Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. Opcijas

[Idril]

OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas.
Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus..
Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā.

Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu :

Kelam Kelvina dēlam (gwinerva)

Kalnkalnu racēju pēcteci,
Pamet savu raktuvi,
Apmeklē senseno Imladrisu.
Mūsdienu liktenis tumsības skarts,
Izšķirts tur tiks tas.
Klausi sensenam aicinājumam.

Nirvana Daria Lurna (Tinuviel)

Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.
Seko šai balsij diželfu atvase.

Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze)

Senas teiksmas esi klausījies,
Tēvocis no tēvoča ausījies,
Sen minētā un snaustošā,
Pērle starp valstībām,
Imladrisa dusošā.
Turp vedīs tavs ceļš,
Vien klausi šim pantiņam un dungojot to,
Atklāsi senču spēku sevī šo.


Eodars (Roviela)

Imladrisa tevi sauc,
Klausi jel un nāc.
Starp divupēm un kritumiem tā naiga,
Imladrisa tevi gaida.
Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo
Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko.

Arandils Aranda dēls (Dinnija)

Imladrisa, šis vārds tev nav svešs,
Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs
Nekavējies, ceļā posies,
Vairs pēļos neknosies,
Jo senpilsēta sauc,
Nekavējies un ceļā trauc..

Allora Kerdana meita (seila)

Imladrisa, senā un tālā,
Tā, kura ir Krāčupes malā,
Bet skatīta nav tavā skatā.
Zini, ka ceļš tev mērojams turp,
Klausi nu sirdij steidz nu šurp.
Elfu bērns, kas maldījies.
Svešās vietās blandījies..

Armēlijs Tuks (Rowenny)

Vai ceļā doties gribi tu?
Tad steigšus traucies nu.
Dodies uz Imladrisu tāltālo,
Un paķer līdzi draugu attālo.
To kuram ceļš tupatās vedīs,
Un pārsteigumos ievedīs..

Torongils (Nimue)

Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..


Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu.

Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57

[Nimue]

Torongils vairs neatbildēja, pagriezis Eodaram muguru un kāpdams augšup, taču viņa atļaušanās aizskart Torongila māti nepalika neaizmirsti.

Par to tas lecīgais elfmīlis vēl samaksās Gan jau kaut ko izdomāšu.

[Roviela]

Eodars kāpa augšā negribot domādams par ceļabiedru. Nu ir gan... bet izvēles nav, nāksies pieciest. Kas zin par tādu... uzticēties viņam nevar, vismaz pagaidām nē. Slikti... Vajadzēs uzmanīties.

Nonācis uz talāna platformas, viņš tur atrada ērtu guļvietu. Kņazs ātri ierīkojās uz gulēšanu, vienīgi šodien viņš vairs neatļāvās pilnīgi atslābināties, un palika daļēji apģērbies tā, lai ātri varētu šo vietu atstāt. Tāpat mantas un ieroči palika ērti pa rokai. Gadījumā, ja ceļabiedram ienāktu prātā nelāgi joki un citiem neparedzamiem gadījumiem, kāpņu augšgalā viņš nobēra sauju sausu lapu. Tad jau dzirdēs, ja kāds kāps.

Apgūlies, viņš paņēma plaukstā Vanamarillas dāvāto gliemežvāku. Ķēdīte bija pietiekami gara, lai to nevajadzētu noņemt no kakla. Pērle sudrabbaltā mitrila ligzdiņā maigi zaigoja. Tāda pati kā mana mīļā, Eodars silti nodomāja. Nopūties, viņš paslēpa dārgo rotu un ļāvās miegam.

[Idril]

Rīts pienāca ātri. Putnu treļļi modināja ceļiniekus augšā un starp kokiem jau gaidīja kāds elfs, lai aizvestu ceļiniekus līdz brokastu galdam. Pār Lorienu jau viegli laidās gaiši rīta saules stari, taču pati saule ausa sārta, lai arī aiz zeltkokiem to redzēt nevarēja.

[Roviela]

Netraucēti nogulējis līdz pat rītam, Eodars pamodās agri. Ceļā! Ātri! Šī doma pati uzrāva kājās. Un vēl otra - kā tur, Dienvidos?

Viņš ātri sataisījās un kāpa lejā.

"Le suilon!" Eodars sveicināja gaidošo elfu, cerot, ka pareizi atceras vārdus, ar kuriem viņu pašu divas dienas atpakaļ sagaidīja Lorienas iemītnieki.

[Idril]

-Mae govannen!-
Elfs plati pasmaidot noteica, lai kāds būtu svešinieks allaž bija pa'tikami dzirdēt dzimto mēli arī no svešu ļaužu mutēm. Vairāk viņš neteica, jo saprata, ka Eodars viņa vārdus nesapratīs, tādēļ tikai uzmundrinoši pasmaidīja un gaidīja lejā Torongilu. Viss ko no elfa kustībām un toņa varēja nolasīt bija viegls un gaišs, šķiet rīts bija nācis ar labu ziņu.


***
-Ašāk, ašāk..-
Dranvins skubināja hobitus, viņi bija gandrīz pie pēdējā tilta un ceļā pavadītās dienas bija bijušas garas. Norstāra naskiem soļiem soļoja uz priekšu pieraugot lai centīgie poniji tiek līdzi, jo lai arī tie sekoja zirgu vadonei, tie tomēr bija tikai poniji, taču varenā ķēve neniķojās un gāja pa taisnākajām un drošākajām takām.
Lieliski, Faelons drīz būs aizvedis tos divus līdz Rivendellai..
Burvis nodomāja, taču viņa prātu nomāca arī citas lietas.
Kur gan bija otra elfa?

[Roviela]

Redzot elfa noskaņojumu, Eodars pats arī atslāba un, līksmi atsmaidījis atbildei, pievienojās gaidīšanai.
Ceļabiedrs vakar bija tik nepacietīgs, tā rāvās ātrāk doties prom, gan jau drīz būs klāt.

Gaidot viņš vēroja, kā maz pamazām lecošās saules stari starp lapām kļūst aizvien stāvāki, saulei ceļoties augstāk.

[Nimue]

Torongils jau kaapa lejup un dzirdeeja sveicienu apmainju. Vinjsh tikai pagroziija galvu, redzeedams, ka vinja naakamais celjabiedrs mirstiigo meeli neuzskata par gana labu prieksh sevis. Elfu pakaljskreejeejs atradies...

Labs riits, cildenais. Vai varam dotise celjaa, vai nepiecieshama veel kaada gatavoshanaas? Vinjsh veersaas tieshi pie elfa, it kaa Eodara tur nemaz nebuutu.

[Roviela]

Eodars pagrieza galvu uz otru pusi izlikdamies, ka viņu ieinteresējis kaut kas aiz kokiem, lai neaudzinātais ceļabiedrs nemanītu smejošas acis.
Nelga! Ko velti dzesē mēli, viņš kopmēli nesaprot, Eodars nodomāja, tad, savaldījis pēkšņo jautrību, pagriezās atpakaļ un pieklājīgi sveicināja Torongilu. Ja otrs ir mucā audzis, tas nenozīmē ka pašam jābūt tādam.

[Nimue]

Torongils izlikās, ka Eodara sveicienu nav manījis un gaidīja, kad elfs dosies ceļā.

[Idril]

Elfs tikai pasmaidīja un iesmējās zvārgulīšiem skanot balsī - dzdri un skaidri, rīts bija nācis gaišs. Tiesa, viņš nesaprata, ne vaŗda no Torongila teiktā, taču noprata, ko viņš mēģina pateikt. Viņš vadīja ceļiniekus atpakaļ uz vietu, kur viņi vakar ēda vakariņas un kur šorīt bija sarūpētas brokastis, kā arī somas no elfu austa auduma ar ēdienu, ko elfi bija iekravājuši ceļiniekiem līdzi.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 03.08.2005 10:59

[Roviela]

Eodars, negaidot īpašu uzaicinājumu, sekoja pavadonim. Labas brokastis pirms tāla ceļa ir svarīga lieta.
Pirms sākt brokastis, viņš apskatījās, vai nav kur manāms elfu ķēniņdēls, Vanamarillas brālis, - kņazam interesēja, kas īsti noticis šai naktī, un kādas ir jaunākās ziņas par to, kas priekšā. "Pie Bruīnas brasla uzmanieties!" ķēniņiene bija teikusi.

[Nimue]

Torongils pateiciigi paklaniijaas, pirms apseedaas un kjeeraas pie eeshanas

Aatri pabeidzis maltiiti, vinjs saaka ar pirkstiem bungot pa galda virsmu.

[Idril]

Kad ceļienieki bija paēduši koku ailē parādījās Nithrons un Torongila un Eodara zirgi, atpūtušies, sakopti un paēdināti. Ceļiniekiem tika iedotas ar pārtiku pilnas somas, kuras piestiprināt pie sedliem, tās bija no pelēcīga auduma, kurš laistījās dažnedažādās dabas krāsās un neparasti izturīgs.

Labs rīts.. Līdz meža robežai vairs nav tālu un tālāk palīdzēt vairs nebūs elfu varā.
Viņš noteica.

[Roviela]

Pateicies par maltīti, kņazs piegāja pie Nithrona un pasveicinājis to elfu valodā, turpināja kopmēlē atbildot prinča teiktajam.
"Labu rītu, veiksmīgu dienu un mierīgu vakaru! Pateicos par viesmīlību, ar kādu mūs uzņēmāt, kad pašiem rūpju pietiek. Kādas ziņas no Dienvidiem?" Eodara balsī skanēja bažas, ne nu ļoti, jo viņš jau noprata, ka uzbrukums ir atsists, bet viņu patiesi interesēja, cik daudzi bijuši uzbrucēji un cik veiksmīgi izdevies ar tiem tikt galā.
"Nav zināms, kā viņi tikuši nemanīti līdz šejienei? Cik daudz viņu palika?"
Vai savus ļaudis un mājas vēl atradīšu, kad atgriezīšos? Un vai viņi nesekos mums? Tas bija pamats Eodara jautājumam.

Runādams viņš stāvēja pie sava zirga un, lai gan pilnībā uzticējās elfiem, tomēr pēc veca paraduma pārbaudīja, vai seglu siksna ir kārtībā un savilkta kā nākas, tāpat pārējās zirglietas. Nekur nekādu trūkumu nemanīja, viss bija vislabākajā kārtībā, Naktstauriņa spalva, labi izsukāta, zirgam kustoties brīžam pamirdzēja kā sudrabs. Pārtikas somu kāds no elfiem jau bija piestiprinājis segliem.

"Vai ir kādas jaunas ziņas no Ziemeļiem?" Eodars turpināja iztaujāšanu. Tas nebija gluži pieklājīgi, bet no ceļojuma nebūs jēgas, ja galā nav iespējas nokļūt dzīvam. Katrs padoms tagad ir no svara.

[Idril]

-Dienvidos saule aust sārta, asinis ir tikušas izlietas šonakt.-
Nithrons atbildēja, elfu dabā nebija nepamatots izbrīns vai pārjautāšana.

-Uzbrucēju bija daudz, skaitā viņu vairāk nekā toreiz, kad Lorienai notika pirmie uzbrukumi pirms 9 tūkstošiem gadu, kas ārpasaulē aizritējuši. -
Nithrons noteica.
-Uzbrukums tika atvairīts un ķēniņienes vara joprojām stāv neiedragāta, taču pūļi, kas nu pulcējas Gorgorotas līdzenumos, kur zeme skaļi vaid ir daudz, jo daudz vairāk, taču pat elfu acis tik tālu neredz, vien vārdi atklīst.-
Viņš noteica uzkāpdams zirgā.

-Naidnieku pūļi nenāca no Itīlijas puses, kņaz. Vismaz ne šoreiz.-
Viņš mierinoši teica, viņa acīm kņaza bažas bija izklātas uz delnas.

-Uz Ziemeļiem dodieties strauji, ejiet caur kalnu pāreju un no takas nenomaldoties, ja varat izturēt, tad šonakt pie miera nedodieties, bet mērojiet ceļu tālāk, tad līdz vakaram būsiet šķērsojuši kalnu pāreju un nonākuši Troļļu mežā - kā to dēvē ļaudis un sīkaliņas, tur varēsiet justies mierīgi un arī līdz braslam nebūs tālu, taču, ja dienā, kad tuvosieties braslam spīdēs pilns mēness.. Uzmanieties.. Tagad gan ir jādodas ceļā.-
Viņš teica. Viņa rumakam nebija ittin nekādu zirglietu - Lorienas elfi zirgus lietoja reti, un ja lietoja, tad bez zirglietām. Lorienai tie spēja izskriet cauri ar kājām, taču reizēm nācās doties tālākos ceļos, vai kā šonakt - aizstāvēt savu zemi.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 04.08.2005 12:00

[Nimue]

Kurš nelietis sauli nobūris, likdams tai Dienvidos aust? Torongils kārtējo reizi nespēja kaut klusējot noslēpt savu neprasmi uztvert elfu smalkos salīdzinājumus.

No tālākas muļķības viņu paglāba vienīgi nepacietība ātrāk pamest šo, viņaprāt, jau nolemto zemi un steidzīgā vietas ieņemšana sava tumšā rumaka seglos.

[Roviela]

Eodars pamāja ar galvu princim, nemaz neklausīdamies, ko ceļabiedrs tur sarunā.
Vēsts nav patīkama, bet arī par gluži sliktu to nenosauksi, viņš kāpdams zirgā atbildēja.

Paldies par ziņu no Itilienas, kā akmens no sirds novēlās! Kņazs patiešām jutās atvieglots, uzzinot, ka viņa ļaudīm šo reizi briesmas gājušas garām.
Padomu par Bruīnas braslu likšu aiz auss. Kad tiksim līdz turienei, būs jāuzmanās.

Zirgiem uzsākot ceļu, sagadījās, ka Eodara un Torongila auļotāji brīdi bija blakus.

Ja nekas neparedzēts negadīsies, tad šo nakti pavadīsim ceļā, cienītais. Vismaz es tā darīšu.
Atbildi viņš negaidīja. Tas bija tikai paskaidrojums, ka Eodars sekos elfu padomam, ja vien spēs, neskatoties uz to, ko par to domā Torongils.

[Nimue]

Neaizmirstiet, ja būtu bijis pa manam prātam, mēs jau iepriekšējo nakti būtu pavadījuši ceļā un šobrīd jau būtu dienas jājiena attālumā no šejienes. Torongila sejā atkal iegūla nelāgs smīns
Ne jau velti es izgulējos, kamēr jūs ar elfu freileni mežā lakstojāties.
Tad pasteidzinājis savu zirgu nonākt līdzās Nithorna, apjautājās staltajam elfam
Jūsu brīdinājums nozīmē, ka braslu joprojām sarga beorningi?

Šo rakstu rediģēja Nimue: 04.08.2005 13:39

[Roviela]

Kā tad! Šonakt mēs būtu orkiem par ēsmu, ja es sekotu tavam padomam, Eodars pie sevis pasmējās. Un elfu zemes robeža, pēc kņaza ciešas pārliecības, nemaz nav tā tik viegli šķērsojama, kad kuram iepatīkas. Var jau mēģināt, protams... bet to gan viņš netaisījās darīt nekādā ziņā.

Eodars mierīgi turpināja jāt aizmugurē, klausīdamies, ko princis atbildēs. Beorna pēcteči, protams, ir vērā liekama lieta, ne visi viņi ir draudzīgi, un lāču paskatā, pie tam pilnā mēnesī, viņi tiešām ir bīstami. Naktī, protams. Eodars sāka prātot, kāds pašlaik ir mēness, un vai tiešām būs pilnmēness pēc tām pāris dienām, kad paredzēts nokļūt pie upes.

[Idril]

-Saule aust Austrumos, taču Dienvidos, tā greznojas sārta.-
Nithrons noteica Torongilam, elfam nepaslīdēja gaŗam ne nejauši izteikta piezīme, ne nopūta.

-Beorningi gan nē.. Tie ir braslu pametuši, 9 gadu tūkstoši cauri cilvēku laikmetam tiem bija par sarežģītu, cilvēki allaž kāroja iebāzt degunus visrūpīgāk slēptajos nostūros un pārveidot tos pēc sava prāta. Taču elfiem ir pamats domāt, ka tumsa atkal biezē pie Rivendellas vārtiem un tur pie vainas būs Septiņi.-
Viņš noteica.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 04.08.2005 14:55