Sajauktās dziras, [C]/ Apraksts [ATD] Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Visapkārt valdīja parasts karstas jūlija dienas rāmums. Lauku ļaudis bija nolīduši kur kurais, lai pārlaistu dienasvidus karstumu. Vienīgi Grantiņu mājās dzīve neritēja kā parasti. Mājas garu nemierīgu darīja Adrievs Miermuksis. Viņš vienmēr bija pateicīgs objekts, uz kuru pagasta ļaudis varēja uztrenēt savu klaču sišanas māku. Un kad vēl ciemos pa vasaru atbrauca jaunie Faierverki, tad jau stāsti par visiem neparastajiem vasaras atgadījumiem, garajiem ziemas vakariem bija garantēti.
Nekas neliecināja par to, ka arī šogad varētu būt savādāk, lai arī pagaidām visas pazīmes liecināja par pretējo. Andrievs nepievērsa uzmanību bērniem un nu jau otro dienu vispār bija ieslēdzies savā kabinetā, no kura izgāja tikai, lai apciemotu ķemertiņu. Jaunie Miermukši un Faierverki bija jau izpētījuši visu, kas tuvākajā apkārtnē bija mainījies no pagājušā gada un tagad garlaikojās. Līdz kādam ienāca prātā tā spožā ideja apiet apkārt Ezīšu ezeram. Beidzot, kad izdevās arī pierunāt vecākus, sākās sagatavošanās darbi...

OOC: Varbūt kā jau nopratāt, jūs tagad gatavojaties pārgājienam.
No manis kā GM varēsiet sagaidīt šādu tādu iejaukšanos jūsu dzīvēs, piemēram, es noteikšu, kāds ir galarezultāts darbībām, kas ietekmēs jūsu turpmāko likteni...

[Ledene]

Herolds par atbildi Gundegai piekrītoši pamāja ar galvu. Uzkā```` savā istabā, viņš pārlaida pirkstus pār gludo ģitāras virsmu, tad laimīgi nopūtās un pārģērbās, lai dotos ekspedīcijā ''Kā atrast pazudušos radagabalus''. Puisis ļoti labi zināja, ka nebūs tik vienkārši tos uzmeklēt, taču spītīgi cerēja, ka viss nokārtosies, viņi pēkšņi ieradīsies mājās vai kā tamlīdzīgi paziņos par savu eksistenci, piemēram, uz vakariņu laiku.
Viņš nokāpa lejā, gaidīdams atgriežamies Gundegu.

[novemberunge]

Gundega, protams, labu laiku nespēja izvēlēties, ko vilkt, līdz beidzot izšķīrās par labu vienkāršām, pelēkām biksēm un kleitiņai, ko uzstūķēja pa virsu. Jā, ar gaumi viņai problēmas bija, bet ne par to tagad bija jādomā un jāstrīdas.
Pēc brītiņa meitene bija virtuvē, sasējusi matus copītē, lai brienot sazin kur tie nesaķertos zaros. Viņas sejiņu rotāja apņēmīga, drūma izteiksme, kas lieliski piedienēja pelēkajam apģērbam.
Nu, tad ejam?
meitene apvaicājās, īsi nopētīdama Heroldu, un devās laukā. Viņa apstājās pāris metrus no mājas, lai sagaidītu radagabala pievienošanos.

[grapefruit]

Edīte juta atkal uzvirmojam dusmas - viņa bija jaunāka, un veel komandēja!
Man šķiet, ka nevajadzētu nekur iet.
Meitene drūmi teica.
Mums jāsadabū rokā tas, kas šito ar mums izdarīja, ar iešanu tur nebūs līdzēts.
Jām, stāvēšanai uz vietas arī nebija ne mazākās jēgas...

[Ļipa]

Jā, un stāvēšana uz vietas jau nu, protams, atrisinās it visas problēmas, ko?
Gita bija iecirtusies, tāpēc negrasījās piekāpties. meitene turpināja soļot apkārt Edītes drēbēm, lai gan tur nu Edītei bija taisnība un tas tik tiešām nedeva nekādus rezultātus.

[Ledene]

Herolds piekrītoši pamāja ar galvu savai mazajai radiniecei. Ērtā sportatērpa kabatās viņš bija iebāzis ābolus un sērkociņus, ja nu gadījumā nākas aizkavēties, un meklējumi ieilgst.. puisis pagriezās uz ezera pusi.
-Tad jau.. ejam !
Viņš centās būt līksms un sparīgi aizsoļoja.

OOC -- Ragastīt, gaidu norādījumus (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) .

[grapefruit]

Edīte bija pārskaitusies, viņa burtiski vārījās no dusmām, nokļūšana plikai vietā, ko viņa itin nemaz nepazina, diez ko neuzlaboja garastāvokli, tam par labu nenāca arī iecirtīga māsīca.
Tu vēl kādu satiki?
Meitenei pēkšņi ienāca prātā jautājums.

[Ļipa]

Vai, tad, ja es būtu vēl kādu satikusi, es te būtu viena?
lai gan Edītes jautājums bija normāls jautājums, šādā situācija, tomēr Gita to sagrieza pa savam.
Nez man tiešām bija jāsatiek tieši viņa?
Gita nodomāja. laikam ar labo kāju no gultas izkāpt šorīt nebija izdevies.

[Seila]

Uzrāpies līdz pašai augšai Māris konstatēja, ka atrodas augšā kaut kāda čemurzieža galotnē. Zēns palūkojās apkārt cenzdamies ieraudzīt ceļu pa kuru varētu nonākt līdz mājām, tomēr visur viļņojās tikai un vienīgi, gara un zaļa zāle. Nekas cits apkārt nebija redzams...Smagi nopūties zēns piesēda uz viena no zariem un pie sevis noburkšķēja...
-Pirmo reizi redzu tādu joku...Un ko lai tagad dara? Laikam būs jārāpjas lejā un jāmēģina atkal iet...

[grapefruit]

Bļāviens, viņa mani noakitinās!
Edīte kļuva vēl niknāka, ja tas maz bija iespējams.
Vāks, viņa jau ir mani noakitinājusi.
Nebūtu jau nekāds brīnums, ja būtu satikusi un neredzējusi...
Edīte īgni nomurmināja.

[Ungaarijas ragas...]

Māris: Zēna skatiens uztvēra kaut ko krāsainu, tiesa diezgan tālu no tās vietas, kur viņš pašlaik bija. Izskatījās pēc... Jā, izskatījās pēc drēbēm... Tikai kā līdz tām nokļūt? Aiz muguras kaut kas klusi tā kā nošvīkstēja, tā kā nočaukstēja un Māris sajuta spēcīgu vēja pūsmu. Pagriezies viņš ieraudzīja lielu tauriņu... (OOC: Šis un pārējie attēli ir arī ATD, ja kas). Turpat netālu lidinājās vēl pāris milzeņi Visi uz pusi lielāki nekā zēns. Kā nekā bija pats dienasvidus un kukaiņi aktīvi barojās uz visiem pieejamiem ziediem.

[Seila]

Māris palūkojās tālumā un ieraudzījis drēbju kaudzi viegli sadrūma. Viena lieta bija drēbes redzēt, bet jau pavisam cita lieta bija līdz tām nokļūt. Smagi nopūties zēns jau gribēja rāpties lejā, kad tur pat blakus pamanīja kaut ko spilgti krāsainu, kas bija divas reizes lielāks par zēnu pašu. Brīdi mēģinājis saprast, kas tas tāds ir māris aptvēra, ka tas tak ir tauriņš, kurš mierīgi lidinās apkārt....
Netālu no pirmā tauriņa zēns ieradzīja vēl dažus.
Varbūt riskēt?
Māra smadzenēm cauri izšāvās ideja un zēns nolēma to izmēģināt....Tauriņš tik kārdinoši lidinājās apkārt....vajadzēja izdarīt tikai vienu lēcienu..., lai atrastos tauriņam uz muguras.

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Rīkojieties tik Melleņmeitene un Milēdij un arī pārējie un par sekām atbildēšu es... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/shifty_a.gif)

Grantiņos: Piepeši no sakņu dārza, kam bija jāiet garām, puses atskanēja Heolda mammas balss: "Ei, kur tad jūs tā taisaties nozust ne vārda nepateikuši? Tāpat kā, Andrievs aizskrēja kā sadedzis, ne sveiki, ne uz redzi! Šim vajagot ekspedīcijā, kaut kādā..."

Māris: Uz zieda nolaidies tauriņš nepievērsa zēnam ne mazāko uzmanību un bāza savu garo snuķi no zieda ziedā. Uz cita ziedu čemuriņa ar skaļu dūkoņu nolaidās viena no lielajām, melnajām mušām, kas lidinājās apkārt...

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 23.09.2005 14:13

[novemberunge]

Gundega nobremzēja un apcirtās, lai domīgi uzlūkotu Herolda mammu.
Ekspedīcijā? viņa pārjautāja un nesagaidījusi atbildi, dedzīgi metās pie Herolda.
Varbūt viņi aizgājuši ar Andrievu? Nu... ekspedīcijā. Tikai tās drēbes... meitene nobēra kā pupas un sapurināja matus, nespēdama sevi uzreiz nomierināt. Aizsvilās un norima jau viņa viegli- kā sērkociņš bezvējā.

[Ledene]

Herolds dusmās pietvīka, vienmēr, VIENMĒR, kad bija kas svarīgs ieplānots, iejaucās viņa māte..
-Tieši tāpēc mēs dodamies ceļā, lai viņu un pārējos uzmeklētu !
Viņš, cik vien iespējams savaldīgi, atbildēja un nodūra skatienu.
-Nāc, Gundega, ejam.. patlaban ir daudz dažādu mīklu, bet gan jau viss noskaidrosies, kad nonāksim pie ezera..
Puisis klusu nomurmināja, attālinoties no mājām.

[grapefruit]

Git... Klau, moš beidzam, šitāda strīdēšanās ne pie kā nenovedīs...
sariešoties acīs asarām, Edīte centās sakārtot lejup slīdošo audumu.
Man liekas, ka mums ir baigās nepatikšanas un man nav ne mazākās nojautas, ka no tām izkulties...
Balss pārtapa klusā čukstā.
Man ir sasodīti bail!

[Ļipa]

Gita apstājās. Forši, viņai nebija bijis jāpiekāpjas. meitene nolūkojās kā Edīte jau kuro reizi sakārto nost slīdošo auumu. Gitas vismaz bija pielipis pie miesas un nekur neslīdēja, lai gan kā to pēctam dabūt nost ar vēl nebija zināms.
Pagaidi, palīdzēšu.
Gita uzsmaidīja māsīcai. Nebija jau gluži tas, kas zīmēt, bet nu varēja jau arī palīdzēt Edītei to tērpu sasiet ciešāk.
Papīrs noderētu...
Pēkšņi sagribējās šo skaistumu, kur viņi bija iekļuvuši arī uzzīmēt.
Gita smuki sasējā Edītes lupatu.
Tā tagad nevajadzētu nekur šlīdēt.
Tagad bija gitas kārta tēlot drošo meiteni, lai gan šķiet viņa jutās līdzīgi Edītei.

[grapefruit]

Edīte uzsmaidīja māsīcai:
Paldies!
Viņa klusi noteica un palūkojās apkārt.
Man šķiet, ka mums nepieciesams rīcības plāns...
Meitene domīgi pakasīja pakausi.
Tikai man nav ne vismazākās idejas, ar ko lai sāk...

[Ļipa]

Nu, mērķis mums ir.
Gita apdomājās.
Nokļūt mājās, vai vismaz atrast, ko pazīstamu.
laikam jau bija jāsamierinās ar fatu, ka vai nu viņas ir mazas vai viss ir liels.
Labi, man nav savu domu.
He, vienkāršāku atbildi jau izdomāt nebija iespējams un pie vienām mokām atkratīties no atbildības.

[Seila]

Māris svēl neilgu brīdi svārstījās un tad tomēr apņēmīgi sāka lēnām tuvoties tauriņam, tas gan nebija nemaz tik viegli un tomēr zēnam jau bija izdevies pietuvoties tik tuvu, ka viņš varēja pastiepdams roku pieskarties tauriņa nekustīgi saliktajiem spārniem...Vēl sekunde šaubu un Māris veikli uzleca tauriņam uz muguras pirms spārniem. Knapi noturējies zēns pacentās apsēsties, tomēr...

[novemberunge]

Gundegu nedaudz uzjautrināja brālēna dusmas un viņa plati pasmaidīja, kad viņš aicināja viņu doties tālāk.
Ejam, ejam- pa kalniem un pa lejām! viņa priecīgi noskaitīja, nedaudz kaitinoši sākdama lēkāt Heroldam aiz muguras. Šāda lēkāšana palīdzēja ātrāk kustēties, turklāt vēl bija iespēja pakaitināt radagabalu, ja jau viņam bija tik slikts garīgais.