Zudušās stihijas...[C], pieteikties vairs nevar! Opcijas

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Pagātne

Daira,viena no četriem valdniekiem,satraukti piecēlās un paskatījās uz sargiem un kalpiem kurus bija sasaukusi.
Sargājiet Laika alu zemes kalnos cik vien ilgi iespējams,tā nedrīkst sabrukt!
Viņa deva pavēli sargiem.Ja Laika ala sabruktu,tad visiem viņas pūliņiem būtu beigas.
Bet lai Terijs paliek pie manis...
Daira aizdomīgi noteica skatīdamās uz kalpu.Viņai visu laiku bija licies ka viņš ir krāpnieks,tāpēc nelaida pie Alas.Visi kalpi ātri paklanījās un devās uz Laika alu,lai to sargātu no iebrucējiem,bet Terijs palika.Viņš izskatījās dusmīgs.

Nākotne
Bija saulains laiks kas tā vien prasījās lai iziet pastaigāties.
Kaede bija izgājusi no skolas un devās uz pilsētas parku.Viņai gribējās tik prom no pilsētas trokšņa un pasēdēt dabas klēpī.Kaede vēl nemaz nenojauta kāds liktenis gaida viņu un citus cilvēkus.

Lai spēle sākas!Tagad rakstiet savus tēlus ikdienā,bet es parūpēšos par pārdabisko (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) .Dažreiz es "aizņemšos" dažus tēlus lai palīdzētu spēles gaitai (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) .

[Wunderkind]

Florēna, dziļi iegrimusi savās domās par šodienas mācībām, izgāja pa atvērtajām skolas durvīm un nolēma doties uz māju cauri parkam. Varbūt kādu satikšu... viņa nodomāja
un tiešām
Kaede! Tā esi tu? nepazinu!
Florēna bija ieraudzījusi savu draudzeni Kaedi. Viņas nemācījās vienā skolā, bet labi pazina viena otru un bija labas draudzenes
Kā tev iet?

Šo rakstu rediģēja wEbberly: 30.04.2005 19:07

[Džea]

Dana drumi gaja pa skolas gaiteni lai gan pati nezinaja kur iet.Vinja pamanija durvis kas veda ara.Izgajusi skolas pagalam meitene apsedas uz kada solinja

[Ungaarijas ragas...]

Viņš nezināja, kas viņu izvilcis no jaukā, krēslā tītā dzīvokļa. Maksimiliāns attapās klīstam pa parku koku paēnā un raugāmies uz bezrūpīgajiem, jautrajiem ļautiņiem, kas pastaigājās ar suņiem, spēlējās ar bērniem. Viņš juta skumjas un vēl kaut ko, tikai kas tas bija. Puisis nopūtās un sabāzis rokas bikšu kabatās, galvu nodūris turpināja klīst pa asfalta klātajiem celiņiem...

[Džea]

Daniela klusi nozavajas.Meitenei vienkarsi bija sausmigi garlaicigi tapec piecelusies vinj atkal saka iet uz preiks.Nonakusi lidz parkam vinja lena gara saka iet pa parku

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Tad Danielai atgadījās kas dīvains.Viens tīri balts putns uzlaidās uz viņas rokas,kuru meitene bija uz īsu laiciņu iztiepusi!Daniela nekad nebija redzējusi tik ļoti baltu un dīvainu putnu.Viņa nemaz nezināja kas tā ir par šķirni!Viņa ātri paskatījās uz citiem cilvēkiem kas gāja garām,bet likās ka tie neko neredz.Viņi pat nepievērsa uzmanību Danielai.Meitene sāka kārtīgi aplūkot putnu.Tas bija tīri balts un mazliet lielāks par balodi.Tam bija zeltainas acis un gara aste.Daniela nedroši paglaudīja putnu,bet izskatījās ka tas nemaz nebaidās no viņas!

[Hikari]

Kaede sēdēja parklā un klusi vēroja laiku un dabu slīdam garām. Acis midzēja no saules stariem, kuri mirdzēja visapkārt. Meitene klusi nopūtās un noglkauda mīksto zāli. Ak, kā viņa mīlēja dabu!!! Viņa varēja stundām ilgi sēdēt parkā un lūkoties putnos, sajuts matos vēju un klausīties koku šalkoņā.
Sapņi...mani sapņi... miegaini maģiskā veidā klusi nočukstēja viņa un turpināja vērot apkārtni.

[Ungaarijas ragas...]

Tā klīsdams puisis bija nonācis vienā parka malā, kur auga trīs egles. Viņš tās noskatīja, Maksimiliānam patika šie koki, sevišķi mežā, jo tie radīja labu vietu, kur paslēpties. Tāpēc puisis daudz negudrodams, apsēdās zem zaļajiem zariem uz skujām klātās zemes.

[Džea]

Meitene vel aizvien apjukusi veroja putnu.Vinjai nekad dzive kas tads nebija agadijies.Putns bija gluzi ka sniegs ziema.Leni elpodama meitene samekleja kadu solinju kas atradas netalu un apsedas uz ta.Putns ka par brinuu vel aivien palika...

[Hikari]

Kaede klusi elpoja patīkamajā vbējā un klausījās putnu dziesmās, un vēroja māķoņus virs galvas. parkā ļaužu nebija daudz, tapēc meitene uzdrošinājās nomesties sēdus uz zāles un vērot pūkainās mākoņu aitiņas, kas peldēja apkārt un pāri galvai. Nedaudz garlaikota Kaede dzirdēja vēja salkoņu ausīs un sajuta to matos...
Cik tas ir patīkami1 meitene domājka pie sevis un vēroja dabu.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Tad Kaede pamanīja ka uz kādas meitenes rokas ir uzlaidies kād neredzēts putns.Izskatījās ka neviens,izņemot viņu un meiteni,neredz šo savādo putnu.Kaede ziņkārības vai varbūt kaut kā cita dzīta pieskrēja pie meitenes.Tiklīdz Kaede bija atskrējusi putns beidzot nolidoja no Danielas uz lidinājās gaisā.

Šo rakstu rediģēja Aurelia: 02.05.2005 18:56

[Džea]

Daniela veljovairak izbrinita palukojas uz meitenikura tiko bija pieskrejusi.Vinjuari satrauca tas ka putns tik atriaizlido.Vel verodama ka balodis lidinas Dana palukojas uz meiteni.Divaini.Vinja noteica.Vai,vaituari redzi to putni.Vinja nedrosi pavaicaja

[Hikari]

Kaede palūkojās uz meiteni, kura bija viņia vaicājusi par savadi balto putnu, taču sākumā nespēja atbildēt. Viņa tikai vēroja baltspārni, kurš aizplanē debesīs un norijusi siekalas pamāja ar galvu, tā apliecinot, ka putnu redzējusi.
Dīvaini, taču kas tā bija par sugu...? sklaļi prātoja meitene, saprazdama, ka tādu putnu redz pirmo reizi. Viņa novērsās no debesīm un palūkojās uz blakusstāvošo. Gribēdama būt pieklājīga, Kaede pasmaidīja un jautāja:
Mans vārds ir Kaede, un Tavs?

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 03.05.2005 10:38

[Wunderkind]

OOC: Labi, pienjemsim, ka es nemaz nepiegaaju pie Kaedes un nesaaku sarunu...Ir tachu jaaizlasa arii ieperieksheejie posti... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif)


Arī Florēna bija izgājusi no skolas un nolēma mājup doties caur parku, kas viņai ļoti patika. Parkā bija pāris cilvēki kā jau parasti, bet tad Florēna pamanīja kādu meiteni no savas skolas. Viņa vēl īsti nepazina viņu, tik vien zināja, ka viņas vārds ir Daniela. Kaut kāds neizskaidrojams spēks Florēnu vilka pie šīs meitenes, kas runājās ar vēl kādu, tāpēc Florēna, pati par to izbrīnīta, tuvojās Danielai.
Nu ko, labāk tagad, nekā nekad... viņa vēl nodomāja
Sveiki! Mani sauc Florēna! Es pamanīju, ka jums ir ļoti jauks putns! Vai tas ir pieradināts?

[Džea]

Daniela palukojas uz Kaedu.Nu mani suac Daniela bet parsvara mani suac par Danu.Tad vinja paskatijas uz Florenu kura airbija pienakusi klat.Sveikx.Vispar jau tas nemaz nav mans putns vins vienkarsi nolaidas uz manas rokas.Daniela tikai paraustija plecus

[Wunderkind]

Bet skaists gan! Kā - viņš tev tā vienkārši pielidoja klāt vai???
Florēna apmulsusi skatījās te uz Danu, te uz Kaedi un nekā nesaprata
Sveši putni taču tā vienkārši nelido klāt un nenosēžas cilvēkiem uz rokām...

[Džea]

Es zinu.Daniela pamaja ar galvu.Bet tiesi ts ir pats divainakais.Tad vinja jautajosi palukojas uz Florenu.Tev kadijuma nekad ta nav bijis?

[Hikari]

Kaede klusi sekoja līdzi meiteņu sarunai un nopūtās.
Mjā...viņa sāka skaļi domāt līdzi notikumiem tas viss ir ārkārtīgi dīvaini... mietene noteica klusi un palūkojās debesīs. Viņa bija apmulsusi un racionālais prāts nez kapēc negribēja darboties. Kaut kas šeit nebija kārtībā...
Varbūt tā ir atkal tikai mana slimā iztēle...? Kaede pati sev noprasīja un palūkojās uz meitenēm.

[Ungaarijas ragas...]

Jautras čalas iztraucēja Maksimiliānu no pārdomām un viņš īgni paskatījās uz pāris jauniešiem, kas bija sasēduši uz attālākā soliņa. Tas nu nekam nederēja un piecēlies un nopurinājis skujas, viņš devās prom. Maksimiliāns turpināja klīst pa taciņām, līdz ieraudzīja meitenes un balto putnu.

[Wunderkind]

Nē, nē! Tā nav tikai iztēle...Un pat ja ir, tad tā nav tikai tava...hmm...aizdomīgi! Man nekad nev tā gadījies...Lai gan - neizprotamā kārtā pēdējā laikā ar mani notiek arvien vairāk dīvainas lietas...neizprotami Florēna sacīja