Vecais dumjais lācis Vinnijs Pūks Opcijas

[ils]

No Neatkarīgās pielikuma Mēs #41. Jāņa Buholca raksts.
[Cilvēkus ar vāju nervu sistēmu un bez humora izjūtas, lūdzu nelasīt. Politnekorekts raksts, īpaši beigu daļā – ila piez.]

Vinnijs Pūks un viņa draugi jau labu laiku ir kļuvuši par Rietumu populārās kultūras neatņemamu
sastāvdaļu, un šo veiksmi nodrošina Alana Aleksandra Milna radīto tēlu kolorīts, kas, pēc dažu
autoru uzskatiem, ir gan slavinājums draudzībai un dažādībai, gan cilvēcisku patoloģiju izpausmes.
Vienkāršas lietas par sarežģītām padarīt nevienam neaizliegsi, tomēr, ja runa ir par lāci ar zāģu
skaidām galvā, tad viņa vairāk nekā 80 gadu ilgā popularitātes nasta ir kaut kas vairāk par
dēlam veltītiem stāstiņiem.

Talismans no Vinipegas.

Britu rakstnieks A. Milns (1882. - 1956.), pirms viņa dzīvi kājām gaisā apgrieza Vinnijs Pūks un
viņa banda, jau bija gana zināms rakstnieks un lugu autors, tomēr spēļu lācis viņa līdzšinējos
nopelnus ir atņēmis un pasludinājis sevi par A. Milna mūža darba esenci.
Vinnija Pūka piedzīvojumi nav vienīgie bērniem veltītie darbi, ko A. Milns rakstījis. Viņš ir autors
arī vairākiem dzejoļiem, tomēr pats A. Milns sevi uzskatīja par autoru, kas var rakstīt dažādu
žanru literatūru - publicistiku, lugas, detektīvstāstus, un visos šajos virzienos viņam veicās itin
labi. Kad A. Milns savam izdevējam paziņoja, ka nu rakstīs bērnu literatūru, izdevējs nebija neko
iepriecināts, taču bez pamata, jo auditorijas A. Milna darbiem netrūka arī šajā virzienā. Tomēr
dažu gadu laikā viņš bija "pateicis ardievas tam visam 70 000 vārdos" (tas ir aptuvenais viņa
četru bērnu grāmatu apjoms) - A. Milns vairs neredzēja jēgu atkārtoties, jo arī viņa galvenais
iedvesmas avots, viņa dēls, bija izaudzis.
Ideju par Kristofera Robina, viņa lāča Vinnija Pūka un citu radījumu piedzīvojumiem A. Milns
guva, vērojot, kā viņa dēls, kuru arī sauca par Kristoferu Robinu, spēlējas ar savām mīkstajām
rotaļlietām. Par Vinniju Pūku savu lāci A. Milna dēls nodēvēja, pateicoties Kanādas melnajam
lācim Vinnijam, ko 1. pasaules kara laikā Vinipegas karaliskie strēlnieki bija izvēlējušies par
militāro talismanu, un šajā nosaukumā Vinnijs ir saīsinājums no Vinipegas. Pēc kara kanādiešu
lāci, pareizāk sakot lāču meiteni, kas bija pazīstama ar savu miermīlīgo un rotaļīgo raksturu, uzticēja
Londonas zoodārzam, un tur īstais Kristofers Robins to ieraudzīja.
Milnu ģimenes māja un tās apkaime Ešdaunas mežā Saseksā Anglijā tika izvēlētas par pamatu
arī videi, kurā dzīvoja un piedzīvojumus meklēja Vinnijs Pūks un viņa draugi. Simtjūdžu mežs ir tas
pats Piecsimt akru mežs, kas atrodas netālu no Ešdaunas meža.
Mākslinieks Ernests Šepards, kas ilustrēja pirmās grāmatas par Vinniju Pūku, par modeli izmantoja
sava dēla Greiema rotaļlietu Grauleru (tulkojumā - Rūcošais). Kristofera Robina īstās rotaļlietas
pašlaik aplūkojamas Donnela bibliotēku centra Bērnu literatūras istabā Ņujorkā. Savukārt E. Šeparda
1958. gadā zīmētais attēls "Tīģeriem negaršo medus", kas tā arī netika publicēts, šogad tika pārdots
par aptuveni 30 000 latu izsoļu namā "Bonhams". Jāteic, ka E. Šepardu piemeklēja tāds pats
liktenis kā A. Milnu - viens vienīgs lācis pārmāca viņa pārējos sasniegumus, ko viņš uzskatīja par
krietni vērtīgākiem - piemēram, lielisku politisko karikatūru zīmēšanu humoristiskajam žurnālam
"Punch", kurā strādāja arī A. Milns. Tāpēc mākslinieks Pūku raksturoja kā "veco dumjo lāci", savukārt
mūža nogalē atzina, ka Vinniju pat neieredz.
Lai gan A. Milns un E. Šepards žurnāla redakcijā bija kolēģi, tomēr par tuviem draugiem viņi nekļuva.
"Katru reizi, kad Milnu satiku, mums attiecības bija jāsāk no sākuma," vēlāk atminējās mākslinieks.

Kristofera Robina vietā - meitene.

Visus šos gadus atražot vecos A. Milna stāstus un saglabāt labu peļņu būtu grūti, tāpēc Disneja
studija veido aizvien jaunus stāstus, kuros no sākotnējiem stāstiem saglabāti tikai personāži - un
arī tad ne visi. Tā, piemēram, šogad iznākušajā televīzijas seriālā "Mani draugi Tīģeris un Pūks"
Kristofera Robina vietā Vinnijam Pūkam ir draudzene - sešus gadus veca sarkanmataina delvere.
"Sākotnēji mēs par šādu priekšlikumu bijām izbrīnīti, bet tad sapratām, ka šiem mūžīgajiem varoņiem
ir nepieciešama svaiga elpa un to var panākt, tikai ieviešot vēl kādu personāžu," intervijā BBC
sacīja "Disney Channel" pārstāve Nensija Kentera. Pie viena Disneja uzņēmuma pārstāvji gan norāda,
ka pašos pamatos stāstu visu mainīt negrasās un gars, kuru savos darbos ielika A. Milns, saglabāsies
arī turpmāk. "Uzticēšanās, draudzība un laime - Pūks nezaudē nevienu no šīm vērtībām, mainās tikai
tas, kā mēs par Pūku runājam," aģentūrai "Reuters" paskaidroja Vinnija Pūka un draugu īpašumtiesību
vadītājs Prestons kevins Lūiss. Protams, šādi vārdi nepārliecina tos, kas uzskata - īstais Pūks ir
tas, kura stāstus A. Milns rakstīja savam dēlam.
Komercializēšanās un pārmaiņu gaisotnē, šķiet, tomēr vismaz viens no daudzajiem Vinnijiem
Pūkiem nemainīsies un allaž paliks viņš pats - tas ir padomju Vinnijs Pūks, kas tika radīts studijā
"Sojuzmuļtfiļm". Padomju multiplikācijas filmas režisors bija Fjodors Hitruks, un tās galveno varoni
ar drusku aizsmakušo Jevgēņija Ļeonova balsi un eksperta skatījumu uz dzīvi ne salīdzināt nevar ar
naivo dzelteni sarkano Disneja studijas ražojumu. Un kur vēl anekdošu klāsts... Vinnijs Pūks ar
Sivēnu iet pa ielu. Sivēns jautā: "Vinnij, kur mēs ejam?" "Cūku sist," atbild Vinnijs. "Bet, ja cūka
aizmuks?" "Es tev rādīšu, kā aizmukt!"
Šogad pie mums kompaktdiska formātā tika izdots 1985. gadā ieskaņotais Vinnija Pūka raidlugas
variants, kurā dzirdamas Veras Singajevskas, Rūdolfa Plēpja, Edmunda Freiberga, Jāņa Skaņa un
citu populāru aktieru balsis.

Tiesas un miljardi.

Vinnijs Pūks ir viens no "Walt Disney Company" veiksmīgākajiem personāžiem - līdz šim tapušas
daudzas multfilmas ar viņa piedalīšanos, kopskaitā vismaz 14, un arī pēdējos gados laiku pa laikam
kinoteātros skatāms kāds jauns ražojums - pēdējās pie mums rādītās ir "Filmiņa par Milzu lempi" un
"Filmiņa par Sivēnu". Vinnijam Pūkam veltītas arī vismaz 11 datorspēles.
Kā jau tas notiek jomās, kas nes brangu peļņu, arī Vinnija Pūka autortiesības laiku pa laikam tiek
dalītas tiesas ceļā. "Walt Disney Company" peļņu gūst ne tikai no multiplikācijas filmām par Vinniju,
bet arī no rotaļlietām un citiem suvenīru nieciņiem. Oficiālos Vinnija Pūka lāčus var iegādāties
dažādos izmēros - sākot no pavisam maziņa līdz cilvēka lieluma eksemplāriem. Interesanti, ka
"Walt Disney Company" pārdod ne tikai tādus Vinnijus Pūkus, kas atgādina multiplikācijas
filmās redzamos, bet arī "klasiskos Pūkus", kas ir līdzīgi E. Šeparda priekšstatiem par to, kādam
šim lācim ir jāizskatās. Šis veikals ir krietni veiksmīgs, un, pēc biznesa žurnāla "Forbes"
aprēķiniem, ienesīguma ziņā Vinnijs Pūks ar teju sešu miljonu dolāru lieliem gada ieņēmumiem
atpaliek vienīgi no Mikipeles. Te gan jānorāda, ka pēdējos gados Vinnija Pūka pozīcijas sāk
šķobīties - Lielbritānijā veiktā bērnu aptaujā par populārākajiem grāmatu varoņiem vairāk nekā
puse savas balsis atdevušas par mazo burvi. Arī "Gredzenu pavēlnieks", "Čārlijs un šokolādes
fabrika" un "Džungļu grāmata" izrādījušās populārākas, un Vinnijs Pūks šajā sarakstā ieņem tikai
desmito vietu.
A. Milna mazmeita Klēra Milna, kas dzīvo Anglijā, nav atmetusi cerības atgūt autortiesības uz Vinnija
Pūka un viņa draugu tiražēšanu, ko 1930. gadā attiecībā uz Ziemeļamerikas teritoriju ieguva
"Stephen Slesinger, Inc." 1983. gadā tika parakstīts līgums, kas bloķē Milnu ģimenes tiesības
jebkad atgūt kontroli pār autortiesībām uz Vinniju Pūku, turpretim K. Milna mēģina pierādīt, ka
līgumi nav spēkā.
1961. gadā tiesības uz Vinnija Pūka un draugu personāžu tiražēšanu ieguva "Walt Disney Company",
taču kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma "Stephen Slesinger" tiesājas ar "Walt Disney
Company" par izmaksājamās kompensācijas apmēriem. 1983. gadā uzņēmumi bija noslēguši
vienošanos, kas paredz, ka "Stephen Slesinger" saņems no "Walt Disney Company" divus
procentus no ieņēmumiem, kas visā pasaulē tiek gūti, izmantojot Vinnija pūka tēlu, taču "Disney"
tika vainots par to, ka nebija sniedzis ziņas par visiem ieņēmumiem un līdz ar to arī par visu nebija
samaksājis. Tiesvedība ir ilgusi līdz pat šim gadam, taču septembra beigās trīs tiesnešu kolēģija
nolēma, ka tā ir jāizbeidz.

Arī latīniski.

Pirmā grāmata par Vinniju Pūku iznāca 1926. gadā un pērn šā iemesla dēļ dažviet pasaulē tika atzīmēta Pūka 80 gadu jubileja. Tomēr pirmais stāsts par Pūku – „Nepareizās bites” – parādījās 1925. gada laikrakstā „London Evening News”.
Tomēr oficiālā Pūka dzimšanas diena ir 1921. gada 21. augusts – tā ir diena, kad A. Milna dēls Kristofers Robins saņēma rotaļu lāci kā dāvanu savā pirmajā dzimšanas dienā. Par godu 80 gadu jubilejai kopš pirmās grāmatas publicēšanas pērn Vinnijs Pūks ieguva savu zvaigzni Holivudas Slavas alejā, pievienojoties citiem zināmiem multiplikācijas filmu varoņiem – Donaldam Dakam, Sniegbaltītei un Mikipelei.
Kopš tiem laikiem Vinnija Pūka piedzīvojumi ir tulkoti vairāk nekā 40 valodās, ieskaitot latīņu. Aleksandra Lenarda latīniskais tulkojums „Winnie ille Pu” tika izdots 1958. gadā un 1960. gadā kļuva par pirmo ārzemju (tas ir, ne angļu) valodā izdoto grāmatu, kas ierindota „New York Times” dižpārdokļu sarakstā. Līdz šai dienai tā ir vienīgā grāmata latīņu valodā, kam šajā sarakstā izdevies iekļūt. „Kad mēģinām noskaidrot iemeslus, kāpēc bērniem patīk Vinnijs Pūks, allaž nonākam pie secinājuma, ka iemesls ir stāsta varoņi un to attiecības,” skaidrojot Simtjūdžu meža varoņu panākumus, intervijā BBC stāsta „Walt Disney” uzņēmuma Eiropas nodaļas zīmolvedības vadītājs Čārlijs Keins. „Pūks māca, ka dzīve ir attiecības. Šie varoņi aptver plašu uzvedību loku, un tāds personību maisījums sniedz bērniem kaut ko, ar ko identificēties.”
Polijā Vinnijs Pūks ir tik populārs, ka Varšavā tā vārdā ir nodēvēta pat iela – Ulica Kubusia Puchatka. Te gan jāpiebilst, ka poliski lāča vārds nebūt nav Vinnijs, bet gan analogs mūsu Jēkabam, jo dot sieviešu vārdu vīriešu kārtas lācim tulkotājai Irēnai Tuvimai acīmredzot bija šķitis pārlieku provokatīvs gājiens. Te jāpiebilst, ka arī Kanādas talismana lācis, kura vārds kalpoja par iedvesmu grāmatas varoņa nodēvēšanai, bija lāču meitene un tāpēc īstenībā bija Vinnija. Taču tā nav tikai poļu problēma – piemēram, dāņi Pūku sauc par Peter Plys. [Te jāatceras arī Vinnija „uzvārds” vai īstenībā iesauka Pūks latviešu valodā droši vien ienācis no krievu valodas, jo oriģinālā jau vārds ir radies no tā, ka lācis bieži mēdza nopūsties – pū! Ar pūkām tam nav nekāda sakara. – ila piezīme.]
Vēl pie atsaucēm uz Vinniju Pūku jāmin arī Bendžamina Hofa grāmata „Pūka Dao”, kas iznākusi arī latviski un skaidro daoisma filozofijas principus ar tēliem un situācijām no Vinnija Pūka dzīves. Tomēr ne jau B. Hofs ir vienīgais, kas izmantojis šo tēlu kāda vēstījuma sniegšanai. Frederiks Krūss savās grāmatās „Postmodernais Pūks” un „Pūka sarežģītība” ir pārrakstījis sākotnējā Vinnija piedzīvojumus akadēmiskā žargonā, savukārt Džons Viljamss Vinnija Pūka un viņa draugu gaitas grāmatā „Pūks un filozofi” lietojis, lai skaidrotu tādu domātāju darbus kā Dekarts, Kants, Platons un Nīče.
Savukārt pūksprunguļi, Simtjūdžu meža nacionālais sparta veids, ir populārs ne tikai grāmatā. Pūksprunguļu ideja ir tāda, ka dalībnieki no tilta upē iemet sprunguļus un pēc tam skatās, kura sprungulis pirmais sasniegs tilta otru malu. Oksfordšīrā ik gadu notiek pasaules čempionāts pūksprunguļos, kura ienākumi tiek ziedoti labdarībai. Sacensībās tiek vērtēts gan komandas sniegums, gan individuālie rezultāti.

Vinnijs Pūks dažādās valodās.

Baltkrieviski – Biнi-Пух
Dāniski – Peter Plys
Bulgāriski – Мечо Пух
Vāciski – Pu der Bär
Esperanto – Winnie-la-Pu
Latīniski - Winnie ille Pu
Igauniski – Karupoeg Puhh
Franciski – Winnie l’ourson
Ungāriski – Micimacko’
Lietuviski – Mike’ Pūkuotukas
Norvēģiski – Ole Brumm
Portugāliski – Ursinho Puff
Zviedriski un somiski – Nalle Puh

Pūks – tā ir diagnoze.

2000. gada decembra numurā medicīnas izdevums „The Canadian Medical Association Journal” publicēja rakstu, kurā A. Milna stāstu varoņiem diagnosticēja dažādas garīgās saslimšanas, kas saistītas ar nervu attīstības un psihosociālām problēmām, kuras netiek ārstētas. Pētnieki norāda, ka ārēji Simtjūdžu mežs šķiet mierīga un labdabīga vide, tomēr stāstu varoņu sīkāka analīze atklāj šīs pasaules „tumšos slāņus”.
Piemēram, Vinnijs Pūks ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes piemērs. Šādu diagnozi mēdz noteikt bērniem, kam ir problēmas ar koncentrēšanos un nosēdēšanu mierā, un tas apdraud viņu spējas sociāli attīstīties un mācīties. Tāpat pastāv versija, ka cita starpā Vinnijs parāda pārlieku lielu impulsivitāti, ko pierāda pēkšņi pieņemtais lēmums gaisa balonā doties pie bitēm nolūkā atņemt medu, lai gan šis nopietnais gājiens netika pienācīgi izplānots un tamdēļ cieta neveiksmi. Šo epizodi gan var traktēt kā personas kognitīvo (izziņas) spēju vājumu, ko vēl vairāk saasina Pūka apsēstība ar medus ēšanu – šī mānija uzskatāma par mehānismu, kā noslēgties un aizbēgt no savām problēmām. Vienu no diagnozēm Pūks sev nosaka pats, norādot, ka viņam ir ļoti maz smadzeņu – lai gan ar to nepietiek, lai mediķi varētu pasludināt, ka šis lācis slimo ar mikrocefāliju, tomēr epizodes, kurās atainots, kā Kristofers Robins Vinniju velk pa trepēm lejā un viņa galva sitas pret zemi – bum, bum, bum -, smadzeņu attīstības problēmas pamato nepārprotami.
Savukārt Sivēns ir bailīgs, sarkstošs un par sevi nepārliecināts radījums, kas sirgst ar sociālu fobiju. Ja viņš būtu laikus ārstēts jau bērnībā, viņam ārsti būtu izrakstījuši zāles pret panikas lēkmēm, tādejādi paglābjot viņu no emocionālās traumas, ko viņš ieguva Milzu Lempja medībās.
Ar Ēzelīti I-ā ir vēl sliktāk. Stāstos par Vinniju Pūku nav atrodams pietiekami daudz informācijas, kas palīdzētu noteikt I-ā endogenās depresijas cēloņus, tāpat nav droša pamata teikt, ka viņa hronisko negatīvismu un enerģijas trūkumu būtu radījusi kāda jaunības dienu trauma, tomēr antidepresantus viņam kādu laiku derētu padzert. Pūce savukārt ir pozitīvi domājoša, taču disleksiska būtne. Viņas izmisīgie mēģinājumi apslēpt fonoloģiskās nepilnības tiek kompensēti, radot citiem priekšstatu par savu izglītotību.
Īpašs gadījums ir mazulītis Rū. Viņa impulsivitāte un hiperaktivitāte ir mazākā problēma, jo to var skaidrot ar vecuma posma īpatnībām. Lielākas bažas sagādā vide, kurā tas aug un attīstās – vidē, kur visi indivīdi sirgst ar pamatīgām psiholoģiskām un psihiatriskām kaitēm, ir maz izredžu izaugt par derīgu sabiedrības locekli. Turklāt būtiski, ka Rū aug nepilnā – viena vecāka – ģimenē, kas var būt par iemeslu tam, ka indivīds vēlāk nespēj pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā un psiholoģiski sasniegt pieauguša cilvēka stāvokli. Vēl ļaunāk – Rū tuvākais draugs ir Tīģeris, kura neadekvātās reakcijas uz vidi, bez šaubām, ietekmē arī topošo un nenobriedušo personību.
Par Tīģera problēmām liecina kaut vai tas, ka, ierodoties Simtjūdžu mežā, viņam ir pašidentitātes problēmas, kas izpaužas neziņā par to, kas viņam garšo un kā viņam jāuzvedas. Viņš jauc kopā medu, zīles, dadžus un citas substances bez jebkādas nojausmas, kādas fizioloģiskas problēmas šādi eksperimenti var izraisīt. Savukārt viņa komunikācija ar citiem indivīdiem raksturojama ar diagnozi: sociāla uzbāzība.
Pastāv arī zināmas šaubas par Rū mātes Kengas spēju veikt vecāku pienākumus. Viņa Rū sargā no pilnīgi visa, neļaujot mazulim pilnvērtīgi iepazīties ar vidi. Diemžēl mums nav informācijas, vai viņas apsēstība ar Rū kontroli ir saistīta ar profesionālām īpašībām, iepriekš strādājot darbu, kas paredz rūpes par citiem.
Trusītim, savukārt ir tendence sevi uzskatīt par īpaši svarīgu būtni, turklāt uzmanību pelna arī apstāklis, ka viņam ir neskaitāmi radi un draugi, turklāt no dažnedažādām sugām. Trusītim ir acīmredzama vēlme izrīkot visus pārējos, bieži vien pret viņu pašu gribu, tādejādi veidojot jaunas sociālas hierarhijas, kurās Trusītis, protams, allaž ir pašā virsotnē.
Kronis visam ir Kristofers Robins. Lai gan diagnozi noteikt kanādiešu mediķi viņam tomēr neņemas, tie norāda, ka šis bērns aug pilnīgi bez vecāku uzraudzības, turklāt vēl sarunājas ar dzīvniekiem. Ir zināms pamats uzskatīt, ka arī skolā viņam parādās pirmās grūtības sekot līdzi mācību vielai.
Tādejādi redzam, ka vienīgā Ekspotīcija, kurā, pēc mediķu domām, Simtjūdžu meža iemītniekiem bija jādodas, ir uz attīstības traucējumu klīniku, ja ne uz psihiatrisko dziednīcu.

[bengalaas]

Eh, tauta apsēsta ar psiholoģiju. Tam kaut kas nav kārtība, šitam tur kaut kādi kompleksi... Un tomēr taču visi dzīvojam, darām savu darbu un esam pat visai laimīgi. Drīzāk jau tā šķiet nožēlojama metode pacelt šī Kanādas zinātniskā žurnāla tirāžu ar populistisku spriedelējumu palīdzību, uzvārīties uz "vecā, dumjā lāča" rēķina...

Lai viņi paanalizē paši sevi...

[Elony]

Raksts man šķit apilnīgi normāls, līdz tiku līdz psiholoģiskajam novērtējumam.
Ko lai te saka... (IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/emocijikonas/drool.gif) Riktīgs rēciens! (IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/emocijikonas/rofl.gif)

Tas reizē ir muļķīgi un nopietni, taču viennozīmīgi skumji. (IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/emocijikonas/T_T.gif)
Man liekas, ka visi bērnībā lasīja stāstus par Vinniju un tie likās jauki un smieklīgi. Tagad kaut kādi psihalogi, kuriem nav normāla darba, ja jau vajag analizēt Semtiņjūdžu meža iemītniekus, noteiks kādaskurma i psihiskās kaites. Ja jau Kristofers Robisn ir slims, jo sarunājas ar dzīvniekiem, tad cik slimam jābūt, lai analizētu pasaku tēlus? (IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/emocijikonas/_possession__by_Chimpantalones.gif)

Tādi ģēniji man uzdezn tikai dusmas... (IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/emocijikonas/_explosion__by_sereneworx.gif)

[ils]

Nu, man atkal likās, ka tas bija tāds psihiatru melnais humors Monthy Python stilā. Apņirgt visu un visus tikai apņirgšanas dēļ.
Viņi jau to nopietni nedomāja.
Tāpēc jau es sākumā brīdināju, ka būs vajadzīgi stipri nervi. Raksta autors jau arī labais - savu viedokli par tiem psihiatriem nedod!

[bengalaas]

Apņirgt visu un visus tikai apņirgšanas dēļ.
Viņi jau to nopietni nedomāja.

Tas jau arī ir tas riebīgākais. Diemžēl, mūsdienām raksturīgs cinisms...
Tas ir līdzīgi kā GP parodijas - kaut ko savu izdomāt nespēj, tāpēc vārās uz citu diždarbu rēķina.

[pundurvilcinjs]

piedod, visu līdz galam neizlasīju, bet no tā, ko izlasīju, spriežu, ka Vinnijs Pūks ir uzrakstīts pēc patiesiem notikumiem, tikai tādā veidā, lai būtu kā stāsts, ko lasīt bērniem. vai es pareizi sapratu?