Seno ceļš, Raganu pasaule Opcijas

[Lia'angia]

Atendeilā valdīja satraukums. Lai gan rīts bija jau krietni pusē, saule spīdēja un labības lauki lūgtin lūdzās pēc sirpjiem, visi ielejas ļaudis pulcējās vecās pils kvadrātveida iekšpagalmā. Lords Ildans drūmi aplūkoja visus klātesošos - daudz viņu vis nebija palicis. Viņš smagi nopūtās, izelpa gārdzoši nosvelpa - pēdējās kara dienās gūtais ievainojums plaušās vēl likas sevi manīt. Kopš tā laika ir pagājusi tikai viena vasara, un ļaudis tikai daļēji ir spējuši atjaunot sagrautās mājas uz izpostītos laukus. Ziema būs barga. Taču visu, visu varētu pārciest, ja ne Unda...
Lords Ildans nopūtās vēlreiz un uzrunāja gaidošos cilvēkus:
- Ļaudis! Jūs jau droši vien visi zināt, ka mana meita, lēdija Unda, mans vienīgais bērns, ir pazudusi. Istabenes tējai ir piebērtas miegazāles, viņa vēl tagad jūtas stipri apdullusi. Trūkst arī lēdijas Undas ceļojuma tērpa. Mums ir izdevies noskaidrot - viņš pameta drūmu skatu mednieka Kennana virzienā - , ka lēdija Unda ir devusies uz Seno spēka vietu, kas, kā visiem zināms, atrodas kalnu piekājē. Tur viņa, acīmredzot, ir satikusies ar mūsu Viedo Urzulu, un tālāk viņas pēdas izzūd. Urzula vēl aizvien ir bez samaņas un izskatās, ka viņa vairs nebūs dzīvotāja. Mēs viņu atradām Seno spēka vietas malā, ar seju pret kalniem.
Ļaudis! es saprotu, ka tagad ir dārgas katras darba rokas. Bet man dārga ir arī mana meita. Es pats, diemžēl, vairs neesmu spējīgs doties viņu meklēt - viņš pamāja uz savas kreisās kājas stumbeni - , taču es būšu ļoti pateicīgs, ja kāds vēl pievienosies tiem, kas apņēmušies lēdiju Undu sameklēt. Tam būtu jābūt pilnīgi brīvprātīgam jūsu lēmumam. Mēs visi zinām, ka ar Senajiem un Spēku jāapietas uzmanīgi, un mums patlaban trūkst pat vismazākās norādes, kas var meklētājus sagaidīt viņu ceļā. Taču, ja jums izdosies atgriezties un atvest lēdiju Undu vai - lorda balss nodrebēja - vismaz ziņas par viņu, es būšu ļoti pateicīgs. Mans mantu kambaris un zirgu stallis būs jūsu rīcībā, un atgriežoties jūs gaidīs bagāts atalgojums.
Patlaban - turpināja lords Ildans, neņemdams vērā sačukstēšanos - lēdiju Undu meklēt pieteikušies ir mans sardzes priekšnieks Kellards un lēdijas Undas bērnu dienu draudzene Kamzi Medniece. vai ir vēls kāds drosminieks?
Lords apklusa. Ļaužu čalas pieņēmās spēkā. Visi zināja, ka lēdija Unda ļoti interesējas par Senajiem, tālab šķita skaidrs, ka viņa kaut kādā veidā nokļuvusi viņu varā. Cilvēkus uztrauca arī tas, ka Viedā Urzula ir pie miršanas - kas tagad viņus ārstēs, kas uzmundrinās? Par līdzgājēju neviens negribēja pieteikties...

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 11.01.2005 23:34

[Lia'angia]

Menarions īsi atvadījās, pieteicās sargāt ap rītausmu un ietinās savā apmetnī, laikam nolēmis palikt tepat pie ugunskura. Te tomēr siltāk, un ap to laiku, kad kritīs rīta rasa, viņam tāpat būs jāsargā. Labu brīdi viņš klusēdams vērās liesmās, kamēr acis aizvērās. Sers G vēl kaut ko paburkšķēja un tad ņēmās Haikanam prašņāt, kā sauc dažādas bruņu detaļas. Tas bija gauži gauss process, jo bruņas bija savādas konstrukcijas, turklāt arī Haikana zināšanas bruņu nosaukumos bija ne parāk spīdošas. Kellards laku pa laikam nāca Haikanam palīgā, taču sers G, laikam sapratis, ka Kellards ir sardzē, īpaši viņam neuzbāzās un pamāja Haikanam, sak, šis iešot gulēt.
Taču šonakt sardze bija velta. Ne pantera, ne dīvainās sajūtas neatgriezās, un visi, kas šonakt gulēja, pamodās spirgti un labi atpūtušies. Ceļš stiepās tālāk, taisns kā bulta, un aicināt aicināja doties uz priekšu. Visus bija pārņēmis tāds neizprotams satraukums, kas lika pasteigties, lai nenokavētu. Kur? Ko? To neviens nenojauta un pat neaizdomājās par to. Ceļš sauc!

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 15.03.2005 10:54

[Romija]

Kamzi pamodās no nogulētas kājas. Viņa bija kaut kā tā sagriezusies, ka viena kāja bija notirpusi. Piecēlusies sēdus, viņa paskatījās ārā. Bija pienākusi jauna diena. Neskatoties uz ne pārāk ērto pozu, viņa tomēr bija labi izgulējusies un gatava turpmākajam ceļam. Iepriekšējās dienas kavēšanās radīja uztraukumu. Vajadzēja pasteigties. Kamzi atkal atcerējās sapni par balto meiteni un mošķiem. Unda!

Ceļoties kājās, nogulētā kāja tomēr nebija pietiekami spēcīga un Kamzi nokrita. Atkal. Neveikli. Viņa pie sevis nosodījās un pieturējās pie sienas. Piecēlusies viņa klibodama izgāja ārā. Laiks bija jauks. Izstaipījusies un sakārtojusi matus, viņa piegāja pie siles, pasmēla ar rokām visai auksto ūdeni un nomazgāja seju. Patīkams spirgtums aizdzina vēl pēdējās miega druskas. Ugunskurs bija izdzisis, tāpēc Kamzi nedaudz piemeta zarus un uzpūta liesmu. Drīz arī citiem būtu jāceļās un jādodas tālāk.

[Alfirin]

Haikans nemaz nejutās noguris. Spirgtais rīts un vēsā nakts bija atvairījuši pat sīkāko domu par miegu. Bija jau gaišs,drīz lēks saule, un puisis rosījās gar zirgiem. Kārtīgi padzirdījis visus lopiņus un ar viņiem parunājies, Haikans apsegloja Rasi un atal uzkrāva ķēvītei mugurā bruņukreklu. Gribējās gan to atstāt, bet puisis saprata, ka tas būtu par daudz vieglprātīgi, pat viņam.

Kad no mājas iznāca nedaudz miegainā Kamzi, Haikans uzsauca viņai modru labrītu, vēl joprojām darbodamies ap Rasi iemauktiem. Laikam tā kā vajadzētu nedaudz pievilkt....

[Romija]

"Labrīt!" sveicienu atņēma Kamzi. "Ko tad tu tik agri augšā? Miegs nemaz nenāk?"

Vajadzēja uzlikt vārīties ūdeni, tāpēc Kamzi sačubināja uguni un iesmēla katliņā nedaudz ūdens. Kad tas bija izdarīts, viņa arī aizgāja pie zirgiem. Bali izskatījās pavisam mierīga un ar zāles daudzumu un kvalitāti pilnīgi apmierināta. Maigi ar lūpām paņēmusi no Kamzi rokas garožiņu, viņa nobubinājās un piegrūda purnu pie meitenes sejas. Sak, ejam tālāk!

[Alfirin]

"Kāds miegs, kad saulei tūlīt jālec?" jautri atņēma Haikans. Redzēdams, ka Kamzi jau uzlikusi vārīties ūdeni, puisis apsēdās savā vakardienas vietā un parakņājās savā ceļasomā. Jā, Lorda virēja bija labi parūpējusies. Haikans ķērās klāt pie žāvēta cūkas stilbiņa un nedaudz sakaltušas, bet tik un tā ļoti garda maizes. Rasi jautājoši iezviedzās un tik izteiksmīgi lūkojās uz maizi, ka Haikans nevarēja izlikties nesaprotam. Viņš piecēlās un pienāca pie ķēvītes.

"Tu arī gribi piedalīties kopējās brokastīs, ja?" viņš pabužināja Rasi krēpes un iedeva tai veselu šķēli maizes. Zirdziņa mīkstās lūpas uzlasīja katru drupatiņu no Haikana pastieptās plaukstas.

[Romija]

"Šodien mums dūšīgi jāiet," Kamzi runāja. Lai arī Haikans bija aizgājis jau pie Rasi, Kamzi tas pat īpaši neuztrauca. Viņa to runāja vairāk pati sev, jo citi jau noteikti paši to zina. "Cerams, ka Seram G viss ir kārtībā. Vakarā viņš jau visai atžirdzis izskatījās," viņa paakatījās virzienā, kur vēl joprojām gulēja lielais bruņinieks. "Cerams, ka tik aplams viņš nebūs, lai atkal visu dienu pavadītu bruņās un neēdis. Interesanti, vai viņam pašam kaut kas ēdams ir līdzi," iedomājās Kamzi. It kā jau viņu visu laiku cienāja, bet ja nu tas ir par maz, vai neriktīgi? Nebija pārāk viegli saprast, ko viņš vispār domāja, jo pats neizskatījās pārāk sajūsmināts par šādu ierašanos.

[Roviela]

Manījis pārējo rosību, arī Kellards bija kājās. Daudz jau nekas vairs te nebija darāms - vienīgi brokastis, un tās pašas ātri paēdamas.

- Labu rītu! - viņš novēlēja tiem, kas rosījās pie ugunskura. Tā, brokastis jau gatavojas, tas labi... Tad ievēroja ka Seram neiet ar bruņu vilkšanu - kur nu tādas vienam pašam uzdabūt mugurā! Pēc tāda darbiņa jau taisni pus diena atpūtas prasās, Kellards pavīpsnāja pie sevis. Viņš, nelikdams sevi lūgties, gāja palīgā. Nu jau vedās raitāk, un Sers drīz vien bija kārtīgi iesprādzēts savos dzelžos, kurus nu viņš gribēja vilkt. Kellardam par prieku - ne visos.

Tagad tikai vēl brokastis, un tad - ceļš negaida!

Šo rakstu rediģēja Roviela: 15.03.2005 18:29

[Lia'angia]

Arī brokastis tika paēstas raitā tempā, un jau pēc neilga brītiņa visi naigā solī devās uz priekšu pa Ceļu.
Šī diena bija vēsāka. It kā saulīte tāda pati, taču tieši sejās pūta rudenīgi dzestrs vējš. Debesīs slinki gubojās pelēki, draudīga paskata mākoņi, taču saule vēl spēja ar tiem tikt galā. Ceļš vedās raiti, sers G laikam bija pārvarējis savu kautrību un, piejājis tuvāk Kellardam, turpināja savu bruņu detaļu iepazīšanu svešajā mēlē. Turklāt nevarēja īsti saprast, vai tiek runāts par kājām vai kājsargiem, galvu vai ķiveri...

[Roviela]

Dzestrākā dienā raitāk soļojas. Šī patiesība bija acīmredzama.
Viss gāja labi, un Kellardam nemaz nebija iebildumu turpināt Sera iepazīstināšanu ar vietējo valodu, lai gan viņam brīžam juka nosaukumi ar tiem, kādus lietoja Estkarpā. Tad brīdi nācās padomāt un atcerēties, kā tur īsti bija. Kur pietrūka vārdu, varēja izlīdzēties ar žestiem. Viņam bija jautri un šķita, ka Sers arī ir labā omā.

[Romija]

Kamzi bija aplikusi ap pleciem apmetni, jo bija kļuvis nedaudz vēsāks. Viņa sekoja Kellardam un Seram G, klausoties viņu sarunu un ik pa brīdim iespurgdamās, kad kaut kas izklausījās pārāk amizanti. Viņa domāja par sapni un vietās, kur varēja redzēt kādas drupas, iedomājās, ka no tām varētu iznākt pantera. Lai arī nekas tāds nenotika, viņai tomēr šķita, ka ar šo lielo zvēru nāksies tikties vēl.

Bali paklausīgi nāca pavadā ik pa laikam cenšoties pārmīt kādu "vārdu" ar Rasi un Sera zirgu.

[Gvarvins]

vispaar jau sers G nevilka namaz visas brunjas. uzvilktas tika tikai vienkaarshaakaas brunju detaljas, kas iipashi netrauceeja paarvietoties. paareejie gabali tika saspraadzeets apmeeram kopaa, lai nenokliist un uzmesti plecaa.

arii zirgaa sers nekaapa, bet veda to pie pavadas sev blakus, bet njemot veera to ka kompaanija taapat nepaarvietojaas sevishkji aatri, tad tas nevienu nekaveeja. brunju detalju saishkjis briizhiem guleeja uz viena sera pleca, briizhiem uz otra, bet briizhiem tika uzkraameets zirga muguraa.

un vismaz dienas saakumaa sers tieshaam bija sameeraa jautrs un diezgan apmierinaats ar dziivi (cik nu apmierinaats var buut shaadaa situaacijaa).

[Lia'angia]

Viņi naigi steidzās uz priekšu, atstājot jūdzi aiz jūdzes un stundu aiz stundas. Pievakarē ceļinieki manīja, ka drupu kļūst aizvien vairāk. Izskstījās, ka kādreiz šeit bijis ja ne ciemats, tad vismaz vairāku māju skupsna - gar Ceļa malām bija manāmas vairāk kā desmit māju drupas. Šīs drupas laiks nebija saudzējis, lielākā daļa ēku stāvēja, vērdamās debesīs ar tukšām logu lailām un bez jumtiem, dažai labai sienas bija sagruvušas teju līdz zemei. Te Menarions izbrīnīti iesaucās, uzmanīgi vērdamies nedaudz nost no ceļa. Viena ēka acīmredzami nebija cietusi negaisa vai vētras dēļ - ēkas iekšiene, cik varēja redzēt pa logu ailām, bija nokvēpusi melna, jumta paliekas mētājās labu gabalu nostāk. Neizskatījās, ka māja būtu degusi, drīzāk, tā bija no iekšienes uzsprāgusi, jo sienas bija izārdītas, bet to ārpuse nebija apkvēpusi...
Ceļinieki bija nevilšus apstājušies, lai uzmanīgāk pavērotu dīvainās drupas, kad pēkšņi Kellards sajuta, ka aproce kļūst karsta, arī Kamzi salecās - viņa juta, ka tepat tuvumā Kāds ir! un šis Kāds pilnīgi notiekti bija naidīgi noskaņots!!!
Tajā brīdī atskanēja kluss šņāciens un pret Sera G bruņām, kas atdusējās uz labā pleca, uzplaiksnīja sarkana liesmiņa. Otrs šņāciens - un Bali saslējās pakaļkājās, izbailēs iezviegdamās.

o.o.c. - jūs patlaban atrodaties tieši ciemata vidū. Pa labi ir klajumiņš, nedaudz attālāk - apdegušās drupas, vēl tālāk - trīs māju drupas. Pa kreisi - četras gandrīz pilnībā sabrukušas ēkas viena otrai blakus. Aiz muguras katrā Ceļa pusē ir divas ļoti līdzīgas mājas, abas sagruvušas līdz logiem (t.i., logiem palodzes un sānu malas ir, augšas nav). Priekšā pa labi ir viena arī gandrīz līdz pamatiem sagruvusi ēka, pa kreisi - celtne, kurai ir pa pusei sabrucis otrais stāvs. Šķiet, ka no turienes izlidoja liesmiņa. Tālāk priekšā ir trīs tik pat sagruvušas ēkas, visas - Ceļa labajā pusē.

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 15.03.2005 20:58

[Alfirin]

"Tur! Augšā!" Haikans iesaucās, rādīdams uz netāli atrodošās mājas otrā stāva tukšo loga aili. Stāvs gan bija gandrīz sabrucis, tomēr, piemēram, Haikans pats tur pavisam labi varētu noslēpties. Haikans cerēja, ka Kellards vai kāds cits būs gana prasmīgs loka šāvējs, jo pašam šis ierocis nebija stiprā puse.

Bali izbailes pielipa arī Rasi, un ķēvīte zviegdama kāpās atpakaļ, mētādama galvu un mēģinādama izrauties. Haikans stingri ieķērās grožos un vilka zirdziņu nost no Ceļa, drupu aizsegā. Nupat viņš sāka nožēlot, ka nav uzvilcis bruņukreklu. Puisis jutās pārāk neaizsargāts.

[Roviela]

(OOC - kas tie par štruntiem? Neatceros nevienu, kas šaudās, izņemot kolderus, bet kolderi nav maģiski!)

Kellards uzrāva galvā bruņucepuri, ar kreiso roku apmeta šalli ap kaklu, ar labo izvelkot šautriņieroci. Aizlidoja 2 bultiņas.

- Ātri aizsegā! Kur tuvāk!

Pats viņš, nemanīdams, kā tas notika, jau pēc mirkļa stāvēja priekšā Kamzi, kas cīnījās ar izbijušos zirdziņu. Ar kreiso roku viņš stingri sagrāba Bali pie laužņiem, un, ar labo tēmējot Haikana norādītajā virzienā, kur, Kelladrs to zināja!, slēpās pretinieks, pagrūda Bali galvu uz tuvāko drupu pusi. Lai zirgs auļo uz turieni! Pārējie sekos. Notēmēt gan bija gandrīz neiespējami, tāpēc viņš atkāpās, pagaidām nešaujot.

[Lia'angia]

(IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) o.o.c. - hints - "Kaķa vārti". Sākums. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Turklāt ā jau nu jūs viņus visus pazīstat...
No divstāvu mājas drupām, kā arī no apdegušās mājas izšāvās ārā vesels bars melnu jātnieku. Viņi nesās virsū ceļiniekiem, vicinādami rokās īsas nūjas, no kurām laiku pa laikam izšāvās sarkanās liesmiņas, kas, par laimi, nevienam netrāpīja. No kreisās puses viņu virzienā šāvās pieci, no labās - četri jātnieki. Vēl kāds pārītis laikam turpināja slēpties, jo no loga puses atkal atlidoja liesmiņa, apsvilinot Ceļa malas zāli pie Kellarda kājām. Viņiem pa priekšu uz visām četrām nesās kaut kādi melni vilkveidīgi radījumi - gari, kārni ,sarkanām acīm. Arī jātnieki un zirgi bija ļoti izkāmējuši un sarkanacaini, cik nu varēja manīt no kapuču un krēpju apakšas.

[Gvarvins]

sers G, acumirklii atbriivojies no neuzvilktajaam brunju detaljaam ko nesa uz pleca, uzleeca zirgaa (aciimredzot pez pilnaam brunjaam to izdariit nebija sarezhgjiiti) un sagatavojaas sagaidiit pretiniekus (atkariibaa no taa cik iisti taalu vinji ir vai nu zobens un vairogs, vai arii, ja ir kur ieskrieties, tad iesaakumaa arii piikjis).

to darot protams vinjsh sevi uzmundrina ar visai niknu pukoshanos un manaami skarbiem vaardiem. protams shaadaa briidii viss tiek runaats savaa parastajaa meelee un apkaarteejie neko nesaprot, bet var nojaust, ka sers nav prieciigspar to ka tieshi tad kad peekshnji savajagaas, tad brunjas nav muguraa un nav arii laika taas uzvilkt.

[Romija]

OOC: Pirmo Kamzi uzvedību te jau aprakstīja, atļaušos nedublēties.

Bali bija satraukta. Viņa rāvās prom, cēlās pakaļkājās. Kamzi aiz Kellarda muguras viņu centās savaldīt, bet šķita, ka tas ir veltīgi - ķēvīte bija pārāk satrakota. Bet palaist viņu skriet Kamzi negribēja. Viņas loks bija piestiprināts pie Bali segliem. Pie tam izbijies zirgs varētu būt labs līdzeklis kā nokļūt tālāk, nosprieda Kamzi. Viņa bija lieliska jātniece, tāpēc brīdī, kad Bali it kā mazliet pierima, ātri uzleca viņas seglos un piesita papēžus. Kaut gan Bali nebija skubināma. Beidzot sajutusi, ka netiek turēta aiz pavadas, viņa sāka lēkšot pretējā virzienā. Tik vien Kamzi attapa, kā paskatīties atpakaļ un pamanīt nešķīsteņus, kas seko.

OOC: Es ceru, ka Kamzi tā varēja, jo viņa ir veikla un pie tam laba jātniece. Ja nē, tad viņa droši vien paliek tur pat, bez ieročiem, bez zirga, slēpjas drupās. Ja izdodas aizbēgt, kā tur tālāk ir? Vai ir kāda vieta, kur var daudz maz it kā patverties, apstāties. Kādas augstākas drupas, koks vai kaut kas, kur var uzlīst mazliet augstāk, lai var šaut?

[Roviela]

(OOC - hints nelīdz... "Kaķa vārtus" Tu man neesi iedevusi izlasīt (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Ilustrācija ir bilde no spēles grāmatas vāka? Kur lai rauj vārtu apli? a? vairāk neko nezinu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) )

Kellards ātri novērtēja situāciju - Kamzi ir prom, viņa pašlaik ir puslīdz drošībā, palikušajiem, tiem, kam ir zirgi, arī vēl nekas, bet kājiniekiem, kā viņam pašam un Menarionam, pret zirgiem būs grūti. Vajag aizsegu vai akmeņus, kas tiem neļautu ieskrieties. Drupas nav tālu. Kellards metās aizsegā, jā! vieta piemērota, lai viņš varētu viegli darboties, bet vismaz zirgveidīgie radījumi nespētu uzreiz apgriezties. Tur Kellards izvilka abus zobenus un, vērojot pa drupu spraugām, sāka gaidīt pretiniekus.

(Izvēlētas ir retas uz diezgan zemas drupas, lai Kellards pats varētu pa tām lēkāt un visu pārredzēt.)

[Lia'angia]

o.o.c. Ja pareizi sapratu, Sali jāj atpakaļ pa Ceļu? Ja jā, tad aiz muguras bija divas identiskas mājas, katra savā pusē, kas ir saglabājušās logu augstumā. pēc tam gan ir tikai pavisam sabrukušas mājas labu gabaliņu tālāk. vai Kamzi mēģina apturēt zirgu vai jāj kur citur?
Menarions vienā brīdī izgaisa. Zemē nokritis nav, neko redzamu arī nedara.
Sers G ir saticies ar četirem jātniekiem un iegrūdis vienam ar pīķi, nogrūžot to zemē. Taču melnais jau trausās kājās, acīmredzot - vai nu bruņas, vai veiksme pasargājusi. Otrs melnais cērt ar savu pīcku Seram, taču netrāpa. Abi pārējie pašaujas garām, mērķēdami uz drupām, kur pazuda Kellards. Melnie vilkveidīgie radījumi mēģina iekampt Sera zirgiem, taču te tev nu bija - trenētais kara zirgs spārdās pretī.
Otri pieci jātnieki arī tūliņ būs klāt.

[Roviela]

Kellards stāvēja gatavībā ar muguru pie sienas un pret ceļu, pa kuru nupat atskrēja, un vēroja pretinieku. Jātnieki tuvojās. Brīdī, kad tie lēks, un savādāk tie pie viņa nokļūt nevar, viņš bija gatavs cirtieniem no apakšas. Pa neaizsargātajām kājām un pavēderi. Ja jātnieki krītot nolauztu kaklu, būtu vēl labāk, bet visu nevar gribēt... Par to, ka viņam varētu uzlēkt virsū, viņš nebaidījās. Vai nu pirmo reizi tā darīts... tik tuvu pie šķēršļa tādas briesmas nedraud.