Seno ceļš, Raganu pasaule Opcijas

[Lia'angia]

Atendeilā valdīja satraukums. Lai gan rīts bija jau krietni pusē, saule spīdēja un labības lauki lūgtin lūdzās pēc sirpjiem, visi ielejas ļaudis pulcējās vecās pils kvadrātveida iekšpagalmā. Lords Ildans drūmi aplūkoja visus klātesošos - daudz viņu vis nebija palicis. Viņš smagi nopūtās, izelpa gārdzoši nosvelpa - pēdējās kara dienās gūtais ievainojums plaušās vēl likas sevi manīt. Kopš tā laika ir pagājusi tikai viena vasara, un ļaudis tikai daļēji ir spējuši atjaunot sagrautās mājas uz izpostītos laukus. Ziema būs barga. Taču visu, visu varētu pārciest, ja ne Unda...
Lords Ildans nopūtās vēlreiz un uzrunāja gaidošos cilvēkus:
- Ļaudis! Jūs jau droši vien visi zināt, ka mana meita, lēdija Unda, mans vienīgais bērns, ir pazudusi. Istabenes tējai ir piebērtas miegazāles, viņa vēl tagad jūtas stipri apdullusi. Trūkst arī lēdijas Undas ceļojuma tērpa. Mums ir izdevies noskaidrot - viņš pameta drūmu skatu mednieka Kennana virzienā - , ka lēdija Unda ir devusies uz Seno spēka vietu, kas, kā visiem zināms, atrodas kalnu piekājē. Tur viņa, acīmredzot, ir satikusies ar mūsu Viedo Urzulu, un tālāk viņas pēdas izzūd. Urzula vēl aizvien ir bez samaņas un izskatās, ka viņa vairs nebūs dzīvotāja. Mēs viņu atradām Seno spēka vietas malā, ar seju pret kalniem.
Ļaudis! es saprotu, ka tagad ir dārgas katras darba rokas. Bet man dārga ir arī mana meita. Es pats, diemžēl, vairs neesmu spējīgs doties viņu meklēt - viņš pamāja uz savas kreisās kājas stumbeni - , taču es būšu ļoti pateicīgs, ja kāds vēl pievienosies tiem, kas apņēmušies lēdiju Undu sameklēt. Tam būtu jābūt pilnīgi brīvprātīgam jūsu lēmumam. Mēs visi zinām, ka ar Senajiem un Spēku jāapietas uzmanīgi, un mums patlaban trūkst pat vismazākās norādes, kas var meklētājus sagaidīt viņu ceļā. Taču, ja jums izdosies atgriezties un atvest lēdiju Undu vai - lorda balss nodrebēja - vismaz ziņas par viņu, es būšu ļoti pateicīgs. Mans mantu kambaris un zirgu stallis būs jūsu rīcībā, un atgriežoties jūs gaidīs bagāts atalgojums.
Patlaban - turpināja lords Ildans, neņemdams vērā sačukstēšanos - lēdiju Undu meklēt pieteikušies ir mans sardzes priekšnieks Kellards un lēdijas Undas bērnu dienu draudzene Kamzi Medniece. vai ir vēls kāds drosminieks?
Lords apklusa. Ļaužu čalas pieņēmās spēkā. Visi zināja, ka lēdija Unda ļoti interesējas par Senajiem, tālab šķita skaidrs, ka viņa kaut kādā veidā nokļuvusi viņu varā. Cilvēkus uztrauca arī tas, ka Viedā Urzula ir pie miršanas - kas tagad viņus ārstēs, kas uzmundrinās? Par līdzgājēju neviens negribēja pieteikties...

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 11.01.2005 23:34

[Lia'angia]

o.o.c. - pieņemsim, ka pēc Ru-ūra sarhā Kellards, Haihans tiek uzcelts pēc Kellarda, tad nāks Sers un beidzot - Menarions.
Kad Kellards uzpurināja haikanu no miega, apkārt bija tik pat tumšs, kā iepreikš. Uguns bija izdzisusi, alā bija padrēgni. Ik pa brīdim atskanāja kluss plunkšķis - acīmredzot, baseinā iekrīt ūdens lāse no kāda stalaktīta...
Biedri mierīgi elpoja un šņāca, laiku pa laikam miegā sagrozījās un kaut ko nobubināja... Vienu brīdi Haikans iesnaudās, bet uztrūkās, jo viņam šķita, ka atskan klusi soļi...
taču tie viarāk neatkārtojās. Kad puisim acis pavisam lipa ciet, viņš pamodināja Seru.
Pēc tam sargā Menarions.
o.o.c. - vai Menarions uzbur kādu gaismu, via arī gaida savu laiku tumsā un tikai, kad liekas, ka rīts ir klāt, modina pārējos?

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 27.04.2005 22:32

[Lia'angia]

Menarionss savu sardzes maiņu nosēdēja tumsā, nospriedis, ka, ja arī te kāds rosās, tas tāpat būs dzirdams, bet gaisma var pievilināt kādu, kas par ceļiniekiem nav pat iedomājies.
Kad Menarionam šķita, ka ir pienācis rīts, viņš uzbūra nelielu gaismas lodīti (un pabrīnījās, ka tā ir tik vārga), un sāka modināt pārējos.
Un tikai tad atklāja, ka Kamzi guļvieta ir tukša. Viņas pēdu nospiedumi smiltīs veda līdz baseinam, bet tad sākās ciets pamats, uz kura pēdas nevarēja redzēt...

[zenofeX]

Toja, sapratis, ka viena no ceļotājiem, un turklāt vienīgā sieviete, ir pazudusi, uzmanīgi nopētīja pēdas, un tad ūdeni baseinā.

Klusi bet ar zināmu intonāciju, kas viesa uzmanību pārējos, viņš noteica: "Esiet visi ļoti uzmanīgi, un lieki, dieva dēļ, nestaigājiet apkārt. Varbūt atradīsim pēdas, ja tādas vispār te būs."

Viņš mēģināja sasprindzināt savu redzi un ieskatīties baseina dzīlēs, kā arī uzmanīgi iebāzt roku ūdenī, izjūtot tā temperatūru. Viņš to dara ar mērķi uzzināt, vai Kamzi varēja kaut kādā veidā iekrist ūdenī un pazust no skatiena.

Ja nav tiešu pierādījumu, ka tā arī ir noticis, Toja apiet apkārt baseinam un meklē vai tālāk smiltīs atkal nav redzamas pēdas. Smiltis un viss, kas ar tām saistīts viņš pārzin ļoti labi, tāpēc grūti būtu noslēpt pēdas, ja tādas te vispār ir kāds iepēdojis.

Tālāk viņš rīkojas atkarībā no tā, ko atradis.

[Lia'angia]

Izskatās, ka pēdas ved garām baseinam. Un tālāk smilšu gandrīz nav, tikai kaila klints, tādēļ pēdas nav saskatāmas.

[Alfirin]

Kamzi pazudusi! Ak, nē.... Haikans bija pilnīgi satriekts. Vai kāds meiteni būtu nolaupījis? Bet tad taču vismaz kāds būtu cīņas troksni dzirdējis. Kamzi taču nav no bailīgajām meitenītēm, kas šausmās sastingst un ne skaņu nespēj izdvest. Pati taču nebūs gājusi! Tumšā alā!

Haikans drudžaini mēģināja atcerēties, vai tad, kad Kellards viņu pamodināja, Kamzi vieta bija tukša vai nē, un kā bija tad, kad viņš pats aizgāja gulēt... Piepeši atmiņā atausa viens brīdis naktī, kad viņam bija šķitis...

"Es..." viņš stomīdamies iesāka, "Kamēr sargāju, man vienbrīd likās, ka dzirdu klusus soļus, bet tas bija tik īsu brīdi un tik neskaidri, ka nospriedu, ka man tikai rādās..." puisis nedroši paraudzījās ceļabiedros. Negribējās ticēt, ka tieši viņš nav pamanījis Kamzi nozušanu, bet Haikanu pārņēma aizvien pieaugoša apjausma, ka notiekti tieši tā arī ir bijis. Ak, nē....

[Roviela]

Kamzi ir prom... Kellardam likās, ka kāda auksta roka ik pa brīdim novelk pār muguru. Bet meklēt vainīgos pašlaik nav ne laika, ne jēgas. Visas pēdas rāda, ka viņa ir aizgājusi pati. Pasaukta un aizgājusi. Uz kurieni?

- Tad sanāk, ka tas ir noticis neilgi pēc manas sardzes, nakts vidū, vairākas stundas atpakaļ, - viņš teica. Kājas pašas gribēja skriet pakaļ, bet prāts brīdināja neskriet bez apdoma.

- Vismaz es taisos iet pakaļ, - viņš izlēmīgi teica, - cik vien ātri iespējams.

- Anrok, Ru-ūr! uz jums cerība pēdas atrast. Diezin vai kāds cits no mums tās spēs pamanīt.

[Tumshiba]

Anroks, lai arī centās ārēji izskatīties mierīgs, bija ļoti satraucies. Tas nav labi!!! Tas nemaz nav labi!!! Kāds bija saucis. Kāds?!? Labi, ka nav iegājusi ūdenī! Vai būtu ierunājušies šīs vietas dusošie Spēki?

Anroks kopā ar Ru-ūru, ik mirkli saņurdēdamies, ļoti rūpīgi apskatīja un apošņāja pēdas. Vai redzamas tikai meitenes pēdas? Vai bijis vēl kāds?

"Mēs varam sajust pēdas. Vismaz pagaidām. Uz priekšu!!! Lai Dižie ir ar mums!!! lai mūs vada Raga skaņas!!!"
Anroks pieņēma panteras izskatu, pagaidīja pārējos un kopā ar Ru-ūru devās pa pēdām.

[Roviela]

Kellards aizkavējās tikai tik ilgi, lai paņemtu savas un Kamzi mantas. Tad viņš sekoja Anrokam un Ru-ūram.

[Lia'angia]

Labi saožamās Kamzi pēdas veda pa alu, caur kuru tecēja strautiņš. Viņa bija gājusi droši un nemaldīgi likusi kājas uz visgludākās virsmas.
Pēdas veda līdz pazemes upei. Tā bija patiesi milzīga upe! Tik plata, ka otru galu maģiskajā gaismiņā skaskatīt nevarēja, un tik strauja un krāčaina, ka ūdens nemitīgi griezās virpuļos un putās. Upes dārdoņa traucēja sarunāties.
Kamzi pēdas pieveda pie pašas ūens malas...

[Tumshiba]

Anroks un Ru-ūrs mirkli paskraidīja gar upes krastu, lai pārliecinātos, vai pēdas neved gar to. Pusvilks, sapratis, ka pēdu vairs nav, sērīgi iegaudojās, bet Anroks pieņēma cilvēka izskatu.

"Draugi, pēdas beidzas upes krastā. Man pat bail iedomāties, kas ir noticis tālāk."

Anroks pagāja gabaliņu nost, tad apsēdās, aizvēra acis un, piesaukdams Ragaino Mednieku un Dzintara Dievieti, koncentrējās uz Kamzi, mēģinādams viņu saukt ar domu palīdzibu.
"Ak, Dižie, mans Pavēlniek, lai Tava Raga skaņas norāda pareizo virzienu manām domām, lai tās atrod medību taku, lai plūst pa to un sasniedz Kamzi. Tava Raga skaņas sagrauj visus šķēršļus, apdullina un padzen Tavus ienaidniekus, parāda Ceļu. Dod spēku nogurušam un apmulsušam medniekam. Dod spēku, lūdzu, arī manām domām!"
"Kamzi, Kamzi, kur Tu esi??? Dod ziņi, parādi sevi???"
Anroks centās norobežoties no visa, no tumšās alas, no krāčainās upes, no satrauktās ceļinieku ņurdoņas. Tas viss šobrīd ir mazsvarīgi. Galvenais ir sasaukt Kamzi!

Šo rakstu rediģēja Palpatins: 29.04.2005 07:01

[Lia'angia]

Anroks jūt, ka viņa domas un meklējošās izjūtas pinas un maldās,kā pa miglu. Te acīmredzami darbojas tas pats slāpējošais lauks, kas neļāva tik labi dziedināt vai iedegties gaišai uguntiņai.
Taču viņam rodas sajūta, ka Kamzi ir dzīva. Nav tās tukšuma, aukstuma, melnuma sajūtas, kas būtu, ja viņa būtu mirusi... Tiesa, viņa sajūtas saka arī, ka Kamzi ir lielās briesmās, un tur ir iejaukta Tumsa.

[Roviela]

Kellards turējās pie klints radzes neskatoties uz upi, kura viņam atgādināja jūru. Jūru, kas bija atņēmusi visu, arī ceļu uz dzimto pusi. Viņam reiba galva, bet, par spīti nelabumam, viņa atmiņa un pieredze kalnos teica, ka upes, kas puto visvairāk, to dara tāpēc, ka akmeņi ir sekli.

- Upe puto pārlieku, Anrok. Tā ir sekla! Tai tādai jābūt, citādi te būtu klusi, melni atvari, ne putas. Es ticu, ka pēdās mēs atradīsim otrā pusē.

- Bet es neiedrošinos iet pirmais, - karotājs atzinās, joprojām diezgan bailīgi turoties pie klints, - bet saku, ka upe IR sekla, un ūdens nav tik daudz, lai gājēju notriektu no kājām.

[Tumshiba]

Anroks nikni ieņurdējās un nopurinājās. Tad pienāca atpakaļ pie biedriem, kuri vēroja putojošos ūdeņus.
"Ar Lorda svētību es centos sasaukt Kamzi. Tas bija ļoti grūti. Domāju, ka šeit, pazemē, darbojas spēki, kas kavē maģijas izmantošanu un traucē domu spēku. Cik es sajutu, tad Kamzi ir dzīva, bet nokļuvusi lielās briesmās. Un te ir iejaukta Tumsa!"

Noklausījies Kellarda priekšlikumu, Anroks nedaudz saviebās. Doma par līšanu ūdenī viņam nemaz nepatika.

Ru-ūrs gan iznāca uz priekšu: "Rrrrr! Esrrr pramreginrrat!"

Anroks piekrītoši pamāja ar galvu un noteica: "Mums kāda virve būtu? Varētu, protams, palūgt, lai Menarions mūs pārceļ taja puse ar tās pašas maģijas palīdzību, ar kuru uzdabūja augšā alā, bet es ļoti baidos, ka vietā, kur kādi spēki traucē un slāpē maģijas plūsmu, tas var nesanākt vai arī sanākt ļoti nepareizi."

Šo rakstu rediģēja Palpatins: 29.04.2005 13:32

[Farliner]

Menarions papurināja galvu: "Labāk neriskēt - šī maģija prasa ļoti daudz spēku un pat ja izdosies, tad nedomāju, ka man atliks daudz spēku ispējamai cīņai."

[zenofeX]

Sākumā Toja apskatīja apkārtni ap baseinu, bet tā kā tur bija viens akmens un klints, tad devās pakaļ pārējiem pa alu uz leju, kāmēr nonāca pie pazemes upes, kas dusmīgi vēla savus viļņus uz leju, līdz pazuda melnā atverē klintī.

Izdzirdējis, ka Kamzi būtu varējusi tikt pāri upei, Toja izvilka no sava saiņa kārtīgu virvi, un piedāvājās palīdzēt.

"Man ir virve! Varu pārmest to uz upes otru pusi, pielietojot šo" - un viņš no somas izvilka virves āķi, ko ātri un meistarīgi piesēja pie virves gala."

Tad ar slaidu vēzienu pārmeta virvi ar āķi pāri upei tur, kur otrā pusē bija visnegantākie akmeņu krāvumi, lai āķis aizķertos.

[Tumshiba]

Ru-ūrs paraustīja virvi un, redzot, ka tā turas stipri, brida iekšā upē.

[Lia'angia]

Virvi izdevās uzmest tika iar ceturto piegājienu - tad tā aizķērās un paraustīta novilkās stingri.
Ru-ūrs brida, stingri turēdamies pie virves un grīļodamies, jo straume bija patiesi spēcīga. Dziļākajā vietā upe sniedzās viņam līdz jostai, un ūdens bija nežēlīgi auksts. Un pretējais krasts bija ļoti tālu... Maģiskā gaisma pat tik tālu nesniedza, un viņam bija jāpaļaujās tikai uz virvi un savu degunu.
Aizbridis līdz pretējam krastam, viņš redzēja, ka te nav, kur izkāpt sausumā, jo straume plūda gar pašu alas malu. Arī Kamzi smaržas nekur nebija...

[Tumshiba]

OOC - tur ir tikai siena???

[Lia'angia]

O.o.c. - jā, siena, akmeņi, klintis... Uzrāpties nekur nevar.

[Roviela]

Gaidot ziņas no Ru-ūra, Kellardu sāka mākt šaubas par to, ka Kamzi būtu pārbridusi pāri - cik varēja manīt, kad viņš uzdrošinājās pamest acis uz upes pusi, viņš bija maldījies, un upe vidū tomēr bija pārāk dziļa un strauja, lai meitene tur tiktu pāri.

- Klau! Ja Ru-ūrs neatradīs otrā pusē pēdas, tad tās tur arī nav jāmeklē. Ja Kamzi, - karavīram nedaudz aizsitās elpa, - ja viņu kāds ir pasaucis un viņa ir gājusi, tad šis kāds noteikti neaicināja viņu pa ceļu, ko viņa nevarētu iziet. Straume, tur, vidū, ir par lielu. Kamzi noteikti būs gājusi pa daudz vieglāku ceļu. Tikai - pa straumei vai pret?

Un Kellards, joprojām neskatoties uz upi, sirsnīgi sāka lūgt sava Sarga palīdzību, lai palīdz, lai parāda virzienu, kur meklēt!