Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. Opcijas

[Idril]

OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas.
Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus..
Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā.

Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu :

Kelam Kelvina dēlam (gwinerva)

Kalnkalnu racēju pēcteci,
Pamet savu raktuvi,
Apmeklē senseno Imladrisu.
Mūsdienu liktenis tumsības skarts,
Izšķirts tur tiks tas.
Klausi sensenam aicinājumam.

Nirvana Daria Lurna (Tinuviel)

Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.
Seko šai balsij diželfu atvase.

Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze)

Senas teiksmas esi klausījies,
Tēvocis no tēvoča ausījies,
Sen minētā un snaustošā,
Pērle starp valstībām,
Imladrisa dusošā.
Turp vedīs tavs ceļš,
Vien klausi šim pantiņam un dungojot to,
Atklāsi senču spēku sevī šo.


Eodars (Roviela)

Imladrisa tevi sauc,
Klausi jel un nāc.
Starp divupēm un kritumiem tā naiga,
Imladrisa tevi gaida.
Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo
Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko.

Arandils Aranda dēls (Dinnija)

Imladrisa, šis vārds tev nav svešs,
Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs
Nekavējies, ceļā posies,
Vairs pēļos neknosies,
Jo senpilsēta sauc,
Nekavējies un ceļā trauc..

Allora Kerdana meita (seila)

Imladrisa, senā un tālā,
Tā, kura ir Krāčupes malā,
Bet skatīta nav tavā skatā.
Zini, ka ceļš tev mērojams turp,
Klausi nu sirdij steidz nu šurp.
Elfu bērns, kas maldījies.
Svešās vietās blandījies..

Armēlijs Tuks (Rowenny)

Vai ceļā doties gribi tu?
Tad steigšus traucies nu.
Dodies uz Imladrisu tāltālo,
Un paķer līdzi draugu attālo.
To kuram ceļš tupatās vedīs,
Un pārsteigumos ievedīs..

Torongils (Nimue)

Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..


Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu.

Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57

[Miss Doherty]

Faelons bija no bibliotēkas dziļumiem sāvācis kādu nelielu grāmatiņu un atstājis kņazu vienatnē, netraucējot viņam pētīt rakstus.

Tagad, kad tuvojās pusdienu laiks, Faelons bija atgriezies ēdamzālē, lai sagaidītu viesus uz pusdienām. Galds bija uzklāts - tiesa gan, ne karaliski, tomēr pieklājīgi iestiprināties noteikti varēs.

[novemberunge]

Falrass sajta kaut ko vēsu pilam uz rokas, it kā ārā būtu sācis pakšķināt lietus. Viņš nemierīgi sagrozījās, nespēdams atrauties no dusas, un domīgi atvēra vienu acis.
Kas... te... pil? jauneklis miegaini nomurmināja un piecēlās sēdus. Tagad acis bija vaļā, bet joprojām miega plīvura aizklātas.

Slienas! pēc mirkļa viņš iesaucās un pielēcis kājās noslaucīja roku saskrandušajās biksēs. Guļot Falrass bija atvēris muti un nosiekalojis visu roku.
Kāds kauns. viņš nodomāja un sāka lūkoties apkārt pēc sava apmetņa. Tas bija nomests uz gultas.
Jauneklis nopūtās un apmeta to ap pleciem, lai neviens neievērotu viņa slapjo roku. Bija teju pusdienlaiks, vēders neapmierināti burkšķēja, prāts klejoja zilās tālēs, bet bija jādodas uz ēdamzāli.

Nonācis tur, Falrass pārliecinājās vai apmetnis piesedz roku un nemierīgi pasmaidījis sasveicinājās ar šeit esošajiem.
Viņa mati bija saspurojušies un sakrituši uz visām pusēm, bet acis joprojām tādas blāvas. Viss liecināja, ka jauneklis ir ne visai saldi, bet tomēr gulējis.
Viņš gari nožāvājās un otrreiz pasmaidījis apsēdās galdam pa vidu, nemaz nemanīdams, ka uz tā ir salikta ēdmaņa.

[Roviela]

(OOC - tā vien gribējās uzrakstīt - uzsēdies uz dakšiņas, puisis ar brēcienu stāvus uzleca gaisā! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Bet tik stulbs viņš noteikti nav, lai uzsēstos uz ar traukiem noklāta galda. Pat akls to neizdarītu.)

Eodars iegāja saules piesildītajā mājīgajā ēdamzālē, kas reiz bija redzējusi daudz lielākus būtņu pulkus, klausījusies dziesmas un nostāstus, kurā bija ritējušas dzīres un sapulces. Tagad, tik nelielam skaitam ēdāju, zāle bija klusa un liela, vien atmiņas par kaut ko ļoti senu atgādināja par sevi.

Eodars piegāja pie elfu ķēniņa un izteicis pateicību par to, ka varēja būt bibliotēka, ar cerību piebilda, ka labprāt tur ieskatītos vēl, jo ne tuvu visu bija paspējis izskatīt.

(OOC - Eodars apsēdīsies pa galda tur, kur to norādīs Faelons)

[novemberunge]

OOC: Ē, es drusku nepareizi izteicos- Falrass apsēdās uz krēsla, kas atradās galda nu, kā, lai pasaka- vidienē. Lūdzu, ignorējiet to teksta gabaliņu. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Falrass uzmeta ašu skatienu Eodaram un atslīga savā krēslā prātodams vai tik nav kaut ko izdarījis nepareizi. Kņazs stāvēja kājās, bet viņš sēdēja.
Labi, man ir lielisks attaisnojums- no pieklājības es tiešām maz jēdzu. jauneklis nodomāja un viņa sejā atspoguļājās spīts un kauns reizē, tomēr visvairāk tur mijās dusmas- dusmas par to, ka viņš nezin, ko darīt esot kopā ar kādu augstdzimušo.

Šo rakstu rediģēja Mia Mania: 15.09.2005 19:32

[Snorkes Jaunkund...]

Doro tomēr aizmiga bet visu nakti murgoja. No rīta viņš murminot pamodās un ieraudzījis ka līst negribēja nekur iet. Taču viņš piecēlās, apģērbās un piegāja pie galda nomurminot visiem klātesošajiem: brīt. Tad viņš apsēdās pie galda.

[Miss Doherty]

(ooc: nu principā jau arī Eodars sēž, tajā vietā, kur norādījis Faelons. Un tas, ka es neuzrakstīju, ka avldnieks tiešām kņazam norāda, kur sēdēt nenozīmē, ka kņazs stāv kājās (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Par sēdvietām - es pieņēmu, ka elfiem varētu būt daudzmaz līdzīgi kā cilvēkiem ar sēdēšanu. Bet ja tik un tā ko saujaucu - neņemt vērā, tas galīgi nav svarīgi.)


Valdnieks norādīja kņazam uz pirmo vietu galda sānos no sevis, labajā pusē.

Zālē ienāca cilvēku jauneklis un tas saistīja Faelona uzmanību. Visupirms jau viņa izskats - saņurcīts, apmetnī - kā tikko no gultas izkā```` turklāt pirms gulētiešanas nenoģērbies. Nākamais - ne sasveicināšanās, pat ne galvas palocīšana, bet uzreiz pie galda.

Elfu ķēniņš viegli pasmaidīja un visai vēlīgā un iecietīgā tonī uzrunāja nupat ienākušo.
Labrīt, cilvēka bērns. Ko nu tu tik tālu apsēdies? Nāc vien tuvāk, pastāsti par saviem ceļojuma iespaidiem. Neko daudz pa ceļam man neizdevās ar tevi aprunāties, jaunais cilvēk.

Labrīt, Doro!

(ooc2: Atzīstos - neesmu cītīgi izstudējusi ko valdnieks (no Ljipas puses) ir paspējis sadarīt. Tikai dažus svarīgākos sīkumus mūsu jaukais GM man apstāstīja.]

Šo rakstu rediģēja Emo Doll: 15.09.2005 20:42

[Laupītājmeitēns ...]

Arandils ieradies savā istabiņā, ilgi sēdēja nomodā pārdomādams notikušo. Kas un kā... Un ne tikai par pēdējo dienu notikumiem, kopš viņš devās atkal ceļā uz Imladrisu, bet arī par to, ko bija uzzinājis pirms tam... Ko dzirdējis no biedriem, ko pats novērojis un reedzējis. Pret rītu viņš aizmiga. No rīta viņš bija izgājis ārā, tur arī palicis līdz pusdienu laikam, kad vajadzēja doties iekšā uz kopējām pusdienām. Atkal ļaužu sabiedrībā.

Arandils ienāca zālē... Viņš redzēja, ka pie galda jau ir Falrass un Doro. Manīja arī Eodaru. "Esiet sveicināti!" Viņš sveicināja palokot galvu, un palūkojoties uz tajā atrodošajiem.

[Tinuviel]

Elfa līdz ar saullēktu bija nedaudz pagājusies pa daiļo Imladrisu. Pakavējusies atmiņās, domās par tagadni un šaubās par nākotni. Vien tad, kad bija pienācis laiks bija pienācis laiks būt pie galda, elfa atgriezās no neilgās pastaigas.

Ienākot zālē, viņa uzreiz manīja Faelonu.
- Maer aur!
Nirvana ar vieglu smaidu uz lūpām sveicināja elfu un viegli pielieca galvu, neļaujot skatienam aizslīdēt projām no Faelona.
- Labs rīts!
Tas pats tika teiks arī pārējiem, tik šoreiz viņiem tika veltīts vien smaids. Viņas skatiens ilgāk pakavējās pie Eodara, Falrasa un Arandila. Elfa vēlreiz paskatījās uz Faelonu, tad nosēdās pie galda.

[Roviela]

Eodars, apsēdies, kā vēlēts, Faelonam pie labās rokas, pieklājīgi sasveicinājās ar visiem, kas ienāca zālē. Tagad viņš tos beidzot varēja apskatīt saules gaismā. Naktī, un vēlāk ceļojot uz šejieni, to nevarēja izdarīt.

(OOC - GM! Gribu zināt, vai un ko es atradu/izlasīju bibliotēkā (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Jā, man vēl ir aizrādījums par laiku! Neviens no jums nakti NAV gulējis. Mēs ieradāmies vakar naktī, neilgi pirms rītausmas. Rītausmā ieradās Dranvins un notika bēres. Saule jau bija uzaususi, kad mums bija iespēja drusku pagulēt. Līdz pusdienlaikam. Tā kā nakts gulēšanas apraksti nebūs īsti pareizi.)

Šo rakstu rediģēja Roviela: 16.09.2005 14:59

[novemberunge]

Falrass nedaudz salecās, izdzirdējis savādo uzrunu. Neko neteicis viņš piecēlās kājās un piesēdās Faelonam nedaudz tuvāk, bet joprojām pāris vietas atstatus, saglabādams distanci. Viņu pat nedaudz baidīja visi šie smalkie ļautiņi.
Ceļojuma iespaidi? Necik jau daudz ar jums kopā laika nepavadīju un viss ceļš man bija rūgtuma pilns. Atēla, redz, jau tā bija nodzīta, bet viņai vēl vajadzēja pārvarēt bailes un aulēkšot šurp. Nabaga ķēvīte, ceru, ka viņa uz mani neļaunosies un būs labi atpūtusies. jauneklis pavisam godīgi atbildēja un gribēja uzdot pretjautājumu, tomēr kaut kas viņu apturēja kā ledaina siena, nostājusies starp elfu un cilvēku.

Šo rakstu rediģēja Mia Mania: 16.09.2005 14:36

[Idril]

Uzreiz pēc Armēlija bērēm Dranvins bija devies prom pirms tam pārmijis vien dažus vārdus ar Faelonu, ka bija zināmi vien viņiem abiem.
Noro lim, Northstar..
Viņš noteica savai varenajai ķēvei, kura zibbenīgiem, bet klsiem soļiem aizauļoja prom..
Vētra briest, jā briest, tik ilgs miers.. tiks satricināts.

Šo rakstu rediģēja Nostariel: 16.09.2005 16:31

[Miss Doherty]

Faelons, uzaicinājis Nirvanu sēdēt sev blakus otrā pusē, vērsās pie visiem pārējiem - atvainojies par pieticīgo maltīti, aicināja ēst to, kas nu bija.

Pēc pusdienām, kad ar viņa laipnu atļauju, visi varēja doties apskatīt skaisto vietu dienasgaismā, viņš neuzkrītoši uzaicināja Nirvanu pastaigāties, pirms tam nodrošinot sev to, ka viņš zin, kur apmēram meklēt pārējos viesus - Faelons ieteica katram apskatīt to vietu, kura pēc valdnieka domām viņam interesēs visvairāk.

Faelons izstāstīja Doro kā var nokļūt dārzos - ja nu hobitam sakārotos redzēt to, kas palicis no elfu izkopā skaistuma. Ar cerību, ka Doro dosies tieši turp, Faelons uz laiku atvadījās no ceļiniekiem.

Kņaz Eodar, jūs noteikti vēlēsietiem gremdēties nebeidzamo karšu un rakstu jūrā. Ja piedosiet, ka nepavadu jūs, variet turp doties.
Vēlīgi, tomēr visnotaļ aturīgi elfu ķēniņš uzsmaidīja cilvēkam un pievērsās elfu meitenei sev blakus.
Nirvana, gribu ar jums parunāt.
Sācis soļot uz durvju pusi, viņš turpināja
Iziesim līdz terasei...
Un negaidot elfu, viņš lēnā, vieglā solī devās prom pa telpā, skaidri zinot, ka Nirvana sekos.

[Tinuviel]

Nirvana neko neatteica uz Faelona aicinājumu, vien piekrītoši pielieca galvu. Atteikties nebija jēgas. Bet par ko Faelons gribēja ar viņu parunāt? Elfa piecēlās un sekoja Faelonam nesteidzīgā solī. Seju vēl joprojām rotāja smaids, bet nu tas lēnām sāka dzist. Drīz jau bija palikusi vien viegla atblāzma.

- Par ko Jūs, Faelon, vēlējāties ar mani parunāt?
Elfa skaidri jautāja, tonis bija visai nopietns. Viņi abi bija iznākuši uz terases. Pirms Faelons atbildēja, viņa aši pārskatīja ainavu, kas atradās aiz terases. Tad Nirvana paskatījās uz Faelonu.

[Miss Doherty]

Faelons nopūtās - viegli. Un tam sekoja tikpat viegls smaids.
Gribēju tikai apvaicāties kā šeit jūties? Tu jūti šeit savas mājas? Savus pirmsākumus? Tu jūti, kas šī vieta ir tagad?
Faelons vērās tālumā - pie debess pamales, kur saules stari bija tik gaiši...

[Snorkes Jaunkund...]

Doro pēc brokastīm jutās mazliet labāk, un kad visi cēlās no galda, Doro jau smaidīja. Pēc tam kad Faelons pateica kur ir dārzi, Doro ilgi nedomādams devās turp. Iedams viņš iedomājās kur gan aizgāja pārējie un tad galvā uzmācās neliela ziņkāre par ko Faelons gribēja runāt ar Nirvanu.

OOC: Man dārzi tikai jāapskatās vai arī tur kkas notiks? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif)

[Tinuviel]

Nirvana vēl mirkli skatījās uz Faelonu, tad skatiens aizslīdēja tālumā. Viņa ko pārdomāja.
Kā gan...?
Bet domu viņa nepabeidza.
- Šeit es jūtos... Daudz savādāk, nekā citur. Nezinu, brīvāk? Nepiespiestāk? Jā, es jūtu šeit savas mājas, visu.
Elfa noteica.
- Liekas, ka reize, kad šejieni pametu bija vien pirms dažām dienām, bet tagad Imladrisa ir tik ļoti savādāka...
Viņa piebilda. Viņa kavējās domās, tāpēc vārdi varbūt neskanēja tā, kā viņa bija vēlējusies.

[Miss Doherty]

Tu gribi ko jautāt, Nirvana?
Elfu ķēniņš pagriezās pret Nirvanu
Nirvana, tu esi elfs tā pat kā es. Tu esi no šejienes tā pat kā es..
Faelons apklusa un atkal pavērās tālumā. Viņš iedomājās, ka varbūt nemaz nevajag elfu meitenei neko teikt, neko aizrādīt - iespējams, ka nekad vairs viņa šeit neatgriezīsies. Tad priekš kam? Doro...

Faelons tā kā mazliet sakustējās - prom no miera, kas uz mirkli bija viņu apņēmis. Bija jāsteidzas.

[Tinuviel]

- Nē, neko...
Elfa klusi atteica.
Varbūt...
Prātā iešāvās doma, bet tā bija pārāk neticama, lai par to vispār iedomātos. Viņa uz īsu brīdi paskatījās uz Faelonu, tad atkal novērsa skatienu. Prātā šaudījās visādas domas...
- Vai ir vēl kas, ko gribējāt teikt vai jautāt?
Viņa visbeidzot pajautāja.

Šo rakstu rediģēja Tinuviel: 17.10.2005 14:36

[Roviela]

Nopratis, ka elfu ķēniņš vēlas mierīgi parunāties atsevišķi ar katru no viņiem, un pirmā būs Nirvana, Eodars pēc maltītes pateicās par mielastu un nolēma izmantot mirstīgajiem tik reti dabūjamo atļauju ieskatīties Rivendellas rakstu krājumos. Tas būtu neprātis, laist garām tādu iespēju! Un saimnieks pavisam droši zinās, kur kņazu atrast.
Eodars bevās uz bibliotēku un turpināja iesākto tīstokļu lasīšanu. Lai vai kas, bet te viņš bija ar mieru pavadīt visu šai rāmajai ielejai atvēlēto laiku.

[Miss Doherty]

Nē
Faelons pavisam bija izlēmis - dažreiz der arī paklusēt. Un ķēniņam jau īpaši jādomā, ko un kam saka.
Tikai viens - lai kur tu arī nenonāktu atceries, kur ir tavas mājas un smelies spēku no tā, smelies spēku savā sirdī.
Paredzēdams grūti ceļu visiem, valdnieks redzēja par vajadzīgu atgādināt nepadoties brīžos, kad šķiet izejas nav un zināt, kur rast palīdzību tādos grūtos brīžos.

Faelons atvadījās no Nirvanas un vēl izstāstīja kādu atmiņu par laiku, kad šeit vēl dzīvība bija dzīva - izstāstīja, lai iedvestu cerību un vēlmi vēl kādreiz šo teiksmaino vietu tādu redzētu - dzīvu Rivendellu, elfu Rivendellu.

Pēc laika pavērās mazās durtiņas, kas veda rakstu krātuvēm. Kāds jau šeit bija un cītīgi studēja tīstokļos teikto
Daudz noderīga atrodat?
Faelons apvaicājās, pirms paņēma kādu pergamenta gabalu, lai uz tā vilktu vijīgus burtus hobitam saprotamā mēlē.