Sajauktās dziras, [C]/ Apraksts [ATD] Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Visapkārt valdīja parasts karstas jūlija dienas rāmums. Lauku ļaudis bija nolīduši kur kurais, lai pārlaistu dienasvidus karstumu. Vienīgi Grantiņu mājās dzīve neritēja kā parasti. Mājas garu nemierīgu darīja Adrievs Miermuksis. Viņš vienmēr bija pateicīgs objekts, uz kuru pagasta ļaudis varēja uztrenēt savu klaču sišanas māku. Un kad vēl ciemos pa vasaru atbrauca jaunie Faierverki, tad jau stāsti par visiem neparastajiem vasaras atgadījumiem, garajiem ziemas vakariem bija garantēti.
Nekas neliecināja par to, ka arī šogad varētu būt savādāk, lai arī pagaidām visas pazīmes liecināja par pretējo. Andrievs nepievērsa uzmanību bērniem un nu jau otro dienu vispār bija ieslēdzies savā kabinetā, no kura izgāja tikai, lai apciemotu ķemertiņu. Jaunie Miermukši un Faierverki bija jau izpētījuši visu, kas tuvākajā apkārtnē bija mainījies no pagājušā gada un tagad garlaikojās. Līdz kādam ienāca prātā tā spožā ideja apiet apkārt Ezīšu ezeram. Beidzot, kad izdevās arī pierunāt vecākus, sākās sagatavošanās darbi...

OOC: Varbūt kā jau nopratāt, jūs tagad gatavojaties pārgājienam.
No manis kā GM varēsiet sagaidīt šādu tādu iejaukšanos jūsu dzīvēs, piemēram, es noteikšu, kāds ir galarezultāts darbībām, kas ietekmēs jūsu turpmāko likteni...

[novemberunge]

Gundega neko neatbildēja- viņai likās, ka tagad labāk paklusēt un respektēt vecāko radinieku, lai arī cik tas grūti nācās un, lai arī cik viņai gribējās kaut ko pateikt pretī, lai sevi aizstāvētu.
Meitene sāka aši soļot, bet ne tik ātri kā Herolds- viņai gribējās iet viņam aiz muguras.

[grapefruit]

Meitene sāka prātot, lielais melnais, kas bija aizlaidies garām aizdomīgi līdzinājās simtkārtīgi palielinātai kamenei, vai maz kaut ko tādu mehānisku varētu uztaisīt?! Diez vai... Edīte apsēdās uz kaut kā, kas izskatījās pēc milzīgas āboltiņa lapas un sāka prātot, doma, kas nāca galvā bija tikai viena - neticama...

[Ungaarijas ragas...]

Gita: tas pelēkais, kas kaut ne cik sildīja, izrādās arī apbrīnojami labi tur'jās, it kā būtu pielīmēts. Tā viena problēma nu bija atrisināta...

Edīte: tā sēdot uz lapas viņa pamanīja mazliet tālāk kokus, kas atgādināja rasaskrēsliņus, pa zemi aiztekam skudru ponija lielumā. Pag, skudra ponija lielumā?

Herolds un Gundega dodas uz māju pusi...

Andrievs, beidzot izlēma doties pa neiestaigātām takām, viņš cerēja, ka bērni būs darījuši tāpat. Nogriezies pa kreisi pirms alkšņu audzes, viņš to apgāja pa pļavu, līdz nonāca pie aploka, lieki negudrodams, vīrietis nogriezās pa labi un turpināja iet gar aploku.

OOC: Kā jau kaut kad minēju, jums ir brīvas rokas, "eksperimentējiet" es paziņošu "galarezultātu" (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/shifty_a.gif) ...

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 09.09.2005 13:09

[Seila]

Māris satriekts pēdējā brīdī paspēja atlekt malā - tajā brīdī, kad radījums viņam leca virsū. Paspējis palekt malā zēns ieguva iespēju aplūkot radījumu tuvāk un ar izbrīnu konstatēja, ka kaut kur to jau ir redzējis. Vēl pāris minūtes zēnam bija nepieciešamas, lai aptvertu, kur gan īsti viņš dīvaino radījumu ir redzējis. Tas nevar būt! Viņa smadzenēs parādījās doma. tas ir vienkārši neiespējami. Un tomēr tas bija parasts kukainis, viņš gan tagad nevarēja īsti nosaukt kukaiņa sugu, bet tas izskatījās pēc mēslu vaboles, vai arī kaut kas viņai līdzīgs...Varbūt briežvabole? bet vienalga kas te notiek? Es ko esmu palicis mazs? Zēns neizturēja un skaļi nobļāvās...
-EU KĀDS MANI DZIRD?

[Ledene]

-Deram, ka viņi būs aizgājuši mājās un mūs pamatīgi piemuļķojuši !
Herolds uzsauca Gundegai.
-Esmu jau pieradis pie Edes trakajām izdarībām, tā ka nebrīnītos arī šoreiz..
Tā kā viņi bija nonākuši pie mājām, puisis atvēra durvis un galanti palocījās, ielaizdams Gundegu, tad iegāja arī pats.

[Ļipa]

Es nogalīnāšu, to, kas tā pajokoja!
Gita nikni nodomāja, un sāka pātot uz, kuru pusi, lai dodas, "apģērbs" turējās lieliski tāpēc par to nebija, ko raizēties.
Ilgi viņa gan neprātoja un ķērās pie darba, tur tā taciņa likās gana vilinoša, lai uzmanīgi pa to dotos uz priekšu. Sēžot uz vietas tāpat mājās nebija iespējams tikt.
Nekaunība...
Gita nedaudz īgni nodomāja. lai gan likās, ka tas zaļais ir nevis koki, bet... Tomēr viņa tam neticēja, tātad mājās varēja nokļūt.

[novemberunge]

Gundega tikai īsi uzsmaidīja Heroldam un iegājusi iekšā apcirtās, lai vēlreiz uzrunātu radagabalu.
Ja viņi tiešām ir mūs piemuļķojuši... viņa uzsāka kārtējos draudus, bet tad pēkšņi apklusa, atkal uzgrieza puisim muguru un pasmaidījusi otrreiz- tikai daudz jaukāk devās uz virtuvi. Tas bija tāds kā ieradums.

[grapefruit]

Edīte notrīsēja, tad tas patiesi bija noticis, izskaidroja jau katrā ziņā visu - viņa bija samazināta, bet kā gan kaut kas tāds bija varējis notikt, protams, bija jau vēl otra iespēja - viss bija palielināts, tomēr tā bija tieši tik pat neticama.
-Man kādu jāatrod!
Viņa piecēlās un atkal apsēdās, iespēja kādu atrast bija vairāk, kā niecīga...

[Seila]

Sapratis, ka neviens viņu tā arī nedzird Māris smagi nopūtās un izlēmis, ka nav vērts palikt uz vietas- var galu galā iekulties dažādās nepatikšanās...Zēns pagriezās un gribēja izvēlēties uz kuru pusi viņam labāk iet. tomēr visas puses izskatījās vienlīdz draudīgas. ne no vienas puses nevarēja zināt ko gaidīt. Smagi nopūties Māris izvēlējās doties uz to pusi kur pēc viņa ieskatiem vajadzēja būt ziemeļiem.
-Interesanti, ja es patiešām esu kļuviss maziņš un šie visi man apkārt ir zāles stiebri...tad man ir zēl, ka uz zāles neaug sūnas...varētu noteikt vismaz debespuses...
Soļodams uz priekšu nodomāja Māris.

[Ungaarijas ragas...]

Gundega un Herolds, kuri bija varen ātri nokļuvuši mājās, laikam jau tāpēc,ka nejauši uzgāja īsāko ceļu, tāpēc nesaskrējās ar savu tēvoci pa ceļam, ieraudzīja virtuvē Miermukšu māti.
"Vai, bērni, kur tad jūs jau atpakaļ? Kaut ko aizmirsāt?" sieva izsaucās, ieraudzījusi abus ienākam virtuvē. Ieraudzījusi abu ne visai laimīgās sejas, viņa metās prašņāt, "Kas par lietu? Kāds no jums savainojās, saslima?"

Gita pamanīja kaut ko slejamies virs zāles meža (Edītes drēbes), kaut ko redzētu un nolēma doties tajā virzienā.

Māris, soļodams uz ziemeļiem nemaz nemanīja, ka virzās pa apli, līdz nonāca vietā, kura jau likās redzēta un apjauta, ka viņam piesities vadātājs.

OOC: Piedošanu, ka biju pazudusi no šīs spēles... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif)

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 14.09.2005 18:16

[Ledene]

Herolds sastomījās, cerība satikt šeit Edi un Māri izplēnēja vējā.
-Atpakaļ gan, patiesībā mēs meklējam Edi, Māri un Gitu, viņi mūs piepeši pameta. Diezgan muļķīgs joks, lai neteiktu vairāk.. tādēļ devāmies uz mājām ! Bet neizskatās, ka viņi būtu te..
Puisis nopūtās.
-Un es neatteiktos no sviestmaizes un ūdens..
Viņš nevainīgi piebilda.

[grapefruit]

-Auuuu! AuuuuuuUUUuuUUuUUU!
Meitene iebļāvās cik skaļi vien varēja. Tad vērās apkārt, cenzdamās saskatīt kaut vismazāko kustību, ja tāda būtu.
Ja es esmu maziņa, man draud briesmas no itin visa, nabaga kukaiņi, varbūt nevajadzēja kliegt...
Bet bija jau par vēlu, kas izdarīts, izdarīts. Atlika vien cerēt, ka saucienu sadzirdēs pareizās personas...

[Seila]

Māris gāja un gāja tikai uz ziemeļiem. Bet jo vairāk zēns gāja, jo vairāk viņam sāka šķist ka šajās vietās viņš jau ir bijis. Tas Mārim sāka nepatikt ar vien vairāk. Puisis apstājās un palūkojies apkārt smiltīs pamanīja pēdiņas kuras bija atstājusi briežvabole. Tātad viņš bija atgriezies atpakaļ sākuma pozīcijā, bet kāpēc? Tas nevarēja tā būt galu galā viņš gāja tikai taisni. Vai varbūt nē? Un ja viņš gāja tikai taisni tad kā varēja atgriesties atpakaļ sākumā...Šo mīklu Mārim bija vēl jāatrisina

[Ļipa]

Nu, nē tas taču nevar būt!
Gita neticīgi nodomāja, tomēr ziņkārības mākta tuvojās tam, kas aizdomīgi līdzinātos Edītes drēbēm, ja vien nebūtu tik liels. Un tik liels tas tiešām nevarēja būt. šī problēma bija jāatrisina, tāpēc daudz nedomājo. Gita lavījās uz drēbju kaudzītes pusi. Un tomēr tās bija drēbes, piedevām vēl smarža arī likās tāda pazīstama.

[Ungaarijas ragas...]

KOPSAVILKUMS: Gundega un Herolds ir Grantiņos. Andrievs dzen pēdas ezermalā. Edīte ūjinās uz āboliņa lapas (Gita, ja vēlas var to izdzirdēt, jo Edīte pirms samazināšanās bija apsēdusies tām blakus), kamēr Gita soļo uz Edītes drēbju kalna pusi. Māris domā, kā viņam izdevies apmest apli (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/shifty_a.gif) ...

Māris: Prātā uzausa kaut kas skolā dzirdēts, ka apmaldīšanās gadījumā, jāuzrāpjas augstākajā kokā un jāpaskatās apkārt. Pašlaik vienīgais piemērotais bija burkānam līdzīgais augs, kas slējās mazliet nostāk. Tā stumbrs bija klāts ar, kā mārim likās sariem, un milzīgās dalītās lapas slējās katra uz savu pusi, un zem tām valdīja krēsla. taču bija cerīgi tādā uzrāpties...

Herolds, Gundega:
"Tas nu ir nelāgs joks!" sieviete iesaucās manāmi atvieglota, ka nekas ļaunāks nav noticies. Tomēr, kad viņa turpināja, tā vietā bija stājušās dusmas, "Nu lai tikai viņi pārnāk mājas... Tad viņi redzēs kā jokot..." Viņa purpināja, kamēr steidzās pie ledusskapja, no kura izvilka desu un sviestu. Nolikusi to visu uz galda un izņēmusi baltmaizi no maizes kastes viņa sāka to smērēt sviestmaizes: "Nu te jums būs desmaizītes, ja vēlaties kādu tomātu vai gurķi, tad re kur bļodā, tie ir nomazgāti. Bet vai nu tiešām, dēls, gribēsiet pliku ūdeni, man ir ledusskapī vēl tas cidoniju un aveņu sīrups, gribiet uztaisīšu jums limonādi?" OOC: Ja nu tomēr, ūdeni, tad virtuvē ir ūdens krāns...

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 15.09.2005 14:54

[novemberunge]

Gundega iekrītoši pamāja ar galvu, tēlodama, ka ir ārkārtīgi apbēdināta, lai arī viņai vairāk bija dusmas par radagabalu izrīkošanos.
Limonādi, lūdzu. viņa apsēdās pie galda un palūdza, ar pirkstiem bungodama pa galda virsmu. Meitene jutās īgni, bet joprojām nedaudz satraukti. Šis bija visnejaukākais joks uz pasaules.
Ar āzēšanās iespēju apmātā Gundega paņēma vienu desmaizīti, pateicās, un kāri iekodās ēdienā, kā izbadējies vilks.

[Ledene]

Herolds iekodās maizes šķēlē un klāt piegrauza gurķa šķēli. Krāna ūdens viņu īpaši nevilināja, tādēļ puisis palūdza limonādi, pilnīgi vienalga, kādu, un apsēdās uz krēsla maliņas.
Hm, patiešām neparasti, kur gan viņi tagad varētu atrasties ? Jācer, ka, tumšākam paliekot, atgriezīsies mājās..
Tad Herolds iedomājās par savu ģitāru un aizmirsa visu pārējo uz pasaules.

[Ļipa]

Gita gāja apkārt Edītes drēbēm un velaizvien domāja.
Vai tiešām man būtu jātic, ka?
Šķiet meitene pret notiekošo bija noskaņota skeptiski.
Edīiiit!
Kādu brīdi stāvējusi un klausījusies saucienos viņa atpazina Edītes balsi. Pat virzienu no, kura tā nāca.
Varbūt nevajadzēja tā klaigāt?
Gita aprāvās un palika uz vietas, kur netālu no bals. Iespējams Edīte bija otrā pusē tā sauktajai drēbju kaudze, bet varbūt tepat aiz nākamā līkuma, bet, ja nu tā nemaz nebija Edīte?
Gita apkārtoja savas "drēbes", kas neskatoties uz to, ka tās lipa nedaudz tomēr šļuka nost.

[Seila]

-Tā, nu kolosāli izskatās, ka esmu apmaldījies. Māris pie sevis noskaities nodomāja. Nu un tagad ļaujiet man atcerēties kas gan īsti bija jādara, tad kad apmaldies? Zēns palūkojās apkārt it kā meklēdams atbildi. Atbildi meklēt nenācās tālu. Gandrīz vai blakus zēnam auga kaut kāds dīvains augs, tā lapas atgādināja burkāna lapas un ja mārim būtu labāks noskaņojums viņš noteikti pacenstos noskaidrot, kas tad šis augs īsti ir, bet tā kā noskaņojums zēnam bija kļuvis reti slikts, tad viņš atzīmēja tikai to, ka skolā ticis mācīts par to, ka ja apmaldās var uzkāpt augstā kokā un paskatīties ceļu. Tomēr tā kā nekur nebija nekā cita pieērota un te pat atradās šis stumbrs, kurš mārim gan nevisai patika. Zēns tomēr izlēma netupēt uz vietas un labāk sākt rāpties augšā...

[Ungaarijas ragas...]

Grantiņi: Saimniece ar ierastām kustībām sajauca lielā, baltā krūzē no ledusskapja izņemto aveņu sīrupu ar aukstu ūdeni. Tad nolika krūzi uz galda līdz ar divām glāzēm, lai bērni lej sev paši...

Gita: Pēc nelielas ieklausīšanās šķita, ka balss tomēr nāk no šīs kaudzes puses...

Māris: Uz stumbra esošie sari diezgan nepatīkami bikstīja, bet toties, palīdzēja kāpt uz augšu. Drīz jau viņš bija nonācis pie vietas, kur no stumbra atgāja lapa. Žākle bija mazliet iedobta un izskatījās, ka tajā itinērti varētu atpūsties, jo kā rādījās bija jāpārvar vēl divi tādi no lapas uz lapu posmi, pirms nokļūs augšā...

Edīte: kaut kur no lejas, uz meitenes saucieniem kāds beidzot atbildēja. Šis kāds izklausījās pēc Gitas.