Cīņas akadēmija, viss vēl tikai sākas... Opcijas

[Aeris]

Tā, vispirms vēlos teikt, ka ceru aktīvu jūsu piedalīšanos. OK? Okzzz. Sākam.

* Tātad: ir 1. septembris un jūs ierodaties akadēmijā un ejat iekārtot savas istabas. Par tālāko darbību tiks ziņots.

* Spēles laikā katram tēlam tiks piešķirtas maģiskas spējas...

[Lestat]

Labi, ejam... Laiena ne pārāk priecīga teica, jo saules siltums un pļavas skaistums bija viņai uzdzinis miegu. Viņa gribēja palikt un pasnaust, bet tomēr piecēlās un sāka soļot uz priekšu. Mani sauc Laiena, esmu no Rietumu spārna. Tu droši vien esi no Austrumu spārna, vai ne? "Ja šitais aktīvais, laimīgais un pareizais, nebūs no Ausrumu spārna, tad es esmu sapelējis siers." Laiena sarkastiski nodomāja.

[Ungaarijas ragas...]

Lukass, šķietami nevērīgi uzmeta plecos somu un paskatījās uz Danielu, tad pārējiem, iepazīties nemaz nebija peļama doma, ja jau viņiem kopā bija jāpavada šis dīvainais treniņš. Pasmaidījis platu smaidu viņš ierunājās: "Esmu Lukass, bet ja laika nav daudz un cīņa jau sauc, to var saīsināt arī līdz vienkārši Lukam!"
Pa reizei viņš uzmeta skatu mežam, kuram viņi tuvojās.

[Snorkes Jaunkund...]

Ak,jā.Esmu Darina. Darina arī pietuvojās mežam un pasķielēja uz Danielu. Arī Darina gribēja ziņāt no kura spārna ir šis jauneklis. Darina vēlreiz paskatījās uz pārējiem un ievilka elpu. Nu ko.Moška ejam?

[Aeris]

Daniels pasmaidīja.
-Jauki, ka esat tik atsaucīgi. Redziet, mūsu pasaule ir savienota ar šo pasauli tikai ar skolas tehnoloģiju palīdzību. Citu sakaru nav. Skolotāja Helēna mūs novēro.
Puisis vēlreiz uzsmaidīja un devās uz priekšu. Skolēni jau iegāja mežā. Tas bija diezgan aizaudzis.
-Tā, secinu, ka te ir liels purvs. Labāk ejam uzmanīgi, OK?
Viņš uzmanīgi sāka iet.

[Ungaarijas ragas...]

"Vai tas nozīmē, ka tikai ka no mums pašiem būs atkarīgs kā beigsies šis treniņš? Un kā tu to zini, vai esi jau piedalījies tamlīdzīgā pasākumā?" Lukass pavaicāja, vērodams zemi sev zem kājām. Izskatījās, ka Daniels ir labi informēts.

[Aeris]

Daniels atkal pasmaidīja.
-Jā, es pagājušo gadu piedalījos treniņos, un biju viens no labākajiem skolēniem! Skolotāja Helēna ir ļoti prasīga. Viņai nepatīk tādi, kuri ārti padodas un tādā garā...
Puisis nedaudz apstājās, lai izņemtu iestigušo kāju.
-Un ko jūs gaidat no šiem treniņiem? Izklaidi, nopietnas mācības, piedzīvojumus?

[Psychotic Though...]

Selene domiigi paluukojaas uz pljavu. "Peec skolotaajas teiktaa neizklausiijaas, ka te vareetu buut tik jauki un mieriigi... Pienjemu, ka driiz mees ieraudziisim ko pavisam citaadaaku..." Vinja leeni teica. Tacju pat vinjai naacaas atziit, ka pljava ir skaista. Taa izskatiijaas tik spilgta... It kaa tas buutu tikai ljoti kraasains sapnis. Tachu vinja uzmaniigi skatiijaas apkaart, tureedama rokaas savu arbaletu, jo zinaaja, ka tik vienkaarsji vinji nebuutu iesuutiiti sheit, nu, lai tikai paskatiitos uz pljavas skaistumu.

[Snorkes Jaunkund...]

Darina piekrita Selenei. Diez vai viņus te atbūra lai viņi redzētu pļaviņu. Darina lēnām izvilka savu dunci un paskatījās apkārt. Tad viņa paskatījās uz Seleni un uz Danielu. "Nu taču! Es gribu kautko darīt nevis te vilkties pa purviem!"Darina nodomāja un nicīgi paskatījās uz purvu.

[AgnosticAngel]

Arī Nikola sekoja Danielam taču neizrādija nekādu īpašu vēlmi sarunātes ar pārējiem. Viņa nebija iedomīga, bet gan nemācēja sarunāties ar apkārtējiem. Vismaz tā viņa pati uzskatīja. Nikola lēnā solī soļoja nopakaļ pārējiem un skatījās uz zemi sev zem kājām cerot nekur neiestigt.

[Aeris]

Daniels apstājās.
-Cik kluss mežs. Tas man nepatīk.
Kad viņš izrunāja šos vārdus, skolēniem uzpūta stiprs un auksts vējš. Tas bija tik stiprs, ka daži nokruta četrāpus un iestiga purvā. Daniels steidzās viņus izvilkt. Tad vējš uzpūta vēlreiz, šoreiz vēl stiprāk, bet skolēni bija tam gatavi.
Iestājās kapa klusums. Pēšņi tālumā kāds ierēcās.

>>>>>>>>>

Tikmēr skolā:

-Tā tam nav jābūt!
Kliedza skolotāja Helēna.
-Mums pazūd sakari!
-Monitori nerāda!
-Tad salabojiet tos!
-Mēs jau cenšamies!!!
Bet bija bezcerīgi, monitori vairs nerādīja un sistēmas nedarbojās. Skolotāja Helēna saķēra galvu un satraukti teica:
-Mēs esam pazaudējuši sakarus ar bērniem. Kāds ir ielauzies mūsu sistēmā.
-Skolotāja Helēna! Es paspēju izdrukāt pēdējo sistēmas ziņojumu. - kāds kolēģis runāja. - un ziņojums nav labs. Tur ir teikts, ka viss, kas atrodas tajā pasaulē materializējas, un tas nozīmē, ka...
-...bērni cīnīsies ar dzīvām būtnēm. - pabeidza Helēna un nopūtās.

[Snorkes Jaunkund...]

Kas tas bija? O, mums nāk ciemiņi! Esmu gatava! Darina jau nezināja ka tie monstri ir īsti un viņa pacēla savu dunci. Taču Darina padeva roku tiem kuri bija nokrituši. Darina bija paslīdējusi un gandrīz nokritusi taču kautkā noturējās. Tad viņa pagriezās pret Danielu. Eu Dan! Tev nešķiet ka mums vajadzētu kautko darīt? Vai gaidīt viņus tepat?

[Aeris]

Daniels pasmaidīja, bet šoreiz tas bija aizrautīgs smaids.
-Tas tuvojas. Vēl nedaudz un tas būs klāt.
Viņš izvilka savu zobenu un smaidot gaidīja.
Gaudošā būtne aizvien ātrāk tuvojās skolēniem, vēl nedaudz un tā jau būs klāt un uzbruks.
-Esiet gatavi! Atcerieties, tā ir tikai hologramma!
Daniels noteica. Viņš bija gatavs cīņai.

[Ungaarijas ragas...]

Lukass sažņaudza ciešāk zobenu, ar otru roku palīdzēdams piecelt, tos, kuri bija novēlušies. Vējš bija viņu pārsteidzis, taču līdzsvaru izdevās sagaidīt. Puisis juta, ka pār muguru noskrien tirpas un tas vairs nebija labi. Taču viņš mierināja sevi ar domu, ka tā ir hologramma, ka nekas ļauns neatgadīsies.
"Nu ko, lai kas tas būtu, bet mēs viņam iemācīsim zobenu deju!" Lukass ar jautru smaidu uz lūpām uzsauca.

[Lestat]

Kad uzpūta pirmā vēja brāzma Laiena bija kritusi, bet kāds aizmugurē bija viņu noķēris. Viņa pat nepaskatoties atpakaļ teica Paldies!, bet viņas vārdus apslāpēja nākamā vēja brāzma. Tad viņa izdzirdēja briesmīgu rēkoņu un zibenīgi izrāva zobenu. "Tā ir tikai hologramma, tikai hologramma, nekas cits, tikai hologramma..." Viņa sevi centās pārliecināt.

[Psychotic Though...]

Selene bija notureejusies pretiim veeja braazmai, vinja pat taa neshkjita iipashi stipra. Tachu ar otro jau naacaa mazliet papuuleeties, lai nostaaveetu kaajaas. Vinja izdzirdeeja reekonju, kas, kaa skjita, tuvojaas. Paceelusi arbaletu, vinja bija gatava izshaut.

[Aeris]

Jau atkal iestājās kapa klusums. Pēkšņi no koku galotnēm, tieši virs skolēniem nolidoja briesmonis, kurš nemaz neizskatījās pēc briesmoņa, bet gan pēc spoka. Tas gaudojot metās virsū skolēniem, raidot tiem virsū ledus aukstumu.
Daniels gribēja uzbrukt, bet viņš netīšām aizķērās aiz kaut kā un nokrita.
-Uzbrūciet tam, es vēl ilgi necelšos! - novaidēja Daniels, kurš bija stipri sasitis pakausi.

[Lestat]

Laiena pamanīja briesmoni un sajuta tā ledaino aukstumu, kad viņš pārlidoja bariņam pāri. Tā nevar būt hologramma.... Tā ir tik auksta.... Viņa klusi noteica. Tad viņa tomēr iedomājās, ka nekas slikts nevar notikt, jo skolotāja Helena taču viņus jebkurā mirklī var atsaukt atpakaļ. Viņa saņēma stingrāk savu zobenu un skrēja briesmonim virsū, mērķēdama pa vietu, kur vajadzētu atrasties būtnes kaklam.

[Aeris]

Laienas zobens iedūrās spokveidīgajam briesmonim kaklā. Tas skaļi iegaudojās un no tā palika tikai pelēki pelni.
Daniels lēnām piecēlās, turēdams sāpošo galvu.
-Malacis! Tā tik tur..rēt...
Viņš notupās pie pelnu kaudzes un pabakstīja to ar pirkstu.
-Tā ir silta...kaut kas nav kārtībā. Ja šī čupiņa ir silta...te vispār nevajadzēja būt čupiņai! Briesmonim bija uzreiz jāpazūd! Kaut kas ir noticis ar skolas tehnisko centru un tas nozīmē, ka mums ir lielas nepatikšanas.

[Lestat]

Laiena nebija šokēta - viņa to jau bija sapratusi, tikai centās noliegt savā prātā. Kā jau es pirms kāda laiciņa teicu - viņs nevarbūt hologramma. No hologrammām nenāk ledains aukstums, vismaz cik es zinu... Laiena sarkastiski atteica Danielam. Bet ar vadības centru kaut kas tiešām nav kārtībā - skolotāja nedrīkstēja mums pirmajā cīņā likt cīnīties ar īstu monstru... Man šķiet, ka kaut kas tur ir noticis... Varbūt skolotāja nejauši izgāza kafijas krūzi uz aparatūras? Laiena smejoties jautāja. Viņa nejuta vajadzību uztraukties, jo agrāk vai vēlāk, bet viņi no šejienes izkļūs. Briesmoņa nogalināšana viņu padarīja ārkārtīgi pašpārliecinātu. Tad viņa palika nopietnāka un teica Bet kaut kādā veidā viņa ar šito noteikti ir saistīta - atceries, viņa mums teica, ka mēs te uzkavēsimies ilgāk.

Šo rakstu rediģēja jazaa: 31.05.2005 21:53

[Aeris]

Daniels paskatījās uz Laienu.
-Nepriecājies par agru. Tu pieveici 1. līmeņa briesmoni, nekas sevišķs.
Tad viņš kļuva vēl nopietnāks.
-Par šo apmācības programmas norisi es zināju jau iepriekš. Skolotāja Helēna man paskaidroja, ka šī pārbaude ies ilgi. Vienīgā iespēja, kā izkļūt no šīs pasaules ir atrast gredzenus. Tie ir ļoti īpaši. Katram no viņiem ir kāda spēja. Kad tos savieno kopā, tie izveido portālu, pa kuru arī izkļūsim ārā. Taču skolotāja Helēna teica, ka pat viņa nezin, kur tie gredzeni atrodas. Vienīgais, ko viņa zināja, bija tas, ka katrs gredzens atrodas atsevišķā vietā. Mums tie ir jāsameklē...bet tas būs grūti.
Viņš izvilka no somas mazu mazu plaukstdatoriņu un atvēra to. Tā ekrāniņš neko nerādīja.
-Šo sazināšanās ierīci man iedeva skolotāja Helēna. Lai mēs varētu ik pa laikam sazināties.
Viņš pāris reizes spieda pogas un tad ierīce ieslēdzās.
-Protams, visi sakari ir zuduši. Vienīgi ir cerība, ka aizsūtīsies īsziņa.
Daniels sāka rakstīt:

Skolotāja Helēna! Mūs pārsteidza dzīva būtne. Lūdzu, ziņojiet par tehniskā centra stāvokli.
P.S. mēs visi esam sveiki un veseli.

Uz mazā monitoriņa parādījās teksts ar to, ka ziņa tiek sūtīta. Daniels ielika plaukstdatoriņu somā un piecēlās.
-Mūsu uzdevums ir atrast gredzenus, tāpēc labāk dodamies uz priekšu. Starp citu, ja ir kādi jautājumi, prasiet tagad.