Seno ceļš, Raganu pasaule Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Pārslēgt uz: Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Lineārais+

[Lia'angia]

Atendeilā valdīja satraukums. Lai gan rīts bija jau krietni pusē, saule spīdēja un labības lauki lūgtin lūdzās pēc sirpjiem, visi ielejas ļaudis pulcējās vecās pils kvadrātveida iekšpagalmā. Lords Ildans drūmi aplūkoja visus klātesošos - daudz viņu vis nebija palicis. Viņš smagi nopūtās, izelpa gārdzoši nosvelpa - pēdējās kara dienās gūtais ievainojums plaušās vēl likas sevi manīt. Kopš tā laika ir pagājusi tikai viena vasara, un ļaudis tikai daļēji ir spējuši atjaunot sagrautās mājas uz izpostītos laukus. Ziema būs barga. Taču visu, visu varētu pārciest, ja ne Unda...
Lords Ildans nopūtās vēlreiz un uzrunāja gaidošos cilvēkus:
- Ļaudis! Jūs jau droši vien visi zināt, ka mana meita, lēdija Unda, mans vienīgais bērns, ir pazudusi. Istabenes tējai ir piebērtas miegazāles, viņa vēl tagad jūtas stipri apdullusi. Trūkst arī lēdijas Undas ceļojuma tērpa. Mums ir izdevies noskaidrot - viņš pameta drūmu skatu mednieka Kennana virzienā - , ka lēdija Unda ir devusies uz Seno spēka vietu, kas, kā visiem zināms, atrodas kalnu piekājē. Tur viņa, acīmredzot, ir satikusies ar mūsu Viedo Urzulu, un tālāk viņas pēdas izzūd. Urzula vēl aizvien ir bez samaņas un izskatās, ka viņa vairs nebūs dzīvotāja. Mēs viņu atradām Seno spēka vietas malā, ar seju pret kalniem.
Ļaudis! es saprotu, ka tagad ir dārgas katras darba rokas. Bet man dārga ir arī mana meita. Es pats, diemžēl, vairs neesmu spējīgs doties viņu meklēt - viņš pamāja uz savas kreisās kājas stumbeni - , taču es būšu ļoti pateicīgs, ja kāds vēl pievienosies tiem, kas apņēmušies lēdiju Undu sameklēt. Tam būtu jābūt pilnīgi brīvprātīgam jūsu lēmumam. Mēs visi zinām, ka ar Senajiem un Spēku jāapietas uzmanīgi, un mums patlaban trūkst pat vismazākās norādes, kas var meklētājus sagaidīt viņu ceļā. Taču, ja jums izdosies atgriezties un atvest lēdiju Undu vai - lorda balss nodrebēja - vismaz ziņas par viņu, es būšu ļoti pateicīgs. Mans mantu kambaris un zirgu stallis būs jūsu rīcībā, un atgriežoties jūs gaidīs bagāts atalgojums.
Patlaban - turpināja lords Ildans, neņemdams vērā sačukstēšanos - lēdiju Undu meklēt pieteikušies ir mans sardzes priekšnieks Kellards un lēdijas Undas bērnu dienu draudzene Kamzi Medniece. vai ir vēls kāds drosminieks?
Lords apklusa. Ļaužu čalas pieņēmās spēkā. Visi zināja, ka lēdija Unda ļoti interesējas par Senajiem, tālab šķita skaidrs, ka viņa kaut kādā veidā nokļuvusi viņu varā. Cilvēkus uztrauca arī tas, ka Viedā Urzula ir pie miršanas - kas tagad viņus ārstēs, kas uzmundrinās? Par līdzgājēju neviens negribēja pieteikties...

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 11.01.2005 23:34

[Romija]

Kamzi ēda ar pilnu muti un īpaši neievēroja Kellarda pienākšanu. Bet, kad runa sākās par zirgiem, viņa pārtrauca ēšanu, noslaucīja muti piedurknē un paskatījās uz visiem trim zirdziņiem. Viņa jau bija iemīļojusi Bali. Un Rasi bija jau pazīstama. Būtu žēl atstāt, bet vēl vairāk žēl būtu mocīt nabaga dzīvniekus teksnesī.

"Vismaz viens zirgs jāņem, tas tiesa. Jūs esat stipri, bet es diez vai visu tuksnesi varēšu jums pienācīgi sekot, ja būs jāstiepj visas mantas. Pie tam, mēs nezinam, vai mūsu mantām vēl kas svarīgs nevar pievienoties. Es redzēju putnu baru tuksnesī. Putniem arī ūdeni vajag, domāju, ka kāda lāma tur ir, kur vismaz vienu zirgu padzirdīt."

[Lia'angia]

o.o.c. - Kā jau es rakstīju, tas nav īsti tuksnesis, bet gan drīzāk stepe. Tiesa, visai sausa stepe... Menarions atminas, ka, ja šī ir tā pati vieta, kur kādreiz bijušas viņa mājas, tad šeit jātek vismaz divām lielām upēm. Tiesa, tad te arī apkārt bija pavisam savādāka augu valsts, daudz zaļāka.
Un jums vispār jāizdomā, uz kurieni doties. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Roviela]

OOC - Kellards taisās "rikšot" pa seno ceļu... Ja nu vienīgi ceļš negribēs, ka pa viņu iet (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Uz kurieni tad vēl tur var iet?

[Lia'angia]

o.o.c. - Da kā tad es varu zināt, kur jūs grasāties doties! varbūt gar kalniem, varbūt zigzagiem, varbūt uz dienvidiem... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Nē nu labi jau labi, bet jums tas ir skaļi jānospriež, ka iesiet pa ceļu, jo tas nebūt nav pats par sevi saprotams, galu galā, personāži tak nezina, ka spēles nosaukums ir "Seno ceļš" (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Roviela]

OOC - a man šķiet, ka pa ceļu ir vieglāk iet kā pa brikšņiem lauzties (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

- Un kurp tālāk iesim? - Kellards papildināja teikto ar vēl vienu jautājumu.

- Es domāju, ka mums jāiet pa ceļu, rau, tur! - viņš norādīja ar labo roku uz taisnum taisno stidziņu, kas itin kā pāršķēla nemīlīgi tuksnesīgo klajumu. Un, domās uzdodams to pašu jautājumu, ieklausījās aprocē. Vai tā atbalstīs šādu izvēli jeb nē?

[Romija]

"Ja mums jātiek pāri tuksnesim, tad pa ceļu iet būtu visvieglāk," atbildēja Kamzi. "Lai gan varbūt arī bīstami. Bet mēs nedrīkstam pārāk kavēties. Manuprāt jādodas tieši pa ceļu," viņa jau krāva pēdējās mantas zirga mugurā. Pēc tam uzkāpusi arī pati, viņa jautājoši paskatījās uz pārējiem. Sak, miegamices, dodamies?

[Lia'angia]

Kellarda aproce palika mēma un auksta - ne jā, ne nē. Acīmredzot, tuvumā ceļa malā Undas nav.
Menarions paraustīja plecus. Viņš vispār šorīt izskatījās nomākts. Viņa atmiņā šādi ceļi savienoja daudzas draugu mājas, tempļus, klosterus un skolas, nevis kokus un drupas...

[Roviela]

Kellards nolaida roku. Arī tā ir atbilde. Tas nozīmē, ka tāls ceļš vēl priekšā, un vēl to, ka galamērķi var sasniegt, lai ietu kurp iedams. Hmm, šī doma viņu gandrīz samulsināja. Tad jau būtu vienalga - Undu varētu atrast arī sēžot pilī uz vietas? Varbūt arī... Bet viņam tādu spēju noteikti nav, tāpēc nākas kustināt kājas.

"Labi, tad ejam, ja esam gatavi," Kellards vēlreiz noskatīja nakšņošanas vietu, vai nav kas palicis nekārtībā, un paņēmis savu paklausīgo ķēvīti, - ek, bijis tai vairāk zāles, ko paganīties! - aiz pavadas, devās lejup pa taku. Piekalne, kur piekalne, bet taka vēl ir pārāk stāva, lai tāds smagsvarnieks kā viņš varētu atļauties jāt. Kamzi gan var. Kellards gandrīz ar skaudību noskatīja vieglo meiteni. Nekas, neliela slodze kājām būs tikai par labu.

[Lia'angia]

Saule jau bija pakāpusies krietni augstu debesīs un sākusi karsēt, vēstījot pusdienu. Atvasara! Taka pamazām kļuva ērtāk ejama un drīz visi, kam bija zirgi, varēja sēdēt tajos, taču vēl pietiekami stāva, lai Menarions bez sevišķām pūlēm varētu viņiem sekot.
Viņi bija gandrīz jau sasnieguši zaļo zāles joslu pirms Tuksneša sākuma. Tā bija ieplaka, kur varēja redzēt urdzam sīku, no kalniem tekošu strautiņu. Tālāk pacēlās neliela, līgana uzkalne, un aiz tās jau vieglais vējelis slinki dzenāja smilšu grīstes starp nokaltušajiem zāles kušķiem.
Ceļš tagad vairs nebija tik labi redzams, to aizsedza zāle un krūmi. Taču viņi bija labi iegaumējuši lielo, gandrīz neskarto celtni, kas stāvēja tā sākumā, un tās jumtu varēja redzēt tīri labi. Ēka bija kādas stundas gājiena attālumā, ja ietu ar kājām - liels, melns akmens kubs, kas, šķita, uzsūca saules gaismu, to neatstarojot.

[Romija]

Kamiz nejutaas paaraak piekususi, jo visu celju bija pavadiijusi Bali muguraa. Saulei saakot sildiit arvien vairaak, vinja nonjeema apmetni un uzlociija piedurknes. Laiks tieshaam bija veeliigs.

kamzi vadiija savu zirgu aiz paareejiem, taadaa veidaa neapgruutinot sevi ar celja mekleeshanu. Vinja it kaa sapnjoja ar aciim valjaa.

Bija vasara. Pa pljavu skreeja divas pusaugu meitenes - viena bija Unda, otra Kamzi. Unda gribeeja savai draudzenei uzdaavinaat pushkji vanagviikju. Vinja gaaja tiem pakalj, bet kaajas sapinaas un vinja krita. Kamzi steidzaas paliigaa.

Paga, bet tagad tachu bija taapat, attapaas Kamzi. Unda bija gribeejusi labu, bet vinjai nepaveicaas. Taapeec tagad meitenei bija jaadodas glaabt savu draudzeni.

Tumshaa celtne taalumaa nedeva nekaadu mierinaajumu, vien to, ka vinji veel joprojaam virzaas pa celju. Tomeer taa neiedereejaas siltajaa un saulainajaa ainavaa. Kamzi taa nepatika.

[Alfirin]

Haikans pilnīgi neko nesaprata no ceļiem un meklēšanas virzieniem, tāpēc vienkārši mierīgi locīja iekšā brokastis, kamēr Kellards un Kamzi lēma par došanās virzienu. Haikanam pašam bija vienalga...

Nē, ne gluži tā. Viņam vienkārši nebija ne mazākās nojausmas, kur un kā doties. Tāpēc viņš piekrita Kellarda lēmumam. Šķita arī, ka pa ceļu būs vieglāk iet. Un varbūt zirgus arī nenāksies atstāt. Haikanam ļoti nepatika doma par lēnu vilkšanos ar smagu somu uz muguras. Un jā, tagad viņam bija arī bruņukrekls. Lieks smagums...

Pagaidām gan šķita, ka šī glābšanas misija vairāk līdzinās patīkamai pastaigai jaukā laikā. Saulē bija pat karsti, un Haikans ar prieku pagrieza seju uz vēja pusi, ļaujot tam pieskārties sejai un sajaukt matus (kas gan tāpat nebija pārāk kārtīgi, jo kādas divas dienas nebija redzējuši ķemmi).

Priekšā pavīdēja tumša celtne. Haikans ar interesi to nopētīja. Šāda veida būvi viņš redzēja pirmo reizi.

"Kas tā par ēku?" viņš jautāja, pagriezies pret Kellardu, jo sardzes priekšnieks šķita viszinošākais cilvēks šajā kompānijā.

[Roviela]

- Nezinu, un man tā nepatīk, - Kellards atmeta. Taka piekalnē bija platāka. Viņi ar Haikanu bija nokļuvuši blakus.

- Tā ir pārāk melna, lai būtu Gaismas mājoklis, ticamāk, tur būs darīšana ar Tumsu. Un tas vienmēr nozīmē nepatikšanas. Kad nonāksim tuvāk, es tev, puis, ieteiktu dunci no rokas neizlaist. Ne tāpēc, ka tur būtu, kam durt, bet tāpēc, ka auksta dzelzs mums pašiem ir labākais sargs. Bet tagad es ieteiktu, kamēr var, atpūtināt zirgus, un, kamēr tie ganās, pašiem arī ieturēties. Ūdens, re kur, tepat vien ir. Laba vieta.

(OOC - nometne uz neilgu laiku, man šķiet. Ja GM neko mums te nav paredzējis, un neviens neko īpašu netaisās darīt, tad, manuprāt, mierīgi var turpināt ar - No jauna uzkāpuši zirgos, viņi turpināja ceļu uz Seno ceļa sākumu, tātad arī tuvāk melnajai celtnei)

[Lia'angia]

o.o.c. - nu GM dod jums iespēju vai nu palaist zirgus ganīties, kur ir zāle, vai jāt kopā ar visiem. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Roviela]

(OOC - iespēja pareiza, bet tā kā Kellards jau vismaz reizes 3 mēģināja par to runāt, tad viņš vairāk neuzplīsies (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Viņš ir nolēmis zirgu ņemt, jo negrib, lai to kāds nozog. Vēl - es nesapratu... tā ēka ir paceļam un ceļš turpinās aiz tās tālāk, jeb ir no ceļa jānogriežas, lai tur nonāktu un pēc tam būs jānāk atpakaļ?)

[Lia'angia]

. Vēl - es nesapratu... tā ēka ir paceļam un ceļš turpinās aiz tās tālāk, jeb ir no ceļa jānogriežas, lai tur nonāktu un pēc tam būs jānāk atpakaļ?)

Jūs tagad ejat pa kaut kādām atlūzām, kas kādreiz varētu būt bijis ceļš. Aptuveni stundas attālumā pēkšņi no smiltīm iznirst Seno ceļš - gluds un tīri kā vakar nopulēts. Un pie šī ceļa sākuma arī atrodas melnais kubs. Tā kā jūs tagad esat vienā līmenī ar ceļu, jūs to neredzat, bet redzat kuba augšu, jo tā slejas krietni virs ceļa.

[Roviela]

Ļāvis savai Katei pieēsties un arī pats krietni atpūties, Kellards no jauna bija gatavs ceļam. Ūdens paņemts tik, cik var. Bet nasta nav pārāk smaga. Kellards joprojām šaubījās, varbūt pietiktu ar vienu zirgu? Mantām.

- Tagad gan ir pēdējais brīdis izlemt, ko darīt ar zirgiem, - viņš no jauna ierunājās par veco tēmu.
- Skatos, ka mantām mums pietiktu ar vienu zirgu. Varbūt nav ko pārējos mocīt, lai paliek tepat, kur labas ganības? Tikai kuru tad ņemsim? Kā domājiet? - viņš noskatīja Kati, Bali un Rasi. Visi zirdziņi labi... Žēl aizlaist postā!

[Romija]

Kamzi paskatījās uz Kellardu. Tik ļoti negribējās nu jau iemīļotos zirgus atstāt vienus pašus tuksneša malā. Viņa piegāja pie Bali, kaz cītīgi grauza vienu zāles kumšķi. Viņa nemaz nenojauta, ka drīz varbūt vairs nebūs jāseko pārējiem. Kamzi noglauda zirga kaklu un sajuta, cik tas ir silts un mīļš.

"Žēl viņu..." meitene noteica. "Bali, mana Bali!"

Kādu brīdi stāvējusi pie zirga, viņa saņēmās un paskatījās uz Kellardu.

"Žēl atstāt, bet viņiem labāk palikt te, nekā kaut kur tuksneša vidū, kur viņi var iet bojā," Kamzi norija kaklā sakāpušo kamolu. Nedaudz novērsusies un saņēmusi spēkus, viņa turpināja: "Bet, ja ņemam vienu, tad jāņem visstiprākais. Man šķiet, ka Rasi nav vēl pilnīgi atkopusies. Ņemsim Bali," viņa lūdzošām acīm paskatījās uz pārējiem. Kamzi negribēja šķirties no neviena, tomēr Bali bija kļuvusi mīļāka.

[Alfirin]

Haikans sadrūmis vēroja notiekošo. Atstāt divus zirgus? Atmiņā uzausa saruna ar dūšīgo zirgkopi pirms došanās pakaļ Kellardam un Kamzi: Es par viņu parūpēšos, tā Haikans bija solījis. Un tagad atstāt ķēvīti nozīmētu apzināti lauzt solījumu.

"Es nevaru atstāt Rasi," puisis papurināja galvu, "Esmu devis solījumu uzmanīt, lai viņai nekas nenotiktu. Un viņas atstāšana šeit ar šo solījumu nav savienojama. Ja vēl būtu pie kā, bet brīvā vaļā, kur klejo laupītāji un plēsīgi zvēri... Paši stāstījāt, ka jums uzbruka."

[Roviela]

- Brīvā vaļā jebkura no tām spēs par sevi parūpēties, - Kellards iebilda. Viņam arī ne visai patika doma par to, ka būs jāiet kājām, bet vēl vairāk māca šaubas par to, ka viņš spēs atrast zirgiem pietiekami daudz barības tālākajam ceļam.
- Haikan, tu zini, kā būs ar barību zirgiem tur, kurp mēs ejam? Es nezinu, tāpēc Kate paliks te. Negribu pieredzēt, ka viņa nokrīt. Bet tā... viņa ir pietiekami gudra, lai tikai pēc divu dienu gājiena atgrieztos mājās, ja grib.

- Labi, Kamzi, ņemsim līdzi Bali, - Kellards silti noskatīja meiteni, kas negribēja šķirties no sava zirdziņa, - tās dažas mantas no Kates muguras viņai būs nieks panest.

Viņš pārkrāva nelielās somas no Kates segliem Bali mugurā, noņēma Katei seglus un iemauktus, ko noslēpa piemērotākajā vietā tuvumā, tad atvadījās no ķēvītes, novelkot ar rokassprādzi tai gar kaklu un piesaucot Ragainā Lorda un visu Gaišo svētību pār to. "Ej, kurp gribi," viņš tai pačukstēja, "es tevi mīļuprāt satiktu vēl kādreiz, bet tagad, baidos, turpmākais ceļš nav tev domāts."

- Ar Rasi dari kā zini, - atgriezies pie biedriem, Kellards teica Haikanam, - es tev neesmu priekšnieks.

[Romija]

Kamzi patika Kellarda lēmums. Tātad Bali paliks pie viņiem. Piegājusi pie Kati, viņa noglauda viņas kaklu. Arī šis zirdziņš bija jauks, bet tiešām labāk to atstāt te.

"Tu solīji rūpēties par zirgu," viņa paskatījās uz Haikanu un pasmaidīja. "Tas ir jauki. Bet šoreiz tiešām lielākas rūpes būtu viņas atstāšana te. Neuztraucies par viņas likteni. Kad mēs ar Undu klejojām, tad arī droši atstājām savus zirdziņus brīvē, kad gribējās laiski pagulēt upmalā vai paogot. Viņi vienmēr atrada ceļu mājās."

Kamzi cerēja, ka tas būs puisi iedrošinājis.