Seno ceļš, Raganu pasaule Opcijas

[Lia'angia]

Atendeilā valdīja satraukums. Lai gan rīts bija jau krietni pusē, saule spīdēja un labības lauki lūgtin lūdzās pēc sirpjiem, visi ielejas ļaudis pulcējās vecās pils kvadrātveida iekšpagalmā. Lords Ildans drūmi aplūkoja visus klātesošos - daudz viņu vis nebija palicis. Viņš smagi nopūtās, izelpa gārdzoši nosvelpa - pēdējās kara dienās gūtais ievainojums plaušās vēl likas sevi manīt. Kopš tā laika ir pagājusi tikai viena vasara, un ļaudis tikai daļēji ir spējuši atjaunot sagrautās mājas uz izpostītos laukus. Ziema būs barga. Taču visu, visu varētu pārciest, ja ne Unda...
Lords Ildans nopūtās vēlreiz un uzrunāja gaidošos cilvēkus:
- Ļaudis! Jūs jau droši vien visi zināt, ka mana meita, lēdija Unda, mans vienīgais bērns, ir pazudusi. Istabenes tējai ir piebērtas miegazāles, viņa vēl tagad jūtas stipri apdullusi. Trūkst arī lēdijas Undas ceļojuma tērpa. Mums ir izdevies noskaidrot - viņš pameta drūmu skatu mednieka Kennana virzienā - , ka lēdija Unda ir devusies uz Seno spēka vietu, kas, kā visiem zināms, atrodas kalnu piekājē. Tur viņa, acīmredzot, ir satikusies ar mūsu Viedo Urzulu, un tālāk viņas pēdas izzūd. Urzula vēl aizvien ir bez samaņas un izskatās, ka viņa vairs nebūs dzīvotāja. Mēs viņu atradām Seno spēka vietas malā, ar seju pret kalniem.
Ļaudis! es saprotu, ka tagad ir dārgas katras darba rokas. Bet man dārga ir arī mana meita. Es pats, diemžēl, vairs neesmu spējīgs doties viņu meklēt - viņš pamāja uz savas kreisās kājas stumbeni - , taču es būšu ļoti pateicīgs, ja kāds vēl pievienosies tiem, kas apņēmušies lēdiju Undu sameklēt. Tam būtu jābūt pilnīgi brīvprātīgam jūsu lēmumam. Mēs visi zinām, ka ar Senajiem un Spēku jāapietas uzmanīgi, un mums patlaban trūkst pat vismazākās norādes, kas var meklētājus sagaidīt viņu ceļā. Taču, ja jums izdosies atgriezties un atvest lēdiju Undu vai - lorda balss nodrebēja - vismaz ziņas par viņu, es būšu ļoti pateicīgs. Mans mantu kambaris un zirgu stallis būs jūsu rīcībā, un atgriežoties jūs gaidīs bagāts atalgojums.
Patlaban - turpināja lords Ildans, neņemdams vērā sačukstēšanos - lēdiju Undu meklēt pieteikušies ir mans sardzes priekšnieks Kellards un lēdijas Undas bērnu dienu draudzene Kamzi Medniece. vai ir vēls kāds drosminieks?
Lords apklusa. Ļaužu čalas pieņēmās spēkā. Visi zināja, ka lēdija Unda ļoti interesējas par Senajiem, tālab šķita skaidrs, ka viņa kaut kādā veidā nokļuvusi viņu varā. Cilvēkus uztrauca arī tas, ka Viedā Urzula ir pie miršanas - kas tagad viņus ārstēs, kas uzmundrinās? Par līdzgājēju neviens negribēja pieteikties...

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 11.01.2005 23:34

[Romija]

Rokassprādze negāja nost. Sasodīts, nodomāja Kamzi.

Kamēr izskatījās, ka Džoils tik cieši viņu nevēro, meitene pavilka to uz augšu, līdz izdevās nosegt ar kleitas piedurkni. Nopriecājusies par veiksmi, Kamzi arī amuletu aizlika aiz kleitas dekoltē tā, ka palika redzama tikai tievā aukliņa. Tā vairs tik ļoti netraucēja.

Kamzi lēnām devās atpakaļ, domādama par to, kas bija iepriekš noticis. Ļaunais murgs bija beidzies - tā vismaz šķita. Bet, paga! Viņa taču tika brīdināta, ka var būt slikti. Par ko tas bija domāts? Par to, ka rokassprādzi neizdosies noņemt un tāpēc Džoilam viņa vairs nepatiks? Ka viņš var viņai kaut ko ļaunu izdarīt? Vai kas cits? Bet viņš taču bija tik jauks un tik skaists...

[Lia'angia]

Tojas pretinieks, izšņakdams apvainojumus, nāk aizvien tuvāk. Bet brīžos, kad Tojam āķiet, ka viņu māna, ienaidnieka kustīabs paliek nedrošākas.
-----------------------------
Milzīgā vabole, taustekļus un žokļus drebinādama un klabinādama, lēēēēnām nāca puisim virsū.
----------------------------
Senais tomēr pamanīja Kamzi pūliņus noņemt rokassprādzi.
- Kamzi, man tiešām ir vajadzīga tava palīdzība. Redzi, es savas dienas vadu, pūlēdamies izzināt dzīvības augstākos noslēpumus un pilnveidojot to, ko daba palaidusi garām neievērotu. Mēģinu radīt dažādas būtnes, kas pēc iespējas labāk atbilstu to mērķim. Radīt ideālu karavīru, ideālu priesteri, ideālu - te viņa skatiens noslīdēja pār Kamzi stāvu - sievieti. Man bija palīdze, no manas cilts, bet viņa ar apmānu izvīla no manis ziņas par šiem eksperimentiem un nolēma darboties pati uz savu roku. Viņa aizvīla no manis kādu meiteni, kuru es biju izredzējis, lai viņa dotu man iesēju radīt šādu ideālu karavīru - Džoils pamāj uz spoguļa pusi, un Kamzi redz, ka tagad tajā atainojas cita istaba, ieturēta pelēkos toņos, un tajā lielā gultā guļ Unda. Un - Kamzi nespēj noticēt savām acīm - Unda pilnīgi noteikti ir stāvoklī. Pa to laiku Džoils turpina:
- Redzi, viņa iznēsā zēnu, kam būs lemts kļūt apr izcilu karavadoni. Lai viņai nekas nekaitētu, es viņu noslēpu drošā vietā, bet šī sieviete uzzināja, kas tā ir par vietu, un izzaga no turienes nabaga meiteni... Es tikai nesen atklāju, kur viņa ir, bet man vajadzīga tava palīdzība, lai uzglābtu viņu no šīs sievietes varas.

[Farliner]

Menarions miglā redz tuvojamies kādu stāvu, kurš ir pēc izskata līdzīgs viņam pašam - tikai tŗps greznāks, un zobena vietā viņam ir nūja ar kādu spīdošu kristāku galā. Adepta seja uz mirkli saviebjas sāpēs - atceroties sava agrākā drauga nodevību, taču pirms raidīt iznīcinošas maģijas staru pa jaunpienācēju, Menarions apjauta, kas šeit notiek, jo nodevīgās miglas ietekme viņam bija pārlieku labi zināma un viņš nolaida uzbrukumam pacelto roku: "Tev nav varas pār mani! Nekādi rēgi nespēs apslēpt patiesību, un Varlerions ir miris jau pirms gadu simtiem!"

[Lia'angia]

Pē Menariona vārdiem tēls sagrīļojās un izgaisa miglā.

[Romija]

Kamzi nesaprata, par kādu palīdzību Džoils runā. Viņai šķita, ka viņš nav redzējis pūliņus noslēpt rokassprādzi.

Protams, viņa skatiens Kamzi augumam glaimoja. Glaimoja arī viss pārējais, bet kaut kur prāta dziļumos tomēr tas šķita pārāk labi, lai būtu taisnība. Kamzi klausījās Džoila stāstu. Tas vairāk līdzinājās pasakai, ne patiesībai. No vienas puses gribējās palīdzēt, no otras puses bija nesapratne, kā?

Kad Džols norādīja uz spoguli, Kamzi pēkšņi kaut ko saprata. Viņa vēl nebija ielūkojusies, kas tur rādās, bet tas noteikti vairs nebija viņas atspulgs. Cauri galvai izšāvās domā - tas viss ir bijis tikai apmāns. Viņš speciāli gribēja, lai es redzu, cik ir skaisti, cik viņš ir labs!

Ieskatījusies spoguļa rādītajā tēlā, Kamzi apstulba. Tā pavisam noteikti nebija Undas istaba, bet tā pavisam noteikti BIJA UNDA! Un stāvoklī. Viņa nebija stāvoklī, kad vēl bija mājās. Viņa to būtu Kamzi pateikusi! Ko viņš ir izdarījis ar Undu? Viņas Undu?

"Kur viņa ir?" Kamzi satraukti gandrīz izkliedza. "Kur ir mana Unda!" meitenes balss kļuva skaļāka.

Kamzi, tu, muļķadesa, tu te flirtē ar skaistuli Džoilu, kamēr Unda kaut kur nolaupīta... Nabaga Unda! Sasodīts!

[Lia'angia]

- Nomeirinies, Kamzi, nomierinies! - Džoila balss skan vienlaikus sirsnīgi un pavēloši. Viņš cieši uz meiteni paskatās un Kamzi jūt, ka patiešām nomierinās un viņas bailes un satraukums noplok un pazūd.
- Unda gribēja kļūt par burvi. Viņa vēlējās apgūt maģijas noslēpumus, lai palīdzētu savai zemei, tādēļ pasauca, un es atbildēju. Viņa ļoti uztraucās par to, ka viņas zeme pēc kara ir tik neaizsargāta, un bija ļoti priecīga, kad es piedāvāju viņai iespēju laist pasaulē savas zemes aizstāvi. Mums būtu bijis pietiekami daudz laika, lai viņa apgūtu vajadzīgās burvības un spētu izaudzēt savu dēlu par īstu varoni, ja ne Ingrilda, kas viņu man nolaupīja. Es patiesi nezinu, kur īsti viņa atrodas, tikai nupat man izdevās viņu ieraudzīt spogulī. Es zinu, ka tev pieder viņas rokassprādze, un šī lieta varētu kalpot mums kā saikne, lai es varētu notiekt viņas atrašanās vietu. Un tad mēs varētu viņu atbrīvot un atvest atpakaļ te, drošībā.
Džoila balss skan ļoti pārliecinoši un iespaidīgi. Un nomierinoši. Un valdzinoši.

[Romija]

"Bet Unda..." Kamzi dziļi ieelpoja. Viņas balss kļuva klusāka un mierīgāka. "Tas ir tavs dēls?" viņa pārsteigta jautāja un pavilka nedaudz zemāk piedurkni. Rokassprādze bija necila, salīdzinot ar tērpu, bet tagad, kad Kamzi redzēja, kas noticis ar Undu, viņa vairs negribēja no tās tik viegli šķirties. Ja vien būtu kāda cita iespēja.

"Pastāsti man par viņu. Pastāsti, kas notika," Kamzi lūdzošā balsī uzrunāja Džoilu. "Pastāsti visu, ko tu par viņu zini. Lūdzu!"

[Lia'angia]

- Mans dēls? - Senais šķiet ļoti izbrīnīts par šādu pieņēmumu.
- Nē, nē, Kamzi, mans dēls tas noteikti nav - tad jau tas būtu mags. Turklāt tādai trauslai meitenei iznēsāt tik spēcīgu magu būtu bīstami. Viņa tam ir par vāju (Džoila skatiens iezīžas Kamzi acīs, it kā vēstītu, ka viņa gan nav par vāju...)
- Nē, nē, tas nav mans dēls - Džoils likās pat uzjautrināts par šādu iespēju.
- Nu tu jau saproti, ka es nevēroju, kā viņš tiek ieņemts. Tādas lietas nevēro, tās vai nu dara (smags, karsts skatiens noslīd pār Kamzi augumu), vai ļauj to netraucēti darīt citiem. Es jau teicu, ka viņa sauca, bet es atsaucos. Viņa izstāstīja savu vēlmi un es viņai palīdzēju. Un nodevu viņu Ingrildas gādībā, viņa kā sieviete tak labāk zinās, kā pēc iespējas labāk rūpēties par topošo varoņa māti. Es tikai mācīju Undai, kā izmantot tās spējas, kas viņai ir dotas. Tiesa, viņai ir dots daudz mazāk, kā tev, bet jāprot apieties arī ar to pašu. Un tad tā ragana Undu nolaupīja. Tā ir ļoti spēcīga ragana. Un Unda ir noslēpta tika labi, ka viņu atrast var tikai, izmantojot piesaistes maģiju. Redzi, šī tava rokassprādze tevi saistīja ar viņu, šī saikne starp jums arī palīdzēs man viņu atrast. Ja tu, protams, man to labprātīgi iedosi.
Senā smaids liek Kamzi vai izkust. Vaigos iesitas sārtums un viņai paliek karsti, un sāk ļoti slāpt.
---------------------------
Vabole pienāca Haikanam cieši klāt un atvēra savus taustekļus - tūlīt kodīs!!!
-----------------------------
o.o.c. - ko dara Menarions - iet uz priekšu, buras vai paliek uz vietas? Toja - uzbrūk pretiniekam vai gaida, lai tas uzbrūk?

[Romija]

Kamzi ar mokām novērsa skatienu. Džoils bija tik valdzinošs, tik valdzinošs, ka citā situācijā Kamzi bez vārda runas piekristu visam viņa teiktajam. Bet tagad kaut kas viņu darīja uzmanīgu. Unda lūdza? Unda nekad nebūtu lūgusi Tumšajiem spēkiem. To nu Kamzi zināja jo labi. Viņas taču jau no mazām dienām bija kopā augušas, rotaļājušās, piedzīvojušas bēdas, priekus. Kopā dalījušās rokassprādzēs un solījušas viena otru sargāt. Un tagad kāds atļaujas pateikt, ka Unda ir lūgusi Tumsu!

Kamzi jutās neērti. Viņa gribēja zināt vairāk, bet šķita, ka Džoils daudz labprātāk viņu apgādātu ar visu, lai tikai iegūtu to, ko pats grib. Kamzi centās skatīties visur, tikai ne uz Seno.

"Jūs gribat teikt, ka Unda lūdza dēlu?" viņa izbrīnīta vaicāja, bet skatījās Džoilam apmēram uz krūtīm, izvairoties ieskatīties viņa skaistajās acīs. Skatiens aizklīda pie vīna. Slāpa!

[Farliner]

Menarions cenšas cauri miglai atrast ceļabiedrus, lai kaut kā tiem palīdzētu - viņš gluži labi zin, cik bīstama, patiesībā, ir šada migla, un noteiki nevēlas pieļaut, lai kāds no tiem ciestu - priekšā noteikti gaida pietiekami daudz reālu briesmu...

[Alfirin]

Vaboles milzīgais tēls aizsedza visu pārējo Haikana acu priekšā. Patiesībā jau nekā cita kā vien bieza, balta migla tur nebija... Tomēr sajūta puisim bija tāda, it kā pasaulē vairs nebūtu nekā cita kā vien vabole....

Izmisumā Haikans meta vabolei ar Kamzi somu, bet tā aizlidoja miglā, vaboli laikam pat neķērusi. Kritiena troksni nevarēja dzirdēt. Sekoja Haikana paša soma, šoreiz niknāk mesta. bet likās, ka arī tā vaboli neaptur.

Nošņakstēja taustekļi. Piepeši Haikanam prātā ienāca neprātīga doma! Viņš nometās četrrāpus un zibenīgi metās uz priekšu, cenzdamies izrāpot vabolei pa apakšu otrā pusē. Ja nu tā izrādīsies gana lēna, lai laicīgi pagrieztos! Tad viņam būtu iespēja aizbēgt!

[Lia'angia]

- Nē, Unda nelūdza dēlu, bet gan palīdzību aizsardzībā pret sirotājiem. Es viņai piedāvāju iespēju, kā iegūt tādu sargu, kas gan viņu celtu visu acīs, gan ieleju sargātu, kā neviens. Un viņa piekrita. bet ragana... nu jā, viņai bija savi plāni. Vai tu man palīdzēsi glābt Undu, lai viņa varētu atgriezties mājās? Viņa noteikti būs tev ļoti pateicīga, ka esi palīdzējusi viņu glābt, Kamzi!
Džoila balss bija tik iejūtīga, maiga, pārliecinoša, pat lūdzoša... Un te bija tik karsts, ka Kamzi mute bija galīgi sausa! Un glāzē stāvēja vīns...
---------------------------
Haikans paguva izsprukt pa vaboles apakšu un, tāpat četrrāpus, uzdūrās Kamzi somai. No trieciena tā bija atsprāgusi vaļā un uz ceļa mētājās viss somas saturs.
------------------------------
o.o.c. - Vai Menarions dotas atpakaļ vai izmanto maģiju?

[Romija]

Kaut kas Kamzi radīja aizdomas. Vai tiešām viss, kas bija nodarbinājis Undas prātu, bija lūgums pēc aizsardzības pret sirotājiem? Karš bija beidzies, daudz kas bija izpostīts. Jā, arī sirotāji izmantoja šo brīdi, kad daudz kas ir neaizsargāts. Bet Atendeilā bija svarīgāk šobrīd sagatavoties un izturēt ziemu.

"Jā, es gribu atrast Undu. Es gribu viņu aizvest mājās," Kamzi piekrita Džoila teiktajam. "Es gribu, lai viņa ir dzīva, vesela un laimīga. Bet, ja jau jūs sakat, ka nevarat to tik vienkārši izdarīt, tad nedrīkst staigties. Viss ir jāpārdomā," Kamzi pacēla skatienu. Sasodīts, skaistulis! Ja vien viss nešķistu tik dīvaini!

"Es, protams, novērtēju jūsu pūliņus palīdzēt, bet kāds jums pašam no tā būtu labums?" viņa jautājoši pacēla vienu uzaci. Nepadodies kārdinājumam, nepadodies, Kamzi, esi stipra, domā par svarīgākām lietām, ne par sevi!

[Alfirin]

Haikans, atdūries pret somu, apstājās. Viņa skatienu piesaistīja mazs trauciņš... Tas bija atradies toreiz tajā mājā... Un ja nu palīdz?! Tur taču esot maģiska ziede! Puisis pagrāba trauciņu, neveikli vairākas reizes mēģināja to atskrūvēt, līdz izdevās. Ar skaļu un izaicinošu "Ha!" viņš izstiepa to pret vaboli. "Pazūdi, mošķi!" viņš iesaucās.

[Lia'angia]

- Tas ir labi, ka Undai ir tik prātīga draudzene, kā tu, Kamzi! - uzlielīja Džoils, un Kamzi sajutās gudra kā pati pasaule.
- Bet tu tak saproti, ka ir reizes, kad var domāt ilgi un daudz, un ir reizes, kad jārīkojas, jo var būt par vēlu! Kad Undu nolaupīja, viņa tik tikko bija ieņēmusi dēlu, bet skaties, kas noticis tagad - varonis nāks pasaulē jau pēc kāda mēneša! Ja tikai tā ragana nav bērnu mātes miesās apmainījusi pret kādu briesmoni - no viņas to varētu sagaidīt, viņa taču pielūdz Nakti!!! Bet Undas straujā grūtniecība - ko tā nozīmē? To, ka tai raganai ir vara pār laiku, tātad, jo ilgāk mēs kavējamies, jo vecāka paliek Unda- ja mēs kavēsimies pārāk ilgi, Kamzi, viņa var vienkārši novcecot!!!
Senais runāja tik pārliecinoši un tā skatījās uz Kamzi... Kamzi šķita, ka viņa vārdi ir gudrākais, ko viņa šai mūžā ir dzirdējusi...
-----------------------------
Haikanam par prieku, vabole tā kā apmulsa un nedroši sakustināja taustekļus. Trauciņā esošā ziede svaigi nosmaržoja pēc zāles un puķēm, nav brīnums, ka to mēdza ieziest ap acīm, Haikanam atausa atmiņā...

[Romija]

"Unda bija grūta?" Kamzi nespēja noticēt savām ausīm. Lai kā Džoils centās viņu lielīt un slavēt, tomēr bija jautājumi, ko šķita svarīgi noskaidrot. "No kā? Ko? Kādā veidā?" Kamzi nesaprata. "Viņa man neko neteica! Un tas viss šo... dienu laikā?"

Maģija, maģija, viss ir māņi un ilūzijas, Kamzi galvā kaut kas sāka noskaidroties. Ja nu Unda nav grūta? Ja nu šī nav kleita? Ja nu Džoils patiesībā ir vecs, riebīgs un pilnīgi nebaudāms. Ja nu tas viss ir speciāli? Ja nu Kamzi to izmantotu savā labā?

"Man slāpst!" viņa paziņoja Džoilam un ieskatījās viņa acīs. "Bet dienmžēl no vīna nespēju padzerties, lai arī cik gards tas nebūtu!" viņa uzsmaidīja. Ienaidnieks jāsakauj viņa ieročiem! Ja Džoils nav ienaidnieks, tad sliktāk nepaliks! Kamzi, esi stipra! Netici, ka viņš tā pēkšņi tev skries pakaļ! Viņam kaut ko vajag! Kamzi, tu taču necieni vīriešus, kas katriem brunčiem skrien pakaļ! Turies, Kamzi!

[Lia'angia]

Džoils pienāk klāt Kamzi, maigi ar pirkstu paceļ vinās zodu un ielūkojas cieši, cieši acīs.
- Nesatraucies, Kamzi! Viss būs labi!
Kamzi jūt, ka patiešām viss būs labi, ja viņa darīs tā, kā teiks Džoils.
- Unda ieņēma dēlu jau šeit. Te, manā pilī. No viena diža karotāja. Tā bija viņu abu vēlme - radīt dižu kareivi, savas tēvzemes sargu. Tev slāpst? Tūlīt -
viens rokas mājiens, un blakus sarkanā vīna karafei parādās zelta biķeris ar caurpīdīgu, pēc svaigas vīnogu sulas smaržojošu šķidrumu. Tādu vēsu, veldzējošu...

[zenofeX]

Toja atkāpās, saule viņa vīzijā likās tik vilinoša un silta, pat vilinošāka par vēlmi atriebt brāli.
Te pēkšņi ar spēju kustību viņš domās rāvās uz siltuma un saules pusi, prom no melnuma un tumsas, prom no nauda un aizvainojuma, bezspēcības un pazemojuma.

Tad, graciozi nodemonstrēdams savādu, sarežģītu žestu, viņš skanīgi noteica: "Tu! Tu neesi īsts, pazūdi. Pazūdi miglā kas tevi radījusi, izplēni rīta saulē. Sairsti dienvidu vējā. Ej."

OOC: Aizsardzība no ilūzijas maģijas tika uzburta

[Romija]

"Te? Kad viņa paspēja būt te?" Kamzi vaicāja. "Es taču ar viņu vēl pavisam nesen runāju!" viņa nesaprata.

-Kamzi, esi stipra!
-Es jau esmu! Nekas slikts nenotiks, ja es mazliet paspēlēšos ar šo skaistuli!
-Kamzi, uzmanies! Tik vienkārši tās lietas nenotiek!
-No kā? Viņš grib palīdzēt!
-Tev ir rokassprādze! Tu pati vari Undu atrast!
-Bet viņš palīdzēs!
-Menarions arī ir burvis!
-Bet Menarions te nav?
-Viņi nāk!
-Bet viņš ir tik skaists un jauks pret mani. Nevar taču būt, ka tas VISS ir apmāns!
-Kamzi uzmanies!
-Ja nu es ar viņu padejotu?
-Kamzi!!!
-Viņš noteikti labi prot dejot!
-Kamzi...
-Ja nu viņš man arī iedalītu tādu jauku istabu kā Undai?
-?
-Gribu atpūsties!

Kamzi cīnījās ar sevi, bet pamazām viņu pārņēma Džoila šarms un skaistums.

"Esmu piekususi! Vai es varētu atpūsties. Iepriekšējā naktī daudz nesanāca gulēt. Un pirms tam arī ne!" Kamzi it kā nevainīgi iejautājās. Ieraudzījusi dzērienu, viņa pirms to baudīt, pavaicāja: "Kas tas ir?"

[Farliner]

OOC: Domāju, ka šajā situācijā Menariosn paļaujas uz maģiju un mekle biedrus maģiskā veidā.

Migla tagad vairs nelikās tik necaurredzama, un Menariosn pie sevis nosolījās pie pirmā brīvā laiak brīzā izstrādāt kādu burvestību, kas piešķirtu aizsardfzību pret šo maģiju - dīvaini, ka agŗāk šī idej aneibj aienākusi viņam prātā. Lai nu kā, tagad vajadzeja atrast ceļabiedrus, un Adepts koncentrējās uz maģijas plūdumu..