SLS4 - kā tās lietas tika darītas, Viss, kas patika un nepatika Opcijas

[Lia'angia]

Nu es (laikam jau pirmā no visiem, kas brauca šodien) esmu atpakaļ no SLS4.
Kopējais iespaids par spēli - visai nekāds. Pa lielai daļai esmu vainojama es pati - nespēju notēlot savu Gundegu kā jukušu, nespēju vispār "noķert" spēli. Negribējās piespiesties, lai radītu teātri sev pašai. Un bija sajūta, ka citiem tas ne tik nav vajadzīgs. Izņēmumi - abi vakari, kad notika burzīšanās ap krogu un virtuvi, kad notika sarunas, strīdi un dzīru līksmības. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Pa dienu es, kā jau kārtīga senlatviešu sieviete, ganīju savu bērnu (kurš nemitīgi krita uz nerviem karadraudzei un kalējam :blink: ), šuvu drēbes, palīdzēju virtuvē... Un viss. Gribējās vairāk asuma, vairāk piedzīvojumu, satraukuma, spriedzes...
Pagājušo reizi katalizatora lomu spēlēja piecbrālīši, bet šoreiz lībieši vienkārši dzīvojās savā nodabā un spēles beigās tika "iznesti" vairāk garlaicības, ne nepieciešamības pēc.
Labā puse - mēs vismaz mēģinājām veidot normālas kaimiņu attiecības ar lībiešiem, risinājām normālu mierlaika dzīvi, tātad - dzīvojām tā, kā cerēja dzīvot senās Daugmales iedzīvotāji. Pa laikam patirgojāmies ar tirgotāju, pa laikam kašķējāmies savā starpā...
Priecēja, ka lībiešu nometne bija patiesi mazpazīsatama, un iespaids par cilvēku netraucēja veidot iespaidu par tēlu... Vairākām meitenām un puišiem bija brīnišķīgi tērpi. Daļai gan tādi visai... nosacīti.
Žēl, ka zemnieki bija spiesti aizbraukt ātrāk, arī ar viņiem nepaguvām izspēlēties... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Un saldajā ēdienā - joki, ko es pierakstīju šīs spēles laikā.


Par stipriem vārdiem
- Krīvs, iedzēri? Saki stipros vārdus kriviču mēlē!
-Aiz upītes pār kalniņu uz upīti!
Pēc nākamās iedzeršanas reizes vārdi bija stipri īsāki:
- Arrrrgh

Par izskatu
- Laucis? pēc kā viņš izskatījās?
- Nūūū... Pēc Aika!

Par attieksmi
Nāk zemnieks (Urdrunirs). Es skatos, vai viņam ir baltā bantīte ap galvu vai nav. Zemnieks:
- Tu uz mani neskaties, es esmu visai miris!
Kad viņš pēc brīža nāk atpakaļ, mana meita viņu sagaida ar vcārdiem:
- Tu esi miris! Ho-ho-ho! (Salaveča balsī)

Par krīvu vairošanos
Krīvs "piedzēries" iekrīt žagaru čupā.
- Ei, krīvs žagaros tup!
- Olas dēs, vai?

Par vārda spēku
Ū```` iereibis baras uz kādu lībieti:
- Ko tu te izrunājies? Nāc šurp un dzer sausu!
Lībietis izdzer arī. Ū```` ieskatās kausā un pikti konstatē:
- Padomā! izrija tukšu!

Par atrašanās vietu
Gundega iet pie tēva ar nodomu izdiņģēt malku balzama.
- Tēti, tēti, tēti...
- Paņem man starp kājām! Un pēc tam noliec atpakaļ!

Par nešļavām:
- Nešļavu ar roku nedrīkst ņemt!
- bet ar karoti?

Par trauku saturu
- katls ir pilns līdz augšai!
- Kur te ir zalkši?

Par darbības plāniem
- Noķersim, nositīsim, apraksim un tad vēlreiz noķersim!
- Paga, paga, tos, ko aprok, vairs ķert nevajag! Tos vajag izrakt!
- Labāk nevajag arī rakt...

Par attieksmi
kalējs modina pilskungu
- Pilskalnam var uzbrukt!
-Nu un?

Par personības dalīšanos
Virsaitis:
- Tu no manas meitas telts izlīdi kā krīvs vai kā meistars?

Par redamību
- Tēvs, kur tu bez biksām ej?
-Tu tak viņu neredzi!
- Ā, nu tad ej!

Par sarunām ar mirušajiem
karadraudze nāk no sirojuma. Virsaitis:
- Vai visi dzīvi?
mednieks:
- nē, mēs esam beigti!

Par to pašu.
Virsaitis:
-Tēvs, vai tā ir taisnība, ka tu esi saindējies un nomiris?
Ū````:
- Bet protams!

Par sagaidīšanas veidiem
kalēja saderētā sagaida savu līgavaini ar smaidu un metas ap kaklu. Virsaitis grūtsirdīgi:
- Lūk šitā ir jāsagaida vīrs mājās, nevis ar pārgrieztu rīkli!

Par attieksmi vēlreiz
Silma pieiet pie Rasas un uzliek roku uz pleca:
- Tev laikam vectēvs ir miris...
- kā?
- Nu sēž mājā un neatbild...