Bez Vaarda [C] [ATDP], veel driikst pieteikties ieksh ATD Opcijas

[Nemesida]

OOC: Taatad, saakam. Pagaidaam juusu teeli ir atsevishkji, katrs savaa miteklii (kur nu kursh), bet visi vienaa pilseetaa.

Wills Marcini [Paipera] un Rubeena fon Ajireetsim [cilvekberna dveselite] ir seni skolas draugi , kas nav redzeejushies kopsh skolas beigshanas. (starp citu, cilvekberna dveselites telam nevar but 18 gadi, tapec pienjemu, ka vinjai ir 21 (kas ir mazaakais iespeejamais vecums)

Angelus Masters [-=RonS=-] paziist Nartu Narcisu [gwinerva] (Narta biezhi vien atnes Angelusam senus dunchus, zobenus utml noveerteeshanai. Taadejaadi kljuvushi par labiem draugiem) un Leilu Stounu [Hermy] (Leila reiz bija apmekleejusi kaadu muzeju, kur uzsaakusi sarunu (par kaadu eksponaatu) ar kaadu jaunekli, kas izraadiijies muzeja direktora deels Angelus - Taadejaadi kljuvushi par labiem draugiem) Narta un Leila arii ir savaa starpaa paziistamas, jo biezhi vien visi triis meedz kautk ur kopaa aiziet.

Ariadne Ergo de Tangere [Notme] un Gabriela Fernanda [Tinuviel] ir ljoti labas draudzenes kopsh skolas gadiem, kas biezhi satiekas un meedz kopaa kaut kur aiziet
--------------------------------------------
saakumaa visi ir atsevishkji, tad paziistamie teeli var sarunaat tikshanos or smth...un tad gan jau... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) uz priekshu...

IC:
Lara kaarteejo reizi nolaida smago aizkaru, lai gaisma netrauceetu vinjas darbu. Vinjas roka skaara otu, kas saulee bija sakarsusi, iemeerca to kraasaa un leeni saaka vilkt liinijas uz papiira. Liinijas savienojaas eenaas, teelos un atteelos. Saaka rasties kompoziicija, ko Lara bija daudzreiz izteelojusies, bet liidz shim nebija speejusi atteelot uz papiira.
Telpa bija sakarsusi par spiiti aizvilktajiem aizkariem, un Lara atpogaaja bluuzes augshpogu. Vinjas seja bija netira - nosmeereejusies ar kraasu un melnie mati sasieti nekaartiigaa mezglaa. Vinja nolika otu - darbam jaanozhuust, kaut arii tas veel nav gatavs. Meitene apseedaas uz diivaana pretii planshetei un druumi uzluukoja toposho gleznu. Vinja pazina sho ainu...

[Dvēselīte]

Rubēna laiski zvilnēja dīvānā, kas atradās iepretim televizoram. Viņa slinki spaidīja pults pogas meklēdama ko skatīties starp visiem 96 kanāliem. Tad dusmīgi ierūkuies Rubēna izslēdza televizoru un pulti aizmeta dīvāna otrā galā. Tad pietraukusies kājas viņa nopurināja ēdiena drupačas no melnajiem svārkiem. Līdz ar drupačām uz paklāja nokrita arī avīze, pāris žurnāli un šķīvis. "Nolāpīts!" Rubēna izgrūda, nomezdamās uz ceļiem un savākdama mazo nekārtību. "Nu kāpēc gan māte nevar beidzot nolīgt mājkalpotāju?" viņa sašutusi pukstēja, kamēr uzlasīja drupatas no paklāja spalvām. Tēvs kā parasti bija darbā, vismaz viens labums no viņa bija - nauda. Bet māte par šo naudu to vien darīja kā apmeklēja salonus un labākos psihiatrus valstī. Rubēnai palika tikai tik daudz lai katru dienu būtu kabatas nauda, bet pārējais tika regulāri noguldīts bankā. "Stulbie vecāki..." viņa noburkšķēja samezdama visu drazu metāla atkritumu tvertnē virtuves stūrī. Rubēna paņēma stikla glāzi no plaukta un nolika to uz cinkotās izlietnes malas. Ielējusi ūdeni viņa paņēma glāzi un devās pie loga, kas visā garumā - no grīdas līdz griestiem - atradās pretējā istabas pusē. Rubēna pacēla samtainos aiskarus un sāka vērties cauri stikla rūtij uz dārzu. Nopūzdamās viņa iedzēra malku no glāzes.

[gwinerva]

Narta piecēlusies izstaipījās.Apsēdusies uz gultas malas viņa aizvēra acis, lai atmostos.Atvērusi acis viņa piecēlās no gultas.Pižammbikses, kas viņai bija nedaudz par lielu bija pāri viņas kāju pēdām un vilkās pa zemi kad viņa gāja pie krēsla, kur vakar bija nevērīgi uzmetusi savas drēbes, jo bija tik nogurusi no darba, ka pat nevīžoja tās sakārtot.Tā vizmaz viņa bija iegalvojusi sev, pat neņemot vērā faktu kad viņa reti kad ko kārtoja.Uzvilkusi melnas pieguļošas bikses un melnu T-krekliņu viņa devās uz virtuvi.Atvērusi ledusskapi viņa konstatēja, ka tajā gandrīz nekā nav.Kā jau vienmēr,viņa nodomāja.I(zņēmusi sviesta paciņu viņa nolika to no galda.paskatījusies sienas skapī Narta atrada maizi.Lieliski, ar tukšu vēderu nepalikšu.Uzlikusi vārīties ūdeni tējai viņa sāka smērēt sviestmaizes.Izņēmusi šķīvi viņa nosvieda maizes uz tā un sagatavoja tēju.Paēdusi trūcīgo maltīti viņa ielika trauku traukumazgājamajā mašīnā.Un devās uz veikalu....

[piretta]

Leila pietuvojās pie loga un atvēra to. Neieraudzījusi neko neparastu viņa atkrita uz dīvāna, notika kautkas tāds, par ko viņa jau sen vairs neuztraucās.. Leila izdzirdēja skaļu klaigāšanu lejasstāvā.
Jau atkal viņi strīdas... vai nav vienkāršāk izšķirties?
Viņa domās jautāja pati sev. Meitenei pat bija bail iziet ārā no istabas, jo viņa var kļūt par upuri, ja tikai pagadīsies ceļā. Leila sapurināja savus matus - tie smaržoja pēc rozēm. Lejā vēl nevarēja iet. Taču balsis varēja sadzirdēt arvien skaidrāk, acīmredzot, viņi virzījās uz augšstāvu..
Kaut nu viņiem neienāktu prātā vainot mani, lai gan tā ir bijis vienmēr..
Meitene ar tukšām acīm lūkojās uz plakātu... Kā par brīnumu krusstēvs ar sievu pagāja viņas istabai garām.. Leila piecēlās, piegāja pie loga un skatījās ārā..

Šo rakstu rediģēja Hermy: 26.03.2005 18:40

[gwinerva]

No nākusi veikalā Narta skatījās apkārt un mēģināja izdomāt ko pirkt.Olas, maize, desa, sirs, piens, pelmeņi, sviests, krējums, sula, apelsīni, makaroni, maltā gaļa.Nu ar to man vajadzētu pietikt.Lielākā daļa preču jau bija salikta grozā.Nonākusi pie augļu stenda viņa sāka likt maisiņā aplesīnus.Pāris večiņas uz viņu noskatījās ar greizu aci viņas izskata dēļ.Atkal jau.Ko viņas lūr.Nartai jau gribējās parādīt abām mēli, bet nošīs domas viņa atturējās tīras pieklājības pēc.Nonākusi pie kasēm viņa dabuja izstāvēt nevisai garu rindu.Izejot ārā no veikala sejā iesitās auksts vējš.Ejot uz savu dzīvokli viņa nopriecājās par dažām brīvdienām, kas viņai bija piešķirtas...
lai atslēgtu dzīvokļa durvis nācās visus iepirkumu maisiņus nolikt uz treēm.Atslēgusi durvis Narta iegāja iekšā.Ar kāju aizvērusi durvis viņa devas uz virtuvi un sašķiroja produktus pa to vietām.Nu ir laiks vēlreiz ko iekost,viņa nodomāja.Uzlikusi diezgan pēc paskata vecu, sarkanu katlu viņa ielika tajā vārīties pelmeņus.

[earnella]

OOC: Malacis. Kā tu zināji, ka es gribu šo spēli padarīt jautru kopā ar Tinu? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) I mean, ne TĀ jautru, bet nu... TĀ (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif) jautru. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Ariadne Ergo Tangere sēdēja pie sava jaukā trīspadsmitā stāva dzīvokļa loga un vēroja plūstošos, tumšos mākoņus. Mazliet atgādināja apokaliptiskās filmas no 2000ajiem gadiem. Nu tās, vecās, divdimensionālās.
Starp citu, dažu muļķu dēļ šo stāvu grasījās saukt par četrpadsmito. Dažam labam šķita, ka kaut kas mainās, ja lietas sauc citos vārdos.
Ariadne nopūtās. Tas taču bija tik garlaicīgi... Sen nebija būts pat uz nevienu normālu koncertu... Starp citu, Ariadnei daudz labāk patika vecā, nu, ļoti ļoti vecā mūzika, kuru viņas mātes dzimta bija saglabājusi vairāk nekā tūkstoš gadus. Tiesa, nu jau bija neticami grūti, teju neiespējami kaut kur dabūt kādu, kas prata rīkoties ar mūžveco tehnoloģiju, tāpēc jau labu laiku atpakaļ Ariadne bija pārrakstījusi visu to jaunākās paaudzes skaņu ierakstu aparatūrās. Kā relikvija kādam muzejam bija nodots tūkstoš gadus vecais MP3 formāta atskaņotājs.
Meitene piecēlās, aizvēra smagos, sarkanos samta aizkarus un piegāja pie fiksētās audiovideo saziņas iekārtas, mobilā patērja daudz vairāk enerģijas. Zvanīt, nezvanīt.....?

[-=RonS=-]

Angelus atveera acis.... gaishs, bija pienaacis riits. Vinjsh uzraavaas seedus un paskatiijaas apkaart... viss bija klusss, tikai pie galda staaveeja paplaate ar brokastiim. Ak, dievs cik reizes es varu teikt tai kalponei, ka pats varu sev pagatavot brokastis Angel nomurminaaja. Vinnjsh ashi sagjeerbaas apeeda paaris sviestmaizes un uzdzeera sulu, tad devaas lejaa. Labriit jaunskungs Alberts vinju sveicinaaja mashiina jau juus gaida. Labriit Albert, nee paldies shodien uz darbu es doshos ar kaajaam... ( Alberts bija sens un uzticams Mastersu gjimenes shoferis). Angel paveera durvis.... diena bija briinumjauka - silta un saulaina. Taa nu Angelus pametot savu savrupmaaju, leenaa solii devaas uz muzeju...

[earnella]

...Nezvanīt. Vēlāk.
Ariadne paņēma acu zīmuli, šķidro acu krāsu, spoguļa lausku un sudraba svečturi. Iegājusi mazajā, klusajā telpā, meitene aizvēra durvis un iededza asinssarkano sveci. Nolikusi lausku zemē, Ariadne apsēdās tai pretī. Sākumā viņa mierīgi, neuzkrītoši uzlika uz acīm acu zīmuli, tik neuzkrītoši, cik varētu būt katrai biznesa sievietei, tiekoties ar klientu. Tad lēni, lēni, pavisam pamazām viņa uzvilka līniju biezāku, līdz acis bija pavisam melnas. Tad viņa paņēma šķidro acu krāsu un ar šauro otiņu lēni, pamazām sāka vilkt asaras un izliektas līnijas no savām acīm, padarot savu seju ar katru mirkli arvien apzīmētāku. Varbūt skaistāku.
Viņas fanātiskā aizrautrība atgādināja depresīvu pusaudzi, kas niknumā velk arvien dziļākas līnijas pār pulsējošajām vēnām, tomēr šis veids nevienam fiziski neko nenodarīja...
Tad meitene nospieda kādu pogu, šis izskats tika iemūžināts fotoattēlā, un viņa nodzēsa sveci.

[gwinerva]

Narta kārtīgi paēdusi nosēdās uz dīvāna televīzora priekšā.Pārslēgusi vairākus ckanālus Narta nonāca līdz secinājumasm, ka nekas normāls neiet un televīzors tika izslēgts.Tad viņa atcerējās, ka darbā aizmirsusi pāris dunčus ko vajadzēja novērtēt.Piecēlusies viņa paņēma savu melno ādas jaku un sapīkusi devās uz darbu, kur viņai nemaz nebija jāatrodas.Vajadzēja iet nelielu gabaliņu.
Narta darbavietu bija izvēlējusies saprātīgi un tā atradās tuvu dzīvoklim.Iegājusi pa durvīm viņa nolūkojās savā aizvietotājā.Aizvietotāja bija patukla ar blondiem matiem.Viņa pūta lielus sarkanas košļājamās gumijas burbuļus.Un vērtējoši vērās Nartā.Sveiki,Narta iesāka nepārāk laipnā tonī.Es atnācu pēc tiem dunčiem ko vajadzēja novērtēt.Jā,jā man jau teica, ka jūs varētu iegriezties.Noliekusies aiz letes viņa paņēma kādu sainīti.Ņemiet..narta vienaldzīgi paņēma sainīti un devās uz savu dzīvokli.drīz viņai būs jātiekas ar Angelusu.Atgriezusies dzīvoklī viņa uzkāra savu jaku uz pakarināmā un iegāja dzīvojamā izstabā.Atvērusi sainīti viņa ieraudzīja kaistus dunčus...Tie bija diezgan seni un līdz ar to cēlās to vērtība...

Lūk kādi bija dunči. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
(IMG:http://www.gypsyderose.com/Kit%20Rae%20Nasek%20Serpent%20Dagger%20w-Display-2%20-%204170197A.jpg)

(IMG:http://www.medievaltimes.com/giftshop/600/26%20conan%20dagger.jpg)

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 26.03.2005 20:38

[Dvēselīte]

Rubēna bija tikko izdzērusi glāzi, kad durvīm skaļi noklaudzot pret sienu, mājās pārradās māte. Asarām noplūdusi, niknumā kvēlodama un kaut ko nesakarīgi murminādama zem deguna. "Kā viņš iedrošinas? Kā viņš uzdrīkstas?! Kaut kas neiedomājams!" balss kļuva arvien spiedzīgāka teikumam nākot uz beigām. Rubēna tikai vienaldzīgi lūkojās šajā kārtējā scēna domīgi sisdama ar nagu pa glāzes maliņu. "Es arī priecājos tevi redzēt... māt" viņa ledaini noteica pagriezdamās, lai dotos uz virtuvi un pat neuzmezdama savai mātei ne skatiena. "Vai tavs jaunais psihiatrs arī mēģināja tev uzmākties?" Rubēna bez jel kādas intereses pajautāja, tikmēr skalodama glāzi un nolikdama to atpakaļ plauktā. Māte tikai turpināja gvelst rupjības, nenoliedzami adresētas viņas jaunajam ārstam, vienlaikus ieliedama sev gandrīz pilnu glāzi Jack Daniels. Vienā elpas vilcienā tas pazuda viņas izkaltušajā mutē. Jau pēc pāris mirkļiem saspringums sejā izzuda līdz ar sārtumu un viņa šļaugana atslīga klubkrēslā. "Ak jā, gandrīz piemirsu - tev šodien būs jādodas pavadīt grupa ārzemju diplomātu" neko vairāk nepaskaidrodama māte uzmeta Rubēnai priekšā mapi. Nu jā, kaut ko tādu jau no viņas vienmēr var sagaidīt. Turēdamās pie sienām māte pazuda savas guļamistabas virzienā. "Lieliski... vienkārši lieliski!" Rubēna iespurdzās, tomēr intereses mākta mapi tomē paņēma. Tādās vienmēr bija krietni daudz naudas. Jā, arī šoreiz tu bija kādi 500$. "Jaukī..." Tubēna smaidīdama stiepa šo vārdu garumā un jutās kā kaķis, kas tikko apēdis treknu peli. Viņas šaudīgās acis pārskrēja pāri pārējam mapes saturam un apstājās pie maziņām fotogrāfijām - ķinieši. "Ak nē" Rubēna novaidējās. Kārtējie diplomāti no Āzijas. Nākamais vilšanās vilnis pārskrēja līdz ar to, kad viņa ieraudzīja uz kurieni tad viņai īsti būs jāiet - uz Muzeju. "Nē nu lieliski... vairāk jau ieriebt viņa man nevarēja. Stulbā aita, pati piedzeras un man tagad viņas vietā ir jāpilda diplomātiskā etiķete" Rubēna nikni purpināja dodamās pati uz savu istabu, lai ātri pārģērbtos, jo līdz satikšanās brīdim ar ķīniešiem laika bija palicis vairāk nekā maz. Nomainījusi savas mājas drēbes pret kādu no daudzajiem lietišķajiem kostimiem, viņa uzlika galvā vieglu melnu cepurīti ar plīvuru un pasitusi mapi padusē devās uz mašīnu.

Beidzot nonākusi līdz Muzejam viņa apmierināta konstatēja, ka viņas grupa jau ir sapulcējusies pie durvīm un kā jau tas bija paredzams aktīvi filmēja un fotografēja visu, kas bija gana liels, lai piesaistītu viņu uzmanību. Rubēna novietoja auto paredzētajā stāvvietā un devās klāt ķīniešiem. "Labdien" viņa teica ārkārtīgi laipni un lietišķi. Mazie cilvēciņi šaka tērgāt un skraidelēt kā skudras, lai paspiestu Rubēnas roku. Viņa tikai ar pūlēm noturēja smaidu un pieklājīgu atbildi uz lūpām. Pārlūkojusi sarakstu viņa jutās laimīga, ka neviena no grupas netrūka. "Nu mēs varētu doties iekšā" Rubēna piedāvāja norādīdama uz milzīgajām durvīm, kas veda iekšā milzīgajā Muzejā. Kā gan viņa pārcietīs šo rītu, kas draudēja izvērsties par pamatīgu fiasko, jo ķīniešu valodas zināšanas Rubēnai bija gaužām vājas, bet šie mazie cilvēciņi spītīgi runāja tikai tajā, kategoriski atteikdamies kaut vārda bilst kaut vai franciski. Nopūsdamās un ar smagu sirdi viņa devās pa priekšu...

[gwinerva]

Nu vajadzēja tikai sarunāt tikšanos.Narta rūpīgi satina ieročus atpakaļ iesaiņojumā.Viņa sajutās nedaudz izslāpusi.Pa ceļam pie telefona viņa iegriezās virtuvē un ielēja sev apelsīnu sulu.piegājusi pie telefona viņa uzgrieza Angelusa numuru.Skatīdamās no zaļās adrešu grāmatiņas, kas bija uz galdiņa zem telefona.
Tuuuuu.....Tuuuuu......Tuuuuu...TuuuuNeviens necēla.Narta izdomāja piezvanīt vēlāk, bet tikmēr ieiet siltā un nomiernošā vannā.Viņa nolika krūzi uz galdīņa pie adrešu grāmatiņas.Aizgājusi uz vansistabu viņa atgrieza karstā ūdens krānu.Aizgājusi uz savu guļamistabu Narta piegāja pie nelielā spoguļgaldiņa.Paņēmusi sprādzi viņa uzsprauda matus uz augšu un pegāja pie nelielā kumodes.Izņēmusi divus dvieļus viņa atgriezās vansistabā viņa nolika dvieļus uz veļasmašīnas.un pamazām sāka izģērpties.iemetusi visas savas drēbes veļas kastē viņa iekāpa vannā.Ūdens bija tik patīkami silts.Es varu tā stundām nosēdēt, viņa domāja...

[-=RonS=-]

Taa nu peec kaadaam 40 minuuteem Angelus bija nonaacis liidz muzejam, kur pie paraades durviim vinjsh ieraudziija barinju diivainu cilveeku, kas nemiteejaas knipseet visu, kas atradaas tiem apkaart. Shie cilveeki neizskatiijas peec parastiem ikdienas muzeja apmekleetaajiem, taapeec Angel nodomaaja pieiet un paskatiities, kas tad iisti tur notiek. Piegaajis paaris soljus tuvaak Angelus noprata, ka shie cilveeki ir aziaatu izcelsmes. Ahhh.... kaarteejie aarzemnieki vinjsh smagi nopuutaas, bet tad vinja uzmaniiba negribot tika pieveersta kaadai visnotalj skaistai, tumshmatainai sievietei, kas staaveeja shim barinjam tieshi pa vidu. Vinja izskatiijaas pagalam apjukusi. Angel jau gribeeja iet klaat un vaicaat, vai nevar kaa paliidzeet, kad pie vinja piesteidzaas viens no muzeja uzraugiem, lai paveestiitu, ka Angel kabineetaa paaris minuutes atpaklaj ir zvaniijis telefons, bet neviens nepaspeeja piesteigties un pacelt klausuli. Labi, labi neuztraucaties gan jau paarzvaniis mieriiga balsii noteica Angelus. Tad vinjsh pagrieza galvu, bet tumshmatainaa meitene jau bija pazudusi. Droshi vien iegaaja iekshaa Angel nodomaaja. Tad vinsh taisnaa celjaa devaas uz savu kabinetu, noseedas pie sava rakstaamglada, paarshkjirstiija riita pastu. Tur nekaa svariiga nebija. Angel praatu joprojaam nodarbinaaja skaistaa tumshmate.

[gwinerva]

Narta jutās ptīkami atslābinājusies izkāpusi no vannas.Izlaidusi no vannas ūdeni viņa paņēma vienu dvieli un noslaucījās.Pavirši paskatījusies uz otru viņa sviebās.Vai aizmirsu ka matus nemazgāju.Nu neko lai jau paliek tā stāvot.Izmazgāšu varbūt vēlāk, kaut gan vakar jau mazgāju.Aptinusi dvieli ap savu slaido augumu viņa devās pe telefona.Uzgriezusi Angelusa numuru viņa gaidīja.Tuuuu...Tuuu...

[-=RonS=-]

Angel bija it kaa sapnii iegrimis, domaadams par ieprieksh redzeeto, kad piepeshi to paartrauca telefona zvans. Vinjsh pastiepa roku un paceela klausuli Jaa......

[gwinerva]

Sveiks Angelus!Narta priecīgi atsaucās.Šeit Narta.Es gribēju sarunāt tikšanos.Man te daži duncīši jānovērtē.Ap cikiem es varētu pie tevis ienākt?Un kad?Narta cerēja, ka viņi varēs tikties rīt vai šodien.Laikam nebija nozīmes.Runādama viņa bija apsēdusies atzveltnes krēslā, kas bija tur pat un pētīja kādu žurnālu.

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 26.03.2005 22:59

[-=RonS=-]

Sveika!!! Jaa, protams, ja veelies vari pienaakt shodien ap 15:00 paskatiisimies, ko atkal esi uzrakusi...

Šo rakstu rediģēja -=RonS=-: 26.03.2005 23:06

[Dvēselīte]

Laimīgi sabīdījusi visus diplomātiskā korpusa pārstāvjus iekšā, viņa samaksāja par biļetēm un protams pieprasīja arī gidu. "Atvainojiet jaunkundz, jums būs nedaudz jāpagaida, jo pašreiz neviena brīva gida vairs nav" pieklājigi teica kasieris, jauns izskatīgs gaišmatis. "Bet man tūlīt ir nepieciešams gids" Rubēna pieklājīgi tomēr uzstājīgi noteica. "Es jau reiz atvainojos jaunkundz, bet mums patiesi pašreiz nav neviena paša brīva gida" jauneklis jau manāmi saniknots atmeta. "Kā nav? Jūs, ko iedomājaties, ka es te visu dienu dirnēšu, kamēr jūs sameklēsiet kādu sasodītu gidu?" viņa aizkaitināta pacēla balsi un nu jau runāja tik skaļi, ka pat daži no apmeklētājiem uz viņu raudzījās ar aizdomām. Par ķīnieši mutes pavēruši raudzījās uz savū pavadoni. Rubēna atskārta, ka ir pāršāvusi pār strīpu, bet joprojām jutās aizkaitināta. "Tad lūdzu, es vēlētos runāt ar priekšniecību... ja protams jums tāda ir" viņa teica klusi, bet caur sakostiem zobiem, beigās piemetinādama ironisku piezīmi.

[gwinerva]

Nu labi būšu klāt.Sveikiņi.Narta pasmaidījusi nolika klausuli.
Narta aizgāja uz savu izstabu un sāka rakāties pa skapi.Uzvilkusi melnu apakšveļu,melnas pieguļošas bikses un melnu džemperīti viņa uzlika nedaudz kosmētikas un izsukāja matus.Paņēmusi paciņu ar dunčiem viņa to ielika nevisai lielā, melnā un ietilpīgā somā.Tad vēl somas saturs tika papildināts ar viņas maku, kosmētikas maciņu un dzīvokļa atslēgām.Sakārtojusi somu.Viņa jau devās uz koridori.Vajadzēja ieiet vēl veikalā un tad varēja iet pie Angelusa...

[-=RonS=-]

Norunaats. Ata! Angel nolika klausuli un atspiedaas savaa miikstajaa kreeslaa. Bet miera briidis nebija garsh, jo peec paaris minuuteem atkal iezvaniijaas telefons, tik shoreiz tas raadija, ka zvana pa ieksheejo liiniju. Kas atkal??? jau ar daudz neapmierinaataaku balsi jautaaja Angelus. Zvaniija paraades durvju kasieris, kas paveestiija, ka kaada jauna daama pie kases pieprasot vinja ierashanos, jo redz vinja nespeej dabuut gidu savai grupai. Ehhh... labi tuliit noieshu Angelus atbildeeja un nolika klausuli. Kas ir ar muusdienu cilveekiem, nemaz vairs paciesties nevar vinjsh pie sevis nodomaaja. Peec paaris minuuteem Angelus jau atradaas pirmajaa staavaa un tuvojaas kasei, kad vinjsh atskaarta, ka uzstaajiigaa leedija ir taa pati skaistaa tumshmate, ko vinjsh nesen redzeeja pie paraades durviim vairaaku kjiinieshu ielenkumaa. Pirmajaa briidii Angel apmulsa, bet tad vinjsh tomeer sanjeemaas sakaartoja kreklu un piegaaja pie jaunaas daamas teikdams Labdien jaunkundz, esmu Angelus Masters shiis iestaades direktors, juus pieprasiijaat tikshanos ar maniim? Vai kas notocis? Varbuut varu kaa paliidzeet?

[Dvēselīte]

Rubēna kaut ko centās ieskaidrot kādam no ķiniešiem, kad izdzirda sev aiz muguras zemu vīrieša balsi. "Ak rad tomēr jums ir dire..." viņa jau iesāka vēl nepagriezusies, bet līdz ko pagriezās pret pienākušo priekšnieku viņa samulsa un palika pusvārdā. "...ktors..." Rubēna izdvesa pāris neveiklos burtus, kurus iepriekš nebija izdevies līdz galam izteikt. Pauzes pamatā bija visnotaļ pievilcīgs direktors, tomēr Rubēna nebija no tām, kas ļaujas šādā veidā musināties. "Jā es saucu gan pēc jums, jo man redziet ir pārstāvjo no diplomatiskā korpusa" viņa ar roku pamāja savas grupas virzienā, "un viņiem nav ne mazākās vēlēšanās šeit lieki tērēt laiku gaidot kad beidzot atbrīvosies gids un varu tikai piebilst, ka es, jau nu to pavisam netaisos darīt" Rubēna ieteipīgi noskaldīja gadrīz vai piecirzdama kāju, tomēr nenovēršoties raudzīdamās direktorā.

Šo rakstu rediģēja cilvekberna dveselite: 26.03.2005 23:50

[earnella]

Neviens, tikai Gabriela zināja par šo Ariadnes paradumu. No psiholoģijas viedokļa to varētuuzskatīt par novirzi un māniju, un Ariadne kā jau psiholoģe ar to varētu pat tikt galā, ja tas būtu kāds cits. Ir tāda paruna - "drēbnieks staigā ielāpos, kurpnieks basām kājām". Savukārt socioloģijas un psiholoģijas ģēnijs sēž mājās un krāj sava trakuma piezīmes.
Meitene izņēma no aparatūras diapozitīvu. Ar šīm bildēm viņai patika darboties manuāli.
Viņa mēdza nokrāsot seju aptuveni reizi nedēļā kopš piecpadsmit gadu vecuma, kad mira viņas māte.
Ariadne bija aizpildījusi jau septiņus albūmus, aptuveni vienu gadā. Tie bija kā dienasgrāmatas, savdabīga, neatšifrējama dzīves pierakstīšana.
Bez tam katrs albums bija aplīmēts ar... kino biļetēm. No vienas vietas. Reizēm pat vairākās kārtās. Kino bija vēl viena viņas aizraušanās, iespēja pavērot svešu dzīvi, to nevērtējot, neskaidrojot, nelabojot. Tikai mājās gan viņa nekad neskatījās filmas. Viņai vajadzēja sabiedrības un lielā ekrāna sajūtu....

Ariadne iznāca no telpas un ielika diapozitīvu atvilktnē. Tad meitene notīrīja seju, uzkrāsoja ikdienišķās melnās acis un apsēdās pie telefona. Viņa lēni, bet noteikti ievadīja Gabrielas numuru. Kaut kur tur, tālumā noteikti ieskanējās kāda skaista, skumja skaņdarba atdarinājums...

[gwinerva]

Narta izgāja ārā uz veikalu.Nopirkusi tos produktus, kas vēl trūka un arī tos, ko viņai kārojās viņa iekāp taksometrā un brauca uz muzeju.Pa ceļam viņa skatījās pa logu.Aiz loga nebija diez ko saistošas ainavas, bet tāpat nebija ko darīt.Narta ainavas tāpat nemaz nepamanīja viņa bija iegrimusi domās.Nonākusi galamērķī viņa smaksāja vadītājam un izkāpa.priekšā stāvēja jau pazīstamā un lielā muzeja ēka.Narta droši devās iekšā.Nonākusi vestibilā viņa jau devās uz Angelusa kabineta pusi.

OOC:Eju prom.

[-=RonS=-]

"Hmm... skaidrs" noteica Angelus. Tad vinsh piesauca pie sevis vienu no muzeja darbiniekiem un klusi vinjam kaut ko pajautaaja. Darbinieks tik pat klusi atbildeeja. Angel atkal pagriezaas uz tumshmates pusi un ar zinaamu paarlieciibu ierunaajaas "Jaunkundz, atvainojos nesadzirdeeju juusu vaardu, mani darbinieki zinjo, ka juus gida pakalpojumus nebijaat pieteikusi ieprieksh vai taa ir taisniiba?"

[earnella]

Neviens neatbildēja. Ariadne atstāja Gabrielai ziņu. Gaby, atzvani uz mobilo, kad vari, te viss ir pārāk mierīgi. Derētu izdarīt kaut ko, lai pārtrauktu šo pasaules vienmuļību.

Tad meitene salika somā lietas, ko vienmēr nēsāja līdzi, piemēram, piezīmju blociņu, pildspalvu, zīmuli, mobilo videofonu...

Viņa īsti nezināja, ko grib darīt, tomēr vajadzēja izvēdināt galvu. Šeit viņa viena dzīvoja tikai pusgadu, un joprojām jutās kā mājās pie māsām, brāļa un arī tēva.
Vistuvākā viņai bija jaunākā māsa, jo pēc mātes nāves tieši Ariadne viņu uzaudzināja kā no mātes viedokļa. Varbūt viņa bija cerējusi, ka spēs meitenītē ielikt sevi - labāku, gaišāku, atklātāku.... Tomēr pati Ariadne to nekad nebija sev ne jautājusi, ne atbildējusi.

Viņa izgāja uz ielas un ieelpoja svaigo gaisu. Pilsēta tērēja daudz naudas gaisa attīrīšanai, tomēr tas tik tiešām piesaistīja tūristus.

Ariadne lēnā garā aizgāja uz parku, apsēdās pretī strūklakai un sāka kaut ko cītīgi rakstīt....

[Dvēselīte]

"Rubēna fon Ajirētsim" viņa noskaladīja un pasita zodu uz augšu. "Tiesa gan, jo pateicoties manai beztabildīgajai mātei... nē nebiju gan" viņa neveikli nobeidza, jo māti šeit bija lieki pieminēt, tas šā vai tā neko nedotu. Rubēna sāka pārskatīt mapes saturu, cerēdama atrast tur kādu norādi par jau rezervētām biļetēm un pieteiktu gidu. Pirksti viņai pinās un papīri juka uz visām pusēm, bet īstos šā vai tā neizdevās atrast. "Man... man nudien jāatvainojas par šo scēnu, bet..." viņa mulsi uzlūkoja savu grupu, kas jau kļuva nemierīga, tad pavērās direktorā, kas rādījās visai nepamierināts es radušos situāciju. Malacis meitēn, tev tas atkal izdevās - sacelt vētru ūdensglāzē, Rubēna dusmojās pati uz sevi.

Šo rakstu rediģēja cilvekberna dveselite: 27.03.2005 00:11

[gwinerva]

OOC:pārdomāju. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Narta gāja lēnām un nesteidzīgi.Viņa rakņājās somā pēc paciņasgandrīz neskatīdamās kur iet.Kad viņai izdevās izvilkt paciņu viņas sejā parādījās uzvaroš smaids.Un viņa jau priekšā redzēja kabineta direktora durvis.Pieklauvējusi viņa devās iekšā.Iegājusi viņa manīja, ka neviena nav.Jocīgi,Narta domāja.Laikam pagaidīš viņu tepat.Narta ērti iekārtojās vienā no krēsliem, kas bija pretīm galdam.

[-=RonS=-]

Angelus pasmaidiija un atkal pasauca vienu no muzeja darbiniekiem. Vinjsh tam kaut ko pajautaaja, bet darbinieks noliedzoshi pamaaja. "Lieta taada fon Ajireetsim jaunkundz, ka visi muusu gidi pashlaik ir aiznjemti un aatraakais, kad kaads atbriivosies ir peec 2 stundaam. Bet takaa redzu ka shii ekskursija jums ir ljoti svariiga, es varu to novadiit, ja vien juus apsolaaties man atstaat savu telefona numurinju, lai varu juus veelaak aizvest vakarinjaas... Ko teiksiet??"

[gwinerva]

Nartai jau noriebās gaidīt.Nu kur viņš ir?!Atstājusi savu somu krēslā un paciņu nolikusi tur pat viņa devās uz dežurantes kabīni.Pat netikusi līdz tai viņa jau redzēja Angelusu sarunājamies ar kādu sievieti.Viņa nolēma pagaidīt kamēr beidzas saruna un tad pieiet pie viņa...

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 27.03.2005 00:31

[earnella]

Ariadne pacēla galvu un paskatījās pāri laukumam, jo neatstājās sajūta, ka kāds viņu vēro. Bija redzams tikai lielais, arhitektūriski perfektais muzejs, viens kultūras centrs pilsētā un viņas senā pleijerīša glabātuve. Un pa tā logiem diezin vai kāds vēroja meiteni, kas sēdēja parkā un kaut ko rakstīja pussaburzītā kladītē.

Muļķības, pilnīgas muļķības. Ariadne atkal pievērsās pierakstiem, bet muzeja vērošanas laikā iedvesma bija kaut kur pazudusi. Viņa nolēma izmantot brīvo dienu, lai mazliet iepazītu savas pilsētas vēsturi - pēdējoreiz viņa muzeju apmeklēja skolas projekta vajadzībām sešpadsmit gadu vecumā.

Meitene atkal piecēlās un devās uz to pusi. Pie ārdurvīm viņa apstājās. Iekšpusē kaut kāda meitene lasīja zemē nokritušos papīrus, līdzās stāvēja aziātu grupiņa snobiski lietišķos uzvalkos, bet pretī šai meitenei stāvēja klasiski skaists vīrietis. Diemžēl Ariadni klasiski skaisti dendiji neinteresēja ne mazākajā mērā, viņai patika pievilcīgi vīrieši ar dziļu personību, ar kuriem varēja parunāt ne tikai par sportu vai ko līdzīgu.

Ariadne nolēma neiet iekšā. Tie cilvēki šķita visai norūpējušies. Instinkts teica, ka labāk netraucēt.

[Dvēselīte]

Rubēna palika ar vaļā muti. Negaidot lepnums ņēma virsroku un viņa atvēzējusies iesita viņam pļauku, stipra gan tā nesanāca, jo meitene bija krietni īsāka augumā, bet bija no sirds. "Atvainojiet mister, bet es tā nemēdzu..." Rubēna apklusa drudžaini prātā pārlikdama lietas būtību. Ķīnieši nost viņai no kakla, iespēja no mātes pieprasīt vēl naudu, garlaicīb kas būs jāpavada simpātiska vīrieša klātbūtnē un galu galā, viņa varēja vakariņas arī atteikt. "Labi." viņa strikti noteica un izvilkusi no rokassominjas vizītkarti pasniedza to direktoram. "Labi es piekrītu šim darījumam, jo vairāk tāpēc, ka tas ir tikai darījums" Rubēna vēsi piebilda, īpaši uzsvērdama vārdu "tikai". Tomēr viņa nevarēja nepasmaidīt līdz ko bija novērsusi skatienu.

[gwinerva]

Skats no malas izskatījās smieklīgs.Nartai apnikās gaidīt un viņa nolēma pie iet klāt...
-Sveiki!Nu Angelus man tevi vēl ilgi jāgaida?Tu jau kavē 15 minūtes.Nartai sieviete jau iepatikās no pirmā acu uzmetiena.

[-=RonS=-]

Angel ieraudziijis Nartu aatri iemeta skatienu pulkstenii, tas raadija 15 paari trijiem. "Vo vells" vinjsh pie sevis nodomaaja. "Narta es ljoti atvainojos, man te gadiijaas neparedzeets gadiijums, vai tu luudzu nevareetu uzgaidiit manaa kabinetaa kaadu briitinju, es paluugshu, lai kaads tev uzvaara teeju vai kafiju? Vai arii ja neveelies gaidiit varam norunaat, ka es vakaraa piebraukshu pie tevii, uz maajaam?"

[gwinerva]

Par manām mājām nevar būt ne runas,Narta nodomāja.Nu labi es pagaidīšu.Atsūti man lūdzu tēju ar cukuru.To pateikusi viņa devās atpakaļ uz Angelusa kabinetu.Nonākusi kabinetā viņa paņēma paciņu.Atinusi to vaļā viņa ieraudzīja, ka viens duncis trūkst.Nartas seja nobāla.Viņa taču nevarēja to pazaudēt.Nē tas nebija iespējams.Izrakņājusi visu somu viņa dunci neatrada...

[Dvēselīte]

"Tad nu lūdzu" Rubēna norādīja uz sarkano paklāju, kas klāja trepes visā to garumā. Pati viņa noskatījās pakaļ aizejošajai sievietei. Hmm nav brīnums ka šis kungs ir pieradis tādā veidā apieties ar dāmām. Rubēna sakārtoja savu mapīti un pasita to padusē, izņēma no somiņas spogulīti un lūpukrāsu un neuzkrītoši atjaunoja klājumu, tad piegludināja kostīma svārkus un bija pilnā gatavībā nodoties garlaicīgākajai nodarbei - muzeja apmeklēšanai.

[-=RonS=-]

"Labi" Angelus noteica un aatri pieaicinaaja zaales uzraugu un deva tam noraadiijumus par teeju, ko Narta luudza. Tad Angel atkal pagriezaas uz fon Ajirētsim jaunkundzes pusi. Vinja staaveeja pie ieejas aizveestures zaalee, bet Angelus noignoreeja vinju saakuma pieiedams kjiinieshu delegaacijai un uzaicinaadams tos uz ekskursijas saakumu. Taatad pirmais apskates objekts bija aizveestures zaale. Angel visos siikumos staastiija kjiinieshiem kaa radaas ziimeejumi uz alu sienaam, tomeer ik pa laikam uzmesdams skatienu Rubeenai. Vinja neshkjita iipashi ieintereseeta. Naakoshaa zaale bija veltiita viduslaikiem. Kjiinieshus iipashi ieintereseeja taa laika cilveeku nezheeliigaa sodu sisteema. Kameer delegaacija apbriinoja giljotiinu, Angelus piegaaja pie Rubeenas un jautaaja "Vai jums nav interesanti fon Ajirētsim jaunkundz"

[gwinerva]

Narta sev teica:Nomierinies.Tikai nomierinies.Jādomā loģiski.Mājās es viņu neatstāju.Tas ir 100%.Vel kad izgāju pārbaudīju, bet tad kur!Narta jau bija bāla kā krīts.Būs jārunā ar Angelusu.Viņa apsēdās krēslā.Paņēmusi kādu papīriņu viņa to plēsa mazos gabaliņos, lai nomiernātos.Vajadzēja ātri satikt Angelusu.Varbūt un iet viņam un to pateikt tulīt?Narta vairs nevarēja mierīgi nosēdēt.Viņa piecēlās šoreiz pārējos nažus kārtīgi ielika somā un somu paņēma līdz.Narta ātrā solī devās uz vestibilu...AngelusNarta pasauca.Pagaidi Narta izskatījās ļoti uztraukusies.

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 27.03.2005 01:11

[Dvēselīte]

"Vai man nav interesanti?" viņa uzacis sarauksui pārjautāja. "Tākā es tuvākajā laikā negrasos nevienu giljotinēt vai citādā veidās spīdzināt, tad es mierīgu sirdi saku, ka man nudien nav interesanti" Rubēna mazliet atslābinājās un pasmaidīja. "Kad nonāksim pie ieročiem, tad lūdzu vēlreiz pajautājiet mān šo pašu jautājumu" viņa koķeti pasmīnēja un novērsusies pagāja solīti sānis.

[-=RonS=-]

"Jums patiik ierochi?" Angel jautaaja jau iedams uz naakamo zaali, bet tad izdzirdeeja Nartas saucienu "Kas noticis?"

[gwinerva]

Nu man viens duncis ir pazudis.Esmu pilnīgi pārliecināta ka mājās neatstāju.Bet es tavā kabinetā atstāju savu somu un gāju meklēt tevi.Un tagad nav vien dunča!Viņa ieturēja nelielu pauzi.Man nav ne jausmas kur tas palicis!

[-=RonS=-]

"Kaa pazudis??" Angel paarsteigts paarjautaaja. Vinjsh aatri devaa un ieveda kjiinieshu delegaaciju zaalee kas bija veltiita pasaules kariem, kur vinji ciitiigi saaka apbeiinot vecos izniicinaataajus. Un tad atgriezaas atpakalj pie Nartas un Rubeenas. "fon Ajirētsim jaunkundz iepaziistieties Narta mana ljoti laba draudzene, Narta sho leciigo leediju tu jau droshi vien redzeeji" Angel pasmiineeja " Lai nu kaa fon Ajirētsim jaunkundz takaa jums patiik ierochi Narta junms ko vairaak par tiem pastaastiis, jo vinja straadaa ierochu veikalaa, bet es tikmeer ieshu nokaartoshu veel vienu neparedzeetu gadiijumu" Angel pamaaja ar roku, uzaicinaaja veel 2 darbiniekus un devaas uz savu kabinetu.

[Dvēselīte]

"Laikam būtu nevietā teikt - priecājos iepazīties, jo šajā situācija nekā priecīga vis nav" Rubēna piesardzīgi pameta skatienu uz Nartu. Viņa vēl paspēja palūkoties uz direktora kunga plato, prom ejošo uguru un iekost lūpā, lai nepateiktu neko lieku. "Tad nu, ķersimies pie lietas" viņa kļuva lietišķa un uzlika mazas brillītes bez ietvariem. "Parādiet, lūdzu, man šos dunčus" Rubēna teica.

[gwinerva]

Nu Narta nedaudz uztraukti izvilka ārā dunčus no somas.Lūk tie ir!Bet viens ir pazudis.Viņa centās ar visām domām pievērsties sievietej.

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 27.03.2005 01:35

[Dvēselīte]

"Tātad... kas tad mums te ir?" Rubēna domīgi aplūkoja smalkos darinājums. "Jūs jaunkundz glabājat milzīgu vertību, to es varu pateikt uzreiz" viņa pārliecinoši izgrūda neatraudama acis no dunčiem. "Es iespējams kļūdos, bet šis te ir bijis rituālu duncis" Rubēna norādīja uz lielāko no trijiem. "Un cik noprotu pazudis ir otrs gandrīz tāds pats?" viņa domīgi svārstīja rokā katru no tiem. "Nez kuram būtu vajadzējis tikai vienu no tiem?..." Rubēna murmināja pati pie sevis.

[-=RonS=-]

Tikmeer Angelus ar 2 paliigiem devaas uz savu kabinetu pie sevis domaadams " Kaapeec es shodien nevareeju palikt maajaas??" Nonaacis kabineeta Angel lika paarmekleet vienam paliigam taaleejo kabineta dalju. tram tuvaako, pats vinjsh ljeeraas klaat rakstaamgaldam. Paliigi nekaa neatrada un Angelusma ar iipashi nevaicaas liidz beidzot vinjsh pamaniija kaut ko spiidoshu strap rakstaamgaldu un mazo skapiiti. Jaa duncis bija iekritis tieshi tur. Angel to izvilka un ietina tiiraa lakataa un gribeeja jau nest lejaa, bet tad paardomaaja. Apseedaas savaa kreeslaa un nodomaaja "Kjiinieshiem es jau pateicu, ka taa ir peedeejaa zaale, bet Narta un Rubeena gan jau kaadu laicinju iztiks arii bez manis" Angel panjeema teejas kruuzi un iemalkoja druscinj teeju. Angel tik nosuutiija paliigu, lai pasaka Nartai ka duncis ir atrasts, bet Angel drusku aizkaveeshoties savaa kabinetaa.

[gwinerva]

Narta bija tik uztraukta, ka pat nepamanīja, ka sieviete ko saprot no ieročiem.Atvainojiet kā jūs sauca?No uztraukuma būšu aizmirsās.
Jā tie ir rituāla dunči, bet tie nav gluži vinādi.Un zaglis varēja otru arī nepaspēt paņemt, jo es diezgan ātri atgriezos.narta visu kārtīgi apdomāja.

[Dvēselīte]

"Mans vārds ir Rubēna un nesatraucieties - duncis noteikti tiks atrasts" viņa viegli pasmaidīdama pavērās satrauktajā sievietē. Tad viņa uzmanīgi atdeva visus dunčus viņai atpakaļ un lūkojās vai nenāks direktors. Vienīgais ko Rubēna ieraudzīja bija kāds no izpalīgiem ko iepriekš direktors bija pasaucis līdzi. "Ak tu... lūk kā viegli tik vaļā no liekas nastas" viņa greizi smīnot uzlūkoja palīgu, kas nezkāpēc tiešām nāca uz viņu pusi un nesa rokās ko baltu.

[gwinerva]

OOC:duņču izskati ir kautkur sākumā, ja ionteresē. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)
Narta pamanījus, ka apsargs nāk izjuta mirkļa atvieglojumu.Bet kad apsargs pienāca un iedeva viņai dunci viņa atkal ieslīga uztraukumā.Nē, tas nav īstais.Tam bija jābūt uz spala tādām tākā pūķu galvām uz abām pusēm.Varat nesatpakaļ un sakat, ka tas nav īstais.Meklēšana ir jāturpina.

[-=RonS=-]

Angel nomalkojos teeju. Devaas atpakalj pie abaam daamaam, cereedams turpinaat sarunu ar fon Ajirētsim jaunkundzi. Nonaacis lejaa vinjsh pamaniija ka Narta joprojaam ir apjukusi "Narta viss kaartiibaa, paliigs tak tev atnesa dunci?"

[Dvēselīte]

OOC - tu sarezgii situaciju (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)


"Nav īstais?" Rubēna pāsretigta vērās Nartā. "Bet... bet vai tad vispār varēja atrast ko citu izņemot īsto?" viņa bija neizpratnē, jo ja jau direktors atradis un teicis, ka tas ir īstais, bet viņa saka ka nav... Šeit kaut kas nebij lāga. Pldies dievam ieradās arī pats dierektors. Rubēna cerīgi vērās viņa virzienā, gaidīdama, ka viņš šo jezgu atrisinās.

Šo rakstu rediģēja cilvekberna dveselite: 27.03.2005 02:10

[gwinerva]

OoC:varbūt pagaidam līdz rītdienai kad gm iekšā?

Nē tas nebija īstais viņa uztraukti teica.Mums jāturpina meklēšana.Narta pat negribēja domāt kas būs ja viņa neatradīs dunci.Tā vienkārši nevarēja.Nu labi Angelus tu vismaz vari novērtēt pārējos divus.gan jau atradīsies.Es vēl pameklēšu mājās varbūt tomēr palika tur.Nē bet tas nevar būt tur!Pie velna es zinu, ka tā tur nav!Vai nu tev šei kāds zog, vai nu es nezinu....

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 27.03.2005 02:16

[Dvēselīte]

"Nudien, pameklē kārtīgi, jo nevar taču tā vienkārši teikt - man nozaga. Lai vai kā vēlu veiksmi un lai atrastos" Rubēna teica, atvadīdamās no meitenes. Kur gan ir palikusi mani ķīnieši? Viņa iemeta paviršu skatienu rokaspulkstenī un jutās pārsteigta - bija pagājusi pusotra stunda. "Bet kur gan ir tie ķīnieši?" Ŗubēna nepacietīgi raudzījās akārt stiepdamās uz pirkstgaliem, domādam ka tā varēs redzēt labāk.

Šo rakstu rediģēja cilvekberna dveselite: 27.03.2005 02:19

[-=RonS=-]

OOC: Ok es vairs nepostoshu kameer man GM nepateiks kas un kaa

"Narta tikai mieru gan jau viss noskaidrosies" noteica Angelus. "Ja nee tad zvani man un es meegjinaashu tikt ar visu skaidriibaa, bet dunci mees atradiisim"

[gwinerva]

Jā pareizi pameklēt kārtīgi, Narta domāja.Esmu pilnīgi pārliecināta, ka to nav manās mājās.Kur gan tie varētu būt?!VajprātsNarta juta ka tulīt sāksies histērija.Bet viņa braši centās turēties.Nu tad paņem pārējos divus un novērtē rīt iebraukšu pakaļ.Un arī māju kārtīogi pārmeklēšu.Lōti atvainojos par šo stulbo situāciju.Tav taisnība gan viss nokārtosies.Ap cikiem man rīt iebraukt?Narta bija aptguvusi kontroli pār savām jūtām...

[-=RonS=-]

"Nu lai neatkaartotos taada situaacija kaa shodien Narta, es tev riit no riita uzzvaniishu un tad jau sarunaasim.."

[gwinerva]

Nu labi.tad uz redzēšanos.
Narta izgāja ārā no muzeja un jutās vienkārši drausmīgi.Apturējusi kādu taksometru viņa tajā iekāpa un brauca mājās.Iegājusi pa durvīm viņa visu kārtīgi un rūpīgi sāka pārmeklēt...

OoC:viss es beidzu. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Nemesida]

OOC: nu kur var tik ljoti visu sarezhgjiit :/ duncis pazudis - tas nav nozagts. uzskatiisim, ka jums nekas nav ticis atnests un duncis joprojaam ir pazudis.
------------------

Narta veelreiz domiigi apskatiija aploksni, kuraa bija atradushies dunchi. Vienaa vietaa aploksne bija paarpliisusi. Tas iedzina Nartu ieksheejaa histeerijaa - ja duncis ir izkritis pilseeta, tad to nav iespeejams atrast...

IC:
Lara atbriivojaas no prastajaam darba draanaam un ieteerpaas melnaas, leetas lupataas, kaa parasti. Aaaraa joprojaam, kaa shkjita Larai, nezheeliigi dedzinaaja saule, taapeec maaksliniece panjeema vecu, melnu saulessargu un nolaida paar aciim pliiivuru. Neskatoties uz to katrs saules stars bija kaa nazha griezums pa Laras juutiigo aadu. Tachu vinja gaaja uz priekshu, censhoties nepieveerst uzmaniibu saapeem. Vinjai bija jaanokljuust muzejaa - vinja zinaaja. Laras kaaja atduuraas pret kaadu metaalisku priekshmetu, kad vinja bija jau pusceljaa. Sievietei reiba galva no spilgtaas gaismas, tachu vinja noliecaas un paceela to. Par spiiti saulesgaismai vinjas acu priekshaa viss kljuva tumshs. Sho ainu vinja jau bija redzejusi.
Luudzu...nevajag...tikai ne...vai tieshaam viss jau ir saacies? Vai tieshaam rats ir iedarbinaats un atpakaljcelja nav?...Shii ir jau otraa ziime..
Sieviete melnaas, daudzlietotaas draanaas, ar melnu pliivuru paari sejai un vecu, melnu saulessargu rokaas leeni pagruuda muzeja durvis. Shaadu teelu bija gruuti nepamaniit. Lara neveeleejaas tikt pamanita, taapeec atri salika saulessargu un nonjeema pliivuru. Duncis vinjas jakas kabataa vinjai peekshnji shkjita veel smagaaks.

[Dvēselīte]

Beidzot Rubēna atrada diplomātu grupu, kas sajūsmā spiegdami, pulcējās ap tanku. Paldies dievam tas bija pēdējais eksponāts šajā istabā, tāpēc viņa jo veikli mudināja grupu uz ārdurvīm. Tikusi līdz durvīm, Rubēna atcerējās, ka laikam jau vajadzēja pateikties direktoram, bet viņš bija pazudis. Viņa tikai paraustīja plecus un pagriezās uz durvīm, lai dotos ārā. Tur, stāvot pie pašām durvīm, Rubēna ieraudzīja bālu sievieti melnās drānās. Izskats viņu daudz ko nesatrauca, jo pati tāda mēdza būt, tomēr skatiens ar kādu jaunā sieviete lūkojās apkārt, nez kāpēc lika Rubēnai satruji ievilkt elpu. Acis sievietei likās kā baiļu pildītas, bet iespējams viņa kļūdījās, jo muzeja apgaismojums nebija no labākajiem. Rubēna vēlreiz pamāja ar roku saviem ķīniešiem un mudināja viņus doties ārā, pati, iedama garām tikko ienākušajai, Rubēna vēl vairāk ieskatījās viņas acīs. Nē, laikam jau tas muzeja pmeklējums mani ir gaužām nogurdinājis, viņa pati pie sevis nodomāja papurināda galvu un iziedama pēcpusdienas siltajā saulītē.

Šo rakstu rediģēja cilvekberna dveselite: 27.03.2005 11:13

[Nemesida]

OOC: veel viens pluss...Rubeena [cilvekberna dveselite] mums taatad sapratiis ziimju valodu.

Tachu Laras skatienaa nejautaas bailes. Vieniigi ieksheejs nemiers. Vinja bija ieraudziijusi Rubeenu - vienu no vinjiem. Taatad veel bija iespeejas aptureet mehaanismu.
Vinja maigi uzlika roku uz Rubeenas pleca, kad taa jau gaaja prom,it kaa censdamaas aptureet. Vinja izmisumaa veeleejaas, kaut speetu runaat, tachu tad kaut ko atcereejaas.
Laras rokas saaka veidot diivainas ziimes - Tu tachu proti ziimju valodu?
Lara greizi pasmaidiija, jo saprata, ka tagad vinju var notureet par jukushu, tachu vinjus visus bija jaanotur daudz maz kopaa.
Vai maz es pati veel ticu tam, ko redzu?...Ja nu es kljuudos..?

[Dvēselīte]

OOC - ak jel... nebus viegli


Rubēna sajuta pavisam vieglu pieskārienu plecam. PIeri saraukusi viņa pagriezās, bet tad sejas izteiksmi nomainīja izbrīns. "Ko..." viņa iesāka, bet tad par milzīgi brīnumu ieraudzīja, ka nepazīstamā sāk veidot zīme. Ak nu protams - viņa laikam ir kurlmēma, Rubēna nodomāja un piekrītoši pamāja ar galvu kā apliecinādama, ka saprot, ko viņa rāda. "Vai vairu jums kā palīdzēt?" viņa norādīja uz sevi, tad izveidojot ar rokām pārējo teikuma daļu.

[Tinuviel]

Gabriela neko nenojauzdama mieriigi atpuutaas melnaa kreeslaa. Tad iezvaniijaas vinjas mobilas telefons. Gabriela nesteidziigi pieceelaas, jo saprata, ka tas ir zinjas signaals. Gabriela panjeema telefonu un aizgaaja apseesties ierastajaa vietaa tumshajaa kreeslaa. Meitene izlasiija zinju un saprata, kas jaadara. Vinja atrada Ariadnes telefonu un uzvaniija uz to.
"Pacel... Luudzu pacel..."
Domaaja Gabriela.

OOC: Juus nu gan te tempos skrienat! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) knapi varu tikt liidzi...

[-=RonS=-]

Angelus atvadiijies no Nartas un fon Ajirētsim jaunkundzes, devaas atpakalj uz savu kabinetu, veelreiz tur visu paarmekleeja, bet neko neatrada. Angel jutaas visai sashutis un nomaakts, taapeec pateica paliigam, ka lai shodien vinju vairs neviens netraucee, janu vieniigi tas patieshaam ir ljoti svariigi tad lai zvana uz mobilo. Angel panjeema jaku un izsteidzzas no muzeja aaraa.... Maajas vinsh visnotalj doeties negribeeja, Angel girbeeja pabuut viens, taapeec vinjsh devaas uz tuveejo parku un atseedaas uz solinja.

[Tinuviel]

Gabriela nolika klausuli. Kaut kas nebija labi. Jaameegjina veelreiz. Meitene iegaaja guljamtelpaa ar visu telefonu. Vinja apguulaas ar melnu audumu paarvilktaa gultaa un veelreiz uzsaaka zvanu Ariadnei. Shoreiz vinjai obligaati ir jaapacelj. Gabriela pieceelaas seedus gultaa un turpinaaja gaidiit.

[piretta]

Leila pēkšņi sajuta tādu kā triecienu pa viņas durvīm..
Tūlīt nāc ēst!!
No otras durvju puses skanēja nelaipns aicinājums.
Jā, tūlīt, nāku.
Leila nedaudz klusināta balsī atbildēja un aizgāja uz virtuvi.Bet kā vienmēr atskanēja krustēva ķircināšana
vajadzēja nākt ātrāk, nāksies tagad pašai taisīt!
Leila nopūtās un pagaidīja līdz tā saucamie audžuvecāki izgāja no virtuves.
Meitene no ledusskapja izņēma ierasto ikrīta jogurtu un sulu un sāka ēst.
Viņas acis nomaldījās pie virtuves loga. Ārā bija samērā saulains laiks..

[Nemesida]

OOC: buus vienkaarshi...mia mirru vajag sameklet...

IC:
Lara pasmaidiija - viss bija pareizi.
Vari runaat, esmu tikai meema, ne kurla. Svariigaakais ir tas, ka tu speej nolasiit ziimju valodu. Tu vareesi man paliidzeet. Es veelos atrast shiis iestaades direktora kabinetu...
Lara visai preciizi raadiija ziimi, kaut arii jau sen nebija sho valodu izmantojusi - peedeejaa laikaa nebija naacies sarunaaties ar cilveekiem.

[earnella]

Ariadne atrāvās no durvīm, kad pārspīlētā būtne iemetās pa tām.
Ar katru gadu vēstures kļūst arvien vairāk. Un ar katru gadu noliktavās ar putekļu kārtu pārklājās arvien vairāk vērtīgu piezīmju. Viss apglabāts un aizmirsts.
Viņa izdzirdēja iezvanamies telefonu. Gabriela zvana...
-Jā, Gaby! Ariadne iepazinās ar Gabrielu, kad pēc mātes nāves ievācās pilsētā viņai kaimiņos. Tēvs bija ļoti noslēdzies sevī. Mēnesi viņš bija licis bērniem staigāt sēru drānās, bet Ariadne to saglabāja un vēlāk tikai pievienoja baltus, sarkanus un indigo krāsas akcentus. -Jā, Gab, es esmu pie muzeja. Vai mēs varētu tikties?

[gwinerva]

Narta pavisam satrikta konstatēja, ka viņai jāatgriežas muzejā un jāpaziņo, ka duncis netika nozakts, ka tas vienkārši tikai izkritis.daudz nedomādama viņa atkal paņēma melno somu un jaku un izskrēja kāpņutelpā.Iraudzījusi kādu vēstuli viņa pat nedomādama to paņēma un ielika melnajā somā, un izgāja uz ielas.Noķērusi kādu taxometru viņa pataisno laida atpakaļ uz muzeju.Īsta naudas šķērdēšana, viņa domāja, braukāt šurp un atpakaļ.Un vēl tad kad viņai būs jāatlīdzina nauda par pazudušo dunci.Iegājusi vestibilā viņa steidzās uz Angelusa kabinetu.Pamanījusi somā vēstuli viņa to nesaudzīgi atplēsa.Atkal kādi rēķini, viņa domāja.Bet paskatījusies uz vēstuli viņa secināja, ka tas ir paziņojums, par kādu kontu bankā uz viņas vārda.Kā iemieta viņa uz mirkli apstājās.To bija reģistrējuši viņas vecāki.Nu labi nav laika domāt par tādām lietām tagad.man jāsatiek Angelus.Narta mērķtiecīgi devās uz Angelusa kabinetu.

[Tinuviel]

Gabriela padomāja.
"Pie muzeja... Jā, varam satikties. Pēc piecpadsmit minūtēm būs labi?"
Gabriela jautāja un piegāja pie neliela skapja. Viņa to atvēra un aplūkoja tā saturu. Bija jāizvēlas kaut kas nepārāk uzmanību saistošs, lai gan... Varbūt tomēr ne? Gabriela pagāja nost no skapja.

[Nemesida]

Lara steidziigi paarlaida skatienu telpai, kur bija jaabuut visiem. Pagaidaam te bija tikai Rubeena un Ariadne. Lara no sirds cereeja, ka driiz paraadiisies arii paareejie chetri.
Vai tev nekas nav pazudis? vinja ar ziimeem pajautaaja Ariadnei, it kaa gaidiidama, ka Rubeena vinjas ziimes Ariadnei paartulkos.

[gwinerva]

Narta nedroši peklauvēja pie kabineta durvīm.Viņa vispār jutās vainīga, ka sacēlusi tādu brēku par to dunci.Gaidīdama atļauju ienākt viņa gaidīja.Nu atmaksāšu naudu par dunci un miers.Tas ir tikai pazudis un vairāk nekā, bet es sacēlu tādu brēku....Stulbene!Nu nekas tulīt to izlabošu.Apņēmības pilna viņa vēlreiz skaļi un apņēmīgi pieklauvēja pie kabineta durvīm.

[-=RonS=-]

Angelus seedeedams parkaa uz solinja bija dzilji iesliicis savas domaas. Tad vinsh gluzhi netiishaam pabaaza roku kabataa un atskaarta ka aizmirsis savaa kabinetaa mobilo. Vinsh ar redzamu nepatikshanu pieceelaas kaajaas un devaas atpakalj uz muzeju. Nonaacis liidz sava kabineta durviim vinsh ieraudziija Nartu
"Narta!!" Angel paarsteigit iiesaucaas "ko tu te dari?? Mees tak norunaajaam tikties riit?" Angel atsleedza kabinetu un vinji abi eigaaja iekshaa.

[gwinerva]

Narta bišku pārsteikta pagriezās.Nu...Vispār men tev ir jāatvainojas par to dunci.Es sacēlu tādu brēku...Patiesībā duncis ir tikai pazudis tas nav ticis nozagts.Es mājās paskatījos uz iepakojumu un tas bija saplīsis.Narta jutās neērti.

[-=RonS=-]

"Nekas nepaardziivo.." Angel noteica. "Varbuut tev ko atnst padzert?" vinsh pajautaaja...
"Taatad sapliisis iepakojums.." Angel kulsu noteica pie sevis viegli nopuuzdamies? " Teikshu godiigi taa ir liela neveiksme, jo es biju uzmetis aci uz paareejiem tevis atstaatajiem dunchiem, un tie visi ir ljoti veertiigi un reti 4. gs. kulta priekshmeti, taapeec varu dereet, ka pazudushai bija tik pat unikaals un ne pat retaaks par ieprieksheejiem. Kolekcionaari par taadiem duncheim buutu gatavi maksaat vairaak pat par 200,000" Angel noteica un atseedaas savaa kreeslaa.

[gwinerva]

Nu jā, Narta novilka.Nē paldies es no dzeramā atteikšos.Es labāk samaksāšu par biļeti un apskatīšos muzeju.Man ir vajadzīgs kāds brītiņš pārdomām, viņa domāja.200,000 tā ir liela nauda.Kur gan es tādu varētu raut?!Es laikam tad eju.Dunčus paņemšu rīt.Viņa pagriezās un jau sāka lēnā solī iet uz kases pusi...

[Nemesida]

OOC:nu lab nevajag taa chakareeties ar to naudu....varat noteikt kaadu mazaaku summu...veel buutu jauki, ja juus visi pagaidaam buutu muzeja eekaa...varbuut veel kaads no teeliem veelas saprast ziimju valodu? citaadi speele nedaudz bremzeejas...

[piretta]

occ: labi, es vēlos saprast zīmju valodu... ok?


Virtuvē pēkšņi ienāca krustēvs
Tā, lūdzu, tev tagad jāiet prom, mums nāks ciemiņi.
Leila kārtējo reizi nopūtās un savāca visus traukus. izmazgāja tos un izgāja ārā no mājas, pastaigāties, viņa nevilšus bija nonākusi pie muzeja...

[-=RonS=-]

OOC: dorshi takaa es esmu taads daudz maz izgliitots, vari man pieshkjirt speejas saprast ziimju valodu

Angel noskatiijaas kaa Narta iziet no vinja kabineta, tad ruupiigi nosleepa vinajs atstaatos dunchus savaa rakstaamgaldaa, tad atspiedaas kreeslaa un paveeras pa logu. Laiks bija veel saulainaaks nekaa no riita....

[gwinerva]

Ooc:Tāpē es sev atsūtīju to vēstuli, kur ir stāstīts par kontu. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) Tur man vecāki būs atstājuši naudu, kas gadu gaitā būs palikusi ļoti liela. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) Un man nebūs problēmas atmaksāt to naudu par dunci. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)


Narta piegāja pie kases: Man lūdzu vienu biļeti.Paņēmusi biļeti viņa sāka iet augšā pa kāpnēm.Uzgājusi augšā viņa ieraudzīja kādu soliņu un atviegloti apsēdās.Atcerējusies par vēstuli viņa nolēma to izpētīt tagad.Paņēmusi vēstuli viņa sāka to lasīt....Vēstulē bija rakstīts par kādu kontu, kas atrodas bankā un ko viņai bija izveidojuši vecāki.Narta saprata, ka bankas direktors vēlētos ar viņu tikties cik vien drīz iespējams.Nu neko darīt.Veikšu muzeja apskati un varbūt jau šodien aiziešu viņa nodomāja un piecēlusies sāka apskatīt visu, ko vien ieraudzīja.

[piretta]

Leila pati pat no nemaz nepamanījusi bija piegājusi pie Angelusa kabineta.
traucēt vai netraucēt? viņa sev jautāja...
Leila pieklauvēja pie durvīm...

[-=RonS=-]

Angel smagi nopuutaas "Atkal kaadam nav miera..." vinsh nodomaaja
"Ienaaciet... durvis ir vlajaa" vinsh mieriiga balsii noteica.

[piretta]

Leila nedroši pavēra durvis un ienāca kabinetā.
Sveiks, Angelus... viņa pat īsti nesaprata, kāpēc ir atnākusi.. laikam jau tāpēc, ka nekru citur nebija, ko darīt...