Gara pārdzimšana, kaa domaajat juus? |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Pirms iesūti rakstu, pārliecinies, ka tu tajā:
1) neesi lamājies;
2) personīgi neaizvaino citus diskusijas dalībniekus;
3) neatkārto jau iepriekš rakstīto;
4) izsakies par pavedienā apskatīto tematu;
5) izsaki savu viedokli, bet necenties to uzspiest citiem.
Gara pārdzimšana, kaa domaajat juus? |
01.06.2005 07:54
Raksts
#1
|
|
Cūkkārpas ekspresī iepazīstas ar jauniem draugiem Grupa: Biedri Pievienojās: 18.05.05 Kur: uz Zemes es lidoju apkaart, kad sapnjoju... |
Kā jums liekas, vai ticat gara pārdzimšanai? es personīgi ticu. uzskatu, ka pēc nāves iet bojā cilveeka kjermenis, bet gars, dveesele jau nevar taa nomirt! taapeec gars aiziet kaadaa aizpasaulee un peec tam iemiesojas naakamajaa cilveekaa. nu kaut kaa taa. liekas, ka taapeec daudziem shkjiet ka vinji ir bijushi kaadaa vietaa, kur patiesiibaa ir tikai pirmo reizi. Gars taa kaa saka priekshaa, ka tur jau ir buuts. gars cita cilveeka veidolaa ir bijis tur jau senaak....
nu taadi ir mani uzskati, bet kaa domaajat juus? ceru, ka shitas nav baigais mudzinjsh... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) |
|
|
01.06.2005 18:48
Raksts
#2
|
|
Tvarsta pūķus Rumānijā Grupa: Biedri Pievienojās: 24.07.03 Kur: Rīga Grafiķe 2005 |
Es pati personīgi neticu.
Atceros, ka bija viena filma (drāma, protams). Tur bija divas ģimenes. Naidīgas ļoti. Vienā ģimenē sieva bija stāvoklī un gaidāma bērna piedzimšana, bet otrā ģimenē vectēvs bija uz nāves gultas. Un tad (cik paredzami) - vectēvs nomira, bet bērns piedzima. Un itkā lika saprast, ka viņš ir piedzimis no jauna. Pluss vēl bērnam uz galvas bija tāda kā dzimumzīme skūpsta veidolā (ak nabags! ja tur vēl mati neaug (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) ). Tāda kā uzgaidāmā telpa. Nu es neticu. Esmu par to domājusi, vai es vispār agrāk kaut kas biju? Un kā tamlīdzīgi. Pluss vēl viens stāsts, ko vēl nesen (pirms dažiem gadiem kaut kur baigi rādīja pa TV, rakstīja internetā). Ka kaut kādā Amerikas mazpilsētā dzīvoja vīrs ar sievu un sieva cieta autokatasrofā (kas tamlīdzīgs). Protams, ka nomira. Vīrs samierinājās. Utt, un vēlāk apprecēja jaunu sievieti. Pēc vairākiem gadiem pilnībā citā pasaules malā kāda maza meitene saviem vecākiem sāka runāt par savu vīru un tamlīdzīgām lietām. Un tad, viņa runāja par to mazpilsētu, līdz vecāki viņu tur patiešām aizveduši. Tā mazā meitene aizgāja uz savām mājām, satika savu vīru. Daudzi neticēja. Bet viņa varēja nosaukt, kura bija viņu mīļākā dziesma, un vēl daudzas dažādas lietas. Sakritība? Bet lai arī cik stāsti būtu un nebūtu es neticu. Lai gan cerēt vienmēr var, ka mīļotais cilvēks, kurš ir aizgājis - tomēr dzīvos, lai gan neatcerēsies neko no savas iepriekšējās dzīves. Un cerēt, ka nākošajā dzīvē viņu arī satiks. |
|
|
01.06.2005 20:18
Raksts
#3
|
|
Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā Grupa: Biedri Pievienojās: 04.11.03 |
CITĀTS(skowij-snowij @ 01.06.2005 18:48) Es pati personīgi neticu. Atceros, ka bija viena filma (drāma, protams). Tur bija divas ģimenes. Naidīgas ļoti. Vienā ģimenē sieva bija stāvoklī un gaidāma bērna piedzimšana, bet otrā ģimenē vectēvs bija uz nāves gultas. Un tad (cik paredzami) - vectēvs nomira, bet bērns piedzima. Un itkā lika saprast, ka viņš ir piedzimis no jauna. Pluss vēl bērnam uz galvas bija tāda kā dzimumzīme skūpsta veidolā (ak nabags! ja tur vēl mati neaug (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) ). Tāda kā uzgaidāmā telpa. Nu es neticu. Esmu par to domājusi, vai es vispār agrāk kaut kas biju? Un kā tamlīdzīgi. Pluss vēl viens stāsts, ko vēl nesen (pirms dažiem gadiem kaut kur baigi rādīja pa TV, rakstīja internetā). Ka kaut kādā Amerikas mazpilsētā dzīvoja vīrs ar sievu un sieva cieta autokatasrofā (kas tamlīdzīgs). Protams, ka nomira. Vīrs samierinājās. Utt, un vēlāk apprecēja jaunu sievieti. Pēc vairākiem gadiem pilnībā citā pasaules malā kāda maza meitene saviem vecākiem sāka runāt par savu vīru un tamlīdzīgām lietām. Un tad, viņa runāja par to mazpilsētu, līdz vecāki viņu tur patiešām aizveduši. Tā mazā meitene aizgāja uz savām mājām, satika savu vīru. Daudzi neticēja. Bet viņa varēja nosaukt, kura bija viņu mīļākā dziesma, un vēl daudzas dažādas lietas. Sakritība? Bet lai arī cik stāsti būtu un nebūtu es neticu. Lai gan cerēt vienmēr var, ka mīļotais cilvēks, kurš ir aizgājis - tomēr dzīvos, lai gan neatcerēsies neko no savas iepriekšējās dzīves. Un cerēt, ka nākošajā dzīvē viņu arī satiks. Ak dies, šitie bulvārpreses pastāstiņi pat man spēj uzdzīt šermuļus pār kauliem un jebkuram vdusmēra pilsonim atsist jebkuru vēlmi par šīm lietām interesēties...(IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sick.gif) Heh, nezinu vai ar ticēšanu vai neticēšanu te būs līdzēts. Tāpat mēs to visi reiz iespējams uzzināsim, vai tur ir turpinājums vai nav, kad pārkāpsim TURIENES slieksni. Tāpēc smieklīgi ir sist pie krūtīm, ar nepriekšpusi pret zemi, gārgt un dubļus mētāt, aizstāvot vienu vai otru pozīciju. Vienkārši ir jautājumi uz kuriem nevienas puses pārstāvis nevar tā kā nākas atbildēt un viss pāriet ticēšanas vai neticēšanas līmenī. Tā arī pieņemamu atbildi neesmu atradis. Arī šeit (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 20.05.2024 15:22 |