Sajauktās dziras, [C]/ Apraksts [ATD] Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Visapkārt valdīja parasts karstas jūlija dienas rāmums. Lauku ļaudis bija nolīduši kur kurais, lai pārlaistu dienasvidus karstumu. Vienīgi Grantiņu mājās dzīve neritēja kā parasti. Mājas garu nemierīgu darīja Adrievs Miermuksis. Viņš vienmēr bija pateicīgs objekts, uz kuru pagasta ļaudis varēja uztrenēt savu klaču sišanas māku. Un kad vēl ciemos pa vasaru atbrauca jaunie Faierverki, tad jau stāsti par visiem neparastajiem vasaras atgadījumiem, garajiem ziemas vakariem bija garantēti.
Nekas neliecināja par to, ka arī šogad varētu būt savādāk, lai arī pagaidām visas pazīmes liecināja par pretējo. Andrievs nepievērsa uzmanību bērniem un nu jau otro dienu vispār bija ieslēdzies savā kabinetā, no kura izgāja tikai, lai apciemotu ķemertiņu. Jaunie Miermukši un Faierverki bija jau izpētījuši visu, kas tuvākajā apkārtnē bija mainījies no pagājušā gada un tagad garlaikojās. Līdz kādam ienāca prātā tā spožā ideja apiet apkārt Ezīšu ezeram. Beidzot, kad izdevās arī pierunāt vecākus, sākās sagatavošanās darbi...

OOC: Varbūt kā jau nopratāt, jūs tagad gatavojaties pārgājienam.
No manis kā GM varēsiet sagaidīt šādu tādu iejaukšanos jūsu dzīvēs, piemēram, es noteikšu, kāds ir galarezultāts darbībām, kas ietekmēs jūsu turpmāko likteni...

[grapefruit]

Edīte bija gatava vemt, šī tiešām nebija patīkamākā no sajūtām, vēderā viss griezās, tāpat galvā. Kaut kur prātā karājās doma par to, kamdēļ viņa šurp bija nākusi. Viņa atgūlās zālē un raudzījās debesīs, kuras, kā likās, griezās uz riņķi vien.

[Seila]

Māris neizturēja un apgūlās gandrīz vai uz pašas taciņas...kaut gan kādas taciņas? Tur bija tikai nātres un māris sajuta kā tās dzeļ...Līdz ar šo sajūtu zēns atguva koordinēšanās spējas un pretīgā sajūta vismaz uz brīdi mazinājās. Māris piecēlās un pacentās tikt uz priekšu...

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Ak tad nātres mums gribās... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif)

Gita: lielais kaut kas, kas pirmajā mirklī atgādināja kalnu, bet pēc tam somu, turpināja gāzties...

Edīte gulēja zālē, kamēr viņai palika arvien sliktāk un debesis savērpās tumsā, meitene aizvēra acis.

Sajūta, ka atgūta koordinācija bija acumirklīga, jo nākamajā brīdī galva pavisam sagriezās un Māris bezsamaņā novēlās zemē, par laimi netrāpot uz lielākā nātru pudura.

Herolds steigdamies uz ezera pusi, nejauši sagāza Gitas somu. Tā kā viņš bija pagriezis muguru, tad neredzēja, kas notiek ar Edīti, toties redzēja Māra visumā dīvaino uzvedību, kas beidzās ar kritienu biezajā un pagarajā ezermalas zālē.

Gundega atradās pļavas malā un viņai bija skaidrs, ka ar Edīti un Māri nav kaut kas kārtībā...

[Ļipa]

Nēe...
Bija viss, ko Gita paspēja no sevis izdabūt, jo nākamajā mirklī, tas kaut, kas, kas gāzās, bija uzkritis viņai virsū. Ja, steidzami kāds viņu neglābs, meitenei noteikti sāksies klaustarfobijas lēkme, un nejau šāda tāda, bet pamatīga. Sajūta bija, ka kāds viņu būtu pamatīgi saspiedis. kautkas raupjš, ciets un smags.

[Ungaarijas ragas...]

Taču līdz ar milzīgo lietu, kas uzgāzās, sasvērās arī tas, uz kā meitene bija stāvējusi un nākamajā brīdī viņa šļūca lejā, līdz kājas atdūrās pret zemi. Liekas, ka zaļganie, resnie stumbri kaut cik noturēja lietu. Tagad tikai bija jātiek laukā no tās apakšas.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 20.06.2005 19:40

[grapefruit]

Edīte saviebās, apataustījusi raupjo materiālu zem kājām, meitene uzsita pa to ar kāju, viņa acīmredzot bija iekritusi kādā alā. Nolūkojusi sevi no galvas līdz kājām, viņa sastinga. Pirmā doma, kas ienāca prātā bija, ka te uzdarbijas kāds maniaks, saltas tirpas pārskrēja pār muguru. Viņa nostājās aizstāvības pozīcijā gatava uzbrukt, taču neviena apkārt memanīja, tikai krēsla pletās it visur. Bija jādabū kaut kas, ko uzģērbt, meitene cerēja, ka viņas ceļabiedri nav tālu, tomēr saukt viņus Edīte negrasījās, pirms nebija atradusi kaut ko, ko varētu uzģērbt. Viņa sāka lēni iet uz priekšu, kārtīgi apskatīodama nepazīstamo vidi, neviļus prātā iešāvas kāda domā - kas gan šis bija par materiālu, smaržoja sasodīti līdzīgi zālei, tikai varēja izšķirt daudz sīkākas niansītes.

[Ledene]

Herolds pārsteigts brīdi noraudzījās pie nātrēm gulošajā Mārī. Kaut kas šodien patiešām nav kārtībā, un tādas fiksās idejas vienmēr izgāžas ! Viņš pie sevis pukojās. Vajadzēja ar` man iet pārgājienā, būtu labāk palicis mājās un uzspēlējis ģitāru.. Tad puisis piesteidzās pie brālēna un to sapurināja.
-Celies augšā, nav īstais brīdis gulēt !
Viņš uzsauca.

[Ļipa]

Man veicas...
Gita tikai paspēja sarkastiski nodomāt un lejā bija. Tagad izlīst no apakšas tam kam viņa bija uzkritusi, nebija vairs nekādu problēmu. Aukstas un milzīgas lietuslāses uzlija virsū. Gita noskurinājās. Steidzami bija jāatrod, kas silts un mugurā velkams. Gita jau varēja iedomāties kā pārējie par viņu smiesies, ja ieraudzīs šādā izskatā.
Vieta, kur viņa atradās likās sveša. nez vai viņa tiešām biaj pie dīķa? Dīvaini...

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Kā GM mazliet izmantošu Gundegas tēlu, tā kā Mia Mania nerādās (cerams, ka viņa neļaunosies).

Herolds piepeši ieraudzīja, ka Māris sarūk, pie tam vēl arvien straujāk. Tad vēl kaut kur aiz muguras nelabā balsī iekliedzās Gundega, liekot novērst skatu no brālēna un pa to laiku viņš paguva vispār izzust Herolda skatienam.

Gita: apakšā bija zeme, nosēta ar kurkuržņiem un akmeņiem, augšā vīdēja debesis, ko aizsedza koki ar zaļganiem stumbriem, kas vietām bija sakrituši krustu šķērsu un atgādināja kaut ko redzētu, tikai pa kuru laiku tā bija izaugusi līdz lietusmežu apjomam?

Gundega bija pamanījusi to pašu procesu notiekam ar Edīti, bet spēja vien kā sastingusi to vērot, līdz zemē gulēja tikai meitenes drēbes.

Edīte: lai nu kas tas bija par materiālu, tur bija karsti un sāka trūkt svaiga gaisa...

[grapefruit]

Ediite nejutaas ne labi, ne jauki. Meitene gari nozhaavaajaas, bija jaatiek augshaa. Vinja noluukoja visas alas malas, meegjinot atrast kaadu vietu, pa kuru vareetu tikt augshaa, saule tachu no turienes iespiideeja! Vinja piekjeeraas materiaala galam, meegjinot nopleest gabalu, ko vareetu izmantot par improvizeetu dreebi.

[Ļipa]

Hei...
Gita ne pa jokam izbrīnījās.
Pirmā doma bija- par, kuru laiku tā ir izaugusi tiiiiiik liela?
varbūt viņa nemaz nebija laukos? Varbūt viņa bija pārceļojusi, kur citur? Droš paliek nedroš Gita apsēdās.

[Seila]

Māris atvēra acis un pacentās piecelties...Kas notika? Sajūta bija briesmīga...Sāpēja galva un viss ķermenis šķita kā ar svinu pieliets...Zēns vairs nespēja koordinēties un saprast kur gan viņš atrodas. Pēkšņi prātā ienāca dīvaina doma...Kurā gan grāmatā es esmu lasījis ko līdzīgu?

[novemberunge]

Gundega pat negrasījās kustēties. Skaidrs- kaut kas nebija labi, pat ļoti, lōti slikti un tomēr viņa nekustējās.
Man jāsteidzas palīgā! Nē! Viņi mani izjoko, tikai ņirgājas par manām bailēm. Ko tu muldi, Gundega? Tie ir tavi radi! un tā viņa nespēja izlemties ko darīt- palikt uz vietas vai steigties tālāk.
Meitene palika. Kājas nevaldāmi trīcēja un visbeidzot Gundega pati piemitināja:
Es esmu pastarīte. Viņi visi ir stiprāki. Es neko nespēšu darīt lietas labā.

[Ungaarijas ragas...]

Kopsavilkums.
Visi pieci pusaudži atrodas pļavā. Edīte, Māris un Gita mistiskā kārtā ir pazuduši, zālē ir palikušas tikai viņu drēbes un mantas. Gundega un Herolds ir dziļā nesaprašanā.

OOC: Kā jūs tikko nopratāt, spēle atsākas! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Veiksmi jums!

Edīte: materiāls bija bāls, cik nu to varēja saskatīt pustumsā un pēc raustīšanas , izdevās kādu gabalu atplēts. Tas bija visai mīksts un turklāt, izskatījās, ka sastāv no četrām kārtām, ko ja labi pacentās, varēja arī vienu no otras atdalīt.

Tikmēr mājās...

Andrievs ne savā labākajā paskatā, iegāja virtuvē, diktam slāpa un viņš aizgāja uz pagrabu pēc bērzu sulām. Piepeši viņš atcerējās kaut ko svarīgu, kaut ko, kas lika aizmirst slāpes.
Viņš naski aizgāja uz mašīnu, bet meklētā tur nebija, tāpat tā nebija arī istabā. Atmiņā uzpeldēja, ka visi pirkumi bija salikti verandā, kur protams to arī vairs nebija un Andrievs jau manāmi satraucies uzmeklēja brāļasievu...

[grapefruit]

Edīte brīdi pētīja audumu, tad sāka knibināt, līdz beidzot izdevās aizķert maliņu un noraut vienu no četrām kārtām, gluži kā dvieli, meitene to apsēja ap krūtīm un nolēma atgriezties pie plāna uzrāpties augšā pa kādu no zēles stiebriem līdzīgajām kolonnām augšā, lai tiktu ārā no savādās bedres. VIņa piēgāja klāt vienam no šadiem stiebriem, iespēra pa to un palūkojās augšup, izskatījās cerīgi, kaut ļoti augstu, meitene pieķērās kolonnas malām un sāka rāpties.

[Seila]

Māris nespēja saprast kas noticis. Viņš palūkojās apkārt un nespēja neko saprast. tas viss bija tik dīvaini un brīžiem nesaprotami, ka zēns bija apjucis. Un protams, ka viņš viņš vēl ar vien domāja, ka šādu situāciju jau kādreiz ir lasījis kādā grāmatā...
-hei! Vai kāds mani dzird?
Viņš pamēģināja kādu sasaukt.

[Ļipa]

Gita velaizvien sēdēja un pārdomāja, aks te īsti notiek. Kur gan viņa bija iekritusi? Bet varbūt, ka nebija nekur iekritusi, vienkārši... Nu, nē, neiespējami- tas izklausījās pēc pasakām, ko mātes stāsta saviem bērniem. realitātē tā viss nenotiek.

[Ledene]

Herolds nekad neļāva sevi apmulsināt, un arī šoreiz viņš vispirms tikai noslaucīja brilles, lai pārliecinātos, ka nekas nerēgojas. Tad viņš vēlreiz uzmeta drēbju čupiņai izmisīgi neticošu skatienu un apsēdās zālē.
Te kaut kas galīgi nav kārtībā.. ja to būtu redzējusi un man atstāstījusi Edīte, es neticētu.. bet tagad, kad to esmu redzējis pats savām acīm !!! Vienīgajām, kurām ticu !

[Ungaarijas ragas...]

Edīte: Rāpšanās kolonnā nevedās, tā gan bija raupja, bet ļoti resna un lāga nebija kur aizķerties. Meitene noslīdēja zemē, turklāt viņas "tērps" noslīdēja...

Māris: Bet vienalga, zēns joprojām nevarēja atcerēties, kur tieši to lasījis. Toties viņa sauciens, kādu bija iztraucējis. Zēnam blakus kaut kas noskrabēja, it kā sari trītos pret rupju drēbi un zēns pamanīja, ka uz viņu verās ērmots radījums. Pareizāk sakot pamanīja tā galvu, jo pārējais ķermenis slēpās tumsā.

Gita: Cik gan ilgi tā sēdēsi, uz zemes sāka palikt vēsi...

Herolds: Piepeši viņš izdzirda Gundegas murmināšanu. Izskatījās, ka meitenei neklājas labi...

[Seila]

Māris izbrīnījies palūkojās apkārt un pēkšņi sajutās pavisam neomulīgi. Viņam bija tāda sajūta it kā viņu kāds vērotu. kaut kas auksts un nepatīkams. Tomēr, lai kā zēns lūkotos apkārt viņš nespēja neko ieraudzīst.
-Cik dīvaini
viņš noteica novietodams skatienu sākotnējā pozīcijā un tad palūkodamies uz augšu. Viņš neiekliedzās. Nē. Tomēr ieraudzījis to, kas no puskrēslas vērās uz viņu zēns nedaudz apstulba.