

Elfa rumaks palēnināja gaitu, lai pēc mirkļa soļotu vienā riksī ar Falrasa ķēvi.
Uz šo jautājumu es tev atbildi nevaru sniegt, un padomus elfi nemēdz dot.
Faelons noteica.
Un tomēr, kaut kas man teic, priekšā, ka ja taujāsi, atbildes vari mēģināt uziet pie Lotloriēnas ķēniņienes, viņa spēj skatīt sirdīs un prātos.
Faelons noteica un ar vieglu pieskārienu paskubināja rumaku, lai atstātu Falrasu savās pārdomās un padzītos tālāk uz priekšu, lai varētu pārskatīt, vai Rivendellas robeža ir droša, tādai gan tai vajadzēja būt, bet piesardzība jau par ļaunu nenāks.

[Snorkes Jaunkund...]

Doro jāja mazliet aiz viņiem bet tomēr spēja saklausīt ko viņi runā. Nopūta izlauzās no Doro lūpām, par to ka Imladrisa jāatstāj. Viņš nokāra galvu un aizvēra acis. Nimroda mugurā Doro jutās labi un viņš viņu paglaudīja. Arī Doro iegrima domās par ceļu uz Mordoru. Vai ceļš būs drošs un vai viņi vispār tiks līdz Mordorai? Doro par to šaubījās un sirdī atkal iedzēlās bailes un sāpes.

[novemberunge]

Vai tad tas jau nebija slēptais padoms? Apmeklēt Lotloriēnas ķēniņieni? Falrasā pamazām atgriezās viņa iepriekšējais, jautrais gars. Kāda jēga bēdāties, ja, iespējams, nāve priekšā? Un, kas gan cits, ja ne nāve- viņi taču jāj uz Mordoru! Mordoru!
Labi, labi pametiet muļķa zemnieku puiku, lai šis nokaujas ar savām domām. jauneklis neapmierināti noburkšķēja, kad elfs bija paskubinājis savu rumaku un apsteidzis viņu.

[Idril]

Faelons pasmaidīja. Elfa ausis bija saklausījušas Falrasa vārdus.
Nē, mans draugs, tas nebija padoms.
Viņš nodomāja paskubinot savu rumaku. No kartēm, ko ja kāds bija vēlējies, varēja skatīt Rivendellā, var spriest, ka viņi pameta mājīgo elfu senpilsētu pa tās Dienvidrobežu caur Bruīnas braslu, kura gan tur nebija, bet kurš ķēniņam jājot pašķīrās - paseklinājās un izlaida cauri arī viņa ceļiniekus.
Jāsim gar kalniem un līdz Morijas vārtiem iesim, pa tirdzniecības ceļu - kā viesi.
Faelons noteica.
Kalnos mums būtu bīstamāk - Erram kalnos rokas var izvērsties platākas, savukārt šeit - mēs allaž varam paspēt iebēgt kalnos, bez tam.. Lai arī te esam atklātāki, diez vai viņš JAU nojauš par Atinusu - jācer, ka ne, jo tad iespējams, ceļš būs drošs.. Relatīvi.
Faelons nodomāja un palūkojies vai visi ir ļāva varenajam elfu rikšotājam auļot savā tempā pieskatot, lai pārējo ceļinieku rumaki tiek līdzi. Nebija laika kavēties, ne šobrīd.

[novemberunge]

Falrass moži nopētīja apkārtējos un pasmaidīja. Šis noslēpumainas klusums atkal viņu smacēja. Gribējās iekliegties skaļā balsī, nē, gribējās dziedāt!
Es sev kaunu nedarīšu. prātā ierunājās kāda nopietnāka un pieaugušāka balss, kas savaldīja nešpetno garu, tomērliesmas acīs dega mūzīgi- gan skumjās, gan priekos.
Cik gan nav šie kalni skatīti? Un tāpat tie allaž uzjundī sirdī kaut ko savādu. jauneklis neskaidri nomurmināja un pats nemanīdams noglāstīja Atēlas maigās krēpes. Ķēve apmierināti pielieca galvu un sāka jāt nedaudz ātrāk, it kā cenzdamās parādīt, ka lieliski spēj tikt visiem līdzi, lai arī vakar bija nežēlīgi nogurdināta.

[Idril]

Līdz Morijas vārtiem ceļš ritēja mierīgi, pārlieku mierīgi, bet tam par attaisnojumu varēja arī būt tas, ka naidnieks bija aizņemts, bez tam.. Ilgstošs klusums iemidzina modrību. Kad līdz pašiem Morijas vārtiem bija vien dažu stundu jājiens, Faelons nosprieda, ka viņam laiks ir doties pa savām takām, elfu ceļiem.
Viņš apcirta rumaku otrādi to apstādinot.

Ja dosieties taisni pa šo ceļu, pēc nepilnām trijām stundām sasniegsiet Morijas vārtus.
Viņš noteica.

Jums jāiet cauri Morijai un.. Ceru jūs sagaidīt otrā pusē. Loriēnā.

[Roviela]

(OOC - kādas ir ziņas par Moriju? Pārlasīju ATD pavedienu - leģendas sākumu, bet tur nekas nav teikts. Vai tur tagad mīt rūķi? Vai cits kas? Kādas bija ziņas Rivendellā? Katrā gadījumā - neko par turieni nezinot, bez pavadoņa Eodars tur iekšā nelīdīs, tā ir muļķīga un acīmredzama pašnāvība, turklāt - viņš tāpat nebūs ar mieru šķirties no sava zirga (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) )

Nu jau vairākas dienas viņi bija ceļojuši mierīgi un pat ar zināmām ērtībām. Pēc valdnieka vārdiem Eodars noprata, ka šis ceļojuma posms tuvojas beigām. Drīz būs Morijas vārti.

Vai valdniekam nav vēl kas sakāms, pirms doties prom? Galvenais - kurš būs tas, kurš izvedīs visus cauri šai rūķu senajai valstībai. Cik kņazs noprata - neviens no biedriem nezināja ceļu, bet varbūt viņš maldās?

Vai nav cita, zirgiem ejama ceļa? viņš pajautāja.
Cik man zināms, tad pazemes ejas un zāles nav zirgu pakaviem domātas. Un vai senie vārti vispār ir atjaunoti? Un kurš būs mūsu pavadonis? Vismaz es nezinu iziet caur šo valstību. Vai jūs kāds ziniet tur ceļus un kas tur gaidāms? kņazs uzrunāja ceļabiedrus.

[Idril]

OOC:: LS leģendā bija raxstīts, ka Morija ir atjaunota. Rivendellā nekā par Moriju nebija - sēdi mierā (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) . Bez tam līdisiet gan cauri Morijai, nu kādu gabaliņu.. Enīweij - jums būs mazs pārsteigums, kas jums pakavēs laiku Morijā un atrisinās zirgu jautājumu, lai.. Nu tu jau zini to Spoileri.. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)


Kopš Morija ir atjaunota tai ir viens zirgu ceļš, gan vairāk domāts ratiem ar recēm, bet es lēšu, ka valdnieks ļaus izvest tur cauri zirgus.
Faelons noteica, viņš bija nolēmis pakavēties uz pēdējiem jautājumiem un tad doties - dzimtene sauc. Vējš uzmutuļoja paceļot gaisā un pāris sprīžu pavizinot ceļa putekļus, šķiet daba bija klusa, tik aizdomīgi klusa pirms vētras. Tas darīja Ķēniņu aizdomīgu - kas notiek kalnu otrā pusē?

Un jūsu pavadonis.. Būs visnotaļ cienījams rūķis, kas par sevi atklās tik daudz cik vēlēsies.

[Roviela]

(OOC - LS leģendā gan nekas tāds nav rakstīts. Tas ir rakstīts Kela Kelvina dēla leģendā (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

Eodars apmierināts pamāja ar galvu

Ja tā, tad viss ir skaidrs. Lai saule un zvaigznes, zeme un ūdens palīdz jums jūsu gaitās, valdniek! Es ceru tikties ar jums aiz kalniem.

[Idril]

Faelons pašam vien zināmu rūpju mākts palūkojās uz kņazu.

Lai Ēarendila gaisma apspīd tavu ceļu un Valari jūs visus sargā. Esiet uzmanīgi.
Viņš noteica, rumaks pacietīgi stāvēja un gaidīja, lai arī tam tā vien gribējās mesties auļos.

Jūs sagaidīs Morijas valdnieks - Kelvins - viņš jums palīdzēs jūsu tālākās gaitās.
Faelons vēl noteica un tad pagriezis rumaku, kas vieglā riksī ienira krūmājos un pazuda tā itkā nemaz te nebūtu bijis.

[novemberunge]

Es jūtos kā vēja vazāta rudens lapa. Falrass nosecināja, nemierīgi sagrozoties uz Atēlas un pamājot ardievas Faelonam, kamēr skatiens aizslīdēja pie Eodara.
Varbūt vienkārši jāsim? Un paceļam kāds man paskaidros, kā ir jāuzvedas satiekot kādu valdnieku. jauneklis visai neapmierināti noburkšķēja un, paskubinājis ķēvi, metās pa norādīto ceļu, nekgaidot citus. Neviens jau nebija viņu piesaistījis te un jauneklis joprojām bija pats sev par noteicēju, tā kā varēja mierīgi un bez sirdapziņas pārmetumiem doties uz pavisam citu pusi. Tomēr piedzīvojumu kāre un jaunības trakums palika, kur bijis.

[Roviela]

Eodars sadzirdēja Falrasa pēdējos vārdus un paskubinājis Naktstauriņu piejāja blakus Atēlai.

Kā jāuzvedas? Nekā īpaši, - viņš smaidīja, zirgiem rikšojot blakus. Ceļš bija labs, laiks tāpat. Jāšana pagaidām bija viena vienīga izprieca, Ja tā vēlies, es varu dot Tev dažus vienkāršus padomus.
Vispirms - izturies tā, kā būtu atnācis ciemos pie kāda, ko cieni un godā un kurš ir krietns saimnieks savā mājā, kņazs uzsāka savu pamācību, Tu taču tad sveicināsi saimnieku vai ne? Un pagaidīsi, lai tevi uzrunā pirmo, un atbildēsi, ko tev jautā. Bet pārējā laikā - esi tas, kas tu esi, nevajag ne lepni degunu celt, ne pazemīgi līst uz ceļiem. Ja vajag ko, tad prasi, bet ne tieši viņam. Kādam no tiem, kas būs ar viņu kopā. Ja tādu nav, tad vispirms viņam pavaicā, vai drīksti runāt. Vēl - neprasi, kā viņu sauc! Vārds, ko nosauca elfu valdnieks, ir vārds, ar kuru rūķi stādās priekšā tiem, kas nepieder pie viņu cilts. Savu īsto vārdu viņš nenosauks.

Eodars brīdi paklusēja, pirms turpināt Tas viss ir tikai pirmajam satikšanās brīdim. Tālāk pats zināsi, kā izturēties. Cik manīju, Tu neesi nekāds nejēga, un mācies arī ātri. Man Tev ir jautājums - vai Tu labi proti rīkoties ar zobenu? Ierocis tev ir labu labais, bet kā ir ar drošu roku? Pēc kādām pāris stundām vajadzēs nelielu pauzi pirms nokļūstam pie Morijas vārtiem, ja vēlies, varam patrenēties.

[novemberunge]

Falrass uzmanīgi klausījās kā bērns, kam māca kaut ko jaunu un pamāja ar galu pēc katra elementārākā norādījuma, tādejādi izskatoties vēl saprotošāks un uzmanīgāks. Bet kad runa sāka iet par ieročiem un viņa zobeņcīņu, jauneklis saminstinājās.
Cik nu tur labi, ja pats visu iemācījos. Gan kā noturēt, gan kā vēzēt. Un cīnīties jau man arī nav sanācis, cik nu izcirst ceļu caur mežam un kādu biedru zaglēnu pabaidīt. Treniņš man lieti noderētu, tikai bail, ka izgāzīšos kā veca sēta. viņš noteica un nevērīgi nopētīja Eodara apģērbu, tad zirgu. Protams, gadiem iegūtā piesardzība lika uzmanīties, bet kaut kas teica priekšā, ka šoreiz šeit nebūs nekā slikti un ne visi smalkie kundziņi ir tādi mīkstie, kā tēvs vakarā no lauka atnācis šķendējās pēc smagas darba dienas. Tiesa par to vai Eodars spētu nedēļu nostrādāt uz lauka, Falrass šaubījās tik un tā.

[Snorkes Jaunkund...]

Doro arī paskubināja Nimrodu un piejāja pie Eodara. Viņš izskatījās nedaudz satraucies. Eodar es...kā man uzvesties rūķa klātbūtnē? Vai tieši tāpat kā tu stāstīji Falrasam? Jo...nu, es mazliet kautrējos no rūķiem un arī no cilvēkiem. Un no elfiem arī. Doro izčukstēja un nodūra acis. Tā nu viņš sēdēja atkal nokautrējies no tā ko tiko pateicis.

[Roviela]

Kāpēc izgāzīsies? Treniņi jau tāpēc ir, lai mācītos, tur nemaz nevar izgāzties, kņazs atbildēja iesmiedamies, jo vairāk treniņu, jo drošāka roka, un galva kaujas laukā paliek brīvāka domāt nevis par to, kā cirst, bet par to, kā labāk visiem. Un reizēm nemaz nav nesvarīgi padomāt, kā palikt dzīvam.
Viņš vēlreiz noskatīja Falrasu. Jā, puisis būs labs karotājs, tikai pagaidām vēl nemācīts. Cik viņam bija zināms, tad tie, kas ikdienā pieraduši pie smaga darba, arī kaujas laukā nežēlojas, tāpat sirds viņiem ir īstā vietā, lai saprastu, kas saudzējams bet kam saudzibas nevajag. Tad norunāts, pirmajā apstāšanās vietā.

Kad blakus atskanēja ponija pakavu dipoņa un Doro klusā balss uzdeva jautājumu, Eodars pievērsās viņam.

Jā, tieši tāpat. Izturies kā pret cienījamu saimnieku, bet pats tāpēc arī nezaudē pašcieņu. Ne viņš Tev pavēlnieks, ne Tu viņam, tāpat neko vēl viens otram parādā neesat. Ja rūķu valdnieks palīdzēs mums iziet cauri Morijai, un man nav iemesla domāt, ka tā nebūs, tad gan vismaz lielu pateicību būsim viņam parādā. Vai tad Tu, Doro, laipni neuzņem ciemiņus, kas atnāk Tavās mājās? Cik esmu dzirdējis, hobiti ir slaveni ar savu viesmīlību, kņazs laipnā un siltā balsī teica.

[Snorkes Jaunkund...]

Nu jā. Labi, bet ja viņš izvedīs mūs cauri Morijai un mēs būsim viņam lielu pateicību parādā, tad kā mēs viņam pateiksimies?Pateiksim "Paldies''un viss? Doro bija mazliet nomierinājies. Tad viņš piebilda: Un vai mēs varēsim tur jāt ar zirgiem? Negribu Nimrodu nekur atstāt!

[Roviela]

Jā, vienkārši pateiksim paldies, ja tiksim veiksmīgi ārā no turienes. Un ja ne ļoti veiksmīgi, tāpat teiksim paldies. Tieši tā, kā draudzīgi atvadās no tā, pie kura esi bijis ciemos, - kņazs joprojām laipni smaidīja. Viņam šī saruna uzlaboja garastāvokli. Tik mierīgi! Nemaz ne salīdzināt ar to, kas var gadīties tur, Morijas dzīlēs.

Faelons teica, ka tur esot zirgu ceļš, pa kuru pat ar ratiem varot izbraukt un ka Morijas valdnieks ļaušot mums izvest cauri viņa valstībai zirgus, - Eodars atbildēja, noglāstīdams Naktstauriņa krēpes, - man tāpat nav nekādas vēlēšanās šķirties no sava uzticamā drauga, un, domāju, pārējiem arī.

Bet negribu slēpt - rūķi ir Morijas valdnieki, bet šī pazeme ir dziļa un tur mīt daudz kas, kas nemaz nav draudzīgs tiem, kas tur vēlas paviesoties, - Eodars palika nopietns, - mēs tur varam sastapties arī ar kaut ko bīstamu, un rūķi tur nemaz nebūs vainīgi.

Viņš noskatīja ceļabiedrus.
Īstenībā tā būs liela veiksme, ja mēs visi pilnīgi neskarti iziesim tur cauri. Bet šo domu kņazs skaļi neteica.

[novemberunge]

Bet Falrass tikai spēra laukā, nemaz nepadomādams:
Tu domā dzīļu briesmoņus? Visu ko esmu dzirdējis par Moriju, tomēr ne puse no stāstītā parasti nav taisnība. Cilvēkiem patīk izpušķot un sēžot pie alus kausa stāstīt tādus brīnumus, ka ausis klausoties vīst.
Tad viņš apklusa un nomērīja ar skatienu savas rudās ķēves muskuļoto, nedaudz kaulaino augumu un viņas mežonīgās, garās krēpes, kas šūpojās līdzi vējam. Atēla pamanījusi šo skatienu klusi nobubināja un palēlināja riksi.
Es nemūžam nešķirtos no Atēlas. Bet viņa gan mani labprāt nosviestu tepat uz mutes, vai ne, meitenīt? jauneklis apjautājās un ķēve vienkārši paklanīja galvu, neko vairāk. Šajās attiecībās uzreiz bija skaidrs, kurš ir saimnieks (Atēla) un kurš ir padotais (Falrass).