Uguns Okeāns [C][ATD] Opcijas

[Unicorn]

ir 1891. gads. Jau simtiem gadu Ēģiptē pastāv tradīcija, kas saucās "Uguns Okeāns". kas tur tik īpašs? izcilākie jātnieki ar izcilākajiem zirgiem sastopas vienā vietā - Ēģiptē, lai izturētu sava mūža lielāko pārbaudījumu - 3000 jūdzes cauri tuksnesim. Ne katrs to spēj. lielākā daļa jātnieku un zirgu iet bojā. taču 1891. gadā noteikumi pēkšņi tiek mainīti. Jāpieedalās komandām, kurās ir 10 cilvēki - nevis individuāli jātnieki, līdz ar to, uzdevums kļūst grūtāks. vismaz pieciem komandas biedriem ir pirmajiem jāšķēršo finiša līnija, tikai tad viņi būs uzvarējuši. balva - milzīga naudas summa, kas ar katru gadu palielinās.
tuksnesis pilnīgi atbilst savam vārdam - Uguns Okeāns, tas "aprij" katru nespēcīgāku jātnieku. 3000 jūdzes zem svilinoši dedzinošas saules - milzīgs pārbaudījums katram, kas par spīti visiem apstākļiem, vēlas riskēt ar savu dzīvību.
tikmēr Eiropu un Ameriku ir pārņēmis "dižciltīgo zirgu drudzis" - zemniekus un citus cilvēkus jau ir nokaitinājuši mustangi, kas aizvilināja viņu tīrasiņu zirgus, padarot tos par pusmežonīgiem jaukteņiem. tāpēc tiek dota pavēle - nošaut mustangus. pret to iebilst tikai divas cilvēku grupas - indiāņi, kas uzskata mustangus par svētiem dzīvniekiem, kā arī 10 (vai vairāk) cilvēku grupiņa, kas dedzīgi aizstāv mustangu tiesības. ziņa par mustangu apšaušanu ir šokējuši gan vienus, gan otrus. mustangu cena tiek paaugstināta līdz neiedomājamām robežām, līdz ar to, indiāņi tos vairs nevar nopirkt, jo zirgi nu skaitās "valsts īpašums". arī šie desmit cilvēki nav bagāti. vienīgā iespēja ir piedalīšanās "Uguns Okeānā" - milzīgā naudas summa ir glābiņš. tā kā šie cilvēki ir lieliski jātnieki ar lieliskiem zirgiem, viņiem tas nešķiet šķērslis - sacensties ar pasaules lieliskākajiem arābu zirgiem, kas, kā zināms, ir vieni no visizturīgākajiem.
protams, mēs esam šie desmit cilvēki. mēs jau iepriekš esam piedalījušies dažādās Amerikas auļošanas sacīkstēs, bet tās nepārsniedza 1500 jūdžu garumu. turklāt arī klimats ir pavisam citāds. Amerikas komanda tiek apstiprināta - pieņemta, un nu cilvēku grupai ir jādodas uz Ēģipti.
Kā jau iespējams nojaušat, mēs esam kovboji ( un arī sieviešu dzimtas kovboji =), katram ir savs zirgs - pieradināts mustangs. zirgi jau iepriekš mēģinājis spēkus dažādās auļošanas distancēs, gandrīz vienmēr uzvarējuši. pirmo reizi viņiem visiem būs jāsadarbojas kā komandai - viens par visiem, visi par vienu. Tas solās būt milzīgs piedzīvojums, kā arī liels pārbaudījums. vai viņi uzvarēs? vai mustangiem būs dotas tiesības dzīvot?
---------------------------------------------------------------------------------------

Ievads

Diena uzausa drēgna un apmākusies. Smidzināja sīks lietus, vēja nejuta nemaz. Pilsētas slapjajās ielās reti parādījās kāds cilvēks, tas pats, klusībā lādēdams šo dienu, nozuda ap stūri. Turpretī Hemingveitas ostā valdīja pavisam citāda gaisotne. Kaiju ķērcieni sasaucās ar satrauktu zirgu zviedzieniem, pieaugušu vīriešu lamām un mazu zīdaiņu raudām. Karietes atveda cilvēkus un aizbrauca, sievietes ar bērniem pavadīja savus vīrus, avīžu puika spraucās starp vīru būdīgajiem stāviem, skaļi, nedaudz piesmakušā balsī izkliegdams:"jaunākās ziņas, jaunākās ziņas... Hemingveitā ierodas pasaulslavenā Sofija Demjuēla.... jaunākās ziņas.... mustangi mērosies spēkiem ar tīrasiņu arābiem - kurš uzvarēs? jaunākās ziņas..."
viņa monotono balsi apslāpēja satrauktu zirgu zviedzieni, kas, kopā ar saviem jātniekiem, pulcējās pie nojumes ar uzrakstu "Uguns Okeāns. Reģistrācija." uz nojumes tumšā galda ik pa brīdim šķindēdami nogūla naudas zuteņi, kas bija dalības maksa sacīkstēs.

Džeina ar sava zirgu plecu pie pleca devās pie reģistrācijas nojumes. Meitene pār galvu bija pārmetusi biezu kapuci un ar nīgru skatienu nomērīja komandu, kas tikko pieteicās. angļi.... pretīgie šķielači....
Meitene papliķēja savam mustangam pa kaklu, vienlaikus vērīgi lūkojoties pūlī. viņa bija ieradusies pirmā, pārējā komanda šķiet vēl nebija ieradusies. Džeina rokā bija sažņaugusi naudes maišeli, kas bija visi viņas ietaupījumi. ar to vajadzētu pietikt, lai reģistrētos. kur gan viņi kavējas? Džeina no visas sirds cerēja, ka viņi nebūs pārdomājuši...

[Burunduks]

Dereks ar smagiem soļiem atvēra kajītes durvis. Ar pretīgu skatu to nopētijis pie sevis nosprieda ka varēja jau arī būt ļaunāk. Bet interesanti vai mums sacensību maršruts ir izsniegts. Viņš aizvēra durvis un devās uzmeklēt pārējos.

[novemberunge]

Tunčo klusi kaut ko nobubināja un sapurināja krēpes. Mimī pasmaidīja un sāka rakņāties pa savu rietumniecisko bikšu kabatām. Pavisam drīz viņa kādā kabatā uzgāja mazu, mīkstu ķemmīti, kas bija domāta zirga krēpju ķemmēšanai. Meitene satraukuma brīžos parasti apkopa savu zirgu, jo tas viņu atslābināja un palīdzēja relaksēties.
Mimī sāka meklēt trepes vai vismaz kādu spaini, kur pakāpties, jo galu galā Tunčo nebija nekāds maziņš jājamzirgs. Viņš bija garš vezumnieks un ar to pamatīgi lepojās.
Tā... Un kur te būtu kāds pakāpiens? Mimianna klusi nomurmināja un palūkojās uz tiem, kas vēl atradās stallī.

[Ungaarijas ragas...]

Robina nolūkojās kā meitene lēnām aiziet, izskatījās, ka viņai tas izdosies pašas spēkiem, tāpēc sieviete palika stallī un piegāja pie Šokolādes. Mustangs bija satrakojies un acis nikni mirdzēja, nevajadzēja daudz, lai saprastu, kas tam par iemeslu. Viņa jau ar to bija saskārusies pāris reižu pirms sacensībām. Ļaudis bija palikuši nežēlīgi, it sevišķi ārzemnieki. Nē, atstāt zirgus vienus būtu bīstami.
Taču pirms pārējiem likt priekšā savu ierosinājumu, viņa veltīja visu uzmanību, lai nomierinātu Šokolādi. Mierinošie vārdi un glāstošās kustības pamazām viņu nomierināja.
Nu tā, Robina pagriezās pret palikušajiem, viņa uzreiz ķērās vērsim pie ragiem: "Mūsu mustangus ceļojuma laikā nevar atstāt vienus, es domāju, ka vēl nevienam vien radīsies kāre viņus pakaitināt."

[novemberunge]

Mustangi? Mustangi? Mimī kā aizrijusies ieķērcās spalgā, sev neraksturīgā balsī. Atvainojiet, bet ja jūsu mustangi ir tik nervozi, ka nespēj paciest ņirgas, tad nez vai viņi izturēs arī visu garo ceļu. Lūdzu, neuztveriet to kā apvainojumu, bet... meitene pasmaidīja labestīgu smaidu un viņas balsī atgriezās jautrā nots.
Ja godīgi, es biju sagatavojusies jāt ar mustangu vārdā Sima, bet viņa apslima. Tagad es gaidu vēstuli par viņas veselības stāvokli. Bet uz sacensībām zirgu vajadzēja, tādēļ es paņēmu savu mīļāko zirgu- Tunčo. viņa noglāstīja varenā rumaka kaklu un pasmaidīja, kad zirgs atkal klusi iebubinājās.

[Ungaarijas ragas...]

Robina pievērsās meitenei un viņas brašajam zirgam: "Es satraucos par to, ka viņi varētu savainot zirgus. Esmu jau to vienreiz piedzīvojusi un negribu, ka Šokolāde atkal tiktu sadurts ar mēslu dakšām, vai vēl ļaunāk. Cilvēki var būt ļoti nežēlīgi, it īpaši pret tiem, kas ir atšķirīgi. Tāpēc es lieku priekšā katru nakti kādam palikt pie viņiem."
Tas skanēja drūmi, taču, ja gāja runa par šo skaisto dzīvnieku drošību, Robina bija gatava darīt visu, lai viņus pasargātu.

[novemberunge]

Mimī piekrītoši pamāja ar galvu un nopietni pasmaidīja.
O, jā, tur tev gan ir taisnība. Es te varētu palikt pirmā, jo mana kaijīte, atvainojiet, ir īsta cūku kūts. Nē, pat vēl ļaunāka par cūku kūti! Tad jau labāk gulēt purvā starp čūskām un odiem. viņa braši noteica un atkal pievērsusies Tunčo vēl klusi piebilda:
Un, ja kas, Tunčo mani aizsargās. Vai ne, manu brašulīt? viņa noglauda zirga muguru. Rumaks klusi nobubināja un pamāja ar galvu, it kā dodams savu piekrišanu.
Pie Mimiannas kājām pieglaudās melnabaltais kaķis Figaro un klusi ieņaudējās. Ņaudiens bija drebulīgs, bet apņēmības pilns.
Ak, jel, protams... Figaro arī būs te. viņa nomurmināja un domās nosprieda: It kā no viņa būtu kāds labums. Peļu junkurs, mazais...

[Džea]

Arisona velbridi pagulejusi gulta picelas un nolema aplukot Mo.Vinja palukojas uz Felsingu kurs turpat bija arivanags pacelas sparnos.Nogajusilidz vietaikur atrodas stalllis meitene ieruadzija divus cilveksu un dzirdejsuipedejo sarununotieca.Es laikam ar jums paliksu.Vinja palukojas uz Felsingu kurs tai pasa mirkli nosedas uz viena nostabiem

[Idril]

Sveiki..
Henrijs nedaudz saraucis pieri ienāca stallī. Izskatījās, ka te tikko kaut kas ir noticis.
Kaut kas notika?
Viņš itkā neuzkrītoši pavaicāja pabužinot krēpes savai ķēvei. Šķita, ka Nife ir apvainojusies, ka viņš atnācis tik vēlu.
Eu, eu mazā.. Mums te jāsadzīvo vēl labu laiku, nekaprīzējies, lūdzu..
Viņš iečukstēja ausī ķēvei, kas bija sākusi nemierīgi un niķīgi grozīties un zvāroties.
Nu labi, labi piedod, ka atnācu tik vēlu..
Viņš nočukstēja viņai ausī un samierinoši noglaudīja purnu.
Ar tevi kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt..
Viņš ar gaišu smaidu nodomāja, bet tad nopietni pievērsās komandas biedriem turpinot glaudīt ķēves kaklu.

[Ungaarijas ragas...]

"Daži ļautiņi," Robina nikni nozibināja acis, "acīmredzot bija nolēmuši pakaitināt mūsu mustangus. Tā nu tagad mēs spriežam par to, ka būtu labi viņus apsargāt. Mums vajadzētu sadalīt, kurš pēc kā un kad."
Pēdējo teikumu sakot viņa pārlaida skatienu visiem, kas tobrīd atradās stalli.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 03.05.2005 19:21

[Idril]

Es piesakos palikt stallī visu laiku.. Man tikai jāaiziet uz kajīti pēc mantām!
Henrijs apspiežot dusmas sevī noteica.
Neuzticos es šamējiem..
Viņš nošņāca un viegli, bet maigi un pamatīgi iztaustīja ķēvi, lai pārliecinātos vai tai, kas nav noticis. Atviegloti konstatējis, ka viss kārtībā viņš kā atalgojumu par mierīgo stāvēšanu pasniedza Nifei cukurgraudiņu, kuru ķēve augstsirdīgi pieņēma.

[novemberunge]

Mimī iesmējās un pacēla klēpīs neapmierināto Figaro, kas it kā nolasījis saimnieces domas, bija apvainojies. Viņš, galu galā, uzskatīja ka prot aizstāvēties tikpat labi cik Tunčo.
Tad, jūs visi grasāties dzīvot stallī? Opaļā, vai tiešām? Kaut kā neticās, lai arī kaijītes ir bezgala briesmīgas. Deru, ka citiem ir daaaaaudz labākas. viņa noteica ar sapņainu grimasi sejā, tad nopūtās un apsēdās tuvējā siena kaudzē. Meitene noglauda kaķēna spalvu un nolika ķemmi atpakaļ savā vietā, pavisam aizmirsusi, ka bija vēlējusies saķemmēt Tunčo krēpes.

[Tinuviel]

Haralds jau bija paspējis aiziet uz kajīti un to aplūkot. Sapratis, ka tā ir nedaudz sliktāka par viduvēju, viņš nolēma atkal doties uz stalli. Abi viņa pavadoņi palika kajītē, jo bija acīmredzami noguruši. Beidzot Haralds nonāca pie staļļa. Viņš bija nolēmis iet nedaudz garāku ceļu, jo redzēja, ka priekšā apspriežas krietns bariņš angļu jātnieku. Negribējās vienatnē saķerties ar viņiem.
- Sveiki visiem! Atkal...
Haralds diezgan skaļi teica, kad bija iegājis stallī.

[Idril]

Sveiks..
Henrijs attapās. Viņš taču bija gribējis aiziet pēc mantām, lai nesanāk, ka pretinieki izstradā vēl kādu riebeklību.
Klau, Nife es aiziešu pēc mantām..
Viņš pačukstēja ķēvei pārtraucot glaudīšanu. Mustangi bija labi draugi, bet ne rotaļļietiņas ar kurām drīkst nerēķināties. Henrijs aizgāja līdz padranķīgajai kajītei pēc mantām un atgriezās stallī pa ceļam uzskrienot virsū dažiem iedzērušiem angļiem, viņš mierīgi pagāja viņiem garām, ejot savu ceļu.. Nav nekādas jēgas lieki kasīties ar viņiem.

[Džea]

Nu vispapr es ari varupalikt te visu nakti.Arisona piedavaja.Turkalt man var palidzet ari Felsings.To teikdama meitene piegaja pie Mo un saka to glaudit

[Ungaarijas ragas...]

"Mana kajīte arī laikam nav diez ko labāka par tavējo," Robina noteica Mimī, tad pavīpsnāja, "laikam mēs ceļojuma laikā neiztiksim, bez nemitīgas nolikšanas pie vietas. Labi, kā rādās mustangi var justies pavisam labi."
Pārliecinājusies, ka Šokolāde jūtas labi, ir paēdis un padzēris, sieviete izgāja no staļļa un devās apraudzīt Džeinu. Uzmeklējusi viņas kajīti, Robina pieklauvēja...

[rudo lapu vilcēn...]

Žanete stāvēja stēļiņģī pie Vētras. Mani laikam neviens nemana... Tā arī ir labāk.
Kad Mimī sūdzējas par kajīti, meitene pasmaidīja. Un kā viņa domā nakšņot tuksnesī? Tur šaubos vai būs labāk. Nez kā tur būs?... Varbūt līdzīgi kā prērijā?
Kā tu domā, kāds izskatīsies tuksnesis? Vai tāds kā prērija? viņa klusi iečukstēja ķēvei ausī. Zirgs nedaudz nobubināja. Žanete zināja, ka Vētrai arī nav ne jausmas. Kā būs tā būs.

[Unicorn]

Džeina kārtoja mantas, kaad kāds pieklauvēja. meitene pacēla galvu un brīdi nekustīgi lūkojās uz durvīm, prātojot, kas gan tur varētu būt. viņa joprojām pieturot roku pie muguras, atvēra kajītes durvis un veltīja sāpju pilnu smaidu Robinai. "sveika... kur ir visi pārējie? kas ar zirgiem?" viņa tramīgi palūkojās uz staļļu pusi.

brīdi parunājušas, viņas izlēma doties uz stalli, kur jau gaidīja pārējie.

_______________________

stundu pa stundai, pienāca vakars un viss satumsa. kuģī iedegās spožas gaismas, no banketa zālēm atskanēja cilvēku smiekli, sarunas, valša melodija. jūra šonakt bija mierīga, kaut gan bija jūtams, ka vējš pieņemas spēkā. pēc brīža jūrā parādījās pirmās bangas, debesīs uzliesmoja spožs zibens stars. kuģis viegli šūpojās, bet noturēt līdzsvaru bija jau arvien grūtāk.

[Idril]

Henrijs bija atnācis atpakaļ ar savām mantām un bezceremoniāli nometa tās kaktā. Viņš lēnā garā piegāja pie varenās baltās ķēves un papliķēja tai kaklu.
Esmu atpakaļ..
Viņš uzjautrināts nobubināja. Kuģis šķiet šūpojās, bet Henrijs to neņēma vērā. Vismaz ne pārāk. Nife gan likās tāda bišķiņ aizdomīga, bet Henrijs pastāstot dažu labu joku un mierinoši pabužinot krēpes nomierināja Nifi.

[novemberunge]

Nabaga zirgi! Ja kuģis sāks vēl trakāk šūpoties, tās būs bailes uz mūžu. Mimī noteica, sēdēdama blakus savam zirgam uz siena kaudzes, kas noteikti bija domāta kaut kam citam, tomēr šobrīd viņai bija pilnīgi vienalga.
Tunčo klusi kaut ko nobubināja un ar purnu pieskārās viņas vaigam.
Kas par lietu? viņa jautāja zirgam un piecēlās kājās, lai noglaudītu viņa vareno galvu. Tas tikai skatījās uz meiteni ar savām tumšajām acīm un pat neiezviedzās.

[rudo lapu vilcēn...]

Žanete turēja roku uz ķēves muguras. Pie katra spēcīgāka trokšņa vai grūdiena Vētra nedaudz salēcās.
-Kuš, nomierinies. Tas noteikti nav nekas briesmīgs. Mājās arī mēdzbūt skaļi trokšņi, no tiem taču tu netrūksties?
Meitene pasmaidīja, taču vairāk kā sāļš smaids viņai neizdevās. viņa nezināja kas būs, tādēļ jutās līdzīgi kā Vētra. Peišupošanās varēja pierast, bet pie nemierīgā laika okeānā... Ceru, ka drīz viss būs galā.