Tumsas kalpi [C] [Pabeigta], Nost ar labo! Dodiet ceļu tumsoņiem! Opcijas

[novemberunge]

Man atkal ir garlaicīgi un tas protams nozīmē ka ir tapusi jauna LS!!!
Tātad te būs mazliet par to kas un kā notiksies:

Pieteikšanās
Pieteikšanās notiks ATD sadaļā. Jūs iesūtīsiet tur savu tēlu aprakstus un gaidīsiet, kad es tur iepostošu atbildi vai jūs varēsiet piedalīties.

Mazliet par salu, kur viss notiksies.
Salu sauc Lavēlija. Tā ir plaša, skaista zeme ar burvīgu un pārsteidzošu dabu. Ziemas Lavēlijā ir īsas, bet bargas. Tās ilgst vienu mēnesi un atnes daudz sniega, sala un ledus. Vasaras ir garas un diezgan siltas. Tās parasti ir saulainas, bet itin bieži līst lietus. Lavēlijā ir daudz pļavu, mežu, kalnu un ezeru, un upju. Pļavas visu vasaru ir pilnas ziedu, tikai retās ir tukšas un tajās aug pelēka zāle. Meži ir kā jau meži- pilni vecu,skaistu koku. Gandrīz visi kalni ir ļoti lieli un ar sniegotām virsotnēm, kurās sniegs nekad nenokūst. Upes un ezeri ir pilni ūdensļaužu un nāru.
Lavēlijā ir maz pilsētu, bet tās ir ļoti lielas. Lūk te tās būs:

Dafa- cilvēku pilsēta. Tā ir arī galvenā tirzniecības vieta un svešādas būtnes ir pavisam ierasta lieta.
Liondra- elfu pilsēta. Pilna laimes, prieka un dailes. Reti kad kāds ieklīst.
Ūraja- visu pilsētu pilsēta. Ūraja ir tā vieta kur satek kopā visas rases, kur jautrība iet vaļā dienu un nakti.
Oriadne- ļaunuma un tumsības pilsēta. Mūsu mājas.

Par mūsu pilsētu- Oriadni

Oriadne kā jau minēju ir ļaunuma un tumsības pilsēta. Šeit vienmēr valda tumsa un vienīgās gaismas nāk no ķēniņa pils. Pilsēta ir iekārtota visai dīvaini. Pa vidu tai atrodas ķēniņa pils, kurā mitinās tumsas karalis ar saviem padotajiem. Apkārt pilij ir smēdes, staļļi un visas pārējās saimniecības ēkas. Tad seko vietējo iedzīvotāju mājās, kuras visas ir tumšas un ievieš šausmas. Visbeidzot pilsētu apskauj melna akmen sēta. Pilsētā ir tikai viena ieeja- vārt, kas atrodas sētas ziemeļu pusē.

Kas tad tie "mēs" esam?

Mēs esam tumsas radības, kas kalpo ķēniņam. Mums katram ir savs rangs un mēs katrs esam indivīds ķēniņa acīs. Viņš nepalaiž garām neko.

Visbeidzot pieteikšanās anketa

1)Vārds
2)Rase
3)Rangs
Iespējamie rangi:

Karaļa pareģis(1)
Karaļa pareģis visu laiku tup pilī un mūsu ceļojumos nepiedalīsies. Viņš sniegs mums atbalstu, kad būsim mājās. Pareģis vienlaikus pilda arī karaļa padomdevēja pienākumus. Viņš ir karaļa labā roka.
Ieroči: neviens
Maģiskās spējas: 3, neieskaitot pareģošanu

Bruņinieks(2)
Bruņinieks ir otrais aiz pareģa. Viņš piedalās karos un palīdz karalim ar kauju stratēģijām.Viņi ir spēcīgi un liesliski pārvalda zobencīņu.Ja karalis saslimst kāds bruņinieks noteikti ir tas kas ieņem viņa vietu uz slimības laiku. Bruņinieki ceļojumos piedalīsies.
Ieroči: noteikti zobens un vēl 2 ieroči
Maģiskās spējas: nav

Spiegs(1)
Spiegs ir karaļa acis un ausis. Viņš ir apveltīts ar lieliskām dzirdes un redzes spējām, kā arī pieprot labi maskēties. Spiegu uzdevums ir izspiegot citus un piegādāt ziņas karalim. Spiegs varēs doties mums līdzi ceļojumos.
Ieroči: 2
Maģiskās spējas: viena, ne īpaši liela

Mags(2)
Mags ir karaspēka maģiskais atbalsts. Viņam parasti ir lieliskas maģiskas spējas un viņš ir ļoti gudrs. Mags nereti izpalīdz pareģim ar padomu sniegšanu karalim. magi varēs doties ceļojumos.
Ieroči: tikai zizlis
Maģiskās spējas: 4

Civiliedzīvotājs(3):
Viņam nav lielas nozīmes karaļa dzīvē vai valdīšanā. Viņš ir parasts iedzīvotājs kuram neinteresē kas notiek karaļa pilī. Civiliedzīvotājs varēs doties mums līdzi.
Ieroči: 1
Maģiskās spējas: 1

4) dzimums
5)Izskats(vēlama bilde)
6) vēsture(OBLIGĀTI)

Mūsu uzdevums:
Nu rodas jautājums- ko tad mēs darīsim, va ne? Mēs pildīsim valdnieka uzdotos uzdevumus un dosimies grūtos ceļos. Dažreiz nāksies arī pasēdēt mājās.

Nu, tad tā izlasiet šito garo penteri un lūdzu piesakieties ATD sadaļā. Ja ir kādi jautājumi sūtiet man PZ.

[novemberunge]

Sivers ļauni iesmējās un momentāli apklusa. Uzjautrinoši... viņš teica pieceldamies kājās. Sivers piesoļoja pie Artemīdas un palīdzēja viņai piecelties kājās.Vari man nepateikties... viņš smaidot teica un pacēlās spārnos. Viņa sejā iecirtās mati, aizklādami acis, kurās strāvoja mazas uguntiņas.Fascinējoši. viņš nodomāja un atglauda sidrabotos matus.

[Idril]

It kā es grasītos kādam pateikties! Artemīda īgni atcirta. Viņa paberzēja sasisto galvu un uzmeta ledainu skatienu savam zirgam, kas bailēs sāka trīcēt. Es tev rādīšu kā uzjautrināties! Artemīda nikni nočukstēja bet pagaidām neko neuzsāka. Viņa tikai nošēdās zemē un pabezēja sāpošo galvu. Varbūt tomēr notriekt viņu lidojumā? Artemīda domāja un paliels zibens nospēra tieši Siveram gar degunu.

[novemberunge]

Sivers salecās un nikni nolaidās uz zemes. Nepateicīgā! viņš nodomāja un palika stāvam. Viņš galvā sāka apspriest kā atriebties Artemīdai. Galvā atausa daudzas idejas un Sivers pašapmierināti pasmaidīja. Viņš uzlaidās debesīs. Tik augstu, ka viņu nevarēja saredzēt. Blakus lidinājās ķēniņa melnie kraukļi. Sivers viņus nopētīja un palika lidināmies gaisā un spriežam, kas un kā. Lietus pieņēmās spēkā ar katru minūti.

[Idril]

Ir gan viens nejauks un riebīgs tips! Artemīda domāja Es nokrītu un viņš sāks smieties un domā, ka es viņam par to negribēšu ierādīt viņa viet? Artemīda aizkaitināti domāja. Viņa piegāja [pie zirgs, bet vēl mugurā nekāpa. Viņai atmiņā atausa pie cilvēkiem nodzīvotais laiks un viņa saviebās sāpēs. Bet sāpēs no kā? NO kritiena vai no pagātnes? Viņa domāja atceroties, kā riebīgie cilvēki bija nogalinājuši viņas ģimeni, jo viņi bija citādi domājoši.

[novemberunge]

Hei jūs! Sivers nosauca uz kraukļu pusi. Pasakiet tiem pārējiem, lai pasteidzas! viņš pabeidza. Viens no kraukļiem skaļi nokliedzās un aizlidoja uz pils pusi. Varbūt tas viņus pasteidzinās. Sivers nodomāja un klusi nopūtās.Viņš no jauna sāka baudīt lietu, mest apļus un klusi smieties.Tik daudz atmiņu! viņš nodomāja.

[Idril]

Artemīdai kļuva garlaicīgi. Kur visi ir? Vai tiešām visi drēbju skapji jāņem līdz? Vai arīo cenšaties pieēsties līdz nemaņai? Artemīda nikni kliedza uz tiem, kas bija jāgaida. Cerams, ka viņam tās bruņas ierūsēs! Ak kā es smiešos! Artemīda aizkaitināti nodomāja. Viņa uzkāpa zirgam mugurā un nolēma vieglā riksī izlaist loku ap pili.

[aFēra]

Flēra uzsēdās uz balkona margām un uzsauca: Dodamies ceļā! pavisam piemirsdama par pārējiem. Apskatīdama Artemīdu un Siveru, viņa noteica: Kas tad jums notikās? Kauja uz, kuru es nebiju? Nepiedodami... Flēra pasmaidīja greizu smaidiņu un piesēda tuvāk Siveram. Sliktas attiecības, ko? Flēra nemanāmi pamāja uz Artemīdas pusi. Nav čoms, ko? Nav savējā... jeb precīzāk sakot, tavējā... piemiegusi ar aci, viņa nodomāja: Spiegs ir karaļa acis un ausis. Viņš visu zin... tas vairoja Flēras lepnumu, un viņa pasmīnēja lepnu smaidiņu.

[poga]

etibii neko neteikusi peetiija paareejos sawus biedrus...winja nezinaaja,kaa tos sawaadaak nodeeweet...par draugiem jaw nu noteikti nee...jaadodas celjaa...prom no maajaam...labi,ka te wismaz kaadi paaris wiirieshi gadiijushies...nodomaaja etibii warbuut buus wairaak wai mazaak jautri...pat neskatoties uz artemiidas iignumu

[Idril]

Artemīda uzkāpa mugurā savam zirgam. zirgs bija nepakalausīgs bet viens ledains vārds no Artemīdas mutes un tas norima. Ja reiz visi ir sapratuš, ka skapi sedlu somā neiebāzt tad varbūt dosimies ceļā un izjauksim to sasodīto templi? Artemīda uzjautrināti vaicāja. Izpostīt! Ta bija viņas stihija. Vis[pirms viņa ļaus pārējiem to izlau[īt un tad pati ar lielu prieku uzlaidīs gaisā. Auksta nežēlība uzvirmoja viņas acīs.

[poga]

hmmm....es atwainojos...es wienkaarshi gribeeju juus iepaziistinaat ar sewi...etibii...manc ir etibii...es te newienu nepaziistu...neesmu uztureejusies aarpus pils paaraak ilgu laiku...taa kaa par komuniceeshanos ae jums...es ceru uz labu sadarbiibu... teica etibii

[aFēra]

Flēra uzmanīgi un neticīgi paskatījās uz Etibī. Flēra paklanījās tikko manāmā reveransā, jo karalis bija pārāk pieķēries viņai. Tiešām, sen neredzēta, sen nemanīta... Njā, Etibī, ja neatceries, kas esmu es, tad savu vārdu neatkārtošu. Vai tad ir vajadzība? Nav. Flēra pasmaidīja greizu smaidiņu. Tā kā nebija vēl citu, viņa it kā garlaikoti vēroja citus, bet īstenībā izmantoja savas spējas, lai ielūkotos kādam tupam velnam prātiņā. Viņa tikai klusu pie sevis ķiķināja, jo, kas tad vēl bez viņas zinās, ko dažs labs grib vai negrib...

[poga]

kaut kur redzeeta seja...bet piedod tieshaam neatceros...bet tewi esmu redzeejusi pie karalja...man shkjiet...kaut gan wis war buut...aaa,tu esi spiedze...jaa winjsh tew ljoti uzticas... teica etibii.winja weeroja fleeras nicinosho skatienu.tam pretii winja weltiija lielu un plashu smaidu

[aFēra]

Flēra centās vienam velnam iestāstīt (caur domām), ka viņš ir karalis. Parasti šis joks izdevās, bet šoreiz laikam nebija īstā diena, lai jokotos. Karalis nebūtu mani izvēlējies par spiegu, ja neuzticētos man. Flēra noskaldīja. Labā oma bija sabojāta līdz pēdējam. Nedaudz piekārtojusi spārnus, Flēra izgrūda: Vai mēs vienreiz kustēsimies?! Apnicis jau kusli sēdēt un māžoties, gaidot brīdi, kad kustēsimies.

[OOC: nē, nu nopietni, kād mēs kustamies? Kur palikusi sinda un Bezcerība? Šitā mēs diži tālu netiksim... ]

[poga]

a kur wisi paareejie palikushi?redzu tikai to wienu kas debesiis pliwinaas...ko shamais tur dar?uuun....kas shamais taac ir? etibii teica ar nesleeptu interesi.winjai nebija iebildumu sheit staaweet un iepaziit paareejos.it sewishkji ja winji i smuki puikas pie sewis nodomaaja etibii

occ-tieshaam wareetu jaw kusteet staaweet pagalmaa un lupiit wirsuu welniem...nothing special...

[aFēra]

Flēra pie sevis klusi uzjautrinājās: dažs labs ir piemirsis, ka es protu nolasīt domas... Vai tad tu nepazīsti Siveru? Flēra pajautāja. Viņš taču ir viena no tuvākajām karaļa personām... nepamanīji? Flēras acīs sprēgāja uzjautrinājuma uguntiņas. Varbūt... tevi iepazīstināt? Smuks viņš ir, tas gan. Flēra piemiedza ar aci.

[sinda]

(nāku jau nāku (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) )

Remonds klusi laipoja pa peļķēm. melnie mati slapjās šķipsnās pārkārās pāri acīm, bet viņš apņēmīgi soļoja uz priekšu. piegājis pie kāda bariņa viņš skatoties uz Siveru, lēnām pamāja ar galvu sasveicinoties. tad ar nelielu interesi aplūkoja pārējos. "sveiki." viņš klusā, vīrišķīgā balsī sveicināja. smukas gan man būs biedres, viņš nodomāja skatoties uz daiļajām būtnēm un viņa domas pat ne drusciņ neatspoguļojās sejā. tajā valdīja vienīgi vienaldzība, kā arī atspoguļojās stingrā audzināšana un p i e n ā k u m s. šo vārdu Remonds vienmēr uzņēma ar riebumu.

[Idril]

Artemīda bija beigusi savu izjādi ap pili un atkal atjāja tās priekšā. Viņa nopētīja pārējos, kas šeit bija salasījušies un savaldījusi zirgu, kurš kārtējo reiz\i sacēlās pakaļkājās noteica palūkodamās uz Siveru Ja kāds nolaidīsies no asviem uzpūtības augstumiem mēs varēsim sākt ceļu! Viņa pamāja un lietus beidzās. Nemitīgās lietusgāzes bija viņai apnikušas.

[poga]

hmmm...sivers?nee diezin wai...karalis mani nelaida i ne tuwumaa sawiem brunjiniekiem...dazhiem gan es tiku klaat...bet tas nu taa...winjsh kaa zinaams ir informeec par manaam...nowirzeem...kaa winjsh taas sauc....turklaat man winjsh lika wisu laiku maaciities...briinums,ka tagad palaida shajaa celjojumaa... teica etibii.karalis winju uzraudziija kaa sawu meitu.un tur nebija nekaadu iznjeemumu

[Idril]

Siver! Artemīda neizturējusi šo bremzējošo apstākli pavēloši iesaucās. Smuks, bet pat mani mirušie radi kustas ātrāk! Artemīda nodomāja palūkodamās augšup uz tumšajām, bet nu jau daudzmaz skaidrajām debesīm. Velc savu spārnoto pauri lejā! Artemīda klaigāja. Viņa apzinājās, ka klaigāt drīkst. Karalis reti viņai ko aizliedza. NU pēdēja reize bija tad, kad viņš viņai aizliedza cīnīties ar Siveru.

[poga]

taa gan siver,naac iepaziisties! iesaucaas etibii un tu buutu dizhaa magje...es taa saprotu...karalis par tewi ljoti labi izteicaas...bet tas tikai...me aizguleejaas un no kaweeja sanaaxmi....kur mees ejam?...piedodiet par manu dizho blondumu....wakar liidz weelai naktij....maaciijos... etibii teica artemiidai