Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. Opcijas

[Idril]

OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas.
Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus..
Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā.

Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu :

Kelam Kelvina dēlam (gwinerva)

Kalnkalnu racēju pēcteci,
Pamet savu raktuvi,
Apmeklē senseno Imladrisu.
Mūsdienu liktenis tumsības skarts,
Izšķirts tur tiks tas.
Klausi sensenam aicinājumam.

Nirvana Daria Lurna (Tinuviel)

Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.
Seko šai balsij diželfu atvase.

Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze)

Senas teiksmas esi klausījies,
Tēvocis no tēvoča ausījies,
Sen minētā un snaustošā,
Pērle starp valstībām,
Imladrisa dusošā.
Turp vedīs tavs ceļš,
Vien klausi šim pantiņam un dungojot to,
Atklāsi senču spēku sevī šo.


Eodars (Roviela)

Imladrisa tevi sauc,
Klausi jel un nāc.
Starp divupēm un kritumiem tā naiga,
Imladrisa tevi gaida.
Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo
Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko.

Arandils Aranda dēls (Dinnija)

Imladrisa, šis vārds tev nav svešs,
Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs
Nekavējies, ceļā posies,
Vairs pēļos neknosies,
Jo senpilsēta sauc,
Nekavējies un ceļā trauc..

Allora Kerdana meita (seila)

Imladrisa, senā un tālā,
Tā, kura ir Krāčupes malā,
Bet skatīta nav tavā skatā.
Zini, ka ceļš tev mērojams turp,
Klausi nu sirdij steidz nu šurp.
Elfu bērns, kas maldījies.
Svešās vietās blandījies..

Armēlijs Tuks (Rowenny)

Vai ceļā doties gribi tu?
Tad steigšus traucies nu.
Dodies uz Imladrisu tāltālo,
Un paķer līdzi draugu attālo.
To kuram ceļš tupatās vedīs,
Un pārsteigumos ievedīs..

Torongils (Nimue)

Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..


Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu.

Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57

[Tinuviel]

Nirvana slepus pasmaidīja. Laikam ka tur ir kāds Faelonam pazīstams.
- Noro lim, Draigo!*
Nirvana pačukstēja zirgam, un Draigo sāka auļot vēl ātrāk. Elfu zirgs manīja Norstāru, tāpēc pielika soli. Nirvana paskatījās uz Arandilu.

*Skrien ātri, Draigo!

[Laupītājmeitēns ...]

Arī Arandils jau krietnu laiciņu spēja redzēt trīs ceļotājus pie tilta. šo Dranvinu un vēl divus mazākus. sīkaliņi? Arandilam ienāca prāta. Bet ko tie te dara? Tik tālu no mājām. Virpilī viņi jau ir reti sastopami, bet tik tālu... Arandils iecirta zirgam sānos, Belts salējās pakaļkājās un ātri vien panāca tos, kas bija paātrinājuši tempu pirms viņa. Nu jau pie tilta gaidošā kompānija būtu bijusi redzama pat ar vājām acīm apveltītam radījumam. Nirvana paslatījās uz viņu. Viņš pagrieza galvu manot tās skatienu. "Jā?"

[Tinuviel]

Nirvana lika zirgam pieauļot blakus Beltam.
- Es brīnos par tiem sīkaliņiem. Atrasties tālu no savām zemēm viņiem nav raksturīgs.
Nirvana teica Arandilam. Dēļ ātruma varēja gadīties, ka Faelons šos teikumus nedzird. Viņa paskatījās uz priekšu vien uz īsu mirkli, pēc tam elfas skatiens atkal skatījās uz Arandilu.

[Laupītājmeitēns ...]

Arandils vēlreiz uzmeta sīkaliņiem, citraiz sauktiem arī par hobitiem un arī citādāk. Un paskatījās atpakaļ uz Nirvanu domādams. "Nezinu. Es arī par to prātoju, kad viņus pamanīju. Bet, ņemot vērā, ka es satieku arī elfus, kas tomēr arī nav īpaši bieži sastopami ārpus to teritorijām, ja atļausi šobrīd tā teikt. Un tā, kā mēs abi dodamies uz Rivendellu, un tie arī ir uz ceļa, kas ved turp... es teiktu, ka arī ar viņiem mums būs kopīgs ceļamērķis. Un droši vien, ka arī izjāšanas iemesli būs līdzīgi... Kāpēc viņi ir pametuši savas dzimtās vietas..." Pēdējais nebija jautājums... "Faelon, vai varētu būt, ka mums būs pa ceļam ar viņiem?" Viņš nolēma pārbaudīt savu teoriju, bet īsti neticēja, ka tas viņu sadzirdēs zirgu auļu troksnī.

[Tinuviel]

Nirvana pārdomāja Arandila teikto. It īpaši viņa pārdomāja teikumu, kur bija minēti elfi. Jā, viņai tagad būtu jābūt tur, kopā ar viņiem. Bet kāpēc tad viņa ir šeit? Lai viņus atrastu un dotos atpakaļ. Nirvana neko neteica. Elfa noglāstīja Draigo melno kaklu un vēlreiz paskatījās uz priekšu. Vēl brītiņš un viņi būs pie viņiem.

[Hikari]

Armēlijs nokāpa no sava ponija un lūkojās apkārt.
Tā mums patiesi būs vieglāk jauneklis pie sevis nodomāja, kad dzirdēja, ko saka Dranvins par jaunajiem ceļabiedriem. Šī ideja viņam patika- pulciņš, tātad nebūs vairs garlaicības. Varēs parunēties, varbūt pa ceļam ko uzdziedāt...
Armēlijs apsēdās uz zāles, kura maigi kutināja horita kailās pēdas, uz palūkojās uz savu poniju. Labi, ka viņi uz brīdi apstājās- nabaga lopiņš ju bija krietni noguris.

[Laupītājmeitēns ...]

Arandils vēl paskubināja Beltu un drīz vien bija klāt. Kad Arandils piejāja pie tilta - viņš nolēca no zirga. Tad palocījās vecākajam no viņiem, kas šķiet bija Fealona draugs.
"Sveicināti, Jūs, es domāju, esat Dranvins. Fealons minēja jūsu vārdu pamanot pirmoreiz jūs."
Arandils sveicināja, tad pagriezās pret abiem sīkaliņiem.
"Sveicināti arī jūs abi..."
Arandila sejā nebija ne nieka no tās izbrīnas, kas bieži vien iegūla sejā dažādiem cilvēkiem un ne cilvēkiem pamanot šos sīkaliņus pirmo reizi.
"... Nenākas bieži redzēt sīkaliņus tik tālu no viņu mājām, es pat teiktu ka neatceros, kad būtu pēdējo reizi redzējis kādu tik tālu. Pat Virpilī jūs šajos laikos esat reti viesi..."
Arandils turpināja, tad pagriezās pret saviem ceļabiedriem un gaidīja ko viņi teiks.

[Tinuviel]

Nirvana piejāja pie tilta tīlīt aiz Arandila. Elfa nokāpa no zirga un vērīgi nopētīja abus hobitus un burvi. Viņa uzlika roku uz sirds un viegli pieliecās.
- Mae govannen, Dranvin!*
Elfa sveicināja burvi elfu valodā. Varētu kopusmēlē arī, bet viņa nebija tā radusi. Viņa pagriezās pret abiem hobitiem.
- Suilad, periannath!**
Viņa teica abiem hobitiem. Sejā elfai bija viegls smaids. Viņa nostājās blakus Arandilam.

*Well met, Dranvin!
**Sveicināti, hobiti!

[Ļipa]

Faleons ļāva Nirvanai un Aradilam joņot pretī Darvinam. Kādu brīdi vērojis savus ceļa biedrus elfs pasmaidīja par sev vien zināmām domām, kas bija radušās tā vērojot abus ceļabiedrus un paskubināja arī savu balto un grezno zirgu, lai no soļiem tas pārietu rikšos, tomēr ne skrējienā. Viņš bija izlēmis ļaut visam ritēt savu gaitu iejaucoties vien, tad, kad būs laiks.
Sveicināts!
Faleons stalti izslējies uzrunāja burvi. Lai gan viss Faleona augums izstaroja varu un majestātiskumu, kas viņam piederēja, tomēr pret Dranvinu viņš izjuta dziļu cieņu.

[Snorkes Jaunkund...]

Doro nezināja kā atbildēt visiem tiko ieradušajiem tāpēc piesarcis klusu nomurmināja "sveiki." tad Doro nokāpa no Nimroda un nostājās blakus Armēlijam. Viņš paskatījās uz Dranvinu un mēģināja notvert viņa skatienu. Doro glaudīja imroda miklo purniņu un tad novērsies no burvja, palūkojās uz Nirvanu. Tad brīdi vēries viņš pārlaidās uz Aradilu ubn visbeidzot uz Faelonu.

[Idril]

Sveiki, sveiki..
Dranvins sveicināja pienācējus, viņš viegli pakasīja sirmo bārdu.
Es biju domājis, ka tu, Faelon, būsi bijis steidzīgāks un jau sen ticis pāri Pēdējam Tiltam, taču nu tas nemaz nav par skādi.
Viņš pasmaidot noteica nokāpdams no varenās ķēves, kura cildeni stāvēja.
Jā, jā.. Esiet Sveicināti Arandil un Nirvana..
Viņš vēlreiz sveicināja divus.
Faelon, es gribētu tavā gādībā līdz Imladrisas robežām nodot divus hobitus, man steidzama darīšana..
Viņš noteica un ieskatoties Faelonam acīs, viņa domās nobeidza teikumu.
Izengardā briest, kas jau bijis..
Saule maigi spīdēja un putniņi čivināja un jaukā ainava apkārt ittin nemaz nevedināja domāt, kas šiem ceļiniekiem bija darāms un kas gaidāms.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 13.08.2005 18:02

[Tinuviel]

Nirvana uzsmaidīja Doro, kad tas nomurmināja klusu "Sveiki.". Kad Dranvins viņu un Arandilu sveicināja, Nirvana viegli pielieca galvu. Elfa vēroja te Dranvinu, te Faelonu. Viņa uzmanīgi klausījās sarunā, bet neko nebilda. Ik pa brīdim skatiens lēnām palika pie Arandila.
Viņi ir pazīstami.
Elfa nodomāja un paskatījās uz hobitu, kas vēl nebija bildes ne vārda.

Šo rakstu rediģēja Tinuviel: 13.08.2005 19:48

[Laupītājmeitēns ...]

Ja.. izskatās, ka līdz Imladrisai jāsim palielā bariņā... Arandils nodomāja klausoties Dranvinā... Nez, šie sīkaliņi ir vienkārši kautrīgi, vai arī pārbijušies? viņš prātoja pārdomādams kluso "sveiki"....
Arandils paskatījās uz tuvāko hobitu, to kurš bija klusām viņus sveicinājis (Doro ).
"Nu, izskatās, ka tālāk laikam jāsim kopā..."
Viņš uzmundrinoši sacīja, bet klusām, lai netraucētu vecākajiem viņu sarunā...
Viņš visu laiku juta Nirvanas skatienu. Ik pa laikam viņš paskatījās uz viņu mēģīnot notvert viņas, taču diezgan nesekmīgi. Arandils pasmaidīja.

[Hikari]

Armēlijs nolūkojās visā tajā un uzmanīgi klausījās sarunā. Tad viņš uz mirkli pievērsa acis elfai. Jauneklis tikai vienu reizi savā mūžā bija redzējis elfu un šī viņam šķita īpaši skaista. Palūkojies uz Doro viņš pacēla galvu uz augšu uz uzlūkoja Arandilu.
Esi sveicināts! jauneklis droši teica un pat nedaudz paklanījās, nodomādams, ka tā būs pieklājīgāk. Tad viņš novērsa skatienu tālumā un klusējoši vērās koku zaros.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 16.08.2005 11:15

[Ļipa]

Man bija šādas tādas neatliekamas darīšanas!
Faleons atteica Darvinam, sīkāk neko nepaskaidrojot, gan jau tam vēl būs laiks, kad būs vieta sarunai zem četrām acīm. Nokā```` no zirga Faleons to viegli noglāstīja un nopētīja abus hobitus.
Lai notiek!
Faleons izturēja Darvina skatienu un tikai tad pievērsās Nirvanai un Arandilam noskatījis tos viņš pagriezās atpakaļ.
Ja tas ko tu saki ir tiesa..
Viņš iesāka, lai gan labi zināja, ka Dranvins nemēdza teikt ko citu kā vien patiesību.

[Idril]

Tā ir tiesa un tu pats to tīri labi zini, Valdniek.
Dranvins stingrā tonī noteica.
Tā, jūs abi, būsiet sapratuši, ka nododu jūs abus Faelona rokās, kopā ar viņiem tiksiet līdz Rivendellai, jo arī viņiem turp ved ceļš, es zinu - pats viņus aicināju.
Viņš noteica hobitiem uzkāpdams atpakaļ Norstāras mugurā, varenā ķēve dīžajās, taču pacietīgi gaidīja mirkli, kad doties ceļā. Viņš zināja, ka pateicis daudz ko kas ceļiniekiem liks aizdomāties, taču viņš to neizteica nejauši - neuzmanības mirklī.
Līdz Rivendellai vairs nav tālu, taču uzmanieties.
Viņš noteica.
Tagad visamaz par hobitiem man prāts būs mierīgāks..
Viņš nodomāja.
Faelon, pie brasla jums var gadīties ciemiņi, gan līdzgaitnieki, gan tādi, kam acīs labāk negadīties, lēšu, ka tur būsiet pēc pāris dienām - pilnmēnesī, tā, ka .. Nu pats zini..
Viņš noteica daudznozīmīgi nobeidzot un balsī atkal ieskanoties rūpēm.
Tad tiksimies Rivendellā.
Viņš noteica klātesošajiem un ķēve sacēlusies pakaļkājās atspērās un jau pēc pāris mirkļiem bija nozudusi tālēs zilajās, starp kokiem, pa cēlu - tālumā.


***

Līdz braslam vairs nebija tālu. Eodaram un Torongilam bija mērojamas vairs tikai dažas dienas. Apkārtne, lai arī neizskatījās sevišķi draudzīga, nebija naidīga un ceļot varēja mierīgi un nesteidzoties, lai arī līdz pilnmēness naktij vairs nebija tālu..


***

Naneth!*
Vanamarilla viegliem soļiem steidzoties pretī savai mātei zem Lorienas zeltlapu kokiem iesaucās.
Viņš ir atradies, viņi nonāks galā, viņš IR atradies.
Marjabelle elfiski gavilēja.


*Māt?! Mamm?!

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 16.08.2005 19:02

[Roviela]

Tā arī nesagaidījis pēkšņi nerunīgā ceļabiedra atbildi, Eodars cēlās uz iešanu. Nav laika te kavēties! Runāties varēs arī vēlāk. Tas nav steidzami, turklāt stāstu, ko viņš būtu pavēstījis, zināja ikviens cilvēks Gondorā, tāpēc jo vairāk nebija jēgas tērēt tam laiku pašreiz.
Šo brīdi ceļotāju zirgi bija izmantojuši, lai krietni samazinātu zāles daudzumu laukumiņā.
Taka, lai arī sen nelietota, bija vēl pietiekami laba, tāpēc kāpšana sekmējās raiti. Pret vakaru, kad klinšu spraugās jau biezēja melna nakts, viņi bija izgājuši uz kalnu pārejas sākuma. Pāri korei veda diezgan plats, līdzens ceļš. Te vairs nebija tik ļoti stāvs, iet bija vieglāk, bet taka veda joprojām nedaudz uz augšu, un Eodars zināja, ka uz leju kāpt viņi sāks kaut kad pēc pusnakts. Viņš ierosināja vēl vienu īsu atpūtas mirkli. Ar svaigiem spēkiem labāk soļojas.
Debesis bija skaidras, bet gaiss dzestrs. Labi vien ir, ka nav jāapstājas un te jāpaliek, kņazs nodrebinājās. Viņš paraudzījās mēnesī. Gandrīz pilns... Tā arī būs, ka pie brasla viņi nonāks vai pašā pilnmēnesī! Un tāpēc jau ir tik auksts.
Kad viņi bija ieturējuši vakariņas, ceļš varēja turpināties. Drīz būs pati augstākā pārejas vieta.

[Hikari]

Armēlijs nolūkojās uz projām aizjājušo Dranvinu, kas aizvien vairāk līdzinājās maziņam punktiņam tālumā. Nu, tagad mēs ceļosim ar Faelonu un viss būs labi jauneklis pie sevis nodomāja, uzlecot atpakaļ uz sava ponija muguras un palūkojoties sev priekšā un ceļu. Apņēmības pilns viņš uzmeta ašu skatienu Doro un pats sev piekodināja, ka ir jāuzmanās un nedrīkst savārīt stulbības un putras, kā tas bija iepriekš.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 18.08.2005 10:24

[Tinuviel]

Elfa vēroja, kā Dranvins aizjāj. Kamēr citi viņu vairs neredzēja, viņa un arī visticamāk Faelons viņu vēl manīja. Tomēr arī pēc brītiņa viņas skatienam viņš zuda. Nirvana noglaudīja Draigo kaklu un uzkāpa meļņa mugurā.
- Dodamies?
Viņa vērsās pie pārējiem.

[Laupītājmeitēns ...]

Kad otrs hobits viņu sveicināja, arī Arandils par atbildi viegli pielieca galvu. Pēc tam aizauļoja Dranvins.Arandils viņu nepavadīja ar skatienu, tā vietā Arandils palūkojās uz Nirvanu, kura jau bija ierosinājusi doties tālāk:
"Jā, domāju, ka mums nebūtu vērts lieki kavēties."
Arandils uzsēdās Belta mugurā, un paskatījās uz hobitiem.
"Mūsu vārdus nosauca, bet jūsējos mēs vēl nedzirdējām. Taču, ja jūs palaidāt garām, tad-"
šī burvīgā būtne man blakām domās viņš sacīja, taču saprazdams, ka šāds izteikums var radīt nepareizus priekšstatus, skaļi izteica vien:
-mūsu ceļabiedre- dēvējas par Nirvanu. "
Viņš ar galvas kustību un skatienu norādīja uz elfu.
"Es esmu Arandils."
Viņš stādījās pats priekšā, tā, kā hobiti bija viņu ceļabiedri tad iepazities būtu ļoti noderīgi.