Uguns Okeāns [C][ATD] Opcijas

[Unicorn]

ir 1891. gads. Jau simtiem gadu Ēģiptē pastāv tradīcija, kas saucās "Uguns Okeāns". kas tur tik īpašs? izcilākie jātnieki ar izcilākajiem zirgiem sastopas vienā vietā - Ēģiptē, lai izturētu sava mūža lielāko pārbaudījumu - 3000 jūdzes cauri tuksnesim. Ne katrs to spēj. lielākā daļa jātnieku un zirgu iet bojā. taču 1891. gadā noteikumi pēkšņi tiek mainīti. Jāpieedalās komandām, kurās ir 10 cilvēki - nevis individuāli jātnieki, līdz ar to, uzdevums kļūst grūtāks. vismaz pieciem komandas biedriem ir pirmajiem jāšķēršo finiša līnija, tikai tad viņi būs uzvarējuši. balva - milzīga naudas summa, kas ar katru gadu palielinās.
tuksnesis pilnīgi atbilst savam vārdam - Uguns Okeāns, tas "aprij" katru nespēcīgāku jātnieku. 3000 jūdzes zem svilinoši dedzinošas saules - milzīgs pārbaudījums katram, kas par spīti visiem apstākļiem, vēlas riskēt ar savu dzīvību.
tikmēr Eiropu un Ameriku ir pārņēmis "dižciltīgo zirgu drudzis" - zemniekus un citus cilvēkus jau ir nokaitinājuši mustangi, kas aizvilināja viņu tīrasiņu zirgus, padarot tos par pusmežonīgiem jaukteņiem. tāpēc tiek dota pavēle - nošaut mustangus. pret to iebilst tikai divas cilvēku grupas - indiāņi, kas uzskata mustangus par svētiem dzīvniekiem, kā arī 10 (vai vairāk) cilvēku grupiņa, kas dedzīgi aizstāv mustangu tiesības. ziņa par mustangu apšaušanu ir šokējuši gan vienus, gan otrus. mustangu cena tiek paaugstināta līdz neiedomājamām robežām, līdz ar to, indiāņi tos vairs nevar nopirkt, jo zirgi nu skaitās "valsts īpašums". arī šie desmit cilvēki nav bagāti. vienīgā iespēja ir piedalīšanās "Uguns Okeānā" - milzīgā naudas summa ir glābiņš. tā kā šie cilvēki ir lieliski jātnieki ar lieliskiem zirgiem, viņiem tas nešķiet šķērslis - sacensties ar pasaules lieliskākajiem arābu zirgiem, kas, kā zināms, ir vieni no visizturīgākajiem.
protams, mēs esam šie desmit cilvēki. mēs jau iepriekš esam piedalījušies dažādās Amerikas auļošanas sacīkstēs, bet tās nepārsniedza 1500 jūdžu garumu. turklāt arī klimats ir pavisam citāds. Amerikas komanda tiek apstiprināta - pieņemta, un nu cilvēku grupai ir jādodas uz Ēģipti.
Kā jau iespējams nojaušat, mēs esam kovboji ( un arī sieviešu dzimtas kovboji =), katram ir savs zirgs - pieradināts mustangs. zirgi jau iepriekš mēģinājis spēkus dažādās auļošanas distancēs, gandrīz vienmēr uzvarējuši. pirmo reizi viņiem visiem būs jāsadarbojas kā komandai - viens par visiem, visi par vienu. Tas solās būt milzīgs piedzīvojums, kā arī liels pārbaudījums. vai viņi uzvarēs? vai mustangiem būs dotas tiesības dzīvot?
---------------------------------------------------------------------------------------

Ievads

Diena uzausa drēgna un apmākusies. Smidzināja sīks lietus, vēja nejuta nemaz. Pilsētas slapjajās ielās reti parādījās kāds cilvēks, tas pats, klusībā lādēdams šo dienu, nozuda ap stūri. Turpretī Hemingveitas ostā valdīja pavisam citāda gaisotne. Kaiju ķērcieni sasaucās ar satrauktu zirgu zviedzieniem, pieaugušu vīriešu lamām un mazu zīdaiņu raudām. Karietes atveda cilvēkus un aizbrauca, sievietes ar bērniem pavadīja savus vīrus, avīžu puika spraucās starp vīru būdīgajiem stāviem, skaļi, nedaudz piesmakušā balsī izkliegdams:"jaunākās ziņas, jaunākās ziņas... Hemingveitā ierodas pasaulslavenā Sofija Demjuēla.... jaunākās ziņas.... mustangi mērosies spēkiem ar tīrasiņu arābiem - kurš uzvarēs? jaunākās ziņas..."
viņa monotono balsi apslāpēja satrauktu zirgu zviedzieni, kas, kopā ar saviem jātniekiem, pulcējās pie nojumes ar uzrakstu "Uguns Okeāns. Reģistrācija." uz nojumes tumšā galda ik pa brīdim šķindēdami nogūla naudas zuteņi, kas bija dalības maksa sacīkstēs.

Džeina ar sava zirgu plecu pie pleca devās pie reģistrācijas nojumes. Meitene pār galvu bija pārmetusi biezu kapuci un ar nīgru skatienu nomērīja komandu, kas tikko pieteicās. angļi.... pretīgie šķielači....
Meitene papliķēja savam mustangam pa kaklu, vienlaikus vērīgi lūkojoties pūlī. viņa bija ieradusies pirmā, pārējā komanda šķiet vēl nebija ieradusies. Džeina rokā bija sažņaugusi naudes maišeli, kas bija visi viņas ietaupījumi. ar to vajadzētu pietikt, lai reģistrētos. kur gan viņi kavējas? Džeina no visas sirds cerēja, ka viņi nebūs pārdomājuši...

[Ungaarijas ragas...]

Šokolādes nāsis bija ieplestas līdz pēdējai iespējai un likās, ka acis tūlīt izlēks no dobuļiem - zirgs uztraucās, lai arī jau bija pabūts ne mazāk trokšņainās sacensībās. Robina stingri turēja pavadu un veda mustangu sev līdzi. Mugurā bija mētelis un cepure novilkta dziļi uz pieres. Sieviete juta satraukumu, nē ne tādu kā pirms sacensībām, šis bija savādāks. Likās tik nereāli - viņa sacentīsies tuksnesī ar arābu rikšotājiem...
Redzeslokā pazibēja reģistrācijas nojume, Robina apstājās netālu no tās un ar vienu roku valdīdama zirgu, ar otru centās sameklēt pie jostas piesieto maišeli ar reģistrācijas maksu.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 26.04.2005 13:35

[rudo lapu vilcēn...]

Žanete stāvēja netālu no kāda cilvēku bariņa."Nez, kur ir pārējie?"viņa nodomāja. Viegli uzsitusi augšā mēteļa apkali, meitene satvēra ciešak zirga pavadu un ienira pūlī, dodamās meklēt reģistrācijas nojumi vai kādu no pārējajiem.
Nekāda patīkamā diena Žanetesprāt tā nebija. Nu ne gluži īstā, lai dotos vēl kādā avantūrā. Tomēr to ko viņa bija apsolījusi, to vienmēr izpildīja.
-Nu un, ka diena nejauka. Varbūt pārējās būs labākas.- viņa, cenšoties būt līksma, klusi teica Vētrai.
meitenes skatiens nenorimis slīdāja pār pūli meklējot pazīstamas sejas.

[Unicorn]

Džeina beidzot pamanīja divas pazīstamas sejas un apmierināti pasmaidīja. viņa sāka lauzties cauri pūlim un pagāja minūte, līdz viņa nokļuva pie Robinas. "hei, Robin! sveika! kā es priecājos, ka tu ieradies! vēl tikai jāsagaida pārējie un tad varēsim reģistrēties.... cik es esmu laimīga!" liekas, Džeina nemaz nedomāja par to, kas viņai būs vēl jāpiedzīvo tuksnesī. viņa ielika lūpu kaktiņos divus pirkstus un spalgi iesvilpās, tā cenšoties pievērst Žanetes uzmanību. Dions tramīgi salēcās, bet angļu komandas dižciltīgie arābu zirgi sāka trakot, nogāzdami pie zemes savus pavadoņus, trīs angļu zirgi pamanījās aizbēgt, velkot pa zemi līdzi savus pavadoņus, kas ne par ko neatlaida pavadas. Žanetes un Robinas zirgi jau bija pieraduši pie šādiem negaidītiem svilpieniem.
"ups..." viņa saguma un centās izlikties pēc iespējas mazāka. ceļojums pat nebija iesācies, bet viņa jau ievārīja nepatikšanas! daži angļi veltīja lamas uz viņas pusi, kāds no viņiem skaļi uzbrēca stiprā angļu akcentā:"nu kas tu galīgi traka esi, tie aizbēgošie ir labākie zirgi Anglijā!"
uz to Džeina atbildēja ar mierīgu skatienu. "ak tā, bet labākie zirgi Amerikā vispār nebēg no svilpšanas. tas liek domāt par to, kādi zirgi Anglijā tiek uzskatīti par labākajiem."
meitene novērsās un ielūkojās pūlī. pārējie vēl joprojām nebija manāmi.

[Ungaarijas ragas...]

Robina vēroja visu notiekošo, un smējās, zirgi varbūt arī bija glīti, bet ne vairāk, viņa nešaubījās, ka izdzirduši kaut ko pat līdzīgu klaburčuskai, tie būtu kristu panikā. Tomēr tad viņa palika nopietna: "Sveika, Džeina! Gan jau pārējie tūlīt ieradīsies. Atklāti sakot es šajos pūļos gandrīz apmaldījos."

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 26.04.2005 15:24

[Burunduks]

Stingri turoties sava uzticamā rumaka mugurā Dereks vēroja apkārtni. Pamanījis sev pazīstamās komandas biedrenes Dereks vadīja Asaru uz viņu pusi. Kā iet ilgi neredzētās? Viņš pa gabaliņu uzsauca. Dereka uzticamais vilks Dors paklausīgi sekoja savam saimniekam.

Šo rakstu rediģēja Burunduks: 26.04.2005 15:46

[Tinuviel]

Haralds pārliecināti pievienojās savai komandai. Puisis vienā rokā turēja sava melnā mustanga Draigo pavadu, bet uz pleca sēdēja Gordo. Bet pelēcis Rairs mierīgi soļoja blakus puisim. Otrā rokā viņam bija neliels maisiņš ar dalības maksu.
- Sveiki, mani biedri!
Viņš priecīgi teica.

[Džea]

Arisona jaja uz sava milula Mo.Pakal meitenei laidas vinjas vanags .Piejajusi pie parejiem Sveiki visi .Arisona pasmaidija nnolukodama biedrus kurus sen nebija redzejusi

[Idril]

Henrijs mierīgi apskatīja apkārtni sēžot zirga mugurā un mēģināja sameklēt draugus. Kad pamanīja skrienošos angļu zirgus viņš papliķēja kaklu savējam un klusi iesmējās.
Tas būs Džeinas darbs..
Viņš uzjautrināts nodomāja un pūlī ātri vien atrada savējos.
Labrīt no rīta..
Viņš saulaini smaidīdams teica, šodien viņam bija burvīgs garastāvoklis.

[Tinuviel]

Haralds paskatījās uz Henriju.
- Eh, sveiks! Sen neesi redzēts...
Haralds diesgan mierīgā balsī teica un pabužināja vilka galvu. Tas apmierināti ierūcās un puisis pasmaidīja. Viņš paskatījās apkārt un izstaipījās. Vēl joprojām bija neliels nogurums un neliels nogurums.

[Idril]

Njā tu ar veselu mūžību.. Esi palicis vēl īsāks un līkāks..
Viņš izspēra mazu joku, lai uzjautrinātu pussalijušo publiku šajā drūmajā dienā. Personīgi viņu, šie padranķīgie laikapstākļi netraucēja, un viņa zirgu vēl mazāk. Ķēve mierīgi stāvēja, lai arī šķita, ka tai kļūst nedaudz garlaicīgi.

[Tinuviel]

Haralds iesmējās.
- Tu gan nemaz neesi mainījies...
Viņš noteica un paskatījās uz Henrija ķēvi.
- Viņa ir gatava skrieties, ne?
Haralds apjautājās. Viņš jutās diezgan normāli, bet tomēr šis nejaukais laiks darīja savu. Haralds apmierināts nopūtās un turpināja viegli smaidīt.

[Idril]

Tādā gadījumā tas jau ir regress..
Henrijs sirsnīgi iesmiedamies atteica. Neviens laikapstāklis vai dabas stihija nespēja samaitāt Henrija garastāvokli.
Nē, mans draugs.. Nife ir gatava lidot..
Henrijs smaidot atteica.

[Tinuviel]

Haralds pasmaidīja.
- Tad jau būs ilgi jāgaida, kamēr zirgiem sāks augt spārni...
Viņš priecīgi noteica un papliķēja sava melnā mustanga kaklu
- Draigo arī ir gatavs. Mans mīlulis tiem pārējiem parādīs. Domāju, ka tava tāpat.
Haralds vēl piebilda.

[Unicorn]

"pagaidiet, pagaidiet, arābu zirgiem spārni jau pieauguši, kamēr mūsējiem vēl aug. mēs taču runājām, ka arābi būs visstiprākie pretinieki mūsu rumakiem. taču mūsu mustangi, kas gājuši caur uguni un ūdeni, viņiem parādīs kā jāmāk auļot."
Džeina nevēlējās graut komandas garu un lielisko pārliecību - jā, viņi uzvarēs.
"un mēs parādīsim tiem netīrajiem angļiem kā jāmāk zirgu vadīt."
Dions karstasinīgi piesita kāju pret zemi un mētāja galvu. jā, arī Džeinas zirgs bija pilnīgi gatavs skrieties ar sauli, vēju, laiku un arābu zirgiem.

[Tinuviel]

Haralds paskatījās uz Džeinu. Viņa mustangs arī manāmi saausījās un ar kāju piesita pie zemes. Haralds pasmaidīja.
- Kāpēc netīrajiem? Viņi vienkārši to nemāk un tas ir viss.
Haralds iebilda un paskatījās uz Džeinu. Tad puisis uzmeta skatienu savam Draigo Lepnajam.
Viņam ir jāiztur. Viņš izturēs.
Haralds nodomāja.

[Ungaarijas ragas...]

"Taču neaizmirsīsim, ka jāauļo pa tuksnesi, kur kā es esmu dzirdējusi, ir tikai un vienīgi smiltis un oāzi var laimēties, var arī nelaimēties atrast. Mums nāksies paļauties uz izturību, jo ašas kājas vien, diez vai ko dos," Džeina noteica bažīgi palūkodamās uz Šokolādi, lai arī cik viņa bija pārliecināta par savu zirgu, bailes viņu zaudēt un bailes pazust pašai neatkāpās.

[Idril]

Mīļās un protams mīļie.
Henrijs iesāka savu sakāmo ar zināmu jautrības noti, cerot sasmīdināt draugus.
Par rītdienu domāsim rīt, bet šodien dzīvosim šodienai, jo ja paŗāk daudz raizēsimies ātri kļūsm vecim un mums piemetīsies krunkas, un to taču mēs negribētu vai ne, Džeina?
Henrijs noteica pabužinot Nefas krēpes. Viņš ticēja savam zirgam un sev.. Viņiem bija jāiztur, jo citas izejas nebija, turklāt par rītdienu domās rīt.. Turklāt par, ko gan lai baidītos? Zirgu fermu Arizonā? Jaunākais brālis - zirgmīlis par to parūpēsies, ja ar ģimenē iesaukto par dēkaini - Henriju, kas atgadīsies, par komandas biedriem? Viņš ticēja, ka viņiem izdosies.. Par sevi? Par to domās, kad vajadzēs! Par Nefu? šī visnotaļ dzīvīgā un jaunā ķēve bija izgājusi ar Henriju caur uguni, ūdeni vēju un pat kalnu klintīm.. Zirģele bija dzīvelīgāka par daudziem citiem..

[Tinuviel]

Haralds pasmaidīja.
- Henrijs pareizi saka. Nav jādomā par rītdienu, savādāk tā nepienāks, ja nedomāsim par šodienu.
Haralds teica. Mustangs it kā piekrizdams nemierīgi mētāja galvu un bubināja. Haralds uzsmaidīja zirgam. Arī piekūns izrādīja piekrišanu - tas plivināja spārnus un ik pa brīdim palecās gaisā.

[novemberunge]

Tunčo klusi iezviedzās. Viņš un viņa saimniece Suella Mimianna Džūda bija stingri pārliecināti par dalību šajās sacensībās un cerēja, nē- ticēja, ka uzvarēs. Varbūt arābu zirgi bija ātri un veikli, bet Tunčo piemita nedaudz brutāls spēks, varens augums un izturība. Viņš bija pats lielākais. Un, lai arī bija noteikts, ka visiem jājāj ar mustangiem, Mimianna bija atļāvusies šo noteikumu neievērot. Viņas Sairas zirgs bija pats labākais un jaukākais pasaulē un nekāds mazs mežonēns nevarētu stāties viņa vietā.
Arī Tunčo saimniece bija tikpat entuziasma pilna. Viņa sparīgi atglauda no pieres brūnos matus un sirsnīgi pasmaidīja triumfējošu smaidu.
Vienīgi Figaro- viņas mazais kaķēns bailīgi tupēja kādā no zirga seglu kabatām.
Haudī, partneri! Prieks jūs redzēt! meitene iesaucās un devās tuvāk jautri tērgājošajam bariņam un viņu zirgiem.

Šo rakstu rediģēja Mia Mania: 26.04.2005 19:33