Ieputinātie [ATD][C] Opcijas

[Sol Invictus]

Pieteikšanās un viss pārējais ATD
Pēc spēles sākuma pieteikties nevarēs tā kā piesakies tūlīt

[Atikuss]

Rurke izkāpa no auto un palīdzēja tikt Ninjai laukā no kupenas. Viņš atvēra mašīnas bagāžas nodalījumu un izņēma no tā savu somu un iegāja mājā. Sveiki visi! Rurke uzsauca un nometa somu, kura nograbēja un nošķindēja pie durvīm, novilka savu ādas jaku un pakāra uz pakaramā.

Šo rakstu rediģēja Atikuss: 23.12.2004 18:46

[Nightingale]

Lilija pie viesību vietas piebrauca savā melnajā džipā.Viņa bija diezgan nervoza,jo šodien bija sev apsolījusi nesmēķēt.Viņa izkāpa no mašīnas,izvilka savu mugursomu un diezgan klusi noteica:"Sveiki.Es esmu Lilija,ja kāds mani neatceras."Lilija centās neskatīties apkārt un cerēja,ka tomēr ārā vēl kāds stāvēja,jo durvis jau bija atvērtas.Viņa aizslēdza džipa durvis un lēnām sāka iet uz ieejas pusi.Tur viņa pakāra savu jaku uz pakaramā un gāja meklēt pārējos.

Šo rakstu rediģēja Nightingale: 23.12.2004 19:10

[Idril]

Nikola sēdēja viesistabā dīvānā vienu kāju pārlikusi pār otru. Viņa dzirdēja, ka iekšā ienāk vēl kāds, taču nosprieda, ka viņai nav kā šveicaram jāstāv un viņi jāsagaida, tādēļ viņa palika viesistabā, taču piecēlās kājās, jo sēdēt jau bija apnicis un lēnām apstaigāja telpu.

[Miss Doherty]

Kratīdamās pa iebrauktajām sliedēm sniega klātajā ceļā, Milda iegrieza visai veco žiguli mājas piebraucamajā ceļā un sodījās, ka mirušais ````-vīrs bija viņai atstājis mantojumā tik vien kā lielus parādus un vecu mašīnu. Tomēr pirms apstāšanās pa radio atsāka skanēt viena no ciņas mīļākajām salkanajām Ziemassvētku dziemiņām un mašinš noparkošana blakus "biezajiem" autiņiem, tādēļ bija vieglāk pārciešama. Izraususies no mašīnas viņa veltīja ilgpilnu skatienu autiņiem, kas stāvēja blakus viņas žuiguliem un tad sakārtojusi kleitu, kas bija iegriezusies padusēs un nedaudz ierāvusies diebenā viņa devās iekšā. Ienesusi savas milzīgās miesas priekšnamā viņa ār operdziedātājas cienīgu balsi iesaucās
-ĀAnnnnāaa!-
Viņa vēl nebija veltījusi nevienu kritisku skatienu vai gudru pamācību nevienam no jaunās paudzes cilvēkiem iekams nebija apsveicinājusies ar savu sirdsdraudzenīti Annučku.

[Laupītājmeitēns ...]

Hornberijs raitā solī soļoja pa ceļu, diezgan lielu attālumu viņš bija veicis ar stopēšanu. Pēdējos pāris kilometrus viņš bija nosoļojis ar kājām, jo brauca maz mašīnu un tās kas pabrauca garām nabaga stopotāju neuzņēma. Beriju tas nuztrauca. Viņš bija pie tā pieradis, jo stopotāju - vīrieti, mašīnā parasti neuzņēma, lai gan viņš bija cerējis, ka tā kā ir Ziemassvētku laiks, vairāk cilvēku būs izpalīdzīgāki...
Viņs zināja, ka viņam, līdz galamērķim ir jānoiet vēl pāris kilometri... tāpēc viņš uzsāka svilpot jautru meldiņu...

[Tinuviel]

Sabīne ātri nometa savu mugursomu ar visām nepieciešamajām mantām, tai skaitā arī klēpjdatoru, uz grīdas. Viņa savu kaķi nolika uz zemes un novilka savu jaku. To viņa naski pakāra uz pakaramā blakus Nikolas jakai un steidzās dziļāk mājā, paķērusi līdzi arī mugursomu. Kaķis brītiņu pasēdēja uz vietas, bet tad aizskrēja pakaļ Sabīnei. Sabīne nonāca viesistabā, kur momentāli ieņēma vietu krēslā. Viņa nevarēja saprast, kāpēc visu laiku staipa līdzi mugursomu. Viņa nolika to uz grīdas blakus krēslam un paņēma klēpī savu kaķi. Viņa sāka to glaudīt un vēroja ko dara Nikola.

[Laimīgā*]

Antons, kursh liidz shim bija vieniigi tureejies tuvumaa Annai, turpinaaja to dariit. Vinjam nepatika shii Ziemassveetku knjada. Visi kaut kur steidzaas, kaut ko rosiijaas. Vislabaak vinjsh noliistu stuuriiti un nemaz nesvineetu kaut kaadus Ziemassveetkus... Bet shkjita, ka Annai tas sagaadaa milziigu baudu un gandariijumu, taapeec, aiz miilestiibas pret sievu, vinjsh noleema kluseet un izpildiit visus vinjas noraadiijumus. No paaraak leials straadaashanas veel neviens nav nomiris. Tiesa gan, no atpuushanaas arii, bet par to nav ko domaat.

[Idril]

Nikola pagriezās un ievēroja, ka Sabīne viņu pēta. Nikola mēģināja atcerēties, kas šī meitene varētu būt un visbeidzot atmeta tam ar roku un nosprieda, ka kārtējais radagabals. Nikola no ģimenes kontaktējās vineīgi ar Annu, kamēr visus šos gadus tīri laimīga pavadīja ārzemēs. Viņa piegāja pie loga, dārgo kurpju augstpapēžiem noskanot un uzmeta skatienu savai mašīnai. Lai gan vecāki bija gājuši bojā autokatastrofā Nikola dievināja ātru braukšanu. Nikola atmea savus garos tumšos matus atpakaļ un nosēdās dīvānā gandrīz pretī Sabīnei un pārlika vienu kāju pār otru un izņēma no somiņas mobilo.

[Tinuviel]

Sabīne saprotot, ka nav jēgas uzkrītoši pētīt cilvēku, ja viņš galīgi nereaģē uz to, turpināja glaudīt melnā kaķa kažoku kamēr tas murrāja. "Nesaprotu, kā var vienkārši tikai paskatīties un atmest ar roku, ja cilvēks tik uzkrītoši skatās uz tevi... Ai, varbūt uzsākt sarunu un uzzināt, kas viņa par radu vai draugu ir?" Sabīne domāja un ierunājās:"Sveiki! Kā jūs sauc? Un, kāda ir jūsu radniecība vai draudzība ar mums? Mani sauc Sabīne, un es esmu Annas meita." Sabīne iesēdās ērtāk krēslā un skatījās uz Nikolu.

[Idril]

Nikola uzmeta vēsu skatienu Sabīnei un nolēma atbildēt. Galu galā te jāpavada visi Ziemassvētki.
Mans vārds ir Nikola. Un es esmu Annas mirušās māsas meita.
Nikola īsi un skaidri atbildēja un nolika telefonu atpakaļ somiņā.
Tagad mani vairs interesē vai te vēl būs kādi bērni...
Viņa rūgti nopūšoties nodomāja.

[Tinuviel]

"Aha... Skaidrs..." Sabīne nu jau vienaldzīgi teica un paskatījās uz somu. Kaut kā negribējās klausīties mūziku, jo visu ceļu bija klausīts viens un tas pats disks. Tomēr viņa izņēma savu mobilo un iebāza bikšu kabatā. Nevarētu teikt, ka viņa bija sajūsmā par mātes māsas meitu. Katrā ziņā viņa bija vecāka... Sabīne saudzīgi paņēma savu kaķi un nolika uz zemes. Tad viņa iegūlās krēslā un skatījās apkārt, bet visbiežāk pievērsa skatu Nikolai. Kāpēc?

[Idril]

Nikola uzmeta skatienu kaķim un novērsās. Viņai nepatika dzīvnieki, bet kamēr tas viņai netraucē, viņas pēc. Nikola sāka garlaikoties. Viņa labprāt izietu ārā, bet bija auksts un klīst vienai apkārt vienkārši stulbi, bet aplikt šeit tāpat. Nikola palika sēžam un izvilka aplūkoja Sabīni.
Ko viņa visu laiku skatās uz mani?
Viņa nodomāja. Sabīnes skatiens nelika viņai justies neērti, jo viņa pie tiem bija pieradusi un parasti nepievērsa uzmanību, taču šī meitene sāka Nikolu kaitināt.
Vai tu varētu man paskaidrot kādēļ visu laiku vēro mani?
Nikola vaicāja

[Tinuviel]

"Nū, varbūt tāpēc, ka man nav nekā cita ko darīt un tu... man liecies gana interesants cilvēks, lai es uz tevi skatītos..." Sabīne knapi novaldot smieklus sacīja, bet gandrīz nevarēja redzēt, ka viņa grib izsmieties. "Nu tad beidzot..." Sabīne nodomāja. Kā viņai patika kaitināt cilvēkus!

[black_angel]

njina citu nepamaniita bija paguvusi ieskriet uz briitinju garderobee kur citu netrauceeta vareeja pieseest istabas stuuriitii un visu paardomaajot ik pa briitnjam uzmest seu kaadu skatienu lielajaa garderobes spogulii... vinjai te patika... te bija kluss un mieriigs, gluzhi kaa vinja pati. lai arii njina peec dabas bija ljoti skalja un vienmeer izceelaas briezhu gimenee vinja bija noleemusi palikt neredzama. vieniigi ar laiku vinja nedaudz atbriivojaas un saaka iejustus starp shiem skaljajiem un bagaatajiem cilveekiem. peeksnji pie durviim kaads pieklauveeja un njina nobijusies ieraavaas sevii izdveshot vien klusu "jaa"

[betty]

occ: Nedaudz apjukuse esu >< ..

Žizele nopētijusi cilvēkus kas te atradās nožavājās & noglaudija suņuku Vismaz tu kaut ko dari . viņa nodomāja pasmaidot & noskatoties , kā viņš aizskrien & atskrien .

[Antons Ego]

Mildočka, mana dārgā! anna neviltotā priekā iesaucās, pietvīkdama sarkana, kā tomāts. Šī nu bija tā viešņa, kuras priekšā bija jāizrādās visvairāk! Kāds prieks tevi redzēt! anna nomurmulēja, norāvusi Mildas mēteli un uzkarinājusi to uz pakaramā. Anna paķēra Mildu aiz elkoņa un ierāva viesistabā, kur jau drūzmējās bariņš cilvēku. Tā!!!! sapazīsties ar visiem. viņa nokomandēja un pazuda gaitenī, lai atrastu Mildiņai čībiņas. Viešņas kājas bija ļoti dubļainas.
Noaunies noaunies, dārgā, namamāte nošļurkstēja, ieskrējusi atpakaļ istabā.

[Nightingale]

Lilija beidzot atrada,kur ir visi pārējie.Viņa iegāja viesistabā un apsēdās uz krēsla,kas atradās vistuvāk durvīm.Viņa atkal noteica:"Sveiki.Mans vārds ir Lilija Briede,ja kāds mani neatceras."Lilija nopētīja visus un secināja,ka viņi tomēr izskatās tīri jauki.

[betty]

Žiza nodomāja Tik ātri tik daudz tautas. meitene paskatijās uz kādu sievieti Njā & ja kāds tiešām nezin es esmu Žizele Briede viņa apsēdās vai pareizāk iekrita dīvānā & paskatijās apkārt Šitāds bars cerams māju nenogāzīs.

[The Shine]

Doloresa pavēra vienu aci, lai samanītu, ka zviln ērtā klubkrēslā, kur nu viņu kārtējo reizi bija pārsteidzis uz vecumu uznākušās miega lēkmes. Apkārt drūzmējās bars cilvēku, bārstīdami neveiklus jokus un juzdamies acīmredzami neiejutušies.
Doloresa skaļi nožagojās, pievērzdama pārējo uzmanību sev.
"Es vēl kā šodien atceros, kā mēs svinējām Ziemassvētkus tūkstoš deviņsimt piecdesmit.. ai, nē," vecīgi iesmējusies, viņa blenza pārējos glāžainām, no miega vēl nepamodušām acīm, "tas bija četrdesmit devītais! ha! ha!" viņa vēlreiz nožagojās un paglūnēja uz Annu: "tolaik sievietes pašas pratās sataisīt ēdmaņu kārtīgiem svētkiem, un es domāju riktīgu, labu ēdmaņu, deviņus kārtīgu cilvēku paēdienus, tā ja!" ar apmierinātu krekstienu viņa iekārtojās ērtāk sasilušajā krēslā, "nedomājiet, ka mums viegli gāja, bet galds vai lūza no gardiem ēdieniem, ko nav kauns magazīnos likt..." Doloresa smagi piecēlās, lai aizietu uz virtuvītes pusi pakaļ zaptes dzērienam, ko pati dēvēja par "ekoloģiski tīru mantu".

Šo rakstu rediģēja Chemistry girl: 24.12.2004 16:22

[Idril]

Nikola turpināja smalki sēdēt dīvānā. Viņa šajā sabiedrībā nejutās īpaši labi. Viņa bungoja ar saviem smalkajiem nadziņiem pa dīvāna rokturi. Viņa negrasījās iepazīties pati uin turpināja gluži trausla sēdēt šeit. Nikola patlaban lūkojās uz apkārtējiem un saprata, ka šeit ir visdažādāko vecumu cilvēki un turpināja sēdēt ar endaudz garlaikotu sejas izteiksmi.