Cīņas akadēmija, viss vēl tikai sākas... Opcijas

[Aeris]

Tā, vispirms vēlos teikt, ka ceru aktīvu jūsu piedalīšanos. OK? Okzzz. Sākam.

* Tātad: ir 1. septembris un jūs ierodaties akadēmijā un ejat iekārtot savas istabas. Par tālāko darbību tiks ziņots.

* Spēles laikā katram tēlam tiks piešķirtas maģiskas spējas...

[Aeris]

Daniels nespēja novērst skatienu no meitenes rokas.
-Gredzens ir kaut kur ārā, vētrā. Mums tas jāatrod.
Viņš piecēlās un devās uz izeju.
-Mēs to pazaudēsim, ja tagad neiesim to meklēt...es saprotu, ka ārā ir vētra, bet tas ir jāizdara. Kurš nāks ar mani?

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kornēlija atrāva skatienu no rokas.
-Smilšu vētras var nāvējošas!Mēs varam nomirt!
Vias balsī skanēja kaut kas līdzīgs pārmetumam un pārliecībai.Bet tad Kornēlija atkal paskatījās uz roku.Tad viņa saprata kas ir likts uz spēles.Viņiem tomēr bija jāiet laukā!
-bet no otras puses...Es eju ar tevi!
Kornēlija paskatījās uz Danielu un tagad no pārmetuma balsī vairs nebija ne miņas,vienīgi pārliecība.

Šo rakstu rediģēja Aurelia: 02.06.2005 13:37

[Aeris]

Daniels pasmaidīja.
-Labi, nāc. Bet turi mani aiz rokas, lai nepazustu. Pārējie palieciet šeit, mēs atgriezīsimies. Es ceru.
Daniels veda Kornēliju cauri vilciena gaitenim. Vilciens ik pa brīdim notrīcēja no vēja sitieniem.
-Tā, lūk izeja. Vai esi gatava?
Viņš paskatījās ar nopietnu sejas izteksmi uz Kornēliju.

[Psychotic Though...]

Selene luukojaas uz abiem prom gaajeejiem. Vinja bija apseedusies blakus Darinai un paskatiijaas uz vinju. ::Njaa... Cerams, ka vinji atgrieziisies. Kaa nekaa tas pljaapiigais puisis diezgan daudz zin par sho vietu un reaali tikai ar vinja paliidziibu mees vareesim tikt aaraa...:: Vinja domiigi teica.

[Snorkes Jaunkund...]

Jā. Nu viņi taču atgriezīsies. Tikai es nesaprotu kāpēc jāiet tieši pa to smilšu vētru! Darina jautājoši paskatījās uz Seleni. Diez kas Kornēlijai notika ar to roku? kāpēc tā kļuva dzeltena?

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 05.06.2005 11:27

[Psychotic Though...]

Se;ene kaadu mirkli kluseeja un tad nepaarliecinoshi noteica: "Pienjemu, ka tas vareetu buut taapeec, ka gredzens ir kaut kur tuvumaa... & tieshi vinjai ir paradzeets to atrast... Vai kaut kaa taa..." Vinja noteica un tad paluukojaas aaraa pa logu.

[Aeris]

Smilšu vētra nedaudz pierima, bet tik un tā tā spēja nogāzt pāris reizes Danielu un Kornēliju. Puisis ātri piecēlās un palīdzēja piecelties arī Kornēlijai.
-Ar tevi viss kārtībā? - nopasīja Daniels.
Meitenes roka spīdēja jau spožāk. Daniels palūkojās apkārt. Tad, kaut kur 20 metrus tālāk kaut kas spīdēja - blāvi dzeltenā krāsā.
-Kornēlij, vai tu redzi? Tur mums ir jāiet.
Daniels, turēdams Kornēlijas roku, devās pretī gaismai.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kornēlija nevarēja parunāt,jo tiklīdz viņa pavēra muti,tajā sanāca milzum daudz smilšu.Viņa tāpēc arī nevarēja daudz ko saskatīt,tikai mazlietiņ pavēr plakstus.Bet Kornļeija nevarēja redzēt gaismu.
-Bet es neko neredzu...!
Kornēlija vārgi noteica.

[Aeris]

Daniels paskatījās uz Kornēliju. Šajā brīdī viņam likās, ka bija muļķīgi vilkt meiteni līdzi smilšu vētrā.
-Galvenais, turi manu roku! - Daniels iesaucās.
Viņš turpināja iet, vilkdams līdzi Kornēliju. Gaismiņa atradās jau kādus trīs metrus attālumā no skolēniem. Gaisma kļuva aizvien spilgtāka un spigtāka. Daniels paņēma Kornēlijas labo roku un pietuvināja gaismai. Kādu brīdi nekas nenotika, bet tad gaisma bija visapkārt. Daniels nesaprata, kas notiek.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>

Tikmēr, kajītē, kur sēdēja pārējie skolēni iesteidzās Robs un Bobs.
-Mēs redzējām, ka daži no jums izkāpa no vilciena!
-Vai viņiem prāts?!
-Kāpēc viņi izkāpa???

[Lestat]

Laiena pamanīja Robu un Bobu. Viņi abi aizgāja meklēt gredzenu. Viņa mierīgi atteica. Man likās, Daniels ir pietiekami gudrs, lai saprastu, cik bīstami ir klaiņot šādā smilšu vētrā. Bet, nu ko, liekas, es biju kļūdījusies... Viņa nodomāja.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kornļeija juta,ka Daniels paņme viņas roku un kustina viņu.Kornēlija neatvēra acis,jo zināja ka tas būtu gan bīstami,gan sāpīgi.Bet pēc kāda brīža viņa apžilba.Spožā gaisma bija izspiedusies pat caur viņas plakstiņiem.Izklausījās,ka arī smilšu vētra ir norimusi,vismaz tā šķita.
-Kas notiek?
Kornļeija pavaicāja,un brīnīdamās secināja,ka viņas mutē neiekļuva smiltis!Tad Kornēlija pavēra acis un apžilba.Apkārt bija tik spoža gaisma!
-Vai...vai tas ir gredzens?

[Aeris]

Abi elfi saskatījās:
-Kādu vēl gredzenu? Neviens normāls cilvēks nedodas meklēt kaut kādus gredzenus, kur nu vēl smilšu vētrā!
-Ei, brāli! Vai dzirdi?
Abi elfi saspicēja ausis. Tad viņi nopūtās un pasmaidīja.
-Vētra rimstas. Tagad derētu sagaidīt jūsu draugus.
-Cerams, ka viņi ir vēl dzīvi...
Elfi nodrebinājās un aizgāja.

>>>>>>>>>>>>>>>>

Daniels izdzirdēja Kornēlijas balsi. Pēkšņi viņš sajuta, ka vētra rimstas. Un tad viņš ieraudzīja meiteni, kura tupēja pāris metrus priekšā.
Daniels pieskrēja pie Kornēlijas.
-Vai ar tevi viss kārtībā???Viņš notupās pretī Kornēlijai un tikai tagad ieraudzīja uz viņas labās rokas rādītājpirksta skaistu gredzenu ar maziem, elipsveidīgiem akmentiņiem. Bija arī daži kristāliņi. Visā visumā, Danielam tas patika, jo tas bija skaists.
-Tev pirkstā ir gredzens!
Daniels sajūsmā izdvesa.

Šo rakstu rediģēja Aeris: 05.06.2005 19:07

[Mākoņkaķis Aurēl...]

-G..g...Gredzens?
Kornēlija izdvesa.Viņa vēl pilnībā nebija atvērusi savas acis,bet tagad to izdarīja.Un tad Kornēlija arī pamanīja,ka uz viņas rādītājpirksta ir skaists gredzens ar maziem,dzelteniem,elipses veida akmentiņiem.Kornēlija noelsās.
-Tas ir....Tas ir neticami!Neticami...
Kornēlija ļoti brīnījās un vēl aizvien neticēja tam,kas tikko notika.

Šo rakstu rediģēja Aurelia: 05.06.2005 19:11

[Lestat]

Laiena pamanīja, ka smilšu vētra ir norimusies. Tad viņa paskatījās laukā pa logu un pamanīja Kornēliju ar Danielu un viņa ievēroja, ka Kornēlija pētīja sev roku. Tikai tad Laiena pamanīja, ka Kornēlijai pirkstā mirdzēja skaists, dzeltens gredzens Ei, paskatieties, Kornēlija ir dabūjusi gredzenu! Viņa iesaucās.

[Aeris]

Daniels palīdzēja piecelties Kornēlijai un viņi abi devās uz vilcienu.
Kad viņi iekāpa kupejā, puisis staroja.
-Man ir prieks, ka esam dabūjuši pirmo gredzenu. Esam soli tuvāk mājām!
Viņš aizrautīgi skatījās uz Kornēlijas rotāto roku:
-Tikai, vai tas ir parasts gredzens? Tam droši vien ir kaut kādas maģiskas spējas. Kādas ir jūsu domas?

>>>>>>>>>

Daniels pēkšņi sāka raksties pa savu somu. Viņš atkal izvilka mazītiņo plaukstdatoriņu.
-Divas neticamas lietas reizē! Ir pienākusi ziņa.

[Lestat]

Laiena domīgi skatījās uz gredzenu Jā, tam vajadzētu būt ar maģiskām spējām, bet es nevaru iedomāties kādām.... Kad viņa izdzirdēja par to, ka Danielam ir pienākusi ziņa, viņa nodomāja Interesanti, ko skolotāja varētu mums atrakstīt? Lai mēs neuztraucamies? Lai mēs sameklējam visus gredzenus? bet skaļi viņa pateica tikai : Nu, un kas tajā ziņā ir teikts?

[Aeris]

Daniels uzklikšķināja uz vienas pogas un tad sāka lasīt:


Skolēni!

Šeit raksta skolotāja Helēna. Es saņēmu jūsu ziņu. Un jā, skolas tehniskais centrs ir pazaudējis sakarus ar pasauli, kur jūs atrodaties. Nāksies jūs brīdināt, ka tehniskais centrs ir pilnībā nolīdzināts ar zemi, jo mums kāds uzbruka un tas kāds paspēja nokļūt tagad jau reālajā pasaulē un tas jums sekos. Iesaku jums pēc iespējas ātrāk atrast gredzenus, jo tā ir vienīgā iespēja, kā jums izkļūt no šejienes. Ik pa laikam mums derētu sazināties. Par gredzeniem neprasiet, jo mēs neko nezinām. Arī par lielajiem postītājiem mēs neko nezinu. Ceru, ka drīz sazinašimies...

...skolotāja Helēna.

Daniels izslēdza ierīci un ielika to somā.
-Jauki! Tagad mums vēl seko! Mums ir ātrāk jāuzzin, ko tie gredzeni dara, jo neticu, ka tie ir parasti gredzeni.

[Snorkes Jaunkund...]

Vai, skaists gredzens. Darina paskatījās uz gredzenu Kornēlijas rokās. Tad paskatījusies uz Danielu par saņemto ziņu viņa ievaicājās. Bet vai učuki nemēģinās...nu...kautkā palīdzēt? Viņa pati apdomāja savu patizlo jautājumu bet nemēģināja neko labot. Un pasaki lūdzu vēlriez cik tie gredzeni ir kopā?

[Aeris]

Daniels paskatījās uz Darinu.
-Skolotāji nekā nevar palīdzēt. Visi sakari ir zuduši. Un par gredzenu skaitu viņi arī nezin. Tad redzēs...kā būs...tā būs...
Viņa pēdējos vārdus apslāpēja kāda jocīga skaņa, kas nāca no vilciena priekšpuses. Vilciens bija apstājies.
Gaitenī atskanēja soļi. Un tad kāds auroja:
-Pietura! Zaliena! Zaliena, es teicu!!!
Daniels nopūtās.
-Mūsu pietura. Kāpjam ārā.
Pametot vilcienu visi atvadījās no Roba un Boba.
Skolēni izkāpa un vilciens tūlīt pad aizbrauca, atstājot aiz sevis smilšu mākoņus. Viņi vēl stāvēja smiltīs. Daniels pasmaidīja un teica:
-Neuztraucieties, aiz pakalna ir Zaliena.
Kad visi uzkāpa pakalnā, viņi ieraudzīja visapkārt zaļas pļavas. Tur pa retam bija pagadījusies arī kāda puķe. Tālumā bija redzama pilsēta.
-Nu ko. Ejam uz pilsētu?

[Ungaarijas ragas...]

Lukass domīgi soļoja aimugurē, viņu mocīja vainas apziņa par to, ka nebija gājis tur ārā smilšu vētrā. Pats nezināja, kas noticis, taču viņš sirdīgi ap'ņēmās laboties. Visus gredzenus vajadzēja atrast...
Pēkšņi prātā ienāca kāda doma un viņš piesteidzās pie Daniela: "Klau, Daniel, vai šī pasaule kaut kādā veidā nevar sākt ietekmēt mūsu pasauli, ja jau reiz ir kļuvusi reāla?"