Raudupiete, Rūdolfs Blaumanis Opcijas

[mazā peciņa]

Pastāstiet, par kādu tēmu ir šis stāsts (novele?).
Es izlasīju, bet tēmu vai ideju nespēju atrast.



Vai Raudupietei bija patiesas jūtas pret Kārli? Un tamdēļ viņa neizglāba savu bērnu? Itkā te derētu jautājums "uz ko tu būtu spējīgs mīlestības dēļ?"
Un ļaut savam bērnam šādi nomirt, tas nav cilvēcīgi, vai tad viņai nav jūtas pret savu bērnu, bērnu, kuru viņa dzemdēja? Vai arī jūtas nevarēja būt, jo viņa redz nemīlēja bērna tēvu?

[eziic_miglaa]

Manuprāt, Raudupiete nav par mīlestību. Raudupiete ir par kaislību.
Iedomājies, savas jaunības skaistos gadus viņa ir atdevusi vecam vīram, dzemdējusi tam dēlu, liegusi sev jūtas (kas kā jaunai sievietei viņai diezin vai bija viegli, lai palasām kaut citu blaumaņa noveli "Laimes klēpī" par Ievu, kas tīšām neārstēja roku, lai varētu nomit un nebūtu ar vecu vīru jādzīvo, lai kā tas viņu mīlēja).
Līdz ar to - noveles jautājums drīzāk ir nevis "uz ko esam gatavi mīlestības dēļ" bet "cik bīstama var būt spēcīga kaislība".

[ievuks]

Manuprāt par jūtām! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

[lightness_flame]

noveles jautājums drīzāk ir nevis "uz ko esam gatavi mīlestības dēļ" bet "cik bīstama var būt spēcīga kaislība".

manas domas arī ir tādas pašas, jo manuprāt, mīlestība tā noteikti nebija, drīzāk apmātība...Tādas kā viņa nespēj mīlēt, ja jau tā var izrīkoties ar savu bērnu... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)


Un vispār man liekās, ka tur ir arī doma par to, ka nauda cilvēku nedara laimīgu, bet gan drīzak
sagandē --> nauda viņai bija, varēja atļauties visu, ko vēlējās, bet mīlestība nebija. Nu kaut kā tā.

[versache]

Raudupiete, tas ir stāsts.Par apsēstību, kadas kundzes maniakālām jūtām.Pret pretējo dzimumu.Un viņa par to ir gatava darīt jebko.Līdz beigās viņa atstiepj pekas....

[mazā peciņa]

Man mamma pat pateica, ka tēma ir 'kaislības', bet es tādu vārdu nemaz nelietoju (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink.gif) .

Kādas problēmas un kam ir tās problēmas, novelē "Raudupiete" ?

1.problēma
Raudupietei problēma par to, ka Kārlis viņu atraidīja, un negribēja ar viņu precēties?

[Saiva]

Es Raudupieti maaciijos pagaishgad un cik es atceros, tad vinja to dariija aiz milestiibas, un protams arii par to, ka beerns bija jaauzmana, vinjsh tacxu bija slims, tamdeelj vinja ljaava beernam beigaas speeleeties, galu galaa mazias pats to veeleejass, maatei apnika ciiniities ar zeenu, un veel arii Kaarlja iegans, tas bija veel lielaaks pamatojums! Varbuut, ja Kaarlis nebuutu aizbildinaajies ar Matiisinju, tad nekas taads nebuutu noticis! Un arii begaas kaarlis domaaja, ka ir uzlikts vinjam laasts par Matiisinju, bei beigaas Matiisinjsh itkaa atgriezaas pie Kaarlja.
Kopskataa, man sanaak nelaimiigaa miilestiiba un beerns ar probleemaa. Nevaru nekaadi savaadaak nosaukt!

[Princese uz zirņ...]

Mums skolotāja teica, ka pastāv ideja, ka ''Raudupiete'' ir ''Salna pavasarī'' turpinājums. aptiesībā lasot arī man tā sāka likties.
Manuprāt darba problēmas ir :
1)aprēķina laulības atnes ne tikai naudu, bet arī ciešanas (Raudups, kaut arī bagāts bija slims un vārgs, un aprūpējams; Raudupiete pie slimā Raudupa ''apraka'' savu jaunību un skaistumu)
2)meli (ja Kārlis būtu Raudupietei pateicis, ka jau ir atradis līgavu, nevis melojis, viņa nebūtu nogalinājusi (jeb ļāvusi nomirt) Matīsiņu
Domāju, ka arī Matīsiņam darbā patiesībā bija vairāk simboliska loma - viņš bija tas, kas ''traucēja'' Raudupietei dzīvot tā, kā viņa vēlas, vinš bija tas, kas rūgtums, ko viņa bija iementojusi dzīvojot kopā ar Raudupu. Un arī viņa slimība, manuprāt, bija simbols tam, ka Raudupiete nekad nebija Raudupu mīlējusi, un nemīlēs arī viņa bērnu. Vārgās kājas te bija drīzāk attaisnojums viņas naidam un vēlāk vienaldzībai pret bērnu.

[Eskuela]

Lasīju pagājušogad. Biju nežēlīgi dusmīga uz Raudupieti. Tas ir stāsts par 'kritušām' sievietēm. Sievietēm, kuras ir tik tāl novedušas savu dzīvi, ka ir spējīgas nogalināt miesīgu bērnu kaisles vārdā. Autora dzīves laikā šis stāsts netika atzīts, jo neviens nespēja noticēt, ka kāda māte varētu tā rīkoties.

[LC*]

es lasīju pirms kādiem 4iem gadiem.tas stāsts man likās dīvains, jo viņa savam dēlam savas jūtas neizpauda.viņš nomira un viņa, skrienot prom no tirgus laukuma, tika notriekta ar tirgus ratiem(?) un nomira.viņu iepriekš atraidīja kāds jaunietis(jaunāks par viņu) laikam. (vai tas vispār ir šis stāsts??neatceros,bija sen. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )
manuprāt (ja tas IR tas stāsts), Raudupiete nemīlēja savu dēlu tā, kā citas mātes, varbūt tāpēc, ka viņa nemīlēja sava bērna tēvu.tad viņa zaudēja prātu, jo tika atraidīta.es viņu arī nespēju izdibināt...

[Soleisa]

Es atkal domāju arī, ka Raudupiete bija nevis jūtu vadīta, bet kaisles. Viņa savu jaunību bija veltījusi vecam vīrietim, kurš drīz nomira. Kā bija aprakstīts novelē, Raudupiete, juta prieku par to, ka vīrs beidzot ir miris. Savu dēlu Matīsiņu,Raudupiete mīlēja,kaut arī viņam bija vārgas kājas. Tomēr, kad viņa nolemj precēties ar Kārli viss mainās. Kārlis citu mīlēdams,atteica Raudupietei, bet pateica tādu frāzi, ko Raudupiete iztulkojā tā, ka Matīsiņš traucē, viņam precēties.Tādēļ, Raudupiete lai cik arī slikti tas būtu, sāka domāt par savu likteni, ka nu viņa bija veca vīra sieva viņas pienākums ir izpildīts un tagad ir pienācis laiks veltīt sev uzmanību.Tādēl viņa uzskata Matīsiņu par šķersli savai laimei un domā, ka tāpat bērnam ir vārgas kājas un viņš nevarēs normāli dzīvot. Tajā momentā, kad Matīsiņš iekrīt akā..(man ļooti patika šis citāts)
"Raudupietei Dievs iekrīt prātā, un šinī acumirklī Matīsiņš nogrimst akā."
Kad Raudupiete laimīga iet pie Kārļa tas viņai beidzot pasaka, ka viņš mīl citu. Un tajā mirklī Raudupiete saprot, ko ir izdarījusi, un saprot to, ka nespēs dzīvot mierīgi un apzināties, ka ir nogalinājusi savu bērnu , tādēl viņa arī paskrēja zem ratiem.
Manuprāt, pie visa vainīgs ir Kārlis.. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Malduguns]

Nu, manuprāt, tas ir stāsts par to, cik tālu cilvēku var novest tas, ko viņš ir ieņēmis galvā. Stāsts par apsēstību.

[Cecilia]

man likās šausmīgi, ka tā izdarās ar bērnu, jo īpaši - ar savējo. nu, daļēji jau var saprast, ja reiz bijušas nepatīkamas attiecības ar bērna tēvu, bet vai tādēļ jāļauj nomirt bērnaM? it kā viņš būtu vainīgs.
tu tiešām tā Raudupiete bija apmāta, savādāk to nevar nosaukt.

[šausmiņa]

Nepatika. Viņš pat nebija depresīva darbs, bet viņā bija kas tāds, kas atbaida. Sižets arī bija nedaudz dīvains - it īpaši, ka viņa bija gatava uz visu, to izdar'ja, net vienalga beigās palika tukšā.

Vērtējums 4 no 10

[maarts]

Izdomāju jaunu dzeršanas spēli, kurā nekad nepiedzersies: iedzer simtiņu katru reiz, ka Blaumaņa novelē ir kaut kas priecīgs.