Dievu naids un dusmas, [C] [PZP] Opcijas

[novemberunge]

Reiz kādu dienu cilvēku ķēniņš Nahārts nolēma uzcelt sev templi.Gaismas Dievi pamatīgi sadusmojās un par sodu atņēma cilvēkiem un citiem brīvajiem ļaudīm viņu skaisto zemi. To padzirdējis Tumsas Dievs nolēma tukšo valsti pievākt sev. Viņš tur uzcēla milzīgas pilsētas un lielu, lielu pili,kur apmetās uz dzīvi. Gaismas Dievi sacēla traci un sākās milzīgs karš starp labo un ļauno...

Pa vidu bija iespiesti nabaga brīvie ļaudis- bez mājām, bez ģimenēm un bez kāda prieka dzīvot. Apkārt mūždien risinājās Dievu kari.

Kādu dienu kāds enģelis nolēma, ka tam jādara gals. Viņš aizlidoja uz dēmonu pilsētu un atrada tur sev domu biedru. Enģelis un dēmons kopā radīja bērnu, tik pilnu ar apslēptu spēku,ka pat vesela enģeļu orda nespētu viņu apturēt.Bet nedomājiet,ka ar to viss beidzās. Tumsas Dievs pamanīja bērnu un pats devās ārā no savas pils, lai bērnu nogalinātu. Tumsas Dievam izdevās nogalināt bērna ķermeni, bet viņa dvēsele paspēja aizbēgt.

Bērna māte ir likusi brīvajiem ļaudīm atrast bērna dvēseli un palaist to brīvībā. Tas nebūs viegli,jo dvēsele izrādās ir paslēpta Pērnu kalna dzīlēs, kur kāju spert neuzdrošinās pat Dievi.

Enģelis Goha ir izvēlējies pāris ļaudis un devis tiem zīmi, ka viņi ir izredzētie,kuriem jāatrod dvēsele.

Mūsu uzdevums ir iet šo tālo ceļu un atrast bērna dvēseli, lai ko tas arī maksātu.

Tātad jūs varat pieteikties uz šo lomu spēli ar PZ, kurā jums jāiesniedz šādas ziņas par savu varoni:

Vārds:
Dzimums:
Rase:
Ģimene:
1 maģiska spēja:
Ierocis:
Dzīvnieks:
Bilde vai tēla izskata apraksts:
Raksturs:
Tēla vēsture:

Es jau iepriekš pasaku, ka man kā GM būs 3 maģiskas spējas, bet nebūs ieroču, jo mans tēls būs grupas tā saucamais "līderis".

Tātad mans tēls:

Vārds: Elaine Roze
Dzimums:sieviete
Rase: burve/mags
Ģimene: Kad Elaine bija maza viņa zaudēja atmiņu, tāpēc neatceras kas ir viņas māte un tēvs.
Maģiskās spējas: Pārvalda ūdeni, lasa domas un prot runāt visās pasaules valodās
Ierocis: nav
Dzīvnieks: Brīnišķigs, sudrabots vienradzis vārdā Terro
Bilde vai tēla izskata apraksts: http://www.jonathonart.com/kau3-x.jpg
Raksturs: maiga,labestīga, bet mēdz arī kļūt strauja,asa un tieša
Tēla vēsture: Neko dižu nav izdarījusi un par viņas ikdienu nav vērts stāstīt. var tikai piebilst, ka viņa ļoti, ļoti mīl visu dzīvo izņmot ļaunumu, kas laikam jau skaitās miris.

Lūk tā! Atgādināšu, ka lai pieteiktos šajā LS jums ir jāsūta man PZ ar tēla aprakstu un tad es jums pateikšu vai jūs varat piedalīties vai ne.

[sinda]

Vārds: Raisa
Dzimums: sieviete
Rase: gaismas dēmons
Ģimene: viņa ir Nakts Dieva meita. viņa nezinkāpēc bija gaismas dēmons
1 maģiska spēja: pārvalda uguni
Ierocis: zobens
Dzīvnieks: ogļmelns zirgs Rio
Bilde vai tēla izskata apraksts:
(IMG:http://www.tvnet.lv/resources/albums/mare_/3155092/touji.jpg)
viņai ir melni spārni
Raksturs: raksturs gan viņai iedzimts no tēva - viņa ir nejauka, spītīga, neapdomīga un pat ļauna
Tēla vēsture: Tumsas Dievs nevēlējās sev par meitu gaismas dēmonu - tas taču nebūtu labi, ka Tumsai piedzimusi Gaisma. tāpēc 5 gadu vecumā meiteni pameta un līdzi deva vien zobenu un melno ērzeli - Rio.

nu tas ir mans apraxc (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Hikari]

Vārds- Kerija
Dzimums- sieviete
Rase- mags
Gimene- tāda neeiksistē, jo Kerija dzīvoja kopā ar laipnu kundzīti.
Spēja- Dziedināšana
Ierocis- Loks un bultas
Dzīvnieks- Ērglis Hero
Izskats- Tumsnēja rudmate. Ļoti gara, tieva. Zaļas acis
Raksturs- Nenosakāma, vienmēr izpalīdzīga, laipna...

[LoVe_hAteR]

All right me iejutīsies džeka lomā .

Vārds: Raiho
Dzimums: vīrietis
Rase: enģelis/dēmons (pa pusei no labā pa pusei no ļaunā ) tikai nav enģeļa spārnu pa pusei raxtura
Ģimene: Viņš neatceras kā dzimis jo radīts uz marsa .
1 maģiska spēja: dziedēt
Ierocis:Zobens kuram uz spala ir varāki sarkani dārgakmeņi .
Dzīvnieks: melns vilks .
Bilde vai tēla izskata apraksts: Tagad viņš ir vecāks bet nu (IMG:http://ew2.lysator.liu.se/pic/art/m/a/marlona/angelic.jpg)
Raksturs: Jauks , mīļš reizēm ass atraidoš , izmanto savu ne gluži spēju bet veidu apburt jebkuru pretējā dzimuma pārstāvi ,
Tēla vēsture: Dzimis uz marsa un pavadijis visu bērnību . Pieredzējis daudz ļauna un laba .

Šo rakstu rediģēja LoVe_hAteR: 01.10.2004 12:49

[Nemesida]

OOC: ewz, bet es savu aprakstu no galvas neatceros....un to PM es izdzeesu....ko man taadaa gadiijumaa dariit? ew, mia mirra....varbuu tu ielixi?

[novemberunge]

Labi ielikšu,Bezcerība.

Vārds: Kiipey di Nihilet
Dzimums: sieviete
Rase: dēmons/ ragana
Ģimene: Māte Uguns gars Niye un tēvs Ūdens dēmons Yoku, tāpēc viņā mīt it kā divi ļoti atšķirīgi raksturi. Ir vecāks brālis Ilmodi (dēmons) un jaunāka māsa Doneta (uguns priesteriene)
1 maģiska spēja: savaldīt divus elementus - uguni un ūdeni.
Ierocis: Melns zobens ar ievārdotiem uguns rakstiem.
Dzīvnieks: fēnikss
Bilde vai tēla izskata apraksts: (IMG:http://pluh.com/members/celticangel/ivy.jpg)
Raksturs: reizē ugunīga un mierīga kā plūstoša upe, reizē apdomīga un trakulīga, visā pretrunīga.
Tēla vēsture: dzīvojusi tēva, Ūdens dēmona Yoku valstībā kādu laiku, tad devusies apskatīt pasauli un atklājusi daudz labu lietu... Bet nerunā par to.

[aFēra]

Vārds: Žanella
Dzimums: sieviete
Rase: Ūdens stihijas eņģelis
Ģimene: Divi vareni ūdens stihijas ēņģeļi: Fiona un Heops
1 maģiska spēja: dziedēt
Ierocis: Šis
Dzīvnieks: nav
Bilde: Žanella
Raksturs: Nepacietīga, jauka, reāliste
Tēla vēsture: Dzīvoja ļoti laimīgi kopā ar saviem vecākiem, tomēr, kad saņēma uzdevumu atrast dvēseli sašuta, tomēr uzdevumu pieņēma.

[earnella]

Piebilstu, ka tas ir mans apraksts, Mia Mirra... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Nevis Bezceriibas. Bet es jau arī tev lūdzu ierakstīt savējo, cik nu atceros, tā ka paldies! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Nu man sāk apnikt viss šitais, tev vajadzēja uztaisīt ATD, lai varētu runāt un nenāktos šāda veida murgus rakstīt, lai postā būtu vairāk zīmju. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[novemberunge]

OOC: Khe khem... Tātad ATD es uztaisīju un laikam jau jāsāk spēle ne tā?

Mazajā Siloras ciemiņā valdīja miers un klusums. Dažos namiņu logos dega spoža gaisma, bet pārsvarā visi logi bija melni un tumši. Ar akmeņiem izliktais ceļš mirdzēja spožajā zvaigžņu gaismā. Bija pilnmēness.

Elaine stāvēja pie ciemata vārtiem un gaidīja izredzētos. Goha bija teicis, ka viņai tie jāgaida šeit pie Siloras vārtiem. Elaine domīgi pavērās debesīs. Zvaigznes ir tik skaistas un mēness mirdz kā negudrs. Dīvaini. viņa nodomāja. Patiešām tas likās dīvaini,jo sākoties lielajiem kariem tās parasti bija mākoņainas un lija lietus. Ak, Goha, viņu vēl te nav. Vai mana laika izjūta ir pazudusi? Elaine bažīgi novērsās no debesīm un aplūkoja mežmalu, kas atradās tieši pretī ciemam. Tur neviena joprojām nebija. Elaine skumīgi nopūtās un atsāka pētīt debesis. Arī Terro, viņas skaistais, sudrabotais vienradzis palūkojās debesīs ar savām spožajām, melnajām acīm. Terro sudraba rags viegli novizēja.

[aFēra]

Žanella lidoja virs mirguļojošā ezera un laimīgi vēroja, kā viņas garie mati plīvo vējā. Brīvībā!... viņa izsaucās un aizvirpuļoja līdz mākoņiem. Nav brīnums, ka mēness tā spīguļo, viņa nodomāja, šodien dabas stihijas eņģeļi, svin... ko? Viņa vienaldzīgi paraustīja plecus un Virpuļoja atkal lejā. Baltajiem spārniem pieskroties ūdenim, viņa iesmējās. tad smaids nozuda. "Tevi gaidīs pie vārtiem... vārtiem... atrodi bērna dvēseli... " vecāku balsis atbalsojās viņas prātā. Njā... tur jau priekšā kāds gaidīja. Tad klusi nosēdusies blakus sievietes stāvam, pajautāja: Elaine? pametus skatu uz sievietes stāvu secināja. Apmēram tādu man tevi raxturoja. Es atvainojos, bet vai tu tiešām esi Elaine? neuzticīgi pametusi acis uz viņas pusi, pētīja sievieti.

[novemberunge]

Elaine mazliet satrūkās un paskatījās uz Žanellu. Jā, esmu Elaine. Vai tu esi viena no Goha izredzētajiem? Kā tevi sauc? viņa jautāja un pasmaidīja. Elainei Žanella likās ļoti skaista. Viņai pat piemetās neliela skaudība. Elaine aiztrauca domas par skaudību un atkal uz viņas sejas parādījās smaids, bet šoreiz tas bija noslēpumains.

[LoVe_hAteR]

Raiho mierīgi soļoja pa mežu līdz sadzirdēja balsis un devās uz būtņu pusi kaut ko murminādams viņs piegāja pavisam tuvu un neveikli nomurmināja Ē nu hallo .. esmu Raiho .. ja kas nesākat karot , jo tas jums nesanāks ! viņš plati pasmaidijis apsēdās uz zemes un izņēmis zobenu sāka to spodrināt .

[novemberunge]

Elaine jau otro reizi mazliet satrūkās un paskatījās uz Raiho ar baltu aci. Kā var tā vienkārši atnākt un apsēsties, pat nepaprasot mūsu vārdus! Elaine nodomāja.Ai, ko es te muļķojos! Pārāk bieži esmu satikusies ar galantajiem bruņiniekiem. Tagad man visi liekas rupji. viņa nodomāja un pasmaidīja.Sveiks! mani sauc Elaine. Kas būtu tu un kādi vēji tevi te atveduši? viņa joprojām smaidot jautāja un arī apsēdās,jo šķiet bija vienīgā no trim, kas nesēdēja.

[LoVe_hAteR]

Nekādi .. vienkārši vazājos un izdzirdēju sarunas .. klačas un citas pļāpas .. viņš paskatijās apkārt un nodomāja ''Dzirdēju diezgan daudz .. '' tad viegli pieskāries mugurai viņš veikli rokas noņēma jo bija aizmirsi par nocirstajiem spārniem viegli smaidot viņš paskatijās uz Elaini un teica Priex .. iepazīties .. kas tevi te atvedis ?

[novemberunge]

Elaine aši pārdomāja vai teikt par Gohu un bērna dvēseli. Viņa sadūšojās patekt.Esmu šeit dēļ enģeļa vārdā Goha. Viņš teica, ka man jānāk uz šejieni un jāsagaida pārējie izredzētei, kas dosies man līdzi uz Pērnu kalniem. Tu vēl neesi pateicis savu vārdu. es domāju, ka esmu pelnījusi to dzirdēt. Elaine nodzēsa smaidu. Vai viņš ir izredzētais? Elaines galvā rosījās šāda doma.

[LoVe_hAteR]

Mani sauc Raiho .. un esmu divu rašu krustojums .. viņš norija kamolu viegli pasmaidīdams , bet rases tomēr neatklādams . [b]Un mani māc nojauta ka vārdu Gohs esmu dzirdējis pirms uzsāku šo ceļu ..[ /b] viņš pirmo reizi paskatijās uz būtni un viegli pasmaidija .

[novemberunge]

Ak tad esi dzirdējis par Gohu? Bet pats saticis neesi? Elaine dedzīgi jautāja. Viņai vajadzēja zināt visu pēc kārtas. Viņa parasti nemēdza tā uzvesties, bet Goha bija patiešām aikustinājis Elaines sirdi ar savu stāstu un viņa gribēja pēc iespējas ātrāk doties ceļā.

OOC: Uzmanieties,ko domājat. Manam tēlam piemīt domu lasīšanas spējas! Jūs neko nenoslēpsiet! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif)

Šo rakstu rediģēja Mia Mirra: 06.10.2004 20:10

[LoVe_hAteR]

Vispār esmu bērni'bā un tad vēl biju 11 gadus sīks puišelis kas naivi smaidīt vien prata .. vin''s pasmaidijis piebilda Protams ka esu savādāk tagad nerunātu .. lai nav skaļi jābļauj viņš apsēdās nedaudz tuvāk Elainei un paskatijās uz ugunskuru . (occ- ceru tur tāc ira . )

[novemberunge]

OOC: Nu, vispār nava, bet iedomāsimies ka ir! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Elaine arī palūkojās uz ugunskuru. Iestājās klusums. Un tad to pārtrauca skaļš zviedziens. Kas ir Terro? Ko tu dzirdi? Elaine jautāja apburošajam vienradzim. Viņa labi saprata, ka ir muļķīgi sarunāties ar vienradzi, bet Elainei likās,ka viņš viņu saprot. Terro sapurināja krēpes un paskatījās debesīs. Arī Elaine tur paskatījās, bet nekā neredzēja. Viņa domīgi pavērās uz Raiho, tad uz Žanellu.

[LoVe_hAteR]

Kas notiek ? viņš instinktīvi salēcās izslāpējot neveiklo klusumu un uzlēcis kokā nomurmināja Tā jau domāju nekur bez harpijām .. viņš dusmās nobubināja paskaļāk silti iesaku kaut kur paslēpties ..

[novemberunge]

Elaine palūkojās apkārt meklēdama vietu kur paslēpties. Viņa debesīs pamanīja pāris harpijas. Nu jau viņa izmisīgi meklēja vietu kur paslēpties. Viņa pamanīja koku ar cauru vidu un aši ieleca tajā nedaudz saplēzdama savu skaisto, zaļo kleitu. Terro nozviedzās un viegli saplūda ar apkārtni.

[LoVe_hAteR]

Raiho viegli ar zobenu raidija uz harpiju kakliem , bet tās viegli smīnot izvairijās un nozuda Kas ! Kā ? Es pat nespēju .. viņš notupās un atspieda galvu pret ceļiem .

[novemberunge]

Viena harpija pielaidās pie Elaines. Viņa ļauni smīnēja. Vācies prom! Elaine nokliedza harpiju valodā,bet harpija tāpat lidinājās pie koka tikai šoreiz smaidīja vēl ļaunāk. Elaine nomērķēja un -šļaks- trāpīja harpijai sejā ar ūdens šalti,ko bija izveidojusi rokās. Harpija sāpēs iekliedzās un palaidās mazlietiņ uz augšu.

[aFēra]

Žanella vērīgi klausījās Raiho un Elaines sarunā. Tad pavērās Raiho. Bāc, kur es jau esmu viņu manījusi? Žanella nodomāja. Tad viņa pavērās uz zirgu, tad uz Elaini un pajautāja: Kas ir? Viņa nesaprašanā palūkojās uz Elaines seju. Tad palūkojās uz mēnesi. Tur bija harpija. Paskrējusi tālāk, viņa vēroja kā Elaine izšauj ūdeni, tad neko negaidījusi izvilka savu dēmonu zobenu un nocirta galvu harpijai. Drīz arī viņas ķermenis, kas bija turpinājis spirināties, nomierinājās. Ielikusi zobenu makstī, pasmaidīja. Mmm... labs sākums. nedaudz uzlidojusi gaisā uzsauca: apskatīšos, kas notiek šaizemē... , tad, pēc vērīgas apskatīšanās apkārt,nolaidās atpakaļ zemē un pajautāja Elainei: Kā tas iespējams, ka harpija zināja, ka mēs esam te? Neizskatījās, ka viņa tikai lidoja garām un mūs pamanīja... Uzmentusi skatienu Raiho, nopūtās. Tas nava labi... pakratījusi noraidoši galvu, uzsēdās kokā un sāka domāt.

[LoVe_hAteR]

Viegli pasmaidijis viņš ar lēcienu bija kokā un nomurmināja Viņas mums kāds uzsūtija .. tikai kas .. to sakot viņš pamanijis uz rokas nelielu skrambu nomurmināja Kas tas ir .. un pielicis otru roku pie skramas aši to sadziedēja jautājoši paskatoties uz meitenēm Nu jums nekas nekaiš ?

[aFēra]

Pum-purum-pum-pum... klusi dungoja Žanella. Viņas domas jau atkal bija aizklejojušas tālu prom pie saviem draugiem, vecākiem, ienaidniekiem... Cik jauki bija tur... es nesīšu šo nastu... es atradīšu dvēseli... Lai kur tā būtu... viņa pie sevis nosolījās. tad paskatījās uz Raiho un iesmējās. Kas tad var notikt, ja šeit klāt esmu es? Bet ja godīgi, tad ar mani viss ir labi. viņa pievērsās Elainei. Viņai bija ziņots, ka šamai ir spējas lasīt domas. Saki, Elaine, kas mums vēl jāgaida? Par to man teikts nav. Žanella ar domām vērsās pret Elaini.

[LoVe_hAteR]

Un kas tad tu izstaro labo enerģiju ? Raiho sapīcis nobubināja un acīm zibsnot paskatijās uz Žanellu Tas ir smieklīgi ! pēkšņi iesaucies viņš lēni uzleca kokā un apsēdies uz zara palika tur sēžam .

[aFēra]

Kāda muša tev iekodusi? sapīkusi nobubināja arī Žanella. Es - staroju? Varbūt dzīvību un savu spēka enerģiju, bet tas nevienam nepalīdz. viņa sapīka vēl vairāk. Tad izdarīja šādu --> (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) <-- kustību un domās sev piebilda: Man šodien veicas... Tad atkal pievērsās Raiho un iedomājās: Pazīstams vārds. Kaut kas pazīstams... Pieķērusi sevi pie nepieklājīgas vērošanas, ieķiķinājās. Tie, kas nav eņģeļi, tiešām ir nedaudz dīvaini.

[earnella]

Kiipey stāvēja uz kraujas malas netālu no šīm būtnēm un skatījās tālumā...
Viņas dzīvei vairāk nav jēgas...
Viss beidzies... Vai arī viņa to tūlīt izbeigs... Daži saka, ka tas ir kā lidot.
Tūlīt... Vēl tikai mirklis.... Nekavēties... tikai nekavcēties...
Kiipey spēra vēl vienu soli tuvāk malai.

Šo rakstu rediģēja Earnella: 07.10.2004 18:06

[LoVe_hAteR]

Raiho pamanija kādu būtni , bet tomēr viņa skatienu aizrāva Žanella Man nekas nav iekodis .. un es neesmu dīvains .. vienā mirklī viņš bija nost no koka , blakus Žanellai Ja gribi zināt te ir pilns pašnāvnieku .

[aFēra]

Mmm... Pašnāvnieki? Žanella apstulba. Cik zinu, tad te neviens nav pašnāvnieks. Ne tu, ne es, ne viņa... Tad viņa pameta apkārt skatu un ieraudzīja, ko Raiho ar to bija domājis. Ak, tā... viņa taisa pašnāvību? Tas nav labi. viņa nosodoši pakratīja galvu. Pacēlusies spārnos viņa pielidoja klāt pašnāvniecei un uzsēdās līdzās Kiipey kājām uz kraujas. Lēni šūpodama kājas, viņa pajautāja: Pašnāvība nav izeja. Tu neizbēgsi no problēmām, ja mirsi. Kādam sāpēs... Padomā par Nāves vēstnešiem. Tiem jau apnicis skraidīt pakaļ tiem, kas nav nāves vērti. Vēl ļaunāk ir ar dzīvības nesējiem. Tie raud. Un ir izraudājuši upes, kuras pārvalda mans tēvs. Tu tiešām gribi mirt, zinot, ka citiem nodari sāpes?...

[LoVe_hAteR]

Raiho noskatijās ka Žanella ir devusies būtni mierināt viegli pēkšņi uzradās neno kurienes uz kraujas un nochuxtēja Ja gribi lec .. tāpat tu nemirsi es par to parūpēšos .. vēljoprojām skatoties Kiipey mugurā viņš novērsās un uzlūkoja Žanellu ar skatienu kas leicināja ''Lai lec . ''

[earnella]

Kiipey pagrieza galvu uz pielidojušo būtņu pusi un bezemocionāli pietupās, lai apsēstos viņām blakus. Kāpēc es kavējos...? Jā, protams. Bet... Kuram īsti sāpēs? Tēvs no manis ir atteicies, māte ir vistālākajā vietā, kur vien var būt, māsa ceļo un nav ar mani sazinājusies jau gadsimtiem, savukārt brālis ir kopā ar tēvu vienmēr un visur... Draugu man nav, pat ja ir bijuši...

[aFēra]

Katrs ir dzīvības nesējs, kam jābūt atbildībai un respektam pret savu dzīvību. Tev ir dzīvības nesēji un auklētāji, kas audzināja tevi, pat, ja tu to nemanīji. Tavs tēvs nav no tevis atteicies. Īsti tēvi tā nedara. Varbūt ārēji jā, bet iekšā... sirdī, viņš noteikti jūt kaut ko pret tevi. Un tā noteikti nav vienkārša pieķeršanās. Vai esi mēģinājusi sameklēt māti, nevis meklēt, kamēr viņa tevi sameklē? Žanella satvēra Kiipey roku un sāka to berzēt, cenšoties tai iedvest siltumu. Tad, uzmetusi skatienu Raiho it kā teica: "Nesaprotu, ko tu dari. Katram ir tiesības." Es būšu tavs draugs, ja vēlies. Kā sakās, nevis tu atrodi draugus, bet draugi atrod tevi.pasmaidījusi, viņa satvēra Kiipey roku stingrāk.

[LoVe_hAteR]

Nu labi , bet ceru tu vairs tā nedarīsi ne ? raiho nopētijis būtni teica un žilbinoši pasmaidijis atgriezās tur kur pirms došanās uz krauju . Iekuŗis ugunskuru viņš pavēroja vai nekur nav ļaunā un uzelpojis uzsauca nu nākat sasildāties .

[novemberunge]

Elaine bija noklausījusies visu domas. Esmu gan es riebīga! Lasu domas visiem, kas pagadās ceļā. Elaine nodomāja un izlīda no koka. Viņa domīgi paskatījās uz savu kleitu un vēlējās, kaut būtu uzvilkusi ko citu. Viņa pārlaida aci visiem un apsēdās. Es nezinu cik vēl jāgaida. Goha man teica, ka nāks tie, kas gribēs. Tie varot būt 2 un var būt pat 20. Elaine paziņoja Žanellai caur domām.

[LoVe_hAteR]

Raiho viegli pasmīnēja un teica Tomēr izrāpies no koka ? viņš nopētot Elaine vēlreiz pasmaidija un pievērsās uguskura kurināšanai .

[Hikari]

Kerija vientiļi gāja pa maigi šalcošo mežu un nopūtās. Viņas priekšnojauta teica, ka Kerijai kas jāatrod, bet viņa nespēja saprast ko tieši meklē...
Tas bija sarežģīti un nesaprotami. Meitene nolēma apsēsties un atslējās pret koku, cerot, ka liktenis, ja gribēs, pats viņu sameklēs. Tā vinā turpināja sēdēt, līdz iemiga...

[aFēra]

Tad, nopūtusies, Žanella atlaida Kiipey roku, jo tā bija jau pietiekami silta. Viņa bija saņēmusi Elaines ziņu. Veseli 20, var būt viņa izbrīnījās. pasmaidījusi Kiipey, viņa aicināja: Nāc, iesim uz uguni. Tev vajadzētu sasildīties... Tad, kaut kas skaļi nobrākšķēja. Žanella satrūkās un piecēlās stāvus. Mmm... aizej tu līdz ugunij, parunā ar Raiho... Njā, Raiho. Tāds ļauns reizē labsirdīgs. Kur, velns es viņu kaut kur jau esmu redzējusi?! Žanella pacēlās spārnos un piesardzīgi lidoja tuvāk vietai, no kuras bija brākšķējis. Pacēlusi dēmonu zobenu, viņa pielidoja tuvāk un... satrūkās. Tur, uz nolauzta zara, saldi gulēja kāda meitene.

[earnella]

Kiipey nopuutaas. Vinjas pretruniigaa rakstura otra, dziiviigaakaa puse bija atmodusies, un meitene zinaaja, ka tagad vairs nenoleeks. Mans teevs ir deemons. Arii es esmu pa daljai deemons. Vinjsh uzskata, ka esmu izveeleejusies nepareizo celju, aizstaavot labo. Kii veel piebilda, bet zinaaja, ka pat vinjai pashai shie vaardi neko nenoziimee.

[Hikari]

Kerija saldi sapņoja savus ierastos redzējumus, līdz viņas asā dzirde uztvēra kādu jaunu un vēl nesaprastu skaņu, ko Kerija atšķīra no meža klusās sanēšanas. "Gluži gā klusas spārnu vēdas" nodomāja viņa un lēni pavēra acis kurās atmirdzēja klusuma nomāktā dvēsele. Virs viņas staroja koki, taču...kas tas?

[aFēra]

Žanella sašaurināja skatienu un lēnām tuvojās meitenei. Mmm... neesi par jaunu, lai te staigātu viena pati? Žanella pajautāja un ielika dēmonu zobenu makstī. Pasviedusi gaišzilos matus tālāk no sejas, pietupās meitenai tuvāk un neuzticīgi un neticīgi pajautāja: Kaut ko meklē? Šeit?

[Hikari]

Kerija bailīgi un no pārsteiguma pierausās tuvāk kokam un neuzticīgi lūkojās uz zobenu makstī. Tad klusi nopūtās un sacīja "Es nezinu kur klejoju, taču uzskatu, ka liktenis mani vadīs tur, kur viņam labpatiks un par jaunu neesmu!"
Kerija piecēlās, jo no miega acīs nebija ne miņas un palūkojās apkārt."Es ilgi ceļoju, jau krietnu laiku, šķiet esmu nomaldījusies" To gan viņa teica vairāk sev, taču gaidīja nepazīstamās reakciju

Šo rakstu rediģēja Halina: 08.10.2004 14:54

[aFēra]

Nomaldījusies dvēsele... cik romantiski. Žanella pasmaidīja un pacēlās nedaudz augstāk. Ļoti reta parādība mūsdienās. Ļoti reta. viņa iesmējās. Reiz gadījās man tādu satikt. Ne tādu kā tu, man jāpiezīmē... Žanella ātri nopētīja meiteni ... tomēr, šī dvēsele meklēja kaut ko kur veldzēt slāpes... Tēvs viņu nosūtīja pie Nāves nesējiem. Šī dvēsele bija nomaldījusies no dvēseles takas. Njā... viņu vairs ne reizītes neredzēju. viņa nopūtās un pamāja uz ugunskuru. Nevēlies apsildīties? Tu izskaties auksta. Nepārproti mani... Žanella ieķiķinājās. Pielaidusies tuvāk meitenei viņa pārlaida delnu pār viņas plecu un dēļ nolauztā zara nedaudz asiņojošo skrāpi aizdziedēja. Tad uzsēdās kokā. tagad bija Žanellas kārta vērot viņas reakciju.

[Nemesida]

OOC: emmm...njaa...es savu apraxtu neatceros unj nevaru saprast kur juus visi tagad esta, bet tas jau laikam nekas....gan jaw kaukaa...ehz...palaidu garaam to briidi, kad saakaas speele (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

IC: Ariii (emmm...ka bija manc teela vaards?) vinja pievienojaas barinjam izredzeeto...emm...neteikusi ne vaarda....(ak dies cik stulbi sanaaca...)

[novemberunge]

OOC: Bezcerība es laikam esmu izdzēsusi tavu aprakstu. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/ohmy.gif) Un arī miskasti esmu iztīrījusi. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/ohmy.gif) Ko lai dara? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/unsure.gif)

IC: Elaine apsēdās blakus Raiho. Viņu nezkāpēc interesēja šis savādnieks. Viņa centās nolasīt Raiho domas, bet Elaini koncentrēties traucēja uzbāzīgs ods. Viņa nosita odu un atkal mēģināja iejaukties Raiho prātā. Ceru, ka viņš to nesajutīs un nedusmosies. Elaine nodomāja.

[Nemesida]

OOC: slikti gan....ta man teela vaards noteikti bija Stey...un tad cik tur speejas driixteeja??un kaa ar raseem...?
Vispaar man pirmo reizi gadaas, ka es aizmirstu savu apraxtu... :/
Nu juusu teeli paarmainjas peec vareetu pieveerst manam teelam kaadu uzmaniibu, ne..?

IC: Stey garlaikoti noluukojaas visaa jezga un joprojaam neko neteica. Vinja nebija no taam buutneem, kuras meedz uzsaakt sarunu...

[novemberunge]

OOC: Jā, tūlīt tavam tēlam pievērsīšu uzmanību.

Elaine nekādi nevarēja sakoncentrēties, jo viņas domas klejoja citur. Viņa pamanīja ka klāt piesēdusies vēl kāda būtne. Sveiki! Es esmu Elaine. Kas būtu tu? viņa mīļi jautāja, bet domas atkal aizklejoja tālu, tālu prom.

Šo rakstu rediģēja Mia Mirra: 08.10.2004 20:08

[Nemesida]

OOC: tomeer tiem maniem ierpeiksheejiem jautaajumiem ir sava jeega...

IC:
-Esmu Stella,-atbildeeja buutne,-visi sauc mani par Stey.
Stey nezinaaja, kur likties, jo pati iisti nesaprata, ko sheit dara (es atkal savaa stilaa..) taa pat arii nesaprata kaa sheit nokljuva.

[novemberunge]

Prieks iepazīties, Stella. Ja drīkst jautāt kādi vēji tevi šeit atpūtuši? Vai tevi sūtīja Goha? Elaine rimti un ļoti pieklājīgi jautāja. Viņa nolasīja Stey domas. Šķeit meitene nesaprata kā un kāpēc šeit nokļuvusi.Vai tas nozīmē ka viņa nav izrezdētā? Elaine nodomāja.

[Nemesida]

-Es nezinu, kas mani te atsuutiijis,-vinja teica,-bet mani vadiija balss, kas manaas domaas teica, kur iet (njaaa...manam teelam ir sleepta shizofreenija)...shkjiet, ka tieshi taa es sheit nonaacu.
Stey paskatiijaas apkaart. Te bija diezgan daudz dazhaadu buutnju...

[novemberunge]

Goha? Vai viņš prot sarunāties caur domām?Ak, kaut es ko vairāk zinātu par šo dīvaino enģeli! Elaine nodomāja un ziņkārīgi sāka pētīt Stey. Vai balss neteica savu vārdu? Vai viņu gadījumā nesauca Goha? Elaine jautāja, bet tad atcerējās, ka Stella bija teikusi ka nezināja,kas viņu vada.

[Nemesida]

-Iespeejams, ka teica,-atbildeeja Stey,-bet taa izmantoja manu speeju, lai valdiitu par mani. To es noteikti zinu, jo es nevareeju pretoties un gaaju tieshi tur, kur man lika.
Stey nedaudz sadruuma. Vinja paaris reizhu pabakstiija zaali ar zizli, ko joprojaam tureeja rokaa. Zaale uz briidi aizdegaas, bet Stey veelreiz pamaaja ar zizli, kaut ko murminot, un uguns izdzisa.

[novemberunge]

Nevar būt, ka tas bija Goha. Viņš nekad nebūtu kontrolējis kādu. Bet var būt... viņa nodomāja un palūkojās debesīs. Elaine bija pārliecināta, ka no debesīm viņu vēro Goha. Tālumā iemirdzējās zvaigzne. Elaines vienradzis bija klusiņām piesoļojis un sācis ganīties.

[Nemesida]

Es tad tomeer ielikshu savu apraxtu, lai gan es gan citi vareetu atcereeties speejas, rasi utt...


Vārds: Stella (Stey)
Dzimums: sieviete
Rase: baltaa ragana
Ģimene: maasa, varena tumshaa burve Irada
1 maģiska spēja: Teleimpaatija
Ierocis: Magjiskais zizlis
Dzīvnieks: Melns Krauklis
Bilde vai tēla izskata apraksts: (IMG:http://krolokis.blig.ig.com.br/imagens/gotica_8.jpg)
Raksturs: diezgan nenoteikts.
Tēla vēsture: baltaa ragana, kas maaciita vienmeer dariit labu un sekot savai ieksheejai balsij, jo taa nekad nepievilj. vinjas speejas vienmeer bijushas noderiigas. shii speeja vinjai piemiit jau gadsimtu, taadeelj vinja sho speeku ljoti labi paarvalda. vinjas maasa Irada, atshkjiriibaa no Stey, kljuva par melno magu, kas kalpo Tumsas Dievam. tomeer Irada un Stey veel nekas nav gaajushas viena pret otru liidz shim briidim...



IC:
-Domaaju, ka vinjsh vareeja gan,-teica Stey, bet tie nebija vinjas vaardi. Vinja uz briidi apjuka, bet noleema neko neteikt. Vinja vienmeer ideaali paarvaldiijusi savas speejas...bet tas bija telepaatisko speeju miinuss...cits telepaats sho speeju vienmeer vareeja pret tevi izmantot...

Šo rakstu rediģēja Bezceriiba: 09.10.2004 11:16

[aFēra]

Paķērusi meitenes roku, Žanella pacēla viņu augšā, aizstiepdama līdz ugunskuram. Mums ir jauns biedrs? Žanella sarauca pieri. Tad pasmaidīja. Nu labi, galvenais, ka mēs drīz sāksim. Es arī kādu atvedu... viņa nostādīja visiem priekšā Keriju. Es nezinu kā tu domā, Elaine, bet man šķiet, ka šī meitene mums nāks līdzi... bet ne jau nu man lemt. Atstājusi Meiteni citu sabiedrībā, viņa piesēdās tuvāk jauniņajai: Sveiki! Mani sauc Žanella un es arī piedalos šājā te... ēm... ekskursijā.

Šo rakstu rediģēja Kurpiite: 09.10.2004 16:13

[novemberunge]

Goha man teica, lai ņemu līdzi visus, kas vēlas nākt. Vai tu vēlies? viņa jautāja meitenei. Elaine uz viņu skatījās, kā uz neapdomīgu cilvēku un pati nesaprata kāpēc. Viņu māca šaubas. Ja nu meitene mums izrādās par smagu nastu? viņa nodomāja un palūkojās zvaigznēs. Atkal likās ka no debesīm kāds viņu vēro. Ne jau kas ļauns, bet gan kāda tīra un svēta dvēsele.

[Hikari]

Es veelos kautriigi atbildeeja meitene.
Kerija kluseeja un veeroja paareejo reakciju. Ugunskurs sasildiija vinnas saaposso un kailo dveeseli un metene saprata, ka vinnas liktenis ir pienaacis. Vinna dosies liidzi ssim barinnam. Lai gan, kur vinni iisti devaas? To meitene nezinaaja, bet cerreja noskaidrot no kaada, taccu no saakuma piegaaja tuvaak ugunskuram, lai sasildiitos. Tajja mirklii paar debesiim paarlaidaas putns, Kerijas liidzgaitnieks un meitene klusumaa noleema pieveert acis, jo zinaaja, ka, lai arii kas notiks,. viss ir uz labu.

Šo rakstu rediģēja Halina: 09.10.2004 18:26

[Nemesida]

-Es arii ieshu liidzi,-noteikti teica Stey,-es uzticos savai speejai un savai sirdij. Taas mani nekad nepievilj. Ja reiz esmu sheit nonaakusi, man jaaiet jums liidzi.
Stey paskatiijaas zvaigznees. Vinjai taas nepatika un nekad nav patikushas. Ragana shajaa briidii atguva pilniigu varu un knotroli par savaam speejaam, taapeec sajuta visu klaatesosho emocijas ljoti skaidraak nekaa tikshanaas briidii...

[novemberunge]

Es jūtu tevī nepatiku pret zvaigznēm. Kāpēc tā? Elaine nenovērsusi skatu no debesīm ielauzās Stey galvā. Raganas prāts bija grūti izdibināms, bet Elainei bija liela pieredze šajā jomā. Viņa nopētīja skaistās zvaigznes un paglūnēja uz Stey. Dīvaini gan. viņa nodomāja. Pēdējā laikā šāda doma viņas galvā parādījās ļoti bieži. Labi, ka tevī mīt drosme nākt līdzi,jo ceļš nebūs viegls un dvēseles atraššana ne tik! Elaine teica Kerijai un silti pasmaidīja, bet joprojām vēroja zvaigznes.

[LoVe_hAteR]

Raiho viegli uzlaidās uz koka un paskatijies apkārt nopūtās tad viņa acis apstājās pie Žanellas un vin''s pie būtnes piegājis teica Vai neesam jau kaut kur tikušies ? viņš zināja ka jautājums skan truli , bet tomēr mēģināja .

[aFēra]

Žanella pavērsās pret Raiho un centās atcerēties. Nē... domājams, ka nē. viņa izvairīgi nočukstēja. Tad, jau skaļāk visus uzrunāja. Labi, tauta, ko darīsim tālak? Vai pārlaidīsim naksti šeit vai arī beidzot kustēsimies? Tā dvēsele, vai zinies, uz vietas gluži nestāvēs. Manuprāt. Viņa pasmaidīja un atspiedusies pret koku, atmeta matu šķipsnu.

[novemberunge]

Es domāju, ka pārlaidīsim te nakti. Ja,nu gadījumā uzrodas vēl kāds. Elaine teica un automātiski apgūlās. Viņa joprojām cītīgi vēroja debesis un domāja par visu ko bija stāstījis Goha.Viņa iešķībi paglūnēja te uz raiho te uz Žanellu. Viņa visu saprata. Žanellai likās ka viņa ir kautkur satikusi Raiho. Toties Raiho nespēja atcerēties. Raiho un Žanella ir kādreiz satikušies. Bet kur? Un kāpēc? viņa pie sevis sprieda un aizvēra acis.

[LoVe_hAteR]

Raiho paskatijās uz Žanellu un neveikli nomurmināja Nu ja tu tā saki .. viņš pavērsās pret Elaini un nodomāja Tā jau guļ ? viegli pabikstijis Elaini viņš smaidot teica Es palikšu nomodā !

[novemberunge]

Elaine atvēra acis un nedaudz sarūgtināta, par to ka iztraucēta no sapņiem piecēlās sēdus. Lai nu tā būtu. Būsi mums šonakt par sargu. Elaine pasmaidījusi noteica un atkal apgūlās, bet šoreiz tik ātri neaizmiga.Viņa domāja par zvaigznēm, Gohu, viņas biedriem un visu ko bija nācies piedzīvot. Lēnām domas aizvirzījās līdz harpiju uzbrukumam. Elaine sažņaudz dūres un aizvēra acis. Viņa bija aizmigusi.

[sinda]

Raisa nekustīgi vērdamās tālumā, dzina savu zirgu auļos, tā ka putas sakrājās tam pie lūpām un smagi elsodams tas ar spēcīgiem auļiem šķēla nakts tumsu. tālumā mirdzēja maza uguntiņa un Raisa pavadas stingri savilka, apturot Rio un tas pacēlās uz pakaļkājām. ne vārda neteikdama Raisa noslīdēja no segliem un devās uguntiņas virzienā bet Rio viņai sekoja. "sveiki." viņa klusi nomurmināja sasveicinoties. vējš plivināja viņas tumšās matu šķipsnas, padarot viņas izskatu īpaši draudīgu. noņēmusi seglus un iemauktus viņa uzsita Rio ar pavadām pa muguru un tas ierikšoja tumsā. īsti neizlēmusi ko darīt viņa stāvēja pie ugunskura (ja tāds vispār te ir) ar pavadām rokās. "drīkst apmesties te, pie šī ugunskura?" viņa klusiņām vaicāja, šauboties vai vispār kāds viņu sadzirdēja.

[aFēra]

Žanella visu laiku bija nomodā un domāja par Raiho. Es laikam izdedzināšu sev caurumu galvā, ja tā turpināšu. viņa nodomāja un pasmaidīja. Raiho, es tevi nomainīšu vēlāk... aiziešu nelielā pastaigā. Viņa pačukstēja viņam ausīs un pacēlās spānos. Aizlidojusi virs ezera, viņa nosēdās uz vītola un pavērās apkārt. Viss bija mierīgs, izņemot, to, ka dunēja skaļi auļi un kāds piejāja pie viņu nometnes vietas. Tā kā īpaša panika neizcēlās, Žanella palika sēžot vītola zaros.


[OOC: atkārtoju vēlreiz, esmu slima un varēšu vēl iepsotot, laikam tikai rīt. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/unsure.gif) Ja varat, piebremzējat spēli. ]

[novemberunge]

Elaine uzleca aukšā no miega. Viņa dusmīgi visus nopētīja līdz apstājās pie Raisas. Lūdzu, sēdies vietas ir daudz. Mani sauc Elaine. Arlabu nakti! Elaine pasmaidīja un atkrita zālē. Viņai ļoti nāca miegs,jo burve visu dienu bija jājusi ne uz brīdi neapstādamās.Elaine saldi nopūtās un aizvēra acis. Miegs bija aizdzīts kā ar slotu, bet Elaine vēlējās, lai pārējie domā, ka viņa ir aizmigusi.

[Nemesida]

Stey arii palika nomodaa, kaut arii neapgruutinaaja nevienu ar sho faktu. Stey juta, ka Elaine juut vinjas nepatiku pret zvaigzneem. Arii to, ka Elaine speej ielauzties vinjas praataa. Tieshi taapeec raganai nekad nebija patikushi citi telepaati, bet ko nu dariit, ja reiz vinja satikusi shaadus celjabiedrus...

[LoVe_hAteR]

Raiho noskatijās ka Žanella aizlaižas nomurmināja Kā tad .. ja tu vispār atgriezīsies .. nu cerēsim . viņš pievilka pie sevis ceļgalus un skatīdamies apkārt neredzētai būtynei atbildēja Sveika ! tad nopētijis visus ar skatienu ''ejiet gulēt'' sāka vērties ugunskura liesmās .

[Hikari]

Kerija vēroja ka daudzi jau dodas gulēt un pēkšņi pati jutās ļoti savārgusi.
Ar jūsu atļauju došos gulet viņa klusi teica un pieslējās pie tuvaka koka šaubīdamās, ka viņu kāds bija sadzirdējis.
Man ta trūks dzimtās puses. domāja meitene, kad vēra ciet sāpošās acis. Tās bija ļoti nogurušas un sūrsēja. Viņai vajadzēja miegu.

Šo rakstu rediģēja Halina: 10.10.2004 12:40

[LoVe_hAteR]

Ej vien neviens tev to neliedz .. Raiho pasmaidijis atbildēja Kerijai un sapratis mka ar šo būtni nav iepazinies teica Ja vari atbildēt kas tu esi ? Nu es esmu Raiho ja kas .

[aFēra]

Žanella pārlaida aizmiglotu skatienu un nolēma atgriezties pie pulciņa. Pielidojusi klāt Raiho viņa skaļi nožāvājās un pabiksitīja ar atrasto pagali ugunskuru. Mmm.... ceru, ka neiebildīsi, ja pasnaudīšu... uznāca miegs... viņa vēlreiz skaļi nožāvājās, un pašai nemanot atspiedusies pret Raiho plecu iemiga, pa sapņiem sēžot pie vecākiem un jautri smejoties par laumiņām, kas dejoja dejas... Žanellas seju pārklāja smaids.

[Hikari]

Kerija savilka ciešāk savas plānās drānas un palūkojās uz Raiho.
Es pati nevienmēr esmu pārliecināta par to, kas esmu... meitene dziļdomīgi atbildēja. Lai gan viņas acīs vēl spīdēja jaunība, meitene bija piedzīvojusi daudz, lai neteiktu vairāk.
Taču, ja vēlies, dēvē mani par Keriju, tāpat kā pārējie. Viegls vējš uzpūta viņas plānajai ādai un Kerija noraustījās.
Kā lai es saucu Tevi?viņas maigā balss skanēja kā no ūdens dziļumiem.

[Nemesida]

Jaaa, lielais iepaziishanaas vakars...forshi...tagad es noteikti vareshu aizmigt, domaaja Ella. Vinja bija jautrs cilveeks...paarsvaraa, bet ne jau shaadaa briidii. Vinja atkal iznjeema no somas graamatu un atveera kaadu lpp kaut kur viduu....

[Hikari]

Kerija no guļus stāvokļa vēroja apkārt notiekošo vieglo kņadu un sapņoja par siltu gultu vecmāmiņas istabā. Es vēlētos būt tur... meitene ar sāpēm nodomāja un norija asaru. Kāda vēl neiepazīta švešiniece lasīja grāmnatu un Kerija nolēma veldzēt sāpes viņu klusi aplūykodama. Meitene bija iemācijusies novirzīt savas domas uz citu pusi...
Nakts savilkās nedaudz tumšāka, bet Kerijas vērotā meitene joprojām lasīja grāmatu. Kerija nomierinājās un nopūtās...

[earnella]

Kiipey nejutās savā ādā, tomēr pievienojās pārējiem. Meitene piegāja pie ugunskura un paņēma saujās mazliet uguns, tad uzpūta tai elpu, un liesma gaisā izveidoja lielu jautājuma zīmi.
Kii nopūtās un aizsūtīja to atpakaļ uz ugunskuru. Galu galā... Kāda jēga jautāt, ja nevar saņemt atbildi.

[LoVe_hAteR]

Raiho paskatijās uz Žanellu un pasmīnējis turpināja skatīties ugunskurā atbildēdams Kerijai Esmu raiho .. bet man šķiet ka nav jēgas intresēties .. un žilbinoši pasmaidijis kerijas virzienā viņš pabakstija ugunskuru . Ko tu tur veido ? brīdī pētijis Kiipey izdarības čukstēja Raiho .

[earnella]

Kiipey pacēla acis. Neko sevišķu... Tikai spēlējos... Ha... Jautājumu ir tik daudz, ka nav jēgas tos uzdot, ja var noklusēt. Meitene paskaidroja, bet nepalika iespaids, ka Kii būtu aizvainota, bēdīga vai tamlīdzīgi - vienkārši... Tāda kā vienaldzība... Attālums...

[Nemesida]

Ella nolika malaa graamatu tikai taa iemesla peec, ka taa bija aarkaartiigi garlaiciiga un nelasaama. Vinja paskatiijaas uz jautaajuma ziimi, ko bija izveidojusi Kii un nopuutaas...kaut vinja buutu taa maaceejusi....