Seno ceļš, Raganu pasaule Opcijas

[Lia'angia]

Atendeilā valdīja satraukums. Lai gan rīts bija jau krietni pusē, saule spīdēja un labības lauki lūgtin lūdzās pēc sirpjiem, visi ielejas ļaudis pulcējās vecās pils kvadrātveida iekšpagalmā. Lords Ildans drūmi aplūkoja visus klātesošos - daudz viņu vis nebija palicis. Viņš smagi nopūtās, izelpa gārdzoši nosvelpa - pēdējās kara dienās gūtais ievainojums plaušās vēl likas sevi manīt. Kopš tā laika ir pagājusi tikai viena vasara, un ļaudis tikai daļēji ir spējuši atjaunot sagrautās mājas uz izpostītos laukus. Ziema būs barga. Taču visu, visu varētu pārciest, ja ne Unda...
Lords Ildans nopūtās vēlreiz un uzrunāja gaidošos cilvēkus:
- Ļaudis! Jūs jau droši vien visi zināt, ka mana meita, lēdija Unda, mans vienīgais bērns, ir pazudusi. Istabenes tējai ir piebērtas miegazāles, viņa vēl tagad jūtas stipri apdullusi. Trūkst arī lēdijas Undas ceļojuma tērpa. Mums ir izdevies noskaidrot - viņš pameta drūmu skatu mednieka Kennana virzienā - , ka lēdija Unda ir devusies uz Seno spēka vietu, kas, kā visiem zināms, atrodas kalnu piekājē. Tur viņa, acīmredzot, ir satikusies ar mūsu Viedo Urzulu, un tālāk viņas pēdas izzūd. Urzula vēl aizvien ir bez samaņas un izskatās, ka viņa vairs nebūs dzīvotāja. Mēs viņu atradām Seno spēka vietas malā, ar seju pret kalniem.
Ļaudis! es saprotu, ka tagad ir dārgas katras darba rokas. Bet man dārga ir arī mana meita. Es pats, diemžēl, vairs neesmu spējīgs doties viņu meklēt - viņš pamāja uz savas kreisās kājas stumbeni - , taču es būšu ļoti pateicīgs, ja kāds vēl pievienosies tiem, kas apņēmušies lēdiju Undu sameklēt. Tam būtu jābūt pilnīgi brīvprātīgam jūsu lēmumam. Mēs visi zinām, ka ar Senajiem un Spēku jāapietas uzmanīgi, un mums patlaban trūkst pat vismazākās norādes, kas var meklētājus sagaidīt viņu ceļā. Taču, ja jums izdosies atgriezties un atvest lēdiju Undu vai - lorda balss nodrebēja - vismaz ziņas par viņu, es būšu ļoti pateicīgs. Mans mantu kambaris un zirgu stallis būs jūsu rīcībā, un atgriežoties jūs gaidīs bagāts atalgojums.
Patlaban - turpināja lords Ildans, neņemdams vērā sačukstēšanos - lēdiju Undu meklēt pieteikušies ir mans sardzes priekšnieks Kellards un lēdijas Undas bērnu dienu draudzene Kamzi Medniece. vai ir vēls kāds drosminieks?
Lords apklusa. Ļaužu čalas pieņēmās spēkā. Visi zināja, ka lēdija Unda ļoti interesējas par Senajiem, tālab šķita skaidrs, ka viņa kaut kādā veidā nokļuvusi viņu varā. Cilvēkus uztrauca arī tas, ka Viedā Urzula ir pie miršanas - kas tagad viņus ārstēs, kas uzmundrinās? Par līdzgājēju neviens negribēja pieteikties...

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 11.01.2005 23:34

[Roviela]

- Paldies! - Kellards silti teica. Žēl, ka tas tik ātri beidzās...

Piecēlies viņš arī izstaipījās. Kājas un mugura bija notirpušas, nemaz tik īss tas brīdis nebij', bet tomēr gribējās, lai būtu ilgāks...

- Re, ugunskurs, padzisis... Man šķiet, ka šodien mēs tāpat nekur neiesim, kā tu domā? Mūsu bruņās kaltais tik neapdomīgais draugs diezin vai šodien ir spējīgs turpināt ceļu. Vakars arī drīz būs klāt. Aiziešu, atnesīšu vēl zarus, lai pietiek naktij, ja nu mēs te paliekam.

Viņš aizgāja uzvilkt zābakus, un ķērās atkal pie malkas sagādāšanas.

[Romija]

Paskatījusies uz abu aizmigušo pusi, Kamzi saprata, ka Kellardam taisnība. Lai arī kā negribējās lieki kavēties, tomēr tas nebija prāta darbs pa nakti doties tālāk. It īpaši esot tik ērtā nometnes vietā. Pie tam ap ugunskuru būs gaisma, kas ja ne atbaidīs, tad vismaz atklās uzbrucējus.

Noskatījusies, kā Kellards uzvelk zābakus un dodas meklēt malku, Kamzi nolēma apskatīties, kā tad žūst izkārtās drēbes. Plānākās jau bija sausas, bet Sera vamzis apakšmalā vēl bija visai mitrs. Diena jau gāja uz vakarpusi, tāpēc diez kāda žūšana vairs nespīdēja, bet vismaz karājoties viņš notecēsies.

Pēc tam Kamzi aizgāja pie zirgiem. Tie vēl joprojām bija mierīgi, ik pa laikam iestiprinājās ar zāli un labpatikā nobubinājās, kad Kamzi no kabatas izvilka pa nelielam gabaliņam garozas katram.

Atgriezusies pie saimniecības ēkas, viņa nolēma izsmelt ūdeni no siles un ieliet tur tīru. Paņēmusi bruņucepuri, viņa sāka smelt vairs nemaz ne tik daudz palikušo ūdeni un liet turpat netālu kādā krūmā.

[Roviela]

Kellards atgriezās ar pamatīgu zaru saišķi. Lai to paveiktu, viņš bija paņēmis virvi, ar ko pirmīt vilka ūdeni. Mutē bija iekosts dārzā atrasts liels ābols.

Viņš nākot pamanīja, ka meitene pašlaik beidz smelt ūdeni. Nolicis nastu pie uguns, un izņēmis ābolu no mutes, Kellards piedāvāja:

- Svaigu ūdeni vajag? Es izvilkšu! Drēbes apskatījies? Ir puslīdz sausas? Ja kaut kas vēl ir mitrs, mēs varētu to piekarināt tuvāk ugunij. Pa nakti nav vērts atstāt karāties, viss tikai vēl vairāk pievilgs.

[Romija]

"Kamēr vēl saulīte mazliet spīd, lai vēl pakarājas. Pēc tam gan vajadzēs tuvāk pienest," atteica Kamzi un nosmaidīja par ābolu.

"Ūdeni? Jā, vajadzēs gan. Nolēmu nomainīt," viņa bija pabeigusi smelt ārā netīro ūdeni un pasniedza bruņucepuri Kellardam.

[Roviela]

- Kā teiksi. Ūdensnesējs ir gatavs darbam, - Kellards, piestiprinājis virvi pie savas tik noderīgās ķiveres, nosmējās.

Beidzis smelt ūdeni, viņš noraisīja virvi un, nolēmis, ka derētu pārbaudīt mantas, ja jau viņi nekur pašlaik nesteidzas, atstiepa savu ekipējumu, nosēdās ērtā vietā un sāka darboties.

[Romija]

Kamēr Kellrads smēla ūdeni, Kamzi savāca mazos zariņus un iekūra uguni. Tā noderēs pa nakti. Pielikusi vēl pāris lielākus zarus, viņa uzlika vārīties ūdeni. Gan jau Menarions un Sers G kaut kad pamodīsies, tad varēs viņiem piedāvāt tēju.

To visu izdarījusi, Kamzi apsēdās un sāka slinki skatīties apkārt. Viņa bija piekususi pa dienu. Ja citi bija kaut nedaudz atpūtušies, tad viņa bija cītīgi veikusi friziera pienākumus. Gribējās gulēt.

[Roviela]

Manot, ka meitene ir tāda kā pieklususi, droši vien nogurums lika sevi mantīt, Kellards uz brīdi izlaida galodu no rokas un ieteica:

- Nemiegojies tā, labāk aizej, paguli drusciņ! Tev pie reizes nevajag uztrīt kaut ko? Kamēr es te ņemos.

[Romija]

Kamzi slinki pacēla roku, slinki izvilka dunci un tik pat slinki pastiepās, lai to atdotu Kellardam. "Uztrin gan," viņa noteica, piecēlās un sāka skatīties ēkas virzienā.

"Iešu ka es mazliet pagulēt. Ja es pati nepieceļos, varat mani uz vakariņām nemodināt. Ja vajag sardzē pastāvēt, tad uz rīta pusi, labi?" viņa teica. Nebija nekādas vēlēšanās speciāli celties agrāk.

[Roviela]

- Norunāts, - Kellards piekrita, paņēmis dunci. Noskatījies, kā meitene aiziet un ietinas apmetnī, nemanot nopūtās un atkal ķērās pie trīšanas, spodrināšanas un siksnām. Darbs lieliski palīdz nedomāt par citām lietām.

[Romija]

Zem apmetņa bija silti, kaut arī ārā pamazām palika arvien aukstāks. Acis vai pašas lipa ciet, atlika tikai iekārtoties ērtāk.

...debesīs nebija daudz mākoņu. Tikai dažas driskas, kas vieglā vēla iespāidā lēnām pārvietojās pat debess jumu. Viņa gulēja pļavā uz muduras, skatījās mākoņos un klusi dunkoja līdzi smilku liegajai dejai. Viņa bija mierīga, bet iekšā kaut kas neļāva pilnīgi atbrīvoties. Kaut kas lika satraukties! Drīz kaut kam bija jānotiek, bet viņas nesaprata - kam?

[Tumshiba]

Kamzi jau nemanāmi iesnaudusies un ieslīgusi miegā:

Viņa atrodas vecajā nometnes vietā un pastaigājas pa birzstalu. Dīvaini, bet nevienu no ceļabiedriem nemana. Kur viņi visi ir pazuduši??? Haikan, Kellard???? Neviens neatsaucas, pat putni ir pieklusuši un vējš ir stājies. Viss kā sastindzis.

Piepeši - atkal tā sajūta!!!! Atkal kāds skatās un nenovērš savu pētošo un vērtējošo skatu, kas, škiet, ieurbjas dziļākajos dvēseles nostūros, kura priekšā nostājas visa dzīve - bērnība, draudzības siltās jūtas, Unda, sāpes, ko viņas pazušana ir atstājusi dvēselē. Kamzi kaklā paceļas rūgtuma pilns kamols un gribas raudāt....
Skatiena sajūta kļūst neiedomājami spēcīga. Kamzi atskatās un redz Ragainā Lorda statuju. Tā ir kā dzīva! Vēl mirklis un Lords spers viņai pretim soli un pacels savās rokās. Tomēr tā nenotiek, bet no statujas aizmugures iznāk un pie labajiem sāniem apsēžas milzīga melna pantera. Sena gudrība mirdz lielajās zeltainajās acis, kuras, šķiet, ir redzējušas ne vienu vien gadsimtu aizslīdam pār pasauli.

"Kas Tu esi, meitēn? Ko jūs darāt šajās kādreiz tik apdzīvotajās, bet nu vientuļajās zemēs? Vai nav neapdomīgi klaiņot šeit, kur klīst Tumsas kalpi, meklējot kārtējo upuri???"
Un Kamzi apziņa it kā paceļais augstu gaisā un ierauga šausmīga paskata jātniekus ar ugunīgām pletnēm, uz pakaļkājām un četrrāpus skrejošus pusvilkus-puscilvēkus, kuri plosa kaut kādus nenosakāmus upurus. Kaut kādi tumsas neradījumi kā saknes izpraucas no zemes un meklē savus upurus, tad ar tiem pazūd pazemē. Kamzi redz, ka jātnieki velk aiz sevis kaut kādu cilvēku (varbūt, meiteni), ietītu baltās drēbēs. Tūlīt ar notiks kas neiedomājami ļauns!!!! Kamzī sirds sažņaudzas drūmās priekšnojautās!!!

"Kādi likteņa pavērsieni Tevi ir atveduši šurp?" Kamzi jūt, ka tiek lūgta atļauja apskatīties viņas atmiņas. Vai tā tiek dota????

Šo rakstu rediģēja Palpatins: 11.03.2005 15:19

[Roviela]

(OOC - nupat sazinājos ar Etasi - jā, tāda atļauja tiek dota (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) )

[Tumshiba]

Kamzi jūt, kā panteras acis ielūkojas dziļi meitenes apziņā - visa dzīvē kā Seno ceļš rit gar viņas acīm - gan prieks, gan bēdas, gan vilšanās un cerība. Bērnība, pusaudžu gadi - viss rit uz priekšu pa apziņas labirintiem, tikai šoreiz katram pārdzīvojumam, bēdām un priekam blakus ir vēl kāds, kurš rūpīgi visu izvērtē. Nē, te nav neviena nosodījuma par kādu sen jau aizmirstu blēņu un kādam nodarītu pāridarījumu! Ir tikai skatiens un prātam neaptverama IZPRATNE! Kad atmiņu ritumā parādās Unda un tās pazušana, Kamzi sajūt līdzjūtību... un vēl kaut ko, ko nespēj saprast....

"Paldies pa dāvāto uzticību! Es redzu, ka mēs drīz tiksimies. Esiet uzmanīgi..."

Kontakts pazūd.

Domāju, ka Kamzi pamostas (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Romija]

Staruja ieelpa. Kazi atvēra acis. Kas tas bija? Atkal tas skatiens. Pantera. Viņa paskatījās apkārt. Tur pat netālu vēl joprojām šņākuļo abi gulētāji. Viss it kā bija mierīgi, bet iekšā kaut kāda dīvaina sajūta. Pat ne slikta, vienkārši ļoti mulsinoša un neskaidra.

Kamzi piecēlās un izgāja ārā. Piegājusi pie Kellarda, kurš sēdēja pie ugunskura, viņa apsēdās blakus.
"Cik ilgi es gulēju? Vai viss ir mierīgi?"

(OOC: ja man vajadzētu izturēties kaut kā savādāk vai saprast vairāk, tad, lūdzu, pasakiet!)

[Roviela]

(OOC - es domāju, ka Kamzi atceras, ko sapņoja, ja nē, tad labojiet)

- Jā, viss mierīgi. Tu jau augšā? - Kellards pacēla acis pretī meitenei. Viņš vēl nebija beidzis knibināties ap bruņām un ieročiem.

- Tikai kādas pusotras stundas pagājušas. Kāpēc tik ātri uzcēlies? Vai ko nelabu sapņoji? - pamanījis Kamzi tādu kā uztraukumu, kā ko, Kellards sāka raizēties.

[Tumshiba]

OOC - Atceras, atceras (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Šo rakstu rediģēja Palpatins: 11.03.2005 16:05

[Romija]

Kamzi sāka stāstīt. Viņa centās atcerēties visu, kā tas bija, ik pa laikam piebilzdama, ka sajūta bija tāda, kā toreiz naktī, kad no rīta atradās lielās pēdas. Vēl tagad viņa jutās dīvaini, tāpēc ik pa laikam paskatījās apkārt, lai pārliecinātos, vai tas ir bijis sapnis vai īstenība.

[Roviela]

Kellards klausījās uzmanīgi, darbu nolicis malā. Kad Kamzi bija beigusi, viņš teica:

- Te, vismaz pašlaik, pantera nav manīta, bet pagājušo nakti viņa bija. Es to varu apzvērēt. Tagad tas būs bijis sapnis, neuztraucies. Neko sliktu jau viņa nedarīja, vai ne? Tu teici, ka viņa itin kā iznāca no Ragainā Lorda statujas..., - Kellards iegrima domās, tad pajautāja, - Vai tev pirmo reizi tādi sapņi jeb vēl kādu reizi ko līdzīgu esi redzējusi?

[Romija]

"Tieši sapņi pirmo reizi," teica Kamzi. "Ā, nē, man šķiet, ka nē," viņa pēkšņi atcerējās. "Kaut kas dīvains bija arī vakar, kad mēs gājām pa Ceļu. Vai tā bija vīzija vai sapnis, to nemāku teikt. Šķiet, ka sapnis," un viņa izstāstīja arī šo gadījumu, piebilzdama, ka vīrs brīžam izskatījās vairāk pēc panteras, nevis cilvēka.

[Roviela]

- Interesanti, - Kellards bija tā aizrāvies klausoties, ka gandrīz atbalstīja galvu rokā, kurā turēja Kamzi dunci, kuram bija pienācis laiks tapt uztrītam. Labi, ka laikā atjēdzās.

- Es domāju, ka pantera, ko mēs vakar redzējām, pantera, ko tu redzēji sapnī un cilvēks-pantera no vakardienas sapņa, ir viens un tas pats. Nemāku teikt, kas īsti viņš ir, bet šķiet, ne mazāk spēcīgs kā Menarions, varbūt arī spēcīgāks, ne mums to salīdzināt. Ko tu teiktu, ja mēs Menarionam to izstāstītu, kad viņš pamodīsies? Iespējams, viņš par to kaut ko zinās.