Ieputinātie [ATD][C] Opcijas

[Sol Invictus]

Pieteikšanās un viss pārējais ATD
Pēc spēles sākuma pieteikties nevarēs tā kā piesakies tūlīt

[Laupītājmeitēns ...]

Hornberijam garām patrauca kāda mašīna, kas protams, neapstājās. "Es noteikti nokavēšos." viņs pie sevis nodomāja. "Jauki, sen neesam tikušies un man protams ir jānokavē! Tā jau no noteikti visu, vai lielākās daļas, acīs esmu kriminālnoziedznieks, narkomāns un alkoholiķis... Jauki! " viņs pie sevis burķšķēja.
"Kas gan vēl tur būs? Tēvs, māte, noteikti Sabīne un Rurke , nez ko viņi domā par savu vecāko brāli? Tad tur noteikti būs pilns ar visādiem vairāk vai mazāk zināmiem radagabaliem. Kautkādi draugi.. " viņš pie sevis pārdomāja. Berijs apstājās izņēma no somas pudeli, ar bezalkoholisku pildījumu, jo nebūtu labi tur galā ierasties jau pilnīgā ķēmā, vai vienkārši drusku iereibušam, un padzērās. Tad viņš devās tālāk....

[Sol Invictus]

Apjautājies sievai, kas tas par puisi kam viņi tikko pabrauca garām Nezinu, nepaguvu apskatīt Dana atteica nevajadzētu sanīsties ar vēl kādu radu Zevs nodomāja un pateicis sievai Nu tad paskatīsimies - nekas cits kā vien kāds no taviem radiem viņš nevarētu būt ieslēdza atpakaļgaitu

[Laupītājmeitēns ...]

Hornberijs, pamanīja, ka mašīna, kas tik tikko bija panesusies viņam garām piebremzē, tad sāk braukt atpakaļgaitā. "Vai tiešām, kāds mani paņems mašīnā? /tas būtu fantastiski! VArbūt, ka vadītājs, varēs mani pat pievest diezgan tuvu man vajadzīgajai vietai?" Berijs gan neuzdrošinājās uz to cerēt. Tad Viņš pielika soli un sāka skriet uz mašīnas pusi.

[Tinuviel]

"Čav, Žiz! Sen neesi redzēta... Un tavs suns arī..." Sabīne pasveicināja māsu un izņēma no somas klēpjdatori. Veikli to ieslēgusi un atvērusi viņa iegrima interneta dziļumos. Ik pa brīdim viņa uzmeta skatu savam kaķim, kas ar lielu nepatiku skatījās uz Žizeles suni. Tad viņa atkal sāka klabināt pa taustiņiem un nelikās ne zinis ne par mammas sirdsdraudzeni, ne par māsu, ne par Nikolu un vispār ne par vienu. Pēc brītiņa viņa pieslēdza datoram austiņas un visticamāk klausījās mūziku vai skatījās kādu filmu.

[Idril]

Nikola nopētīja Sabīni.
Maza, nepieklājīga meitene!
Viņa nodomāja uzmetot skatienu Sabīnei. Viņa piecēlās kājās un izgāja laukā no viesistabas.
Pārāk biezs...
Viņa nodomāja izejot laukā pa durvīm. Viņa uzmeta skatienu savai mašīnai un nolēma appētīt apkārtni. Viņa nolēma iziet mazu līkumu pa parku. Kad vēsais vējšs skāra viņas maigo ādu viņa apjauta, ka ir aizmirsusi savu biezo kažoku, bet bija pārāk lepna lai ietu atpakaļ tādēļ nolēma iztikt tāpat.

[Tinuviel]

"Nu tad beidzot..." t;as savukārt bija Sabīnes pirmās domas, kolīdz Nikola izgājā ārā. "Kā var būt tik lepns un... Ai, nu vienalga... Ir taču Ziemassvētki..." Sabīne nodomāja pētot savu e-pastu un atbildot uz vienu vēstuli. Kā viņai patika šādi datori ar tik lielu akumulatora darbības laiku! Turklāt internets jebkurā vietā un laikā... Tas bija ko vērts...

[Sol Invictus]

[OOC- Lepna vai vienkārši stulba, lai aukstā ziemā vazātos bez kažoka ? Paipera mani rakstīt viņas vietā, jo pa svētkiem drošvien te nebūs tamdēļ rakstīšu par abiem Neimaņiem]

Tas ir Hornberijs - mans brāļadēls Dana teica vīram savilkusi Zevam neizprotamu sejas izteiksmi - viņa mīlēja ģimeni un tai piederēja arī Hornberijs, bet... Kaut kas te nav kārtībā - parasti ieraudzījusi kādu no saviem brāļabērniem viņa sāk priecīgi smaidīt Zevs nodomāja nobremzēdams līdzās Hornberijam

Šo rakstu rediģēja saule pazare: 24.12.2004 19:14

[Laupītājmeitēns ...]

"Labvakar! Priecīgus Ziemassvētkus!" Hornberijs iesaucās piesteigdamie pie mašīnas. "Pavedīsiet kādu gabaliņu?" Viņs jautāja vēl nepamanījis un neatpazinis vadītāju un blakussēdētāju. Pēkšņi viņs atpazina savu tanti un savu "sirdsmīļoto" tantes vīru. "Ēee.. sveiki!" viņš nedroši iesāka, cerot, ka viņu tomēr panēms mašīnā. "Pieņemu, ka mums ir viens galamērķis" viņs mēģināja pajokot.

[Sol Invictus]

[OOC-mēs varētu pieņemt, ka Zevs Hornberiju vēl nepazīst ]

Labvakar, priecīgus ziemassvētkus Zevs atbildēja domīgi saraucis pieri - kaut kas te tiešām bija dīvaini - atpazinis Danu puisis nez kāpēc nevis priecājās, bet palika tāds kā nedrošs Domāju, ka mums tiešām ir viens galamērķis un tad jau arī tiešām varētu aizvest

Šo rakstu rediģēja saule pazare: 24.12.2004 19:58

[Laupītājmeitēns ...]

OOC - ok. lai nepazīst, bet tākā Zevs vada Krim.info. tad Hornberijs viņu pa tv ir redzējis un zin kas viņš ir... bet viņš var neatpazīt Beriju...


"Liels paldies jums!" Hornberijs pateicās. Tad viņš atvēra aimugurējās durvis ( OOC es pieņemu, ka mašīnai ir 4 durvis). un apsēdās.
Viņš nebūt ne`jutās laimīgs, ka tā mašīna, kas apstājās bija tieši tā ar viņa tanti. "Bet labāk tā nekā , ka vispār neviens neapstājas" viņš sevi uzmundrināja. "Vismaz galā tikšu laikā!"

"Tiešām liels paldies jums!" jauneklis vēlreiz pateicās, pieklājīgam būt nebija grūti pat pret šo vīru..tas nekas, ka Berijam viņš nepatika: " bet pateikties, jau nebija grūti. Pēc tam visu vakaru viņš varēs viņūs pilnībāq ignorēt." Berijs sevi mierināja...

[Sol Invictus]

Pēkšņi attapusies Dana teica Atvainojiet,aizmirsu jūs iepazīstināt... Zev, tas ir mans brāļadēls Hornberijs, Hornberij, tas ir Zevs... mans vīrs un samulsusi pasmaidīja visai samākslotu smaidu Priecājos iepazīties norūca par vīru nosauktais, nepagriezdams galvu, jo bija atsācis braukt

Šo rakstu rediģēja saule pazare: 24.12.2004 20:24

[betty]

Žizele pasmaidija Njā tu arī esi sen neredzēta .
meitene atbildējusi māsai paskatijās uz pilnīgi nevainīgo kucēniņu (tāds viņš bija meitenes acīs ) . Labradors ar naidu paskatijās uz Sabas kaķi & noklabināja zobus
Ko esi sadarijusi ?
viņa prasija māsai.

[Laupītājmeitēns ...]

"Njaa sveiki tad vēlreiz!" Ar jau aizvien mazāku entuziasmu, Horneberijs atbildēja. Viņš nebija kļūdījies, tas bija viņa tantes vīrs. "Miiļo tant! Kaa jums ir klājiees pa šo laiku???" Hornberijs pavaicāja, ielikot visas savas emocijas vārdā "tant" un "mīļo", bet paliekot pieklājīgā tonī.. lai nevienu neaizvainotu!

Šo rakstu rediģēja Dinnija: 24.12.2004 20:49

[Sfinx]

Rurke stāv'weja atspiedies pret durvju stenderi un nopētīja visus pēc kārtas. Viņš nebija radis redzēt tik daudz ģimenes locekļu vienu viet. Kad Anna apsveicinājās ar savu sirdsdraudzeni mildu, Rurke saviebā un paskatījās vai nav iespējams uzsākt kaut nedaudz jēdzīgu sarunu ar kādu.

OOC- Rakstīja Atikuss, kurš aizmirs izlogoties no šitā s... konta... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) (sitīšu Sfinx)

Šo rakstu rediģēja Sfinx: 25.12.2004 11:28

[Tinuviel]

"Ai, daudz ko... Man sekmes beidzot ir normāli pacēlušās... Neviens sešinieks vai piecinieks... Tikai augstākas atzīmes... Eu, Leo, nomierinies! Tas taču ir tikai suns..." Sabīne klusu iesaucās jo Leo bija sacēlis kūkumu un šņāca. "Vispār es vēl esmu ieguvusi šo te smukulīti..." Sabīne pavisam vienkārši piebilda un parādīja savu klēpjdatoru, kas atradās viņai klēpī. "Ko tu esi sadarījusi?" viņa jautāja.

[Idril]

Nikola pēc dažu minūšu stāvēšanas ārā nolēma, ka saslimt nebūs nekādas jēgas un viņa tikai dabūs aizķertties te ilgāk tādēļ ienāca atpakaļ iekšā. Viss bija diezgan garlaicīgi un neinteresanti, kā jau tas parasti mēdza b;ut, ja viņa atradās sabiedrībā, kurā viņas draugu nebija, jo ar jauniem cilvēkiem, viņai nekad nebija entuziasma iepazīties. Viņa vienkārši tiem neuzticējās. CVisbeidzot viņa ienāca iekšā un nevilšus saberzēja nosalušās rokas un palika stāvam pie durvīm nespējot izšķirties vai uzvilkt kažoku un iet ārā vai arī palikt tepat iekšā.

[Sol Invictus]

Mašīnā bija iestājies pilnīgs klusums - tagad Zevs pat būtu priecājies, ja Dana atkal sāktu viņu skubināt pasteigties. Beidzot ieraudzījis māju viņš atviegloti uzelpoja Cerams, ka viņš uzreiz ieies iekšā, lai es uzreiz varētu noskaidrot, kas viņš tāds ir Zevs domāja apstādamies blakus žigulim Ak, dievs tā briesmīgā Milda arī ir te... viņš klusībā secināja

[Tinuviel]

Sabīnei paņēma kaķi klēpī, lai tas atkal nesaķtu uzbrukumu Žizeles sunim. Kaķis apgūlās tieši Sabīnei blakus krēslā tā, lai meitene varētu netraucēti darboties ar datoru. Viņa pārbaudīja cik ilgi vēl varēs iztikt nelādējot datora akumulatoru. Nu, vakaram noteikti pietiks. Tad viņa datoru izslēdza un ielika atpakaļ somā. Sabīne skatījās kaut kur tālumos, bet varēja redzēt, ka viņa domā.

[Laupītājmeitēns ...]

Hornberijs izkāpa no mašīnas:"Paldies, ka atvedāt!" viņš nosaucās. Berijs apskatījās apkārt: " Diezgan daudzi jau ir klāt", viņš pie sevis nodomāja. "Laikam takš jāiet iekšā."
Viņš pie sliekšņa nodauzīja kājas un atvēra durvis. Ieejot iekšā viņš pie citiem apģērbiem pakāra savu jaku, un novilka zābakus (paliekot zeķēs)... Pēkšņi viņš pamanīja kādu meiteni stāvam burtiski pašā priekšā...
"ēe.. sveika!" viņš iesākā mēģinot atcerēties, kas par radinieku viņa bija, jo savu ģimeni nebija redzējis jau pāris gadus, un mēģinot saprast, kā viņam izdevās viņu nepamanīt nākot iekšā.. "Es esmu Berijs, tas ir Hornberijs. Piedod īsti neatceros tavu vārdu. Kauns man par sevi, tu liecies , sasodīts, kaut kur redzēta!" viņs izsaucās...

[Idril]

Nikola pagriezās.
Skaisti, tagad es tiešām ārā netikšu, kāda es esmu čamma...
Viņa nodomāja pieklājīgi smaidot.
Nikola... Mans vārds ir Nikola, bet es tevi tik tiešām neesmu redzējusi. Bet šeit es vispār nevienu izņemot Annu gandrīz nepazīstu.
Viņa atteica atglaužot garos tumšos matus no sejas.